Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Palīdzības mehānismus grūtības nonākušajiem kredītņēmējiem vajadzētu apstiprināt līdz rudenim, raidījumā 900 sekundes sacīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdetāja pienākumu izpildītājs Vents Armands Krauklis.

Krauklis norādīja, ka tieši rudenī, kad sāksies apkures sezona, cilvēki, kuriem saskārušies ar algu samazinājumu, varētu rasties grūtības ar kredītu atmaksu. Deputāts norādīja, ka Saeimā iespējams nepieciešamās izmaiņas likumos apstiprināt divu trīs mēnešu laikā, līdz ar to līdz rudenim to būtu iespējams izdarīt.

Viņš bažījas, ka, ņemot vērā valsts budžeta samazinājumus, ja Finanšu ministrija netiks skubināta priekšlikumu izstrādē, tad tie arī nekur tālāk netiks virzīti.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem un diskutēs par iespējamajiem risinājumiem kredītņēmēju un kredītiestāžu atbildības apmēra sabalansēšanai.

Korpusa mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA Bolderāja serviss pēdējo piecu gadu laikā ik gadu vidēji audzis vairāk nekā par 20%, arvien palielinot eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik kompānija turpina paplašināt produkcijas noietu gan vietējā, gan eksporta tirgos, plāno iekarot jaunus tirgus segmentus – individuāli izstrādātu projektu mēbeles, bērnudārza mēbeles, viesnīcu mēbeles. Uzņēmums nedomā apstāties pie sasniegtā, tāpēc tiek strādāts gan pie vēl nebijušu mēbeļu tirgus nišu apgūšanas, gan pie jauniem eksporta tirgiem. Pērn uzņēmums spēra pirmo soli Lielbritānijas tirgū, kur jau ir pirmie rezultāti, kaut arī no kopējā neto apgrozījuma šīs valsts devums nepārsniedz 2%. «Noteikti centīsimies apgūt arī citus tirgus, taču pašlaik vēl ir pāragri nosaukt konkrētas valstis, vispirms kārtīgi jāsagatavojas – jāizpilda mājasdarbi un tad var sekmīgi startēt,» atklāj SIA Bolderāja serviss valdes loceklis Valdis Krauklis. «Mājasdarbi» tiek cītīgi pildīti. «Tas gan nenozīmē, ka Latvijas tirgus tiks atstāts novārtā, jo cenšamies īstenot tirgus diversifikācijas programmu, kas ļauj izvairīties no problēmām, ko var radīt viens tirgus, viens pircējs vai noieta kanāls,» piezīmē V. Krauklis.

«Ministru kabineta noteikumu projektā nav ņemts vērā, ka privātuzņēmēji, nespēdami maksāt tik lielus nodokļus, izgudros, kā tos apiet.» Tāpēc neesot jēgas uzlikt visiem vienādus, tik lielus nodokļus.

Tā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš iebilstot pret Finanšu ministrijā gatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu.

«Iznākumā nodokli maksās tikai valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi,» tā V. A. Krauklis.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz trīs iespējas: maksāt noteiktu summu atkarībā no automašīnas dzinēja tilpuma; ceļazīmēs uzskaitīt ar auto nobrauktos kilometrus un maršrutus; uzstādīt spēkratos globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), kas precīzi nosaka, kur un pa kādiem ceļiem ir braukts.

Valdošajā koalīcijā esošā Tautas partija neatbalsta ekonomikas ministra Arta Kampara (Jaunais laiks) piedāvājumu piemērot mājokļiem fiksētu īpašuma nodokli, kura apmērs būtu atkarīgs no mājokļa lieluma.

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Vents Armands Krauklis pēc tikšanās ar A. Kamparu paziņoja, ka jaunais mājokļu nodokļa modelis gan ir samērīgāks par iepriekšējo, taču tas nav ieviešams šobrīd, tas ir, ekonomiskās krīzes laikā.

«Jebkurā gadījumā šis nodoklis būtu jāmaksā iedzīvotājiem, no kuriem daudziem jau tagad ir problēmas norēķināties par komunālajiem maksājumiem,» paskaidroja V. Krauklis, piebilstot, ka tā dēvētais progresīvais mājokļu nodoklis nozīmētu, ka pieaugtu nodokļu maksājumi ne tikai par lepnām mājām, bet arī par lauku sētām.

Šķiet, liela daļa Latvijas sabiedrības kādā no ziņu raidījumiem būs redzējuši to traģikomisko seriālu, ko šonedēļ Saeimā izspēlēja deputāts Vents Armands Krauklis (TP) un finanšu ministrs Einars Repše (JL). Proti, pirmais vēlējās visiem atklāt «valsts noslēpumu», ka mēs esam apņēmušies vēstulē SVF aizņemties no privātā sektora 400 miljonus latu, bet otrais leca, skrēja un brēca, lai viņam to neļautu.

Savukārt pašreiz notiekošais atgādina situāciju, kāda veidotos, ja kāds iedzīvotājs aizņemtos komercbankā, piemēram, 20 tūkstošus latu, par galvotājiem uzdodot piecus savus līdzpilsoņus, viņiem to pat nepasakot. 400 miljoni latu nenoliedzami ir liela summa, it īpaši, ja tā tiks aizlienēta iekšējā tirgū, kas nozīmētu būtisku līdzekļu izņemšanu no tiem resursiem, kas paredzēti kreditēšanai. Tiesa, vēl lielākas bažas raisa Repšes taisnošanās runa Saeimas tribīnē, no kuras varētu saprast, ka ir vēl kāda noslēpuma daļa, ko Krauklis nav paspējis atklāt. Un te rodas būtisks jautājums — ko vēl mēs esam apsolījuši SVF, Eiropas Komisijai, Skandināvijas valstīm un Igaunijai (tātad — visiem mūsu starptautiskajiem aizdevējiem)?

Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta saistībā ar šodien gaidāmo Saeimas balsojumu par starptautiskā aizdevuma pilnvarojuma likumprojektu. Jāteic pat, ka šajā sakarā ir sacelta pamatīga vētra ūdens glāzē.

Par ko tad ir šis balsojums, runājot «vienkāršā» tautas valodā? Par to — drīkst vai nedrīkst Latvijas valdība risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Tiesa, var piekrist apgalvojumam, ka, jau parakstot iepriekšējās vienošanās ar aizdevējiem, valdībai būtu bijis nepieciešams Saeimas mandāts. Proti, ir jāņem vērā, ka Saeimu atšķirībā no valdības tomēr ir vēlējusi tauta. Savukārt, runājot par šodienas balsojuma būtību… Var būt pretenzijas par to, uz kādiem nosacījumiem valdība (neatkarīgi no tā, kura persona un no kādas partijas) slēdz vienošanās ar aizdevējiem — SVF un Eiropas Komisiju. Taču būtu muļķīga situācija, ja tiktu nolemts, ka valdība šo procesu nedrīkst veikt. Faktiski šādā veidā tiktu izteikta neuzticība šajā gadījumā Valda Dombrovska (JL) valdībai, jo negatīva balsojuma rezultātā tiktu pateikts — Latvijai nav neviena, kas varētu turpināt runāt ar aizdevējiem. Un tas jau būtu absurds! Protams, diskutēt var par to, cik lielā mērā ir vai nav pareizi tas, ka Saeimai, balsojot par šo jautājumu, nav iespēju veikt nekādus labojumus vienošanās nosacījumu tekstā.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Saeimas deputāti trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda sašutumu par uzņēmēju publiskajiem izteikumiem par korupciju parlamentā. «Mēs jūtamies ļoti nepamatoti apvainoti,» teica komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Uz sēdi uzaicinātā kameras vadītāja deputātiem atzina, ka uzņēmēju izstrādātajā "Uzņēmēju plānā 2010" kā otru no svarīgākajām Latvijas nacionālajām interesēm viņi ierindojuši "vienādus spēles noteikumus" - šajā sadaļā iekļauta arī korupcijas izskaušana.

Jaunzeme-Grende pastāstīja, ka, aptaujājot kopumā trīs tūkstošus uzņēmēju, LTRK secinājusi, ka ar nepieciešamību maksāt kukuļus gan pašvaldībās, gan Saeimā saskaras daudz uzņēmēju, un šāda informācija saņemta no visiem Latvijas reģioniem.

Viņa sacīja, ka par šo tēmu LTRK vairākkārt tikusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem, un pašlaik problēmas risināšanai tiek runāts par likumu, kas reglamentētu lobismu. Par konkrētiem korupcijas gadījumiem LTRK tiesībsargājošās iestādēs gan nav vērsusies.

Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.

"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Par Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, informē RACA.

RACA kopsapulcē tika ievēlēta arī jauna RACA valde sekojošā sastāvā: priekšsēdētājs V. Krauklis; valdes priekšsēdētāja vietnieks, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Armands Spridzāns; valdes priekšsēdētāja vietniece, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa; valdes loceklis, Smiltenes novada mērs Gints Kukainis; valdes loceklis, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods; valdes loceklis, Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs; valdes loceklis, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.

Līdz ar to, turpmāk RACA valdē vairs nedarbosies Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Visas amatpersonas RACA kopsapulce apstiprināja vienbalsīgi.

Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori, kas gatavi ieguldīt obligācijās ar 10% atdevi, sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, raksta Bloomberg.

Lietuvas valdības parāds ir ļoti pievilcīgs un pārliecinošs investīciju mērķis, salīdzinot ar citām valstīm Austrumeiropā, piemēram, Ungāriju un Rumāniju, uzskata Landesbank Berlin AG eksperts Lutzs Rohmeijers (Lutz Roehmeyer). Viņš uzskata, ka šobrīd nav jāuztraucas par Lietuvas ekonomikas lejupslīdi. Galvenais ir pieturēties pie stratēģijas par pievienošanos eirozonai, kas piedāvās valstij drošu izeju no pašreizējās ekonomiskās nsabalansētības, uzskata eksperts.

L. Rohmeijers arī norāda, ka reitingu aģentūras Standard & Poor's samazinātais Lietuvas kredītreitings ar negatīvām prognozēm nemaina viņa domas attiecībā uz ieguldījumiem valsts obligācijās.

Šādu jautājumu, uzsākot priekšvēlēšanu politisko partiju aptauju, mēs uzdevām partiju līderiem:

Andris Šķēle, Tautas partijas līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu iespējams mainīt, tikai ievērojot noteiktu procedūru un kārtību. Sarunas ar aizdevējiem nebūs tās vieglākās, un pašreizējā valdība jau ir aizņēmusies ievērojamus līdzekļus un uzņēmusies saistības. Tomēr Valsts kasē nevajadzētu turēt lieku naudu, ko valsts ir aizņēmusies par dārgu naudu. Tātad pirmkārt situācijā, kad valstī naudas trūkst, nav pieļaujams tas, ka tā vienkārši stāv. Tādēļ ar tādu pašu mērķi – finanšu tirgus stabilizācija – caur bankām šo naudu vajadzētu novirzīt tautsaimniecībai.

Atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja Saeimas balsojums par sarunām ar aizdevējiem būs negatīvs, varētu krist valdība, premjers Valdis Dombrovskis atbild, ka primārais šobrīd nav valdības stabilitāte, bet gan valsts finansiālā stabilitāte.

Gadījumā, ja Saeimas balsojumā netiks atbalstīts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem, negatīvas sekas būs novērojamas vairākās jomās, tostarp būs grūti izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu par pensiju atmaksu.

Tautas partija (TP) nākusi klajā ar savu priekšlikumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, piedāvājot it kā skaidrākus nosacījumus, kurus premjers uzskata par ultimatīviem. V. Dombrovskis LNT raidījumam 900 sekundes skaidro, ka ir lietas, kurām aizdevēji vienkārši nepiekritīs, līdz ar ko sarunas par tālāku aizdevuma saņemšanu varētu nonākt strupceļā. Pārtrūkstot sarunām ar aizdevējiem, Latvijai vairs nebūtu līdzekļu, ar kuriem finansēt budžeta deficītu. Iespēju aizņemties naudu finanšu tirgos premjers uzskata par gandrīz neiespējamu.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Koalīcijas partijas vairs kategoriski neiebilst ne pret vienu no izskanējušajiem budžeta lāpīšanas risinājumiem un ir gatavas apspriest gan mājokļa nodokļa ieviešanu, gan ienākuma nodokļa atvieglojumu likvidēšanu, gan valsts finansēto būvju un remontu apturēšanu, pirmdien raksta Diena.

Tas, ka valdībai ir jāapspriež jauni taupības pasākumi, liecina par to, ka iepriekš neesam pietiekami veiksmīgi spējuši aizdevējiem izskaidrot Latvijas situāciju, secinājis Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis.

«Ja tik tālu nonāks», TP sola nākt klajā arī ar risinājumu celt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku kredītā. Tas ļautu pārnest Gaismaspils celšanai nepieciešamos izdevumus (nākamgad - 26 miljoni latu) vairākus gadus uz priekšu, taču pēc tam būtu jāatdod kredīts. V.A.Krauklis pauž, ka gatavību kreditēt tādus objektus kā Gaismaspils izteikusi Eiropas Investīciju banka.

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums ir bijis galvenais dzinējspēks nozares labākiem rādītājiem un vietējā tirgus pārdošanas apjomu svārstībām, kaut arī labākus darbības rādītājus gaida no 2019. gada

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati.

Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 53,22 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis par 7,8% jeb 3,83 milj. eiro. Eksporta ienākumu apjoms pērn pieaudzis par 5,26 milj. eiro jeb 17% salīdzinājumā ar 2017. gadā iespēto. Kopumā asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem pērnais gads ir jāvērtē kā veiksmīgs, ko gan nevar sacīt par visu mēbeļu ražošanas nozari kopumā.

«Dati liecina, ka pērn pretēji bažīgajām prognozēm saistībā ar Ikea ienākšanu Latvijā ir pieaugums,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš atzīst, ka kopējais pieaugums par 7,8% nav ļoti liels, tomēr ražotājiem tas jāuzskata par labu, vēl jo īpaši, ja vairāki asociācijas biedri pērn iespējuši audzēt savus ienākumus par 13-15% un pat par 40-47%. «Katram uzņēmumam ir sava izaugsmes formula, sava recepte un savs plāns, un no tā īstenošanas, kā arī notiekošā ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu noieta tirgos ir arī atkarīgi sasniegtie rezultāti,» norāda J. Griķis. Viņš arī atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri palielinājuši savus ienākumus, realizējot produktus ārzemēs, un ir arī otrādi – kad pieaugums tiek panākts tieši no Latvijas klientiem. «Mēbeļu ražotājus ietekmē dažādi procesi – ne tikai pircēju vēlmju maiņa un arī ienākumu apmērs, bet inflācija attiecībā uz ražošanai nepieciešamo,» stāsta J. Griķis.

Pēdējās pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (ES) un Pasaules Bankas (PB) - līdzekļus, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā. Par šo konceptuālo vienošanos gala lēmums gan būs zināms jūlija beigās.

Kā norādīja Jarockis, šāds lēmums tiek pamatos ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pietiekamajiem Valsts kases likviditātes rādītājiem. Tādejādi līdz 2010.gada beigām Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties 400 miljonus eiro (280 miljonus latu) no iepriekš plānotā viena miljarda eiro (700 miljoni latu).

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām, paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i. - valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šī ST spriedumā norādītā sprauga ir jāizmanto, lai Saeimā saņemtu valdībai jaunu mandātu, kas ļautu nepiekrist atsevišķām aizdevēju prasībām, piemēram, nodokļu politikas jomā, uzskata politiķis. "Premjeram tas dod iespēju neparakstīt jauno nodomu memorandu ar valūtas fondu, atsaucoties uz šo spriedumu," Neatkarīgajai otrdien teica TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns.

AŠ2 līderu Tautas partijas (TP) vadītāja Andra Šķēles un LPP/LC galvas Aināra Šlesera izteikumus panākt labvēlīgākus starptautiskā aizdevuma nosacījumus vai arī lauzt līgumu ar naudas aizdevējiem, ekonomisti vērtē kā populismu un priekšvēlēšanu kampaņas daļu.

Tā otrdien raksta Diena. Pēc ekonomistu domām, ja Latvija līgumu lauztu, tad valsts nonāktu daudz bēdīgākā situācijā nekā patlaban.

Par to, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nav izdevīga, neveicina valsts ekonomiskās atveseļošanu un tāpēc būtu jāpārtrauc, A. Šķēle un A. Šlesers pagājušajā nedēļā paziņoja reģionālajā konferencē Daugavpilī.

TP līdera preses sekretārs Romāns Meļņiks norāda, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem vispirms var mēģināt vienoties, lai aizdevums tiktu novirzīts nevis banku glābšanai un parādu pārfinansēšanai, bet ekonomikas stimulēšanas un lai Latvija ar aizdevumu saistītos jautājumus varētu izlemt patstāvīgi.