Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Kādu laiku atpakaļ Veselības ministrs Juris Bārzdiņš izteicās, ka Latvijai ir nepieciešamas diennakts aptiekas, precīzāk – nepieciešams daudzas reizes palielināt to skaitu. Tādējādi liekot noprast, ka jautājumam, kuru nespēj atrisināt paši uzņēmēji, valsts atradīs citus risinājumus. No kā, lielākā sabiedrības daļa saprata – piespiedīs ar varu.

Pašlaik ir uzaususi atkal jauna ideja – vajagot pašvaldību aptiekas, tās strādāšot bez pelņas un tāpēc, šķietami lētāk. Vēl tikko bija diskusija par valsts zāļu lieltirgotavu, tagad jau par pašvaldībām piederošām aptiekām. No vienas puses peļam valsti un sakām, ka esam zaudējuši ticību, no otras puses domājam par valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbībā kā par paneceju. Tomēr šoreiz patiešām būtu vērts domāt racionāli un loģiski, nesasteidzot lēmumu pieņemšanas procesu.

Pamatojoties uz Valsts Zāļu aģentūras datiem, šobrīd 16 aptiekām ir izsniegtas licences, par tiesībām strādāt diennakti. No kurām 11 aptiekas atrodas Rīgā un 5 citās Latvijas pilsētās un novados.

Sortiments Iepirkuma vidējā cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 40.00 0.00 Rēzekne Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 16.00 0.00 Tukums Apse 21.00 0.00 Valka Bērzs 31.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 28.50 0.00 Limbaži Bērzs 27.00 0.00 Madona Bērzs 37.33 0.00 Rīga Bērzs 25.00 +2.50 Tukums Bērzs 23.00 0.00 Valka Egle 29.50 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 28.00 0.00 Cēsis Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 29.50 +3.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 22.33 0.00 Krāslava Egle 20.00 0.00 Kuldīga Egle 20.00 0.00 Liepāja Egle 20.67 0.00 Limbaži Egle 22.33 0.00 Ludza Egle 27.00 0.00 Madona Egle 32.56 +0.44 Rīga Egle 23.38 0.00 Talsi Egle 22.00 0.00 Tukums Egle 17.54 0.00 Valka Egle 19.50 0.00 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Goba 50.00 0.00 Kuldīga Lapkoks 18.00 0.00 Madona Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 28.00 0.00 Limbaži Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 44.27 0.00 Alūksne Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 44.27 0.00 Cēsis

Sortiments Cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 17.25 0.00 Valka Bērzs 36.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 21.00 -1.50 Madona Bērzs 48.67 0.00 Rīga Bērzs 18.25 0.00 Valka Bērzs 27.50 0.00 Valmiera Egle 26.75 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 26.50 0.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 21.00 0.00 Kuldīga Egle 23.00 0.00 Limbaži Egle 21.00 0.00 Madona Egle 26.00 0.00 Rīga Egle 25.00 0.00 Talsi Egle 19.80 0.00 Valka Egle 19.25 0.00 Valmiera Goba 50.00 0.00 Kuldīga Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 18.00 0.00 Aizkraukle Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 21.00 0.00 Aizkraukle Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 31.85 +0.51 Gulbene Priede 21.00 0.00 Jēkabpils Priede 55.00 0.00 Limbaži Priede 30.97 0.00 Valka Priede 55.00 0.00 Valmiera *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas apaļkoksni pieprasīja pārskata un iepriekšējā nedēļ Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Sortiments Cena, Ls/kub.m Cenas izmaiņa, Ls Rajons Alksnis 25.25 0.00 Jēkabpils Alksnis 40.00 0.00 Rēzekne Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 24.00 0.00 Aizkraukle Apse 26.00 0.00 Cēsis Apse 24.42 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 16.00 0.00 Tukums Apse 21.00 0.00 Valka Apse 24.17 0.00 Valmiera Bērzs 31.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 28.50 0.00 Limbaži Bērzs 27.00 +4.50 Madona Bērzs 44.28 0.00 Rīga Bērzs 22.50 +2.50 Tukums Bērzs 23.00 0.00 Valka Egle 29.75 +2.50 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 28.00 0.00 Cēsis Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 26.50 -0.25 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 20.00 0.00 Kuldīga Egle 20.00 0.00 Liepāja Egle 22.83 +0.17 Limbaži Egle 27.00 +6.00 Madona Egle 47.00 0.00 Rīga Egle 23.38 0.00 Talsi Egle 22.00 0.00 Tukums Egle 17.54 0.00 Valka Egle 19.50 +0.25 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Goba 50.00 0.00 Kuldīga Lapkoks 18.00 0.00 Madona Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 28.00 0.00 Limbaži Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 26.80 +0.88 Gulbene Priede 27.88 0.00 Jēkabpils Priede

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Kuldīgas tūrisma informācijas centru organizē Japānas lidsabiedrības JAL žurnālistu vizīti Sabilē un Kuldīgā, kuras mērķis ir sagatavot foto un informatīvo materiālu par Latvijas tūrisma iespējām.

Japāņu žurnālisti veidos materiālu par atraktīvākajiem tūristu galamērķiem un kultūrvēsturisko mantojumu. Materiāls tiks izmantots JAL tālāko čartera lidojumu reisu starp Japānu un Latviju popularizēšanai, kā arī Latvijas tēla veidošanai Japānā.

Vizītes ietvaros kā nozīmīgs apskates objekts, kas atspoguļo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un bagātību, pēc Japānas delegācijas vēlmes iekļauts Sabiles un Kuldīgas apmeklējums. Japānas žurnālisti veidos Kuldīgā profesionālu fotosesiju ar Japānas modelēm.

Šī ir otrā Japānas žurnālistu delgācijas vizīte Kuldīgā, jo pēc iepriekšējās Japānas delegācijas vizītes Kuldīgā tās vadītājs Aritsune Okuda atzina, ka Kuldīga esot labākais, ko viņš pēc Rīgas esot redzējis, jo japāņus ļoti interesējot šādas mazas, senatnīgas Eiropas mazpilsētas kā Kuldīga, kur tūrists var izbaudīt mazpilsētas romantiku.

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Vētras rezultātā Rimi lielveikalā Kuldīgā ap vieniem naktī pazudusi elektrība, kā rezultātā nav strādājušas aukstumiekārtas - ledusskapji un saldētavas - un radušies neparedzēti produkcijas zudumi, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa. Elektrības padeves traucējumi radušies arī Elvi un Maxima veikaliem.

Vētra ietekmējusi Rimi lielveikala Kuldīgā darbu - ap vieniem tajā pazuda elektrība. Līdz ar to nestrādāja aukstumiekārtas (ledusskapji un saldētavas), kā rezultātā radās arī neparedzēti produkcijas zudumi, un veikals pircējiem tika atvērts tikai pulksten 11.00, stāstīja Z. Eniņa.

Nelieli elektrības padeves traucējumi ap pulksten sešiem no rīta bijuši arī Rimi lielveikaliem Talsos un 14.janvārī īsi pirms slēgšanas pulksten 21.00 - Rimi hipermārketam Ventspilī, taču tie nav ietekmējuši veikalu darbību.

Z. Eniņa stāstīja, ka līdz šim piegādes noritējušas laicīgi, un, tā kā vētra Latviju skāra naktī, pircēju aktivitāti tā nav ietekmējusi.

Vietējā kapitāla mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Mego" atver jaunas tirdzniecības vietas un paplašina diennakts veikalu skaitu.

2019. gadā "Mego" sāka attīstīt diennakts veikalu tīklu un šobrīd Latvijā ir vienīgais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas piedāvā iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā.

Patlaban "Mego" tīklā ir 5 diennakts veikali Rīgā (3), Daugavpilī un Rēzeknē, un šogad, 9. martā, plānots atklāt vēl divus jaunus diennakts veikalus galvaspilsētā - Murjāņu ielā un Biķernieku ielā.

"Vajadzība pēc kādas konkrētas preces diennakts tumšajā laikā kaut reizi dzīvē ir radusies ikvienam, tādēļ attīstām 24/7 veikalu tīklu, kas piedāvā plašu produktu klāstu bez "nakts uzcenojumiem" - šādu veikalu Latvijā patiesībā ir ļoti maz," skaidro "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Jau trīspadsmito gadu jūlija trešajā nedēļā – no 16. līdz 20. jūlijam – notiek pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā.

Atšķirīgs no citu pilsētu svētkiem ir ne tikai nosaukums, bet arī saturs, ar kuldīdznieku veidotiem oriģināliem, netradicionāliem, atraktīviem pasākumiem un svētkiem īpaši veidotām koncertizrādēm. Ik gadu festivālam ir sava devīze. Šogad – Kuldīga zeļ un plaukst, informē Dzīru Kuldīgā producente Inta Burnevica.

Piecās festivāla dienās pilsētnieki un Dzīru viesi varēs skatīt vismaz 60 dažādus pasākumus, rodot iespēju atpūsties, izklaidēties un līdzdarboties apmēram 120 dažādās aktivitātēs. Lielākā daļa Dzīru pasākumu ir bez ieejas maksas, lai svētkos varētu piedalīties ikviens, neatkarīgi no maka biezuma, bet svētku programma ir tik dažāda, lai nodarbi sev atrastu gan liels, gan mazs.

Vētras dēļ radīto elektroapgādes traucējumu dēļ šodien vairākās Latvijas pilsētās nestrādā vairāku banku klientu apkalpošanas centri un filiāles. Tostarp Talos un Kuldīgā, kur joprojām nav izdevies atjaunot elektrības padevi, nestrādā Hansabankas filiāles. Citur Latvijā, kur kopumā Hansabanakai ir vairāk nekā 60 klientu apkalpošanas vietas - tās darbojas kā ierasts. Lielāki darbības traucējumi ir Latvijas Krājbankai, kurai elektrības traucējumu dēļ nestrādā klientu apkalpošanas centri Alūksnē, Rojā, Skrundā, Dagdā, Talsos un Dundagā. Tāpat elektrības padeves traucējumu dēļ nedarbojas bankas klientu apkalpošanas centri Priekulē un Ugālē, kā arī Kuldīgā un Salacgrīvā. Bankai kopumā visā Latvijā ir 75 klientu apkalpošanas centri. Krājbanka norāda, ka klientiem iespējams saņemt pakalpojumus citās bankas klientu apkalpošanas vietās. Klienti,kuri nevar veikt maksājumus, piemēram, par kredītiem, var vērsties bankā ar iesniegumu un banka katru gadījumu izskatīs atsevišķi, Db informēja bankā. Arī Hipotēku bankai nestrādā fililāles un bankomāti Talsos Kuldīgā un Alūksnē, bet bankai Nord/LB Latvija no 23 filiālēm un 10 norēķinu centriem nestrādā vienīgi filiāles Kuldīgā. Tā kā pēc orkāna ievērojamā daļā Latvijas joprojām nav atjaunota elektroapgāde, bez elektrības ir arī Unibankas klientu apkalpošanas centri Alūksnē, Skrundā, Talsos, Kandavā un Kuldīgā, Db informēja bankas preses sekretāre Haralds Burkovsis. Lai gan šādos apstākļos nav iespējams veikt visas klientiem ierastās bankas operācijas, tomēr Unibankas klientu apkalpošanas centri ir atvērti visā Latvijā un klientu apkalpošana tiek veikta tādā apmērā un apjomā, kādā tas ir iespējams. Savukārt, lai izvairītos no iespējamām ļaunprātībām, šajos klientu centros līdz elektroapgādes atjaunošanai ir nodrošināta fiziskā apsardze. Unibanka klientu apkalpošanu nodrošina 62 klientu apkalpošanas centros Rīgā un Latvijā. Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols: «Piecas vietas Latvijā, kur mūsu filiālēs nav elektrības un līdz ar to ir traucēta sakaru sistēmu darbība, Unibankas mērogā faktiski ir vienīgās viesuļvētras sekas. Vietās, kur nav elektrības, nedarbojas arī bankas automāti un norēķinu sistēmas veikalos, tomēr mēs esam gatavi apkalpot klientus kaut vai daļēji - tā, kā tas šajos apstākļos ir iespējams un palīdzēt arī ar uzmundrinājumu un padomu, jo mūsu apkalpošanas centri klientiem ir atvērti visā Latvijā. Protams, ka mēs nāksim pretim arī tiem klientiem, kuru īpašums ir cietis vētrā, un, kuriem būs nepieciešams pārskatīt kredītu atmaksas grafikus un termiņus.»

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

25. aprīlī Kuldīgā atklās tūrisma sezonu ar īpašu pasākumu - pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā.

Galvenais akcents šajā tūrisma sezonā tiks likts uz Kuldīgas velotūrisma popularizēšanu, informē Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC). Kuldīgas TIC piedāvā ceļotājiem gan velosipēdu nomu, gan arī sešus velomaršrutus un velogidu pakalpojumus. 21. maijā jau otro gadu sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Nīderlandes vēstniecību Latvijā tiks rīkota velodiena Eiropa domā zaļi, kad no Kuldīgas Rātslaukuma uz Riežupes smilšalām dosies 600 riteņbraucēji.

30. un 31. maijā Kuldīgā gaida ierodamies 600 orientieristus uz Baltijas čempionātu orientēšanās sportā. 30. maijā Kuldīgā uz XV senioru deju svētkiem sabrauks ap 1000 dejotāju no visas Latvijas. No 16. – 19. jūlijam notiks pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā, 8. augustā – SEB Kuldīgas pusmaratons - Latvijas čempionāts pusmaratonā.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Konkurences padome (KP) 23.aprīlī pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, SIA A Aptiekas iegādājoties divas SIA Alkšņu Aptieka aptiekas Kuldīgā, informē Konkurences padomes vecākais referents Māris Gorbunovs.

SIA A Aptiekas ir Magnum grupas komercsabiedrība. Magnum grupa ir starptautiska farmaceitiskā grupa, kuras mātes komercsabiedrība ir a/s Magnum. SIA Magnum Medical ir a/s Magnum meitas uzņēmums Latvijā.

A/s Magnum savu komercdarbību izvērš arī Igaunijā un Somijā. KP izvērtēja, kā apvienošanās ietekmēs konkurences apstākļus un tirgus koncentrāciju Kuldīgā, jo saskaņā ar Konkurences likumu apvienošanos var aizliegt, ja tās rezultātā rodas vai nostiprinās tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis (tirgus daļa virs 40%) vai var tikt būtiski samazināta konkurence tirgū. KP secinājusi, ka, ienākot tirgū SIA A Aptiekas, Kuldīgā darbosies pieci tirgus dalībnieki. Rēķinot tirgus daļas pēc zāļu realizācijas apgrozījuma, tā būs lielāka par 40%, kā rezultātā tiek sasniegta dominējošā stāvokļa robeža.