Jaunākais izdevums

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Noguldījumos Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības septembra beigās bija piesaistījušas 24,371 miljonu eiro, kas ir par 9,3% jeb 2,082 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās. 2019.gada septembra beigās Latvijas krājaizdevu sabiedrību aktīvi bija 33,762 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,9% jeb 2,183 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada beigās, kad krājaizdevu sabiedrību aktīvi bija 31,579 miljoni eiro.

Savukārt Latvijas krājaizdevu sabiedrību peļņa šogad deviņos mēnešos bija 182 448 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, kad krājaizdevu sabiedrības strādāja ar peļņu 587 744 eiro apmērā. Latvijā 2019.gada septembra beigās bija 35 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. jūnijā nolēma anulēt Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci un kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegto licenci.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai tika anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt sabiedrības darbību un likvidēt to.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvai krājaizdevu sabiedrībai nav saistību pret noguldītājiem.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt krājaizdevu sabiedrības darbību, atsakoties no licences.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" nav saistību pret noguldītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ( VNĪ) turpinās izsolīt nomas tiesības vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61 (Stūra māja) ilgtermiņa nomai uz 30 gadiem. Jau tuvākajā laikā plānots izziņot atkārtotu izsoli, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«VNĪ veica uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti un tirgus dalībnieku apzināšanu, t.sk. piesaistot nekustamā īpašuma brokerus. Lai arī nomas tiesību izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākā interese par šo ēku tika novērota tieši viesnīcas biznesa attīstītājiem. Pretendenti ir iepazinušies ar ēkas tehnisko stāvokli un papildus nosacījumu, ka ēkas daļa tiek saglabāta muzejam. Šobrīd redzam, ka potenciālajiem interesentiem grūtības sagādā, pirmkārt, ēkas sadalījums ar publisko nomnieku, kā arī nepietiekošs laiks lēmuma saskaņošanai ar potenciāliem finansētājiem. Izziņojot atkārtotu izsoli, meklējam iespējas nodrošināt konkurētspējīgākus nosacījumus atbilstoši likumam,» norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru