Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Latvija uz vienu iedzīvotāju militārajai palīdzībai ārvalstīm tērē 2,5 reizes vairāk nekā vidēji ES

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad Latvijā ir Eiropas Savienības līderis pēc drošības izdevumu īpatsvara gan pret IKP, gan arī rēķinot drošības izdevumu īpatsvaru visu ES dalībvalstu budžeta izdevumos.

Eurostat apkopo visu ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes, valdību izdevumu statistiku par aptuveni 80 funkcionālo izdevumu pozīcijām. Tāpēc tabulās Latvija ir salīdzināta ar visām ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes datiem. Turklāt Norvēgija un Islande ir NATO dalībvalstis.

Drošības izdevumi pret IKP

2023. gadā Latvijas izdevumi aizsardzībai bija 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija 2,4 reizes vairāk nekā vidēji ES (1,3%) un Latvija bija pirmajā vietā ES. Otrajā vietā ES bija Igaunija (2,7% no IKP), bet trešajā vietā - Lietuva (2,5% no IKP). Tālāk sekoja Grieķija (2,2% no IKP), Polija (2,1% no IKP) un Kipra (1,9% no IKP), bet ES desmitniekā vēl iekļuva Ungārija (1,9% no IKP), Dānija (1,8% no IKP), Francija (1,8% no IKP), Zviedrija (1,8% no IKP). Virs ES vidējā aizsardzības izdevumi 2023. gadā bija arī Norvēģijā (1,8% no IKP), Rumānijā (1,7% no IKP), Bulgārijā (1,5% no IKP) un Somijā (1,4% no IKP). Zem ES vidējā 2023. gadā bija aizsardzības izdevumi Čehijā (1,2% no IKP), Itālijā (1,2% no IKP), Slovēnijā (1,2% no IKP), Slovākijā (1,2% no IKP), Vācijā (1,1% no IKP), Beļģijā (0,9% no IKP) un Spānijā (0,9% no IKP), kas visas ir NATO dalībvalstis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt - aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

"Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu," uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

"Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams," pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iesniedzis nākamā gada valsts budžetu Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra saņēmusi 2026. gada valsts budžeta projektu. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ieviest jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Izmaiņu autori lēš, ka tās uzlabošot uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazināšot finansējuma izmaksas un līdzsvarošot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) saskata lielu potenciālu investīcijām militārajā infrastruktūrā, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka ECRE uz to skatās ar padziļinātu interesi un redz lielu potenciālu. Aizsardzības budžets tiek palielināts, un daļa no tā paredzēta tieši infrastruktūras izveidei.

"Piemēram, Lietuvā jau notiek darbs pie jaunas armijas bāzes projektiem. Šajā segmentā mēs redzam milzīgu potenciālu - valstij nav jābūt nekustamo īpašumu turētājam un apsaimniekotājam, valsts var būt īpašnieks, bet šādus objektus var nodot pārvaldībā profesionāļiem," teica Smiltenieks.

Jautāts, par kādiem objektiem šajā kontekstā varētu būt runa, Smiltenieks skaidroja, ka, protams, ir militārie objekti, kuriem privātajiem pielaides nav un nedrīkst būt, kas ir aizsargāti ar valsts noslēpumu. Bet blakus šiem objektiem parādās papildu nodrošinošā infrastruktūra, piemēram, loģistikas termināļi, pārkraušanas bāzes, noliktavas, arī ikdienas sadzīves infrastruktūra.

Aizvadīts Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums “Radi un nodrošini nākotni – tagad!”. Pasākums pulcēja ap 200 pasaules biznesa līderu no dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī militāros ekspertus, politikas veidotājus un inovatorus.

Apskatot tendences un iepazīstinot ar stratēģijām ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā, foruma dalībnieki uzsvēra – lai gan ģeopolitiskā situācija var radīt nedrošību un virkni risku, tā vienlaikus paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un nostiprina to noturību ilgtermiņā.

Foruma dalībnieki un eksperti īpaši atzinīgi novērtēja gan Latvijas, gan arī pārējo Baltijas valstu digitālo attīstību, norādot, ka šis reģions pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju izaugsmi. Vienlaikus foruma norise Rīgā ir stratēģiski pamatota, jo Baltijas reģions ir īstā vieta, kur runāt par nākotnes veidošanu, attīstību un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu – šeit izteikti jūtama un novērojama saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītā ietekme.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.