Sākot ar 2007./08.studiju gadu Latvijā būs iespējams iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību izdevējdarbības menedžera profesijā.

Specializācijas programmas izveides aktualitāti noteikusi situācija, ka Latvijā šādi speciālisti netiek sagatavoti nevienā no augstākās izglītības iestādēm. Izdevējdarbība ir viena no radošās industrijas nozarēm, kas sekmīgi darbojas Latvijas tirgus apstākļos, taču nozares speciālisti norāda uz profesionāli sagatavotu projektu vadītāju trūkumu izdevniecībās.

Latvijas Kultūras koledžas izveidotajā studiju programmā ,,Mākslas institūciju pārvaldība - kultūras menedžeris ar specializāciju izdevējdarbībā" līdzās vispārizglītojošiem un nozares studiju kursiem, ir iekļauti tādi specializācijas kursi, kā ievads izdevējdarbībā, mediju menedžments, maketēšanas pamati, ievads poligrāfijā, materiālu mācība, projektu vadīšana izdevniecībā u.c. Liela uzmanība studiju programmā tiek pievērsta studenta izpratnei par kvalitatīvu izdevējdarbības produktu, studiju programmā iekļaujot tādus priekšmetus kā grāmatniecības vēsture, grafiskais dizains izdevējdarbībā, vizuālā komunikācija, tulkošanas metodika, tekstu literārā rediģēšana un korektūra.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu vairākām koledžām sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu studiju programmu mācību vides pilnveidei. Projektu īstenošanai līdz 2018. gada beigām no ERAF paredzēti vairāk nekā 11,3 miljoni eiro, informē CFLA.

ERAF līdzfinansējums paredzēts, lai modernizētu tā dēvētās STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātikas izglītības programmas deviņās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādēs: Daugavpils Medicīnas koledžā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Liepājas Jūrniecības koledžā, Malnavas koledžā, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, Profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas 1.medicīnas koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā.

Projektu ietvaros iespējams attīstīt koledžu infrastruktūru – uzlabot ēkas, telpas un laboratorijas, kā arī iegādāties iekārtas, aparatūru, datortehniku un instrumentus. Tāpat paredzēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana, e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide un bibliotēkas fondu papildināšana.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Lai redakcionāli precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju atsevišķām grupām inženierzinātņu un citās jomās, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi, šodien, 10.maijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem, Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, HIV profilakses programmas īstenošanas, komercpakalpojumu, IT pakalpojumu pārvaldības procesu un citās jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā kārtībnieks (pašvaldības policijā), sociālo pakalpojumu galvenais speciālists, IT pakalpojumu vadītājs, HIV profilakses programmas koordinētājs, podologs u.c.

Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem profesiju standartiem, t.sk. koka ēku celtnieks, finanšu darbinieks, mākslas komercdarbinieks, apavu labotājs, apavu labotāja palīgs, restauratora asistents u.c.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Pirmdien, 2.jūlijā sākas pieteikumu pieņemšana budžeta vietām Alberta Koledžā. Koledža piedāvā iespēju diviem maznodrošinātiem studentiem iegūt augstāko izglītību bezmaksas.

Pamatojoties uz otrdien pieņemto lēmumu Alberta Koledža arī turpmāk katru gadu piedāvās budžeta vietas, kas tiks pilnībā segtas no koledžas līdzekļiem. Budžeta vietas palīdzēs iegūt augstāko izglītību cilvēkiem, kam ir tikai vidēja izglītība un nav citu iespēju turpināt savas mācības, Db.lv informēja koledža.

Uz budžeta vietām aicina pieteikties bērnus no bērnunamiem un daudzbērnu ģimeņu locekļus - kā bērnus, tā arī vecākus.

Alberta Koledža ir dibināta 2001.gadā.

Papildu informācija Alberta Koledžas mājas lapā - www.alberta-koledza.lv vai pa tel. 7288824.

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi, šodien, 18.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, farmācijas un reliģijas jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā garīgās aprūpes dienesta vadītājs, profesionālais veselības aprūpes kapelāns, zāļu reģistrācijas vadītājs, farmaceitisko produktu speciālists, interneta portāla redaktors, sabiedriskā transporta organizators, u.c.

Tāpat kopš šī gada 1.septembra profesiju standarti ir Profesiju klasifikatora daļa, tāpēc tos turpmāk iekļaus tajā. To paredz pērn septembrī apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Patlaban, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam, Profesiju klasifikatorā tiks iekļauti profesiju standarti šādām profesijām: loģistikas darbinieks, sociālais audzinātājs un metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

Lai redakcionāli precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju atsevišķām grupām inženierzinātņu un citās jomās, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi, šodien, 9.oktobrī, apstiprināti valdībā, informēja ministrija.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, komercpakalpojumu, IT pakalpojumu pārvaldības procesu un citās jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā kārtībnieks (pašvaldības policijā), sociālo pakalpojumu galvenais speciālists, IT pakalpojumu vadītājs, podologs u.c.

Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem profesiju standartiem, t.sk. koka ēku celtnieks, finanšu darbinieks, mākslas komercdarbinieks, apavu labotājs, apavu labotāja palīgs, restauratora asistents u.c.

Papildus tam, Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmas profesijas izteiktas jaunā redakcijā. Tādējādi līdzšinējo cietuma inspektoru, nepilngadīgo audzināšanas iestādes vecāko inspektoru u.c profesijas tagad sauksies – ieslodzījuma vietas inspektors, ieslodzījuma vietas mācību centra vecākais pasniedzējs u.c.

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, šodien, 29.janvārī, Ministru kabinetā apstiprināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, farmācijas un reliģijas jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā garīgās aprūpes dienesta vadītājs, profesionālais veselības aprūpes kapelāns, zāļu reģistrācijas vadītājs, farmaceitisko produktu speciālists, interneta portāla redaktors, sabiedriskā transporta organizators, u.c.

Tāpat kopš 2007. gada 1.septembra profesiju standarti ir Profesiju klasifikatora daļa, tāpēc tos turpmāk iekļaus tajā. To paredz 2006.gada septembrī apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Patlaban, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam, Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: loģistikas darbinieks, sociālais audzinātājs un metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

SIA Kosmetoloģijas koledža parakstījusi savstarpējo izglītības sadarbības līgumu ar Patras Nacionāo Koledžu, nodrošinot identisku skaistumkopšanas speciālista programmu Grieķijā.

Izglītības sistēma Grieķijā paredz starptautisko programmu ieviešanu un šāda pieredze jau veiksmīgi eksistē arī farmaceitu, biznesa adminstrācijas un IT speciālistu programmām Patras Nacionālajā Koledžā.

«Kosmetoloģijas koledža ir vienīgā beztermiņā akreditētā koledža Baltijā, kura piedāvā apgūt speciālitāti Skaistumkopšanas speciālists. Mums ir arī ļoti svarīgi, ka tieši mūsu koledžas absolventi kā skaistumkopšanas speciālisti ir pieprasīti Latvijā. Tieši tagad sekmīgā dažādu svešvalodu, pieprasītu procedūru un inovāciju apguve koledžā veicina skaistumkopšanas pakalpojumu eksportu, kas pievilina tūristus ne tikai atpūsties Rīgā, bet arī apmeklēt salonus par daudz zemākām cenām nekā citās valstīs,» norāda Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte.

Šogad skolēni vairāk izvēlējušies apgūt ekonomiku, finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem, Db.lv informē Kristīne Jakubovska, AS Hansabanka preses sekretāre.

Šogad iezīmējas arī jauna tendence – ar katru gadu aizvien vairāk vidusskolas absolventi plāno ņemt studiju kredītu mācību maksas segšanai, secināts Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumā 12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze, kas parāda, ka mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām.

Šogad gandrīz 30% 12. klases skolēni plāno ņemt studiju kredītu, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada (22%). Tai pašā laikā 50.6% respondentu plāno vienlaikus mācīties un strādāt. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (32.1%), gandrīz pusei ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (48.6%), bet ceturtā daļa respondentu vēl nav izvēlējušies nākotnes profesiju.

Profesiju klasifikators tiks papildināts ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, piemēram, būs tādas profesijas kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c.

Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska Db norādīja, ka klasifikatorā tāpat ir precizēti vairāku profesiju nosaukumi - līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildu iepriekšminētajam atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus 14 profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Lai veicinātu jaunu farmaceitu ienākšanu darba tirgū, viens no Latvijā vadošajiem aptieku tīkliem Apotheka sācis sadarbību ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu (RSU SKMK).

Sadarbības rezultātā, sākot ar šī gada rudeni, Apotheka šajā mācību iestādē nodrošinās apmaksātas studiju vietas programmā Farmaceita asistents. Pēc programmas sekmīgas absolvēšanas jaunajiem speciālistiem tiks nodrošināts garantēts darbs Apotheka aptiekās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pieteikšanās Apotheka apmaksātajām studijām RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā notiek atlases konkursa kārtībā. Konkursa ietvaros uzņēmuma personāla atlases komanda izvērtēs gan potenciālo studentu motivāciju apgūt farmaceita asistenta profesiju, gan vēlmi strādāt aptiekā pēc studijām. Papildus tiks vērtētas arī pretendentu personīgās kompetences – saskarsmes iemaņas, klientu apkalpošanas prasmes un citas farmaceita asistenta amatam svarīgas kvalitātes.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;