«Tā ir «domājoša» mašīna, kas pēc uzstādītajiem produktu un izejmateriāla parametriem pati atrod labāko, izejvielas taupošāko risinājumu,» par jauno10 miljonus vērto tehnoloģiju skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

10 milj. eiro vērtā investīciju projekta īstenošanā svarīgāko lomu spēlē jaunā Veisto zāģēšanas līnija, kura patreiz ir modernākā ne tikai Latvijā, bet pat Baltijā. Svarīgākais gan nav ražošanas apjomi, bet gan produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana. Vēl vairāk – uzņēmuma vadība raugās uz jaunākajām tendencēm būvniecībā, ko dažādās izstādēs ārzemēs prezentē arhitekti, inženieri, lai tādējādi spētu tirgū piegādāt pieprasītus produktus.

Viss vienā vienā

«Ar jauno iekārtu uzreiz varam saražot koksnes izstrājumus, kuru izgatavošanai bija vajadzīgas vairākas operācijas – darbības,» skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš kā piemēru min profilētu būvniecības materiālu ražošanu, ko var izmantot koka būvkonstrukcijās, būvju iekšējā un ārējā apdarē. «Tā ir «domājoša» mašīna, kas pēc uzstādītajiem produktu un izejmateriāla – zāģbaļku – parametriem pati atrod labāko, izejvielas taupošāko risinājumu skaidro J. Apsītis. Viņš atzīst, ka iekārta paver iespējas ražot tādus koksnes izstrādājumus, kādus līdz šim SIA Kurekss nav ražojis. «Uzņēmums kļūst konkurētspējīgāks, jo var ražot visprasīgāko specifikāciju produktus. Vismaz par 5% taupīgāk izmanto resursus un ražošanas ātrums ir vismaz par 50% lielāks, kas ļauj saīsināt ražošanas un līdz ar to arī piegādes termiņus vismaz par ceturtdaļu,» zina teikt J. Apsītis. Viņš stāsta, ka šī iekārta ļauj pārstrādāt baļkus, sākot no 9 cm līdz pat 50cm diametram, kas ļauj pašreizējos apstākļos, kad tirgū sarucis baļku piedāvājums, pārstrādei izmantot plašāka diapazona baļķus. «Jā, varam ar šo iekārtu saražot daudz vairāk zāģētās produkcijas nekā agrāk, tomēr mērķis jau nav zāģēt vairāk, bet gan ražot produktu ar augstu pievienoto vērtību un gūt lielākus ienākumus,» tā J. Apsītis. Interesanti, ka uzņēmums tādējādi neražo nevēlamus – neizdevīgus sortimentus, kamēr agrāk tādas iespējas bijušas limitētas.

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā SIA Hiberna ieguldījuši ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām.Pirmie pasaulē sāk rūpnieciski ražot ziemas vindsērfinga dēļus

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā ieguldīti ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām, laikrakstam uzsver uzņēmējs.

"Ledus dēļus pasaulē pazīst 20 gadus, Latvijā – 10 gadus," skaidro R. Liepiņš. "Līdz šim mūsu valstī šis produkts diezgan labā līmenī tapa garāžās vai kādā darbnīcā mazās sērijās draugiem. Arī mēs paši šādā veidā izpildījām pasūtījumus. Bet rietumos šāda pašdarbība nav cieņā, un reti kāds ko tādu dara. Tāpēc pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu, ka varētu kļūt par līderiem šajā jomā un ražot pasaulē labākos vindsērfinga dēļus. Liekot lietā savu pieredzi un know-how, nodarbinot inženierus un dizainerus, esam radījuši unikālu testa aparatūra. Iesaistot vairāk nekā 20 komponenšu piegādātājus, varam ražot tāda tehnoloģiskā līmeņa dēļus, kādus neviens vēl nav taisījis."

"Swedbank" un kokapstrādes uzņēmums SIA "Kurekss", vienojušies par vairāk nekā 3 miljonu eiro liela finansējuma piesaistīšanu, informē bankas pārstāvji.

"Kurekss", kas ir vietējā kapitāla uzņēmums, līdzekļus izmantos ražošanas jaudu palielināšanai un arī esošo procesu modernizācijai.

SIA "Kurekss", kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu Tārgales pagastā, Ventspils novadā, šogad turpina iepriekš iesākto lielo investīciju ciklu, kura laikā aizstāj vecās un jau nokalpojušās ražošanas iekārtas pret mūsdienīgām. "Swedbank" piešķirtais finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā tiks izmantots ēvelēšanas līnijas iegādei un arī uzstādīšanai, kā arī modernizēta tiks gatavās produkcijas pakošanas līnija.

Kā atzīst SIA "Kurekss" valdes loceklis Arnis Apsītis, tad investīcijas jaunās iekārtās ir efektīvas uzņēmējdarbības pamatā. "Mērķtiecīgi ieviešot ražošanas procesā jaunas un tehnoloģiski augstvērtīgākas iekārtas, uzņēmums spēj ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī saīsināt ražošanas procesam nepieciešamo laiku. Turklāt, jaunās iekārtas prasa arī mazāk laika to uzturēšanas darbiem vai piemēram iekārtu asināšanai. Tāpēc kokzāģētavu biznesā iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo to veiktspēja tiešā veidā ietekmē saražotās produkcijas kvalitāti."

Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas SIA Kurekss valdei pievienojies jauns valdes loceklis – uzņēmuma izpilddirektors Armands Tolkaņovs, liecina Lursoft dati.

SIA Kurekss, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 114. lielākais Latvijas uzņēmums, un uzņēmuma valde paplašināta šā gada 17. septembrī. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpina tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs – administratīvais direktors Jānis Apsītis, kā arī valdes loceklis Arnis Apsītis, kas ieņem finanšu direktora amatu.

Saskaņā ar žurnālā TOP 500 apkopotajiem datiem SIA Kurekss apgrozījums 2010. gadā bija 30,79 milj. Ls, kas ierindo kompāniju Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta 114. vietā. Uzņēmums minētajā laika posmā nopelnīja 4,79 milj. Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010. gadā SIA Kurekss apgrozījums pieauga par 34%, savukārt peļņa palielinājusies par 80%.

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

Noslēdzies Ventspils novada uzņēmuma SIA Kurekss konkurss nepārtrauktas darbības tuneļa tipa zāģmateriālu žāvēšanas kamera ar padevi garenvirzienā, malējo zāģmateriālu žāvēšanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta Zviedrijas kompānija Valutec AB. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 1,668 miljoni eiro. Līguma paredzamais izpildes termiņš ir nākamā gada februāris.

Laikraksts Dienas Bizness pērn rakstīja, ka, investējot aptuveni 20 miljonus eiro, SIA Kurekss īstenojis 21. gadsimtam atbilstošu tehnoloģiju lēcienu.

Pašlaik uzņēmums bauda šo lielo investīciju radītos augļus un ar optimismu lūkojas nākotnē. Tās veiktas vairākos posmos, vislielākais ieguldījums ir 10 milj. eiro Veisto zāģēšanas līnijā, kura uzstādīta 2012. gadā, savukārt pēdējais posms – zāģbaļķu šķirošanas līnijas (ar rentgena sāknēšanas iekārtu) nomaiņa ir veikta pērn.

Viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem un eksportētājiem SIA Kurekss šogad investējis 1 miljonu Ls dārgāku koksnes izstrādājumu ražošanā, kuriem liela daļa pēc unikālas Ultra Joist tehnoloģijas. «Pēc manā rīcībā esošās informācijas šādu specifiskas apstrādes produktu (Ultra Joist ), ko izmanto karkasa māju būvniecībā, pašlaik neviens neražo ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā,» skaidro SIA Kurekss apaļkoku iepirkuma vadītājs Ainārs Apfelbaums. Viņš norāda, ka jaunā produkta ražošanas ieviešana ļauj uzņēmumam gūt lielākus ieņēmumus. Šobrīd ir noslēgti attiecīgi līgumi un šī produkcija tiek sekmīgi realizēta Lielbritānijā, skaidro A. Apfelbaums. Viņš norāda, ka šādas produkcijas ražošanai ir nepieciešams, lai ne tikai pats ražotājs būtu sertificējies FSC sistēmā, bet arī apaļkoksne, kura tiek izmantota ražošanai, būtu iegūta mežos, kuriem ir FSC sertifikāts. Lai arī ik gadu SIA Kurekss pats savā kokzāģētavā varētu saražot ap 200 000 m3 zāģētās produkcijas, tomēr A. Apfelbaums norāda, ka pērn tika saražoti 102 000 m3, bet šogad kopumā varētu saražot nedaudz vairāk, jo uzņēmuma mērķis esot nevis saražot pēc iespējas vairāk, bet gan pēc iespējas dārgākus koksnes izstrādājumus — žāvētu, ēvelētus un citādi apstrādātus. Minētā iemesla dēl arī tuvākajā laikā darbu uzsāks jaudīga ēvele, nesen sāka strādāt vairākas jaunas koksnes žāvētavas. Kopumā uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir ieguldījis 4.2 milj. Ls. To, ka dārgāku produktu ražošana rada lielākus ieņēmumus rāda arī Kurekss dati, jo pērn salīdzinājumā ar 2002. gadu realizētās produkcijas apjoms pieauga par apmēram 13 %, bet ieņēmumi par 25 %, skaidro A. Apfelbaums. Šā gada I pusgadā uzņēmums ir realizējis 85 000 m3 koksnes izstrādājumu un sasniedzis 10.27 milj. Ls lielu neto apgrozījumu, pērn visā gadā tika realizēti 170 000 m3, bet neto apgrozījums — 17.92 milj. Ls.

Kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,562 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Swedbank» un tā nodrošina aizdevuma līgumu. Komercķīlas priekšmets ir katlumāja ar jaudu 10 megavati un apsaite, kas atradīsies SIA «Kurekss» juridiskajā adresē Ventspils novada Tārgales pagasta «Graudupos» un ir vai tiks iegādāta no Austrijas uzņēmuma «AGRO Forst & Energietechnik GmbH».

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.janvārī, un tā ir otra uzņēmumam šobrīd aktuālā komercķīla.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim.

2017.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 48,754 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 4,244 miljoni eiro. Tas nodarbināja 202 darbiniekus, un tajā gadā maksājumos Latvijas valst kopbudžetā samaksāja 1,295 miljonus eiro.

Viens no lielākajiem mežizstrādājiem a/s Saldus MR, ieguldot 0.5 milj. Ls, ir izveidojis kokzāģētavu ar jaudu 50 000 m3 zāģmateriālu gadā. Sasniedzot plānoto jaudu, a/s Saldus MR varētu kļūt par vienu no kokzāģēšanas līderiem Kurzemē atpaliekot tikai no SIA Vika Wood un SIA Kurekss. «Jaunā kokzāģētava ir tikai daļa no projekta, kurš paredz būtiski palielināt saražotās produkcijas apjomus, kā arī tiem pievienoto vērtību,» skaidro a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns. Viņš norāda, ka jau pašlaik zāģmateriāli tiek žāvēti un arī ēvelēti, tomēr līdz ar zāģēšanas apjomu kāpumu pakāpeniski iecerēts palielināt koksnes žāvēšanas kameru jaudas. Projekta realizācijā ir izmantoti gan paša uzņēmuma līdzekļi, gan arī Latvijas krājbankas kredīts un Hanza līzinga pakalpojumi. Pašlaik vēl tiek pabeigta zāģmateriālu šķirošanas līnijas izveide. Tā kā 2001. gadā tika izbeigts Raneks projekts (piedalījās arī a/s Saldus MR), kurš Liepājas apkaimē plānoja izveidot lieljaudas kokzāģētavu, bet Saldus MR tika pievienota mežizstrādes un kokrūpniecības SIA Kūrlande, tad arī tika nolemts pašiem veidot kokzāģētavu, skaidro J. Bertrāns. Viņš norāda, ka uzstādītā zāģētava pirms tam ir strādājusi Zviedrijā, taču ir aprīkota ar jaunām vadības un loģistikas iekārtām. «Zāģētavā svarīgākais ir vadības un loģistikas sistēma, nevis pati zāģēšanas iekārta,» skaidro J. Bertrāns. Zāģētava var zāģēt baļķus ar diametru no 12 cm, taču, pēc J. Bertrāna teiktā, optimāla zāģmateriālu ražošana ir pārstrādājot zāģbaļķus ar 18 cm diametru un resnākus. Tāpēc uzņēmuma vadītājs cer vienoties par baļķu maiņas nosacījumiem ar sīkbaļķu pārstrādātājiem un mainīt sīkbaļkus pret resno dimenesiju zāģbaļķiem. Lai arī uzņēmums ir liels mežizstrādātājs, tomēr zāģētavas pilnīgu apgādi ar nepieciešamajiem apaļkoksnes resursiem nespēs apgādāt, tāpēc ir rasti sadarbības partneri zāģbaļķu piegādei no Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas. Turklāt pirmie vagoni ar egles zāģbaļķiem no Baltkrievijas jau esot ceļā uz Saldu. Strādājot pie kokzāģētavas projekta, tika ņemts vērā savulaik prezentētais valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži projekts par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu, kas šobrīd tiek aizstāts ar jaunu priekšlikumu par apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, atzīst J. Bertrāns.Kokzāģētavā saražotās produkcijas — zāģmateriālu, šķeldas mizu un zāģskaidu noiets ir ārzemēs. «Lai nebūtu jātērē nauda produkcijas realizācijai ārzemēs, ir noslēgti attiecīgi līgumi ar a/s Lindeks, SIA Nelss, SIA Unitimer Latvia, kā arī SIA Stora Enso Mežs un SIA Laskana,» skaidro J. Bertrāns. Viņš arī uzsver, ka tiek realizēti ne tikai zāģmateriāli un celulozes šķelda, bet arī mizas un zāģskaidas. «Tā kā miza netiek uzskatīta par kokmateriālu, faktiski var uzskatīt, ka tiek realizēta produkcija 110 % apmērā,» uzsver Saldus MR valdes priekšsēdētājs. Koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana un realizācija palielinās arī uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus, atzīst J. Bertrāns. Savukārt uzņēmuma līdzšinējā nelielā kokzāģetava tiek pārveidota, lai tajā varētu ražot taras dēļus. J. Bertrāns atzīst, ka, pievienojot Kūrlandi, tika izvērtēta šī uzņēmuma kokzāģēšanas un līmēto koka konstrukciju ražotnes rentablititāte, kā rezultātā pašlaik abās šajās ražotnēs darbs ir pārtraukts. Tiesa, pēc J. Bertrāna domām, līdz ar koksnes izmantošanas pieaugumu vietējā tirgū, līmēto koka konstrukciju ražotne var strādāt (ir arī atbilstošs sertifikāts), tomēr, lai varētu šādu produkciju eksportēt, esot nepieciešami apmēram 40 000 – 50 000 Ls lielie ieguldījumi.

Foto: Husqvarna.com

Akumulatora zāģi ir kļuvuši par neatņemamu palīgu dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tie nodrošina lielisku mobilitāti un efektivitāti, pateicoties to vieglumam, mazajam trokšņu līmenim un videi draudzīgajai darbībai. Šajā rakstā mēs sniedzam svarīgus padomus par to, kā izvēlēties labāko akumulatora zāģi, ņemot vērā tādus faktorus kā zāģa garums, akumulatora veids un jauda. Mūsu mērķis ir palīdzēt jums atrast ideālu risinājumu jūsu vajadzībām.

Akumulatora zāģa priekšrocības

Akumulatora zāģu ieviešana tirgū ir radījusi revolūciju dārzkopības un mežsaimniecības darbu veikšanā. To īpašības - viegls svars, zems trokšņa līmenis un nulles izplūdes gāzu emisijas - padara šos instrumentus par izcilu izvēli dažādiem darbiem. Galvenās akumulatora zāģu priekšrocības:

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Investējot ap 5 miljoniem ASV dolāru jaunas kokzāģētavas izveidē, zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs SIA Kurekss kļūs par vienu no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā. «Pašlaik kokzāģētava jau ir Latvijā, bet tās uzstādīšanas darbus plānots pabeigt 2003. gada pirmajos mēnešos,» skaidro SIA Kurekss direktors Arnis Apsītis. Viņš norāda, ka uzņēmumam ir pieredze kokzāģēšanā, jo šobrīd uzņēmums nodarbojas ar sīkbaļķu zāģēšanu un šogad saražos apmēram 70 000 m3 zāģētas produkcijas. Savukārt jaunā kokzāģētavas gada jauda, strādājot vienā maiņā, ir 110 000 m3 zāģmateriālu. Tādējādi ražošanas jauda tiek palielināta vairāk nekā trīs reizes. Šajā kokzāģētavā, darbinot to trīs maiņu režīmā, teorētiski varētu saražot vairāk nekā 300 000 m3 zāģmateriālu. «Matemātiski ir pareizi, tomēr tā nevar rēķināt,» skaidro A. Apsītis. Kureksa vadība plāno, ka pakāpeniski jaunā kokzāģētavā ik gadu palielinās ražošanas apjomus, līdz gadā tiks saražoti ap 200 000 m3 zāģmateriālu. Uzņēmuma vadība cer, ka 2003. gadā kopumā, summējot pašreizējā un jaunajā zāģētavā saržotās zāģētās produkcijas apjomu — varētu saražot ap 150 000 m3. Jāatgādina, ka Latvijā līdz šim nav neviena kokzāģētāja, kurš gadā saražotu 200 000 m3 zāģētās produkcijas, tomēr šogad tik jaudīgu zāģētavu ir izveidojis SIA Nelss, pašlaik veido SIA Vika Wood, nedaudz mazāka jauda — 180 000 m3 ir a/s Launkalne Sawmill, vēl mazāka — a/s Inčukalns Timber un SIA BSW Latvia. Ražošanas apjoms jaunajā zāģētavā būs atkarīgs no vairākiem faktoriem — no situācijas lielākajos skujkoku zāģmateriālu noieta tirgos — Lielbritānijā, Ēģiptē, kā arī situācijas Latvijā ar skujkoku zāģbaļķu iegādi. Latvijā ik gadu tiek izcirsti apmēram 11 miljoni m3 apaļkoksnes, no kuras vairāk nekā puse — zāģbaļķi un sīkbaļķi — ir izmantojama zāģētās produkcijas ražošanai, turklāt Kureksa plānotais apaļkoksnes patēriņš pret kopumā izcērtamo ir samērā niecīgs, skaidro A. Apsītis. «Esam izpētījuši zāģbaļku iegādes iespējas, tāpēc mūs nebaida konkurences saasināšanās zāģbaļķu iegādē,» uzsver SIA Kurekss ģenerāldirektors Jānis Apsītis. Turklāt Kureksa kokzāģētava savu koksnes izstrādājumu ražošanai izmanto baļķus, sākot ar 10 cm diametru.Pārstrādājot šāda diametra apaļkoksni, pēc būtības uzņēmums resursu iegādē konkurē ar papīrmalkas pircējiem un pārstrādātājiem, skaidro J. Apsītis.

Konkurences padome (KP) saņēma Nextwood Two GmbH apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS, informē KP.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Savukārt Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" ir zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs, kam pieder kokzāģētava Ventspils novadā. Tāpat Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" ir SIA "Kurzemes granulas", kas nodarbojas ar koksnes granulu ražošanu un tirdzniecību, vienīgā īpašniece.

«Pēdejos gados notiek zāģēšanas jaudu koncentracija Latvija, kas manuprāt ir logisks konkurences un brīva tirgus rezultats. Mums nav iemesla baidīties no konkurences un lielu spēlētāju skaita pieauguma tirgu,» tā SIA Kurekss plānus tris reizes kāpināt zāģmateriālu ražošanu komentē viena no lielākajiem Latvijas kokzaģētājiem SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš uzskata, ka zāģēsanas jaudu koncentracija veicinas Latvijas konkuretspeju pasaule un uzlabos valsts budžeta stāvokli. Galvenie ieguvēji šajā procesā ir Latvijas mežu īpašnieki t.sk. valsts kā lielākais mežu īpašnieks, jo Latvijas mežu vērtība tikai pieaug, skaidro A. Krecers.

Kokapstrādes uzņēmums a/s Launkalne Sawmill šogad plāno sasniegt 30,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā pērn. Igaunijas lielākās kokapstrādes kompānijas Sylvester AS meitas uzņēmums a/s Launkalne Sawmill ražošanu sāka pērn aprīlī un deviņos mēnešos sasniedza 10,54 miljonu eiro apgrozījumu. A/s valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets norāda, ka apgrozījuma kāpumu nodrošinās uzņēmuma produkcijas augošie noieta tirgi. Savukārt, lai pieprasījumu apmierinātu, a/s plāno dubultot zāģēšanas jaudas, intensificēt un tehnoloģiski uzlabot rūpnīcas darbu. Šogad īpašnieki a/s Launkalne Sawmill plāno ieguldīt 3,60 miljonus eiro. Pērn kopējais ieguldījumu apjoms rūpnīcas izveidē bija 17,89 miljoni eiro. Kopējā zāģēšanas jauda 2003. gadā paredzēta 186 000 m3, žāvētā materiāla apjoms, — 160 000 m3. 2004. gadā plānotā zāģēšanas jauda ir 215 000 m3. 56 % no visiem saražotajiem egles un priedes zāģmateriāliem Launkalne Sawmill realizē Latvijas mēbeļu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumiem.

«2005. gadā plānojam uzstādīt jaunu apmēram 5 milj. eiro vērtu baļķu zāģēšanas līniju, kas ļaus palielināt pārstrādājamās koksnes apjomu līdz 200 000 m3 pašreizējo 150 000 m3 vietā,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš atzīst, ka līdz šim ir bijis zāģēšanas līniju oponents, jo tādu ekspluatācijai ir vajadzīgi lieli zāģbaļķu krājumi, kā arī samērā mazs lietderīgais iznākums, tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, jo šādai līnijai vairs nav nepieciešama baļķu šķirošanas līnija. Tā kā realizēt iecerēts tikai žāvētu u ēvelētu produkciju, tad pieaugs koksnes pārstrādes procesā radušos skaidu apjoms, kas tiks izmantots kokskaidu granulu ražotnē. Šobrīd jau ir noslēgts līgums ar Igaunijas kokskaidu granulu ražotnes izgatavotāju, par rūpnīcas izgatavošanu un uzstādīšanu SIA Komiss par 2 milj. eiro. «Granulu rūpnīca tiem, kuriem ir savas skaidas, ir ļoti izdevīga, jo granulu ražošanas pašizmaksa ir ap 12.6 Ls, kamēr realizācijas cena ir ap 100 eiro/t, un pie šāda rentabilitātes līmeņa arī ļoti ātri atmaksājas,» norāda Komiss īpašnieks. Viņš uzsver, ka nākošgad rudenī jau būs uzstādīta gan granulu ražotne, gan arī jaunā zāģēšanas līnija.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Nīderlandes uzņēmums Brabantia, Eiropas vadošais sadzīves metāla un plastmasas izstrādājumu ražotājs, ir uzsācis gludināmo dēļu ražošanu savā jaunajā ražotnē Talsu rajona Ģibuļu pagastā, raksta izdevums Nīderlandes vēstis.

Pēc tam, kad tiks apgūta esošā ēka, Brabantia apsver iespēju uzcelt divus jaunus cehus blakus esošajai ražotnei, paplašinot ražošanas platību līdz 9 000m2. Brabantia ir pazīstams dizaina zīmols, kas ražo tikai ekskluzīvus produktus. Kompānija ražo plašu sadzīves metālizstrādājumu klāstu, kas ir iedalāmas piecās kategorijās: pārtikas glabāšanas tvertnes, atkritumu tvertnes, ēdiena gatavošanas trauki, veļas apkopes aprīkojums - gludināmie dēļi un žāvēšanas konstrukcijas, kā arī virtuves piederumi. Brabantia produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 80 valstīm. Galvenie tirgi ir Lielbritānija, Francija, Nīderlandie un Beļģija. Pašlaik kompānijai ir 3 rūpnīcas Eiropā un 2 rūpnīcas Ķīnā.

Pateicoties divu draugu aizrautīgai degsmei attiecībā uz ekstrēmo sportu tapis Boardstickers.eu, kur nopērkamas dažādu dizainu uzlīmes, ar kurām aplīmēt snovborda dēļus, turklāt šīs pašas uzlīmes iespējams pielāgot arī vindsērfinga, kaitborda, sērfinga u.c. dēļiem.

Ideja radās, kad Ronaldam Munkevicam apnika sava snovborda dēļa dizains, bet viņa draugam Jānim Kokorevičam, lielformāta drukas un laminēšanas SIA Target Media īpašniekam, bija iespēja, neieguldot lielus līdzekļus, paeksperimentēt.

Abiem gan gribētos dēļu uzlīmes atdalīt no Jāņa pamatbiznesa, bet pagaidām tas neesot iespējams. «Ja apjomi augs, tā arī būs,» piebilst Jānis.

Boardstickers.eu atvērta pavisam nesen. Pirmais pasūtījums saņemts no Kanādas. Uzlīmes testēšanai pirkuši arī veikali no Zviedrijas, Šveices un Vācijas, bet uzlīmes individuāliem klientiem ceļojušas uz ļoti daudzām valstīm. Vislabākā reklāma ir no mutes mutē, tāpēc šobrīd daudzas uzlīmes tiek izdāļātas dažādos konkursos.

Dzenos pēc perfektā dēļa, kas radīts Latvijas vilnim – tā saka Einārs Landmanis, kurš Liepājā iekārtojis savu sērfošanas dēļu darbnīcu zīmolam DRTY boards.

Rudens un ziemas sezona līdz pat agram pavasarim Latvijā ir īstais laiks, lai sērfotu, jo tieši tad ir lielāka iespējamība noķert īsto vilni. Vajadzīga vien pareizā laika prognoze, sildoša hidra, sērfa dēlis un Baltijas jūra, uzskata E.Landmanis. Sērfošana viņam ir kā hobijs, un viņš izbauda atrašanos ūdenī. Bērnību pavadījis Rojā, bet pirms aptuveni septiņiem gadiem kopā ar draugu novērojuši, ka Latvijā ir daudz labu viļņu, it īpaši Rojā un Rīgas līcī pie attiecīga vēja.

«Kad bijām mazi, pie ziemeļu vēja pa ūdeni lēkājām, plunčājāmies, sērfojām tikai ar ķermeni un vienā brīdī sapratām, ka pašiem ir nepieciešamība pēc dēļa. Pirms septiņiem gadiem nebija tādas izvēles kā tagad, kad vari dēļus pasūtīt internetā un arī Latvijā ir veikali, kas tirgo. Nebija pieejama literatūra, kur iegūt informāciju, izdomājām, kā mēs to darīsim, konsultējāmies ar tiem, kas būvēja laivas, jo process ir līdzīgs – putuplasts, stikla šķiedra un epoksīds. Ķērāmies pie darba,» pirmsākumus atceras Einārs.

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats» darina sup dēļus un jūnija sākumā plāno atvērt savu supošanas skolu.

Lai gan šis bizness ir sezonāls, tomēr liepājnieks novērojis, ka šogad pasūtījumu ir daudz vairāk nekā pērn. Šobrīd viņš saražojis jau aptuveni 13 sup dēļus - puse no tiem eksportēti, viens aizceļojis pat uz Kanādu.

A.Tints biznesa portālam Db.lv pastāsta, ka viens sup dēlis top aptuveni trīs dienās un tas tiek ražots no stikla auduma un karbona. Dēļa darināšanā tiek izmantots infūzijas process un tas ir liels roku darbs.

Sup dēļa formas izgatavošana, pēc kuras tiek darināti visi dēļi, izmaksā aptuveni 10 000 eiro. «Vai kāds ir gatavs to ieguldīt? Tā ir ļoti apņēmīga lieta, ja kāds vēlas izveidot sup dēli,» uzskata A.Tints.

Viņaprāt, Liepāja ir perfekta vieta, lai nodarbotos ar supošanu, tāpēc viņš līdztekus ražošanai vēlas attīstīt sup dēļu izīrēšanas biznesu. «Es pats esmu sportists, airētājs un novēroju, ka mans sporta veids lēnām izmirst, bet redzu, ka cits aug. Supošana ir diezgan līdzīga airēšanai, tāpēc nolēmu, ka to nepieciešams popularizēt arī Liepājā. Pērn novēroju, kāda ir cilvēku atsaucība un interese par to. Sapratu, ka man ir jāizveido supskola,» stāsta A.Tints, kurš pēc izglītības ir treneris.

Latvijas laivu ražotājs «Prestol Boats» sācis piedāvāt sup dēļu nomu, biznesa portālu Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Oto Dzenis.

Šobrīd uzņēmums klientiem piedāvā iznomāt 10 sup dēļu komplektus (dēlis, airis un peldveste), taču, atbilstoši pieprasījumam, to skaitu varēs palielināt. «Sup dēļus izvēlējamies piedāvāt nomā, jo tas dod iespēju cilvēkam pamēģināt dažādus dēļus, tos nepērkot. Kā arī ne visiem ir iespēja tos glabāt, līdz ar to tā ir lieliska iespēja pavadīt laiku ar draugiem uz ūdens bez lielām investīcijām un galvassāpēm par glabāšanu,» skaidro O.Dzenis. Nomas punktā ir pieejami dažādi dēļi dažādām meistarības klasēm.

«Prestol Boats» piedāvā supošanu pa Vecdaugavu, Daugavu, Buļļupi un Mīlestības salu. Tiesa, šie maršruti piemēroti jau pieredzējušiem supotājiem, jo jāšķērso Daugava pa kuģu ceļu.