Citas ziņas

Krimināllietu Liepājā saista ar kabeļu zvejniekiem

Vēsma Lēvalde, 01.06.2010

Jaunākais izdevums

Viens no kriminālprocesiem, kuri ierosināti pret zvejniecības firmām Liepājā, varētu būt saistīts ar nekustamo īpašumu biznesā un kabeļu zvejošanā iesaistītiem uzņēmējiem Ģirtu Bredovski un Andreju Podrjadčikovu, kuram pieder zvejniecības firma.

Par to raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Abi uzņēmēji savukārt to saistot ar policijas virsnieces S. Bites vēršanos pret viņiem savstarpējo parādsaistību dēļ. A. Podrjadčikovam pieder zvejas firma, un savulaik Ekonomikas policija, kuru tolaik vadīja S. Bite, esot konfiscējusi no jūras izvilktos metālus, un pret firmas īpašnieku uzsāktas krimināllietas. Savukārt Ģ. Bredovskis nesen bija nopietns spēlētājs Liepājas nekustamo īpašumu tirgū, un interneta komentāros portālā liepajniekiem.lv norādīts uz iespējamu saistību starp Ģ. Bredovska biznesu un S. Bites dzīvokli jaunā projekta mājā pilsētas centrā.

Ģ. Bredovskis laikrakstam Kurzemes Vārds atklājis, ka trekno gadu izskaņā pēdējos trīs gadus ik dienas strādājis kopā ar S. Bites civilvīru Jāni Desmitnieku, kurš tagad neesot atrodams. «Ar dokumentiem varu pierādīt, ka esmu aizdevis 35 tūkstošus latu Sanitas civilvīram, un pēc šī darījuma uzreiz tika iegādāts dārgais un plašais 120 kvadrātmetru dzīvoklis jaunā projekta mājā, kur tagad dzīvo S. Bite. Bet patiesībā šī summa ir daudz lielāka,» laikrakstam apgalvojis Ģ. Bredovskis. Naudas aizdevuma sakarā Ģ. Bredovskis velk paralēles ar Ekonomikas policijas aktivitātēm, vēršoties pret A. Podrjadčikova uzņēmumu un konfiscējot zvejnieku no jūras izvilkto metālu. Arī A. Podrjadčikovs sarunā ar Kurzemes Vārdu apliecinājis, ka viņu uzņēmums aizdevis naudu J. Desmitniekam, kā arī to, ka minētā krimināllieta ierosināta pret viņa firmu saistībā ar kabeļu zvejošanu jūrā. Ekonomikas policija, kuru toreiz vadīja S. Bite, konfiscējusi vairākas metāla kravas. S. Bite laikrakstā norāda, ka fakti, uz kuriem atsaucas Ģ. Bredovskis, tiek pārbaudīti Valsts policijā kriminālprocesa ietvaros.

Bez tam S. Bite pauž uzskatu, ka viņai nav pienākums komentēt pieņēmumus un apvainojumus, kurus izplata dažādas personas, arī anonīmas, ar vienu mērķi – traucēt policijai veikt savus pienākumus vairāku smagu noziegumu izmeklēšanas procesos. Neoficiāla informācija liecina, ka A. Podrjačikovs nesnen saņēmis naudu par kuģa sagriešanu un nopircis Porshe Cayenne džipu.

DB jau rakstīja, ka Liepājā notiek izmeklēšana divās krimināllietās, kur zvejniecības firma, iespējams, izkrāpusi no valsts un struktūrfondiem līdzekļus lielā apmērā, kā arī realizējusi naudas legalizācijas shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Portugāles pensionāri piepelnās, zvejojot pirms tūristu ierašanās

Gunta Kursiša, 22.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāles pludmalē, kur dienas gaišajā laikā pulcējas tūkstošiem atpūtnieku un tūristu, vēl pirms saulrieta tiekas pensionāri, lai dotos zvejā.

Sesimbras ciemā, aptuveni 40 kilometru attālumā uz dienvidiem no Lisabonas, zvejnieki cenšas gūt papildus ienākumus, nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dabas parka regulas, un iegūt papildu līdzekļus finanšu krīzes laikā. Pašlaik likumdošana atļauj zvejot šajā pludmalē tikai rīta pusē - no pulksten sešiem līdz pulksten deviņiem, turklāt tikai trīs dienas nedēļā. Tādēļ pirms atpūtnieku pūļa ierašanās zvejnieki jau ir prom.

Zvejošana palīdz pensionāriem papildināt pensiju kas ir vidēji 200 – 300 eiro. Pensionāri zvejo, izmantojot īpatnēju zvejošanas tehniku ar tīkliem – «xavega», savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Hosē Manuels Ribeiro (Jose Manuel Ribeiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Asociācija: Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija" valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Nozvejas kvotas izdosies apgūt, šajā ziņā nekādu problēmu. Apgūsim tās 100%. Arī pagājušogad apguvām nozvejas kvotas gandrīz pilnībā, teica Voits.

Viņš atzina, ka pērn Latvijas zvejniekiem tāpat kā to kolēģiem citās valstīs bija problēmas ar mencu kvotu apguvi. "Katru gadu mencu nozvejas kvotas samazina. Ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm ir problēmas ar mencu kvotu apguvi - nākotnē mencu zvejniekiem ar to zveju varētu būt diezgan problemātiski nopelnīt naudu," sacīja Voits, piebilstot, ka šo problēmu varētu atrisināt tikai izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Voits pastāstīja, ka Latvijas zvejniekiem šis gads ir iesācies samērā labi. Nozvejai laika apstākļi līdz šim bijuši pieņemami. Šogad tāpat kā katru gadu ir periodi, kad stiprā vēja dēļ nevar doties jūrā, bet Latvijas zvejnieki pie tā jau ir pieraduši. "Katru gadu vētras ir bijušas un būs. Esam pie tām pieraduši, vētras ir ieplānotas mūsu darba grafikos un tās mums netraucē," teica biedrības valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas piekrastes pašvaldībās apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieku saimniecība Staģis1 Buļļu salā kļuvuši par teju pēdējiem mohikāņiem, kas vēl nodarbojas ar zvejniecību.

Z/s Staģis1 saimnieki Ausma un Juris Dančauskis uzsver, ka zvejniecība dod iztiku visai ģimenei – pietiekot gan maizītei, gan sviestam. Tomēr kopumā valstī zvejnieku kļūst arvien mazāk. Par to liecina fakts, ka, gatavojot publikāciju uz tradicionālajiem zvejnieku svētkiem, Dienas Biznesam tikai ar grūtībām izdevās sameklēt kādu jūras zelta smēlēju, kurš būtu gatavs runāt ar presi. Piemēram, Lapmežciemā tika norādīts, ka neviens vairs nezvejojot, bet Rojā un Engurē sarunas atteica.

Buļļu salā ierodamies ap astoņiem no rīta, kad zvejnieki jau dodas mājup ar lomiem. Saule gabalā un Buļļupes piestātnē zvejniekus sagaida ne tikai saimniece Ausma un Dančausku dēls Oskars, kas ir liels palīgs darbos, bet arī apkārtējo māju kaķi. Kā vēlāk skaidro Juris, minkāni jau pazīstot laivas motora troksni un ir kaujas gatavībā sagaidīt kārotos jūras gardumus. Laivā gozējas galvenokārt brangi brekši, tāpat nozvejoti zandarti, butes, raudas un asari, ko krastā izceļ otra ģimenes atvase – dēls Kārlis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki plinti krūmos par brīvu nemet - lai arī kuģu sagriešana par Eiropas naudu turpinās, jūras zelta smēlēji attīstās, raksta Dienas bizness/Lietišķā Dienā.

Pēdējos desmit gados Latvijas zvejas flote (neskaitot piekrastes zvejniekus) jau sarukusi teju trīs reizes, un tuvākajā laikā paredzēts no spēles izņemt vēl aptuveni 30 kuģu, taču zvejnieki nepadodas un mēģina noturēties kvotētajā Eiropas zivju tirgū.

«Nākotne ir drūma. Tāpēc, ka nozare ir ar lielu risku, jo esam atkarīgi no kvotām, taču gribam noturēt pozīcijas un floti atjaunot,» pauž Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

Uz to gan nevarot cerēt tik drīz, jo, visticamāk, Eiropas ierēdņi to neļaus uzreiz pēc 2013. gada, bet gan tikai tālajā 2020. gadā. Šobrīd jaunu zvejas kuģu būve netiek atļauta, taču, ja arī to varētu darīt, pašmāju zivsaimniekiem tas nebūtu pa kabatai, jo jauna vidēja zvejas kuģa izmaksas, pēc pieticīgākajām aplēsēm, varētu būt ap 800 tūkstošiem latu, modernāka - ap 1,1 miljonu latu, bet tāljūrā bez pieciem miljoniem Ls neiztikt. Arī banku finansējums tiek piešķirts tikai uz septiņiem gadiem, taču šajā laikā lielākas investīcijas neesot iespējams atpelnīt. Statistika liecina, ka kopumā līdz šā gada 1. maijam sagriešanai vai izmantošanai citiem mērķiem nodoti 82 kuģi, par to zvejnieki saņēmuši 10,9 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pāvilostas Enkurā dzīvība izsīkusi

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zvejniekus atkal gaida pārbaudījumi

Elīna Pankovska, 18.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas telpas zivsaimniecību atbildīgo ministru sanāksmei oktobra beigās var sekot kārtējais kuģu griešanas vilnis – ne visi zvejnieki būs spējīgi pārdzīvot 30% brētliņu zvejas samazinājumu.

Vairākums Latvijas zvejniecības kompāniju specializējas uz konkrētu zivju sugu. Mencām pašlaik plāno līdz 15% nozvejas pieaugumu nākamajam gadam, un to zvejnieki var berzēt rokas. Savukārt reņģu un brētliņu rūpalu sagaida smags kritums, ko pat mencu pieaugums nekādi nekompensēs, raksta Neatkarīgā.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits piekrīt, ka konceptuāli zvejas samazinājums ir neizbēgams, jo zivju krājumi pēdējos 10 gados smagi patukšoti. Ik gadu pasaules ūdeņos nozvejoti 90 miljoni tonnu zivju. Taču D. Šmits par nepareizu uzskata Eiropas Komisijas radikālismu kvotu samazināšanā, pēc būtības neanalizējot, cik zivju ir katrā konkrētā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Makšķernieki un zvejnieki satraukušies par izmaiņām Zvejniecības likumā

Vēsma Lēvalde, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki un makšķernieki, kuri izmanto Liepājas ezeru, tikušies ar amatpersonām, lai izteiktu savu viedokli par iespējamiem grozījumiem Zvejniecības likumā, kas skar iekšējos ūdeņus.

Ar zvejniekiem tikās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis.

Saeimā patlaban norisinās diskusijas par grozījumiem Zvejniecības likumā, kā rezultātā saņemti vairāki satraukti zvani no vietējiem makšķerniekiem un zvejniekiem, lūdzot iespēju diskutēt par šo jautājumu ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

«Likuma izmaiņas vairāk attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, jo ar to ir problēmas visā valstī. Mums visiem rūp, lai zivis pietiktu ne tikai šodien un rīt. Nozveja iekšējos ūdeņos ir pārāk liela, jo nav noteikti limiti. Tādēļ ir svarīgi rast kompromisu starp makšķerniekiem, zvejniekiem un atpūtniekiem,» sarunā sacīja Dzintars Kudums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc sasaluma zvejnieki atsāk reņģu zveju

Sandra Dieziņa, 11.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni pusotra mēneša pārtraukuma Rīgas jūras līcī reņģu nozveju sākuši vietējie zvejnieki.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits informē, ka zvejnieki pēc ilgstošas stāvēšanas vakar pirmo dienu «izskrēja» zvejā un pirmie rezultāti liecina, ka lomi ir ļoti labi. Zvejošana Rīgas līcī nenotika visu februāri un dažviet pat no janvāra beigām tajās vietās, kur ledus bija jau agrāk pārklājis līci, tostarp Salacgrīvas un Skultes tuvumā. I. Voits sacīja, ka dīkstāves rezultāts jau jūtams – vērojams reņģu deficīts, kā dēļ šīm zivīm cenas ir nedaudz pieaugušas. Lai apmierinātu pieprasījumu, zivrūpnieki izmanto saldētās zivis no intervences noliktavām.

LZA vadītājs paredz, ka šī gada bargās ziemas dēļ var būt problēmas ar zivju nārstu šopavasar un tā rezultātā pēc diviem gadiem būs sliktāki lomi. Šobrīd Latvijas zvejas flotē ir 92 kuģi, savukārt tikai Rīgas jūras līcī atļauja nozvejai dota 17 kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā izveido zivju sālīšanas cehu; būvēs proteīna un zivju eļļas rūpnīcu

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija ekspluatācijā nodevusi jaunu cehu Liepājā un gatavojas būvēt proteīna rūpnīcu Puzē, raksta Latvijas Avīze.

Zivju sālīšanas cehs nodots ekspluatācijā 30. jūlijā, bet pagājušajā nedēļā pabeigta iekārtu montāža un ekspluatācijā nodota zivju sālīšanas līnija. Vēl nepieciešams iziet ceha atzīšanas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kopumā jaunajā cehā ieguldīti 300 tūkstoši eiro, stāsta biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Cehu plānots iedarbināt septembrī, kad būs iespējams sākt sālīt nozvejotās brētliņas. Zivju sālīšanas cehs ļaus dažādot zivju apstrādi un sagatavot jaunu produkciju eksporta tirgiem. Šobrīd jau aptuveni 60% nozvejoto zivju zvejnieki apstrādā paši un nākotnē šis apjoms varētu tikai palielināties. Līdz ar jaunā ceha nodošanu radītas piecas sešas jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildināts

Kriminālvajāšanai Liepājā nodots kādas zvejniecības firmas valdes priekšsēdētājs, kuru tur aizdomās par to, ka viņš izkrāpis no Eiropas Savienības struktūrfondiem 340 tūkstošus latu. Izmeklēšanā ir vēl kāda krimināllieta, kur no valsts budžeta izkrāpti 400 tūkstoši, kā arī realizēta naudas legalizācija aptuveni miljona latu vērtībā.

2009. gada 5. janvārī, vēl Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē, uzsākts kriminālprocess par to, ka 2006. gada maijā, iespējams, iesniedzot viltotus dokumentus Lauku atbalsta dienestā Rīgā, kādas SIA, kuras darbības virziens ir zvejniecība, valdes priekšsēdētājs izkrāpis Eiropas Savienības struktūrfonda projekta finansējumu vairāk nekā 340 tūkstošu latu apmērā. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs iesniedzis VID Kurzemes reģionālās iestādes izziņu, kurā norādīts, ka uzņēmumam nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka tas neatbilst patiesībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zvejnieki prasa Vējoņa demisiju

Sandra Dieziņa, 03.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) valdības vadītājam Valdim Dombrovskim nosūtījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa demisijas pieprasījumu.

LZA prezidents Inārijs Voits pastāstīja, ka ministra demisija tiek prasīta saistībā ar viņa priekšlikumu aizliegt izkraut zivis nakts stundās. I. Voits norāda, ka, ieviešot šādu normu zaudēs zvejnieki, jo ir svarīgi pēc nozvejas zivis ātri izkraut un atvēsināt.

«Zvejas kuģis nav atpūtas kuģis, kuram pēc nozvejas būtu jāgaida, kad Vējonim labpatiksies atļaut izkraut zivis,» sašutis zivsaimnieku boss. Viņš šo priekšlikumu salīdzina ar atgriešanos sociālisma laikos un komandanta stundas ieviešanu, kas var traucēt zvejnieku biznesu. Jau šobrīd zvejniekiem ir daudz stingrāki zvejas noteikumi un liegumi nekā Baltijas jūrā pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpēc citi ierobežojumi biznesu bremzēšot. I. Voits arī atgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā zvejas kuģu skaits aiz piekrastes joslas būtiski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Paredz zivju plūsmu no rietumiem

Sandra Dieziņa, 27.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāku nozvejas kvotu dēļ zivrūpniekiem vairāk nāksies rēķināties ar importa izejvielu.

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmumu vadītāji lēš, ka ne vien vietējā, bet arī importa izejviela varētu sadārdzināties, jo nozvejas kvotas nākamajam gadam samazinātas ne vien Latvijai, bet arī citām ES dalībvalstīm.

Galvenās izejvielas – brētliņas pārstrādātāji uzskata, ka citas izejas nebūs un nāksies ievest vairāk importa preces. Tiesa, būs jārēķinās arī ar dārgākām zivīm. Gamma – A valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis paredz, ka Zviedrijas zvejnieki, kas līdz šim brētliņas nodevuši pārstrādei zivju miltos, jau sākuši domāt, vai tās labāk nepārdot Baltijas valstu zivju pārstrādes uzņēmumiem. Līdzīgu scenāriju paredz arī SIA Karavela mārketinga direktors Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki šogad stiprā vēja dēļ nevar regulāri doties jūrā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

«Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja,» sacīja Voits.

Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. «Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%,» prognozēja LZA prezidents.

Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. «Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem,» sacīja LZA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas jūras līča austrumu piekrastē pilnībā apgūts reņģu nozvejas limits

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stiprā vēja dēļ Latvijas zvejnieki regulāri nevar doties zvejā

BNS, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki šogad stiprā vēja dēļ nevar regulāri doties jūrā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

«Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja,» sacīja Voits.

Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. «Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%,» prognozēja LZA prezidents.

Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. «Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem,» sacīja LZA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspilī uzbūvēta neizmantojama zvejas osta

Vēsma Lēvalde, 08.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī par 700 tūkstošiem latu uzbūvētā zvejas osta zvejniekiem nav piemērota un kalpo vienīgi kā krasta nostiprinājums un vides objekts.

Zvejnieki jauno zvejas ostiņu, kas izveidota iepretī jūras vārtiem, vērtē kā pilnīgi aplamu. Kad pūš ZR vējš, viļņi atsitas pret krastu un veido rezonansi ar nākamo vilni, tādējādi veidojas milzīgas šļakatas, raksta Ventas Balss. Nozares pārstāvji ironizē, ka tagad Ventspilī ir jauns tūrisma objekts – pašiem savs geizers.

Lielākā vējā viļņi šļakstoties pat kapteiņdienesta ēkas logos. Tādā vietā turēt savas zvejas laivas ir neprāts, apgalvo zvejnieki. Viņi šo projektu, kas paveikts par finansējumu, domātu zivsaimniecības attīstībai, vērtējot kā nevajadzīgu naudas izmešanu. DB jau rakstīja, ka jauno zvejas ostu projektējusi SIA Jūras projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras vēžu zveja ir «kaite», ar kuru amerikāņu zvejnieka Stīva Treina ģimene slimo jau vairākās paaudzēs, tā atzīst pats zvejnieks. Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfam bija iespēja pievienoties S. Treinam zvejā.

Fotogrāfa Braiena Snaidera (Brian Snyder) piedzīvojums sākās pulksten 4.45 no rīta piestātnē Portlandē. No turienes ar citu kuģi viņš nokļuva uz Stīvam piederošā Wild Irish Rose, kas savukārt jau atradās «kaut kur starp piekrastes salām».

No rīta Wild Irish Rose klāj jūras vēžu «slazdi», kas pēc tam tiek iemesti okeānā vietās, kur saskaņā ar Stīva rīcībā esošo informāciju varētu būt krabji. Krabju būri tiek izmesti līnijā.

Katrs jūras vēžu zvejnieks savu krabju slazdu līniju atšķir pēc dažādas krāsas bojām, piemēram, Stīva bojas krāsa ir oranža ar zilu līniju. Tāpat zvejnieks pieraksta, kur viņš ir izmetis slazdus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Birokrātijas dēļ zvejnieki svētkos kļūst par maluzvejniekiem

Sandra Dieziņa, 17.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejniekiem jākļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,» tā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja vietnieks, zv/s Staģis-1 saimnieks Juris Dančauskis.

Tieši jūras piekrastes zvejnieki sašutuši par lielo birokrātiju nozarē.

Šogad gadumijā zvejnieku pacietībai tika pielikts punkts, skaidro J. Dančauskis. Viņu un citus piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniekus neapmierina esošā kārtība rūpnieciskās nozvejas licenču saņemšanā. J. Dančauskis stāsta, ka zvejas licences piekrastes zvejniekiem jāizņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pakļautajā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (JIŪP), taču šī iestāde apmeklētājus pieņem tikai vienu dienu nedēļā - pirmdienās.

Tieši šā gada sākumā izveidojusies absurda situācija, ka svētku dēļ zvejniekiem, kas zvejo patstāvīgi un neizņem zvejas rīkus, nācies strādāt bez licencēm. «Pašvaldības zvejas nomas līgumus lielākoties negrib piešķirt decembrī, jo nedrīkstot naudu iemaksāt iepriekšējā gadā. 98% gadījumu nomas līgumus piešķir 2. janvārī vai vēlāk, lai nauda ienāktos janvārī. Sanāk, ka esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejnieki kļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,» stāsta Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieks J. Dančauskis. Viņam pašam nācies saskarties ar situāciju, ka 20. decembrī viņš ieradies JIŪP, lai saņemtu zvejas licenci, taču darbinieku tur nav bijis, līdz ar to līdz jaunajam gadam viņš vairs nevarējis izņemt licenci svētku dēļ. Zvejnieks elektroniskā vēstulē lūdzis JIŪP izrakstīt licenci, taču tā neesot noticis, un jau šā gada sākumā zvejas vietā pārbaudes veikuši inspektori. 5. janvārī zvejnieks saņēmis JIŪP direktora vietnieka Feliksa Klagiša parakstītu vēstuli, lai ierodas pārvaldē apmeklētāju pieņemšanas laikā - tas nozīmē - 9. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru