Krimas krīze varētu likt Vācijai pārskatīt savu enerģētikas politiku 

Krimas krīzes izraisītais saspīlējums starp Rietumiem un Krieviju varētu likt Vācijai pārskatīt savu enerģētikas politiku.

LETA--AFP, 01.4.2014

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo politiku Vācija līdz 2050.gadam plāno atjaunojamās enerģijas īpatsvaru palielināt līdz 80% no tās kopējā enerģijas patēriņa.

Tāpat Vācija apņēmusies pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas.

Gāzei šajā plānā tikusi paredzēta tāda kā pagaidu nodrošinājuma loma līdz brīdim, kad atjaunojamās enerģijas izmantošana ir stājusies spēkā plānotajā apjomā.

35% no šobrīd patērētās gāzes Vācija saņem no Krievijas.

Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un tai piederošās Krimas anektēšana, kā arī Rietumu sankcijas kā atbildes reakcija uz Krievijas rīcību, varētu spiest Vāciju pārskatīt savu enerģētikas politiku.

Izskanējuši viedokļi, ka Vācijai vajadzētu vēl aktīvāk veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, savukārt saskaņā ar citu viedokli Vācijai vajadzētu sameklēt alternatīvus gāzes piegāžu avotus.

Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Krimas krīze varētu novest pie tā, ka uz Vācijas enerģētikas politiku būs nepieciešams paraudzīties pilnīgi no jauna.

Daļa ekspertu norāda, ka šis Merkeles izteikums būtu jāsaprot kā slēpts aicinājums pārskatīt Vācijas enerģijas pārejas plānus un mērķus, ko pašas Merkles valdība izvirzīja pirms trīs gadiem.

Savukārt citi pauž viedokli, ka šis kancleres izteikums, kas izskanējis kopīgā preses konferencē ar Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu, varētu būt pirmais vēstnesis atbalstam slānekļa gāzes ieguvei ar pretrunīgi vērtēto hidrauliskās sadrumstalošanas tehnoloģiju.

Minētajā preses konferencē Kanādas premjers izteicās, ka Kanāda ir gatava gāzes eksportam.

Tomēr tas vārētu radīt zināmas problēmas pašai Vācijai, kur vērojama plaša, tajā skaitā politiska, pretestība hidrauliskās sadrumstalošanas izmantošanai.

«Ja kanclere apsver [gāzes] importu no Ziemeļamerikas, tas nozīmē skaidru «jā» sadrumstalošanas izmantošanai,» norādīja Peters Ramzauers, kas iepriekš strādājis Merkles valdībā.

«Un tas savukārt izraisītu jautājumu, kāpēc neķerties pie mūsu pašu [slānekļa] resursu izmantošanas,» viņš piebilda.

Vācijas parlaments gan vēl nav apstiprinājis hidrauliskās sadrumstalošanas tehnoloģijas izmantošanu, tomēr šīs tehnoloģijas piekritēji nebeidz norādīt uz augstajām enerģijas izmaksām Eiropā, kas esot sekas tam, ka sadrumstalošanas tehnoloģijas izmantošana nav atļauta.

Nozares pārstāvji cer, ka pašreizējās debates par Vācijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm veicinās sadrumstalošanas izmantošanas atzīšanu.

Tikmēr Vācijas ekonomikas un enerģētikas ministrs Zigmārs Gabriels un Vācijas vides ministre Barbara Hendriksa jau šādu iespējamību noraidījuši.

«Mēs nekādā gadījumā nevēlamies [hidraulisko] sadrumstalošanu,» pagājušajā nedēļā izteicās Hendriksa.

Savukārt Gabriels izteicās, ka Krievijas gāzes piegādēm neesot saprātīgas alternatīvas.

Enerģijas jautājumus otrdienas vakarā paredzēts apspriest Merkeles, Gabriela un 16 Vācijas federālo zemju līderu sanāksmē.

Hidrauliskās sadrumstalošanas tehnoloģija paredz izmantot lielu daudzumu augstspiediena ūdens, kas sajaukts ar ķimikālijām, lai piekļūtu slāneklī iesprostotajai dabasgāzei.

Vides aizsardzības organizācijas bažījas, ka ar ķimikālijām piesātināti notekūdeņi var piesārņot svaigā ūdens avotus, kā arī pieļauj, ka šī tehnoloģija var izraisīt pat nelielas zemestrīces.

Tevi varētu interesēt

Nepastāv «saprātīgas alternatīvas» Krievijas gāzei, lai apmierinātu Eiropas enerģijas...

ASV prezidents Baraks Obama aicināja Krieviju pārtraukt Ukrainas «iebiedēšanu»...

Visi Krimas iedzīvotāji, kuri nav bijuši reģistrēti uz 18.martu, tiks uzskatīti par...

Vācija aktualizējusi jautājumu par to, vai no valsts vajadzētu izraidīt tos Eiropas...

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai...

Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu...

Administratīvā apgabaltiesa atzinusi par prettiesisku Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās...

Nepastāv «saprātīgas alternatīvas» Krievijas gāzei, lai apmierinātu Eiropas enerģijas...

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā...

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu;...

Viens no elektroenerģijas tirgotājiem Baltcom ir gatavs tiesāties par Saeimas ceturtdien pieņemto...

AS Latvenergo izbeidz līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas līdz pērnā gada...

Mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra, nevis no šī...

Taksometru kompānijā BalticTaxi visas mašīnas pārveidotas, lai tās darbotos ar sašķidrināto...