Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Svarenieks piebilda, lai gan vēlāk ēdināšanas iestādes valstī atsāka sniegt pakalpojumus, ievērojot sociālo distancēšanos, un situācija HoReCa segmentā lēnām sāka uzlaboties, tajā zaudētos pārdošanas apmērus nav pilnībā izdevies atgūt. Piemēram, "Kronim" līdz šim izdevies atgūt vien apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā.

Taujāts, kādas ir prognozes par situāciju nozarē turpmāk, viņš pieļāva, ka HoReCa segments šogad neatsāks strādāt iepriekšējā gada līmenī, galvenokārt viesnīcu apgrozījuma neatjaunošanās Rīgā dēļ. "Šajā līmenī [viesnīcu biznesā] HoReCa tik ātri neatjaunosies. Līdz ar to, domāju, ka šogad HoReCa segments 100% pagājušā gada līmenī neatjaunosies," viņš sprieda.

Pēc Svarenieka sacītā, mazākas tūrisma plūsmas dēļ lielajās viesnīcās Rīgā ir samazinājies apmeklētāju skaits un, attiecīgi, mazākos apmēros tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi. Līdz ar to arī uzņēmumiem, kas piegādā produkciju HoReCa segmentam, no darbības tajā neizdosies gūt tādu apgrozījumu, kāds tiem bija iepriekš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka pārdošanas apmēri mazumtirdzniecībā patlaban ir nostabilizējušies pagājušā gada līmenī. Tāpēc ražotājiem jāturpina dažādot produktu portfelis, un jāorientējas uz šo segmentu. "Vairāk jāveido produkti, ko var pārdot veikalos un jāorientējas uz pārdošanu mazumtirdzniecībā, kur pārdošana aktīvi turpinās," pārdomās dalījās Svarenieks.

Viņš prognozēja, ka situācija augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē līdz gada beigām nemainīsies. Tā var pasliktināties, ja izglītības iestādes septembrī pilnvērtīgi neatsāks strādāt un neatjaunosies skolēnu ēdināšana.Tas varētu negatīvi ietekmēt pārdošanu. Taču, ja šis segments funkcionēs tāpat kā pērn, tad 85-90% apmērā pārdošana nozarē varētu atgriezīsies 2019.gada līmenī.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Kronis" 2019.gadā strādāja ar 2,871 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt tā peļņa pieauga vairākkārt - līdz 166 367 eiro.

"Kronis" ir reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 678 198 eiro. Kompānijas lielākie īpašnieki ir Jānis Āboliņš (52,21%) un Aivars Svarenieks (40,04%).

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? SIA Kronis skābeņu zupa 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Kronis», lai vērotu, kā tiek ražota...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs Kronis vēlas apsaimniekot Milda KM bijušo rūpnīcu

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzērienu patēriņam lielākais trieciens bijusi darba apstāšanās HoReCa sektorā

LETA, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu patēriņam kopumā arī Baltijā lielākais trieciens līdz šim Covid-19 pandēmijas laikā bijis apstājies darbs HoReCa sektorā, lēsa dzērienu ražotāja uz izplatītāja "Coca-Cola HBC" Polijas un Baltijas ģenerāldirektors Jāks Mikels.

Viņš teica, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānija Covid-19 ietekmi nejuta, rezultāti bija labi, dzērienu segmentā Baltijas valstīs un Polijā bija izaugsme un arī uzņēmuma pārdošanas apjomi pieauga. Līdz ar to ārkārtējā situācijā "Coca-Cola HBC" iegāja no ļoti labām pozīcijām. Taču kopš aprīļa situācija ļoti mainījusies - visā dzērienu segmentā ir kritums.

"Pēdējās nedēļās samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija aptuveni 15%. Mēs esam viens no lielākajiem spēlētājiem dzērienu tirgū, un, ja tirgū ir kritums, tad, protams, tas skar arī mūs," atzina "Coca-Cola HBC" Polijas un Baltijas ģenerāldirektors.

Viņš skaidroja, ka galvenais krituma iemesls dzērienu segmentā ir teju apstājusies darbība HoReCa - viesnīcu, restorānu un ēdināšanas - sektorā, kas ir arī viens no ļoti svarīgiem "Coca-Cola HBC" produkcijas noieta kanāliem. Savukārt veikalos nav kritums, bet mainījusies patērētāju uzvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss" atklājis tirdzniecību internetā.

Līdz šim tirdzniecība notika četrās tirdzniecības vietās Latvijā (trīs Rīgā un viena Liepājā), kā arī ar tirdzniecības aģentu palīdzību. Tā kā pēdējā laikā piedzīvots ievērojami liels kritums HoReCa darbības procesos, uzņēmums nolēmis vairāk uzrunāt tieši virtuves entuziastus un mājražotājus.

"Mūsu ceļš uz e-veikalu ir bijis ilgs, brīžiem nesteidzīgs, jo vienmēr ir bijis kaut kas iekšēji pārspriežams un noslīpējams. Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus citiem, lika mums vēl vairāk iespringt un divu nedēļu laikā pielikt pēdējos punktus, lai kļūtu pieejami, neizejot no ofisa vai mājas," stāsta uzņēmuma vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA "Pure Chocolate" trešo gadu strādājis ar pozitīvu EBITDA, tam 2019.gadā sasniedzot 353 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 21%, sasniedzot 3,80 miljonus eiro. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8%, bet eksporta tirgos - par 32%.

2019.gadā SIA "Pure Chocolate" turpināja esošās un uzsāka jaunas sadarbības ar ievērojamiem tirdzniecības partneriem Vācijā, ASV, Japānā, Ķīnā un Korejā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma ražotnes tika sertificētas un atzītas par atbilstošām "Global Standard for Food Safety, BRC" prasībām, saņemot A līmeņa novērtējumu.

Sākot ar 2020.gada martu, kad izplatījusies Covid-19 pandēmija, SIA "Pure Chocolate" saskaras ar apgrozījuma kritumu Baltijā un eksporta tirgos, kurus smagi skārusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papīra salvešu ražotājs LENEK piesaistījis 670 tūkstošus eiro biznesa attīstībai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

  • viedokļi - situācija darba tirgū
  • viedokļi - studijas pandēmijas laikā
  • aktuāli - nepārvarama vara un pandēmija
  • numura tēma - izglītība

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā ir nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš, atzina zīmolu "Rīgas miesnieks", "Rakvere" un "Jelgava" produkcijas ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Runājot par gaļas produktu patēriņa izmaiņām krīzes dēļ, "HKScan Latvia" pārdošanas direktors norādīja, ka pircēji tēriņos ir kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, tostarp, piemēram, nedaudz ir pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka ir ietekmēta vasaras gaļas grilēšanas sezona, jo šogad nav lielo vasaras festivālu. """HoReCa" [viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas] segments ir ļoti tālu no atgūšanās, apgrozījums ir par 30-40% zemāks nekā citus gadus," viņš sacīja.

Vienlaikus "HKScan Latvia" pārdošanas direktors minēja, ka savukārt mazumtirdzniecības dati apliecina, ka cilvēki joprojām grilē gaļu, īpaši pēc ierobežojumu atcelšanas. "Šovasar pieprasījums pēc grila produkcijas ir nemainīgi augsts. Katru gadu grila produkcijai - desiņām, šašlikam, ribiņām - pieprasījums pieaug, un arī šis gads nebūs izņēmums," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgezeem saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājam SIA "Ilgezeem" reģistrēta 615,35 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank". Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kas izriet no 2020.gada 9.jūnija kredīta līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

Par labu bankai SIA "Ilgezeem" ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

"Lursoft dati rāda, ka šobrīd SIA "Ilgezeem" reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

Uzņēmuma Tirdzniecības un Mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs portālam db.lv skaidro, ka SIA "Ilgezeem" (Iļģuciema kvasa, medalus, alus ražotājs) saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai un attīstībai.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, viņš stāsta, ka pandēmijas laikā uzņēmuma iesala dzērienu apgrozījums vairākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs krities par 10-35%, savukārt dažās ķēdēs kritums nebija novērojams. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis 7-10% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ražotnes modernizācijā investēs 1,46 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc mēneša augļu un dārzeņu tirgotāju nozare var bankrotēt

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru