Atpūta

Muzeju naktī apmeklētāji bez maksas varēs aplūkot 172 muzejus un citas organizācijas

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Šogad Muzeju naktī – 20.maijā - bez maksas apmeklētājiem durvis vērs rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas, informē Kultūras ministrija.

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes sagatavojušas īpaši plašu piedāvājumu, lai 20. maijā kopā varētu domāt par laiku un vienlaikus pieminēt „mūžīgi jauno” dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kam šogad paliek apaļi 150, skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.

Šogad Muzeju naktī piedalās ne vien muzeji, bet arī vairāk nekā 30 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji. Plaši iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima un citas. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šā gada Muzeju nakts tēma ir Laiks, kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to. Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu.

Tāpat kā pērn arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī solās būt Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi 20.maija vakarā un naktī varēs apmeklēt pasākumus 39 vietās. Kurzemē Muzeju naktī apmeklētājiem durvis tiks vērtas 31 vietā, Latgalē – 23 vietās, Zemgalē – 12, savukārt Rīgā nakts pasākumi notiks 67 vietās.Jau 12. gadu vislielākais muzeju apmeklējums vienas dienas vai nakts laikā ir Muzeju nakts ietvaros. Aizvadītajos gados cilvēku iesaiste Muzeju nakts pasākumos ir nostabilizējusies, sasniedzot vidēji 250 tūkstošus apmeklējumu.

Veidojot aizraujošas ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas un pārdomātu komunikāciju ar sabiedrību, pēdējos 7 gados Latvijas muzejiem izdodas piesaistīt arvien vairāk apmeklētāju – pērn Latvijas muzeju apmeklējums audzis par gandrīz 10%, sasniedzot 3,5 miljonus vizīšu.Iemesls, kādēļ maijs tiek uzskatīts par muzeju mēnesi, ir 18. maijs – Starptautiskā muzeju diena, ko ICOM ir izsludinājis 1977. gadā.

Latvija Starptautisko muzeju dienu atzīmē kopš 1978. gada. 1999. gadā Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija aicināja Eiropas muzejus organizēt kopīgu starptautisku akciju – Muzeju nakti, tās mērķis - iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kas ikdienā muzejus neapmeklē. Pēc dažiem gadiem tika panākta vienošanās, ka Muzeju nakts kļūst par vienu no aktivitātēm, kas saistīta ar Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vairāk nekā 10% pasaules muzeju varētu neatjaunot savu darbību

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rada mājvietu mākslai un vēstures liecībām

Laura Mazbērziņa, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā.

"Vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), LKA Rīgas Kino muzeja - specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai XXI gs. atbilstošos apstākļos.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavā, Pulka ielā 8 atklāta Muzeju krātuve, kurā tiks uzglabāti, dokumentēti, restaurēti un eksponēti vairāk nekā divi miljoni Nacionālā muzeja krājuma vienību.

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1".

Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) īstenotā Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8 izmaksas pieaugušas par trīs miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Kopumā projektā tiks investēti 28,7 miljoni eiro iepriekš plānoto 25,7 miljonu eiro vietā. «Lai būtu droši par kvalitatīvu mūsu nacionālo vērtību glabāšanu, papildus iepriekš plānotajam budžetam valdībā apstiprināti trīs miljoni eiro ēkas nākamo lietotāju - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Kino muzeja - izvirzīto papildus prasību nodrošināšanai,» informēja VNĪ.

Papildus izmaksas iekļauj, piemēram, inženiertīklu risinājumu izmaiņas, vadības automatizācijas sistēmas ierīkošanu ēkas tehniskajam monitoringam un vadībai, krātuvju mikroklimata uzlabojumus un paaugstinātas ugunsdrošības risinājumus restaurācijas telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Brīvdabas muzejā moderno tehnoloģiju nav un nebūs

Ilze Žaime, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

30% aptaujāto gatavi maksāt par kultūras pasākumiem internetā

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piedāvā Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM) pārcelt uz plašākām telpām Mārstaļu ielā 6, informē VNĪ.

Piedāvātās ēkas platība ir 1190 kvadrātmetri, kas pēc pārbūves sasniegtu 1400 kvadrātmetrus. Lai arī šī ēka nav tik liela kā sākotnējā RMM mājvietas projektā, kas bija paredzēts ēkai Pils laukumā 2, tomēr no muzeja funkciju izpildes viedokļa tā ir pietiekami plaša un atrodas izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē, uzskata VNĪ.

RMM pārvietošanas izmaksas uz Mārstaļu ielu 6 nepārsniegs Pils laukuma 2 pārbūvei plānoto un neapgūto budžetu, tāpat ieceres īstenošanai ir izmantojams jau esošais projekts, kas nav jāizstrādā no jauna. Ēkas rekonstrukcijai tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām izstrādātais, projekts, kuru nolemts šajā ēkā neīstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rīgas Motormuzejs atzīts par vienu no labākajiem 2017.gada Eiropas muzejiem

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CSDD Rīgas Motormuzejs 34 Eiropas muzeju konkurencē iekļuvis Eiropas muzeju akadēmijas (European Museum Academy) konkursa finālā, apsteidzot britu nacionālā auto muzeja British Motor Museum, Mercedes - Benz muzeja Štutgartē un daudzu citu pasaulē slavenu muzeju ekspozīcijas.

Eiropas muzeju akadēmijas (European Museum Academy) 2017.gada izcilākie muzeji tika apbalvoti aizvadītās nedēļas nogalē, Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē.

Konkursa žūrija, kuras sastāvā ir Eiropas muzeju vadītāji, nozares speciālisti, kā arī Luksemburgas princese Sibilla de Luxembourg, atzinīgi novērtēja Motormuzeja ekspozīcijas kvalitāti un stāstu pasniegšanas veidu, kas izglītojošos aspektus savieno ar izklaidi. Micheletti Award vadītājs un žūrijas loceklis Rene Capovin atzina, ka Motormuzejam pietrūka pavisam nedaudz, lai kļūtu par konkursa uzvarētāju, jo fināla atlases kārtā muzejs bija iekļuvis starp 5 labākajiem.

Par uzvarētājiem konkursā tika nosaukti dāņu dizaina muzejs Designmuseum Danmark Kopenhāgenā, saņemot DASA Award, un Īrijas neatkarības cīņu muzejs Dublinā – GPO Witness History Visitor Centre, saņemot Micheletti Award.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Polis un Rozentāls – nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 10.01.2019

Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Tukumā tukšus salmus nekuļ, bet gan iegulda tos biznesā

Ilze Žaime, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no 5.maija uz rekonstrukcijas laiku tiks slēgts, lai jaunā izskatā durvis vērtu 2022.gada nogalē.

Db.lv jau vēstīja, ka VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ieskatā 368,5 m augstais tornis pēc pārbūves varētu kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā.

Torņa rekonstrukcijas darbu veicējs un līguma summa vēl nav zināmi, jo iepirkums vēl ir procesā, Db.lv apstiprināja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine. Plānots, ka reāli būvdarbi varētu tikt uzsākti šā gada nogalē. Tikmēr notiks darbinieku pārcelšanās process un citi sagatavošanās darbi. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem torņa pārbūves laikā būs nodrošināt tornī esošo iekārtu un klientu aparatūras darbības nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pēc pārbūves Rīgas TV tornī varēs pastaigāties arī ārpus torņa 220m augstumā

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Ļauj ieskatīties Latvijas velosipēdu rūpniecības attīstībā

Žanete Hāka, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru