Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

No 4.aprīļa nakts satiksmes maršrutus apkalpos Rīgas mikroautobusu satiksme, informē Rīgas satiksme.

Pasažieriem nakts maršrutu izmantošanā izmaiņu nebūšot - arī turpmāk nakts satiksme tiks nodrošināta ierastajos maršrutos naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu, atiešanas laiki, pieturvietas un brauciena cena būs nemainīga, mainīts tikai maršrutā kursējošais transporta veids - minibusi.

Jaunums būs pasažieriem ar īpašām vajadzībām - tā kā tikai daļa minibusu, kas apkalpos nakts satiksmes maršrutus, ir piemēroti minētās pasažieru grupas pārvadāšanai, pasažieriem ar īpašām vajadzībām būs iespēja iepriekš pieteikt sev piemērotu transporta līdzekli attiecīgajā maršrutā un laikā pa tālruni 28655873.

Demokrātiju atbalstošie protestētāji trešdien pastiprināja kampaņu, kas «uzplaukst visur», bloķējot ceļus un demolējot daudzviet Honkongā, kur šonedēļ vardarbība sasniegusi augstāko līmeni piecus mēnešus ilgušajos protestos.

Trešdien no rīta daudzviet ceļi bija bloķēti ar protestētāju naktī izliktiem ķieģeļiem, velosipēdiem, dīvāniem un citiem materiāliem.

Vairāk nekā puse no 7,5 miljoniem Honkongas iedzīvotāju ikdienā izmanto metro, bet trešdien vairākas metro līnijas bija slēgtas vandaļu nodarīto postījumu dēļ. Daudzi cilvēki netika uz darbu. Demolēšanas dēļ traucēta satiksme arī desmitiem autobusu maršrutu.

Augstskolu kompleksos visu nakti turpinājās maskās un melnā apģērbā tērptu demonstrantu sadursmes ar policiju, kas raidīja asaru gāzi un gumijas lodes.

Bažījoties par savu drošību, studenti no Ķīnas kontinentālās daļas ar autobusiem un prāmjiem devās prom no Honkongas, liecina policijas un universitāšu sniegtā informācija.

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Šogad Muzeju naktī – 20.maijā - bez maksas apmeklētājiem durvis vērs rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas, informē Kultūras ministrija.

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes sagatavojušas īpaši plašu piedāvājumu, lai 20. maijā kopā varētu domāt par laiku un vienlaikus pieminēt „mūžīgi jauno” dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kam šogad paliek apaļi 150, skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.

Šogad Muzeju naktī piedalās ne vien muzeji, bet arī vairāk nekā 30 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji. Plaši iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima un citas. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šā gada Muzeju nakts tēma ir Laiks, kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to. Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu.

Latvijā tuvāko divu gadu laikā durvis vērs uzņēmuma “Baltic Photonics” militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca.

Uzņēmums aktīvu darbību Latvijā sāka jau pērn un sagatavošanas darbi norit pilnā sparā. Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties “Baltic Photonics” laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu. Tas nozīmē, ka Latvijā trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas ne tikai tiks ražotas, bet arī tiks izstrādātas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.

“Uzņēmums “Baltic Photonics” šobrīd ir viens no 16 investīciju projektiem, kuri tiek īstenoti duālā pielietojuma un militārajā jomā. Kopējais plānoto investīciju apjoms šajos projektos ir tuvu miljardam eiro, kas apliecina šīs nozares potenciālu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde.

Daudzu iecienītais Nakts tirgus savā pašreizējā vietā – Spīķeru teritorijā – atradīsies vien līdz nākamā gada februāra beigām. Pēc tam to pārcels uz Centrāltirgu, atvēlot vietu daļā Rūpniecības tirgus un Gaiziņa ielā. Šīs izmaiņas daudzos tirgotājos raisījušas neapmierinātību, jo viņi ir pārliecināti – jaunajā vietā visiem vietas nepietiks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Ideālākais variants mums, protams, ir šeit,» norādījusi Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecības Audriņi pārstāve Iveta Švarca. «Jāatzīst, ka pārcelšanās sakarā noskaņojums Nakts tirgū nav tas priecīgākais. Šeit viss ir atsevišķi, tur – kopā, lai gan kā variants tas nav īpaši slikts. Taču man šķiet, ka visiem tur vietas nepietiks – mums plāno atvēlēt 2000 kvadrātmetru lielu teritoriju, bet šeit ir trīs tūkstoši. Turklāt tā īsti līdz galam mēs neko par gaidāmajām izmaiņām nezinām – nav informācijas,» skaidrojusi I. Švarca.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Naktī no sestdienas uz svētdienu aizvadīts festivāls Baltā nakts.

Šogad festivālu apmeklējuši aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.

Šogad festivāls Rīgā tiek organizēts jau 10 gadu pēc kārtas, iesaistot galvaspilsētas aktīvākos kultūras un mākslas dzīves pārstāvjus, kā arī starptautiskus mūsdienu mākslas projektus.

Baltās nakts programmā tika ietverti ap 40 dažādu žanru kultūras un mākslas projektu, to vidū - kino, performances, izstādes, mūzika, dzeja, kā arī starpdisciplināri projekti.

Visi Baltās nakts pasākumi ir bez maksas un notiek dažādās pilsētas vietās. Šogad aktīvākie Rīgas punkti bija Spīķeru kvartāls Maskavas forštatē, Vecrīga, Miera ielas rajons, aktīvais Rīgas centrs, kā arī Pardaugava - Torņkalns, Mūkusalas ielas un Kalnciema ielas apkārtne.

Lai radītu iedzīvotājiem un videi draudzīgu mobilitāti, Vācijas vadībā sagatavota nodomu deklarācija starptautisko ātrvilcienu nakts vilcienu attīstībai un pievienošanos tai parakstījis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Tādējādi kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu transporta ministriem un Eiropas Komisiju arī Latvija apņēmusies veicināt nakts ātrvilcienu pakalpojumu attīstību.

Dzelzceļa transporta nozīmība Eiropas Savienībā tiek attīstīta, lai virzītos uz Zaļā kursa mērķiem. Ar šo deklarāciju tiek sniegts politiskais atbalsts jaunajai iniciatīvai Transeiropas Ekspresis, kas ir simbols Eiropas tālākai integrācijai un savienojamībai starp dažādām Eiropas pilsētām un kultūras vietām. Jaunā iniciatīva ir platforma, uz ko arī balstīt un attīstīt “Rail Baltica” satiksmi, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu “Rail Baltica” pasažieru vilcienu iekļaušanos Eiropas kopējā dzelzceļa pārvadājumu tīklā.

Ķīnas dienvidu provincē Gvangdongā sākušās apjomīgas demonstrācijas, kurās tūkstošiem cilvēku protestē pret nelikumīgu zemes atņemšanu un vietējā līdera nāvi apcietinājumā.

Vukanas ciematā, kuru apdzīvo aptuveni 13 tūkstoši cilvēku, bija izcēlušās arī sadursmes ar vietējiem drošības spēkiem. Ciemata iedzīvotāji uzskata, ka korumpētie ierēdņi viņiem atsavina zemi un neizmaksā par to kompensācijas.

«Cilvēki ir kā prātu zaudējuši un saniknoti. Mēs vēlamies, lai ierodas centrālās valdības pārstāvji un atjauno taisnīgumu,» aģentūrai Reuters norādīja kāds Vukanas iedzīvotājs. Ciemata iedzīvotāji ir sašutuši par vietējā aktīvista nāvi, kurš aizvadītajā nedēļas nogalē tika aizturēts saistībā ar protestu organizēšanu pret zemes atsavināšanu.

Francijas pilsētu ielās nedēļas nogalē atkal izgājuši «dzelteno vestu» kustības protestētāji.

Šī bija jau astotā nedēļas nogale pēc kārtas, kad Francijā notiek «dzelteno vestu» protesti. Kopš protestu aizsākšanās novembra vidū to dalībnieku skaits pakāpeniski gājis mazumā, tomēr kustības līdera Ērika Druē aizturēšana trešdien no jauna sadusmojusi kustības atbalstītājus.

Parīzes policija Druē aizturēja uz desmit stundām.

Lai gan radies iespaids, ka protestu kustība sākusi izsīkt, aptaujas rezultāti liecina, ka 55% francūžu vēlas, lai «dzeltenās vestes» turpina savas akcijas.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

«Dima Bulatovs, viens no Automaidan kustības līderiem, ir dzīvs,» liecina kāda protestētāja ieraksts sociālajā tīklā Facebook. Ierakstam klāt pievienota arī iepriekš nolaupītā aktīvista fotogrāfija, kurā redzams, ka vīrietis ir smagi piekauts.

Automaidan kustībā ir apvienojušies protestētāji, kuriem pieder automašīnas, lai nodrošinātu protestu loģistiku, patrulētu ielās protestu laikā un novērstu nekārtību uzliesmojumus, ko izraisa kriminālo aprindu pārstāvji, Db.lv skaidroja Sergejs Zdorovecs, aktīvs protestu dalībnieks.

D. Bulatovs ir smagi piekauts, tāpat viņš medjiem pauda, ka ir ticis spīdzināts - sists, griezts ar nazi, kā arī ilgu laiku viņš tika pakārts aiz rokām, un viņa plaukstās tagad ir caurumi. Viņš norāda, ka nezina, kas ir bijuši viņa nolaupītāji, taču vīrieši ir runājuši ar krievu akcentu.

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Pēc iedzīvotāju sūdzībām Vācijas tiesa aizliegusi nakts lidojumus Frankfurtes lidostā, tādējādi satricinot kravu un pasažieru pārvadāšanas operācijas Vācijas lielākajā lidostā, vēsta Reuters.

Hesenes Augstākā administratīvā tiesa norādījusi, ka aizliegums stāsies spēkā 30. oktobrī, kad lidosta pāriet uz ziemas lidojumu grafiku. Tiesas lēmums izsaucis Vācijas lidsabiedrību iebildumus, kuras uzsver, ka tām nepietiks laika, lai grozītu starptautiski atzītos lidojumu grafikus.

2009. gadā tika dota atļauja Frankfurtes lidostas paplašināšanai, kuras ietvaros tika būvēts ceturto skrejceļu. Tāpat līdz septiņpadsmit tika samazināts nakts lidojumu skaits.

Tomēr vietējo apdzīvoto vietu - Rueselhaimas un Ofenahas – iedzīvotāji iesniedza tiesā prasību, norādot, ka lidostas nakts darbība ir pretrunā ar likumdošanu, kas aizsargā iedzīvotājus pret troksni.

Arī 2012. gadā tiks nodrošināta nakts satiksme naktīs no pirmdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, informē Rīgas satiksme. No nākamā gada 6. janvāra Rīgas satiksme apkalpos deviņus autobusu maršrutus, kas veidoti tā, lai apkalpotu lielāko daļu Rīgas pilsētas mikrorajonu ar augstāko iedzīvotāju skaitu.

Mazā pasažieru pieprasījuma dēļ tiks slēgts maršruts N9 (Centrs – Čiekurkalns – Mežaparks). Tajos maršruta posmos, kur pasažieru skaits bija vislielākais, tiks nodrošināta alternatīva iespēja nokļūt līdz attiecīgajam galapunktam. No esošajiem maršrutiem izmaiņas tiks veiktas piecos nakts satiksmes maršrutos: N1 (Centrs – Teika – Jugla); N2 (Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis); N4 (Centrs – Imanta); N5 (Centrs – Purvciems – Mežciems); N6 (Centrs – Pļavnieki – Dreiliņi).

Tāpat kā līdz šim galapunkts pilsētas centrā nakts satiksmes autobusu maršrutiem ir pieturvieta Stacijas laukums/Centrālā stacija. Maršrutus apkalpos dzeltenie midibusi. Rīgas satiksme informē, ka turpmāk maršruti N4, N5, N6 mikrorajonos atpakaļceļā nebrauks pa to pašu maršrutu un pasažieriem ir tiesības, iekāpjot jebkurā maršruta punktā braukt līdz centram ar vienu iegādāto biļeti.

Pagājušās nedēļas nogalē desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notika akcija Muzeju nakts, kuras devīze bija: «Sarkanā krāsa – dzintars».

Šā gada Muzeju nakts noslēdza tematisko trīs gadu ciklu Trejkrāsainā saule, ko iedvesmojušas Raiņa dzejas rindas par sauli, kas «atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana». Ciklu veidojušas trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars, iezīmējot dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru.

Eiropas muzeju akcijā Muzeju nakts šogad piedalījās aptuveni 120 Latvijas muzeji, kā arī citas kultūrvēsturiskas institūcijas.

Pasākums tradicionāli norisinājās no sestdienas vakara pulksten 19 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Amsterdamas nakts mērs Miriks Milans (Mirik Milan) ir pārliecināts, ka naktsdzīve pilsētai dod dažādus ieguvumus – attīsta mākslinieku talantus, veicina tās maciņa pildīšanos un dažādo kultūras piedāvājumu. Nenoliedzami, nakts ēnā notiek dažādas nejaucības, tāpēc vajadzīgs ar skaidru galvu iesaistīties to novēršanā, nevis ignorēt nakts kultūru. Vairāk par naktsdzīves ieguvumiem un riskiem viņš stāsta intervijā laikrakstam Dienas Bizness.

Fragments no intervijas:

Jūs tiešām esat Amsterdamas nakts mērs? Ko tas nozīmē? Vai tas ir oficiāls amats?

Tas pavisam noteikti ir oficiāls amats, bet tā nav valsts vai pašvaldības organizācija. Pārstāvu neatkarīgu bezpeļņas fondu, kas palīdz, lai Amsterdamai būtu dinamiska un dzīvīga nakts kultūra. Ar naktsdzīvi es domāju dažāda mēroga aktivitātes, kas notiek naktī. Mēs vēlamies veidot tiltu starp pašvaldību, naktsklubu un kultūras vietu īpašniekiem, festivālu un ballīšu rīkotājiem, kā arī pilsētas iedzīvotājiem. Ir svarīgs dialogs, jo pret nakti vienmēr izturas atšķirīgi nekā pret dienu. Kad ir problēmas naktī, pirmā reakcija no pilsētas vadības pārstāvjiem vienmēr ir visu pārtraukt, nevis izvērtēt potenciālu. No aktīvas naktsdzīves pilsētas iegūst vairākos veidos – sociāli, kulturāli un ekonomiski. Fotogrāfi, filmu veidotāji, dīdžeji, vīdžeji, mūziķi attīsta savus talantus. Nakts ekonomika ir svarīga tūrismam, un no tās ir liels ekonomiskais ieguvums pilsētai. Piemēram, elektroniskās mūzikas pasākumu Amsterdam Dance Event apmeklē cilvēki no visas pasaules, lai nodarbotos ar biznesu, apmainītos ar idejām, runātu par jaunām tehnoloģijām utt. Pasākumu piecās dienās apmeklē daudz ārzemnieku, pilsēta šajā laikā ievērojami nopelna, kas liecina, ka naktsdzīve sniedz ekonomisko pienesumu. Kad cilvēki ierodas pilsētā ar konkrētu mērķi, viņi, visticamāk, arī labāk uzvedas. Novērojumi liecina, ka dažādiem ārkārtas dienestiem – policijai, mediķiem u.tml. – nebija vairāk darba kā parastā sestdienas naktī. Taču, ja cilvēki vienkārši ierodas pilsētā, lai izmantotu to kā dekorāciju savai ballītei, viņi ir mazāk iesaistīti, tāpēc, iespējams, slikti uzvedas – vēlu naktī bļaustās uz ielām, piedzeras, neizmanto tualetes.

Laikā, kad dzīves ritējums notiek lēnāk nekā ierasts, filmu režisors un vairāku grāmatu autors Māris Martinsons, sāk publicēt savu pirmo elektronisko grāmatu "Klusa nakts", atklājot sarežģītas cilvēku attiecības ierobežojošā laika posmā - Ziemassvētkos.

Grāmata pieejama elektroniskā formātā no 3. aprīļa interneta vietnē www.klusanakts.com, kur ik nedēļu autors publicēs nākamo grāmatas nodaļu.

"Ikvienu šī brīža situācija, kas pārņēmusi pasauli, ietekmē atšķirīgi. Man tas ir pārdomu laiks. Laiks, kad ir iespēja apskatīties uz noieto ceļu. Apstāšanās man nozīmē pārskatīt uzrakstītos scenārijus. Gan tos, kas noteikti ieraudzīs dienas gaismu kinoteātros, gan tos, kas jau sen ir nolikti tālākajos pagātnes vai arī nākotnes plauktos. Uz galda ir iesākti romāni, nepabeigti vai arī vienkārši latviešu valodā vēl nepublicēti stāsti. Kā, piemēram, "Klusa nakts"," stāsta M. Martinsons.