To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

«Tā ir «domājoša» mašīna, kas pēc uzstādītajiem produktu un izejmateriāla parametriem pati atrod labāko, izejvielas taupošāko risinājumu,» par jauno10 miljonus vērto tehnoloģiju skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

10 milj. eiro vērtā investīciju projekta īstenošanā svarīgāko lomu spēlē jaunā Veisto zāģēšanas līnija, kura patreiz ir modernākā ne tikai Latvijā, bet pat Baltijā. Svarīgākais gan nav ražošanas apjomi, bet gan produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana. Vēl vairāk – uzņēmuma vadība raugās uz jaunākajām tendencēm būvniecībā, ko dažādās izstādēs ārzemēs prezentē arhitekti, inženieri, lai tādējādi spētu tirgū piegādāt pieprasītus produktus.

Viss vienā vienā

«Ar jauno iekārtu uzreiz varam saražot koksnes izstrājumus, kuru izgatavošanai bija vajadzīgas vairākas operācijas – darbības,» skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš kā piemēru min profilētu būvniecības materiālu ražošanu, ko var izmantot koka būvkonstrukcijās, būvju iekšējā un ārējā apdarē. «Tā ir «domājoša» mašīna, kas pēc uzstādītajiem produktu un izejmateriāla – zāģbaļku – parametriem pati atrod labāko, izejvielas taupošāko risinājumu skaidro J. Apsītis. Viņš atzīst, ka iekārta paver iespējas ražot tādus koksnes izstrādājumus, kādus līdz šim SIA Kurekss nav ražojis. «Uzņēmums kļūst konkurētspējīgāks, jo var ražot visprasīgāko specifikāciju produktus. Vismaz par 5% taupīgāk izmanto resursus un ražošanas ātrums ir vismaz par 50% lielāks, kas ļauj saīsināt ražošanas un līdz ar to arī piegādes termiņus vismaz par ceturtdaļu,» zina teikt J. Apsītis. Viņš stāsta, ka šī iekārta ļauj pārstrādāt baļkus, sākot no 9 cm līdz pat 50cm diametram, kas ļauj pašreizējos apstākļos, kad tirgū sarucis baļku piedāvājums, pārstrādei izmantot plašāka diapazona baļķus. «Jā, varam ar šo iekārtu saražot daudz vairāk zāģētās produkcijas nekā agrāk, tomēr mērķis jau nav zāģēt vairāk, bet gan ražot produktu ar augstu pievienoto vērtību un gūt lielākus ienākumus,» tā J. Apsītis. Interesanti, ka uzņēmums tādējādi neražo nevēlamus – neizdevīgus sortimentus, kamēr agrāk tādas iespējas bijušas limitētas.

"Swedbank" un kokapstrādes uzņēmums SIA "Kurekss", vienojušies par vairāk nekā 3 miljonu eiro liela finansējuma piesaistīšanu, informē bankas pārstāvji.

"Kurekss", kas ir vietējā kapitāla uzņēmums, līdzekļus izmantos ražošanas jaudu palielināšanai un arī esošo procesu modernizācijai.

SIA "Kurekss", kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu Tārgales pagastā, Ventspils novadā, šogad turpina iepriekš iesākto lielo investīciju ciklu, kura laikā aizstāj vecās un jau nokalpojušās ražošanas iekārtas pret mūsdienīgām. "Swedbank" piešķirtais finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā tiks izmantots ēvelēšanas līnijas iegādei un arī uzstādīšanai, kā arī modernizēta tiks gatavās produkcijas pakošanas līnija.

Kā atzīst SIA "Kurekss" valdes loceklis Arnis Apsītis, tad investīcijas jaunās iekārtās ir efektīvas uzņēmējdarbības pamatā. "Mērķtiecīgi ieviešot ražošanas procesā jaunas un tehnoloģiski augstvērtīgākas iekārtas, uzņēmums spēj ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī saīsināt ražošanas procesam nepieciešamo laiku. Turklāt, jaunās iekārtas prasa arī mazāk laika to uzturēšanas darbiem vai piemēram iekārtu asināšanai. Tāpēc kokzāģētavu biznesā iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo to veiktspēja tiešā veidā ietekmē saražotās produkcijas kvalitāti."

Tāpat kā savulaik pašreizējā SIA Kurekss kokzāģētavā jaudas tiks audzētas pakāpeniski, jo strādājošajiem būs perfekti jāapgūst visa jaunās ražotnes specifika, norāda SIA Kurekss direktors A. Apsītis. Pakāpeniska ražošanas kāpināšana ir labākais attīstības scenārijis, jo Kurekss iegādājās kokzāģētavu, kura pirms tam strādāja Skandināvijā, tad ir veikti vairāki uzlabojumi, kādu tai nebija pie iepriekšējā saimnieka. Turklāt līdz ar zāģēšanas apjomu pieaugumu arī vairāk saražota celulozes šķelda un dažādas koksnes atliekas. Mizas un citas koksnes atliekas tiks izmantotas kā kurināmais siltuma ražošanai koksnes žāvētavām un ražošanas telpu apsildīšanai gada aukstajā periodā jaunuzceltajai 4 MW un agrākajai 2 MW katlumājai, norāda A. Apsītis. Savukārt celulozes šķelda tiek realizēta celulozes ražotājiem Skandināvijā. Šogad ir palielināta Kureksa koksnes žāvētavu kapacitāte, lai ik gadu varētu izžāvēt ap 100 000 m3 zāģmateriālu. «Žāvētavu jaudu palielināšana tika veikta ar domu, ka visu, ko saražojam pašu zāģētavā, arī varam izžāvēt,» uzņēmuma politiku skaidro A. Apsītis. Turklāt, ja nākotnē radīsies vajadzība, tad ir iespējas palielināt koksnes žāvētavu jaudas, uzstādot jaunas. Lai vēl vairāk paaugstinātu savu izstrādājumu tirgus vērtību, Kurekss ik mēnesi vidēji ēvelē 1500 — 2000 m3 zāģmateriālu. Bez tam nelielos apmēros arī tiek ražotas mēbeļu sagataves. «Ja gribam tirgū strādāt ar ēvelētiem zāģmateriāliem, tad tie pašiem jāzāģē ar virsmēru, kurš dilst gan žāvējot, gan arī ēvelējot zāģmateriālus,» uzsver A. Apsītis. Viņaprāt paļauties, ka tirgū no nelieliem kokzāģētājiem izdosies iepirkt nežāvētus zāģmateriālus ar vajadzīgo virsmēru, un veikt to apstrādi ir riskanti. Līdz ar kokzāģēšanas apjomu kāpumu Kureksa vadība plāno samazināt iepirkto zāģmateriālu apjomu no citiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Ja 2000. gadā tika iepirkti apmēram 60 000 m3 , tad šogad ap 40 000 m3 zāģmateriālu, skaidro A. Apsītis. Pašlaik uzņēmumā strādā apmēram 170 strādājošie, taču pēc jaunās kokzāģētavas nodošanas ekspluatācijā to skaits augs, sola A. Apsītis.

Noslēdzies Ventspils novada uzņēmuma SIA Kurekss konkurss nepārtrauktas darbības tuneļa tipa zāģmateriālu žāvēšanas kamera ar padevi garenvirzienā, malējo zāģmateriālu žāvēšanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta Zviedrijas kompānija Valutec AB. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 1,668 miljoni eiro. Līguma paredzamais izpildes termiņš ir nākamā gada februāris.

Laikraksts Dienas Bizness pērn rakstīja, ka, investējot aptuveni 20 miljonus eiro, SIA Kurekss īstenojis 21. gadsimtam atbilstošu tehnoloģiju lēcienu.

Pašlaik uzņēmums bauda šo lielo investīciju radītos augļus un ar optimismu lūkojas nākotnē. Tās veiktas vairākos posmos, vislielākais ieguldījums ir 10 milj. eiro Veisto zāģēšanas līnijā, kura uzstādīta 2012. gadā, savukārt pēdējais posms – zāģbaļķu šķirošanas līnijas (ar rentgena sāknēšanas iekārtu) nomaiņa ir veikta pērn.

Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas SIA Kurekss valdei pievienojies jauns valdes loceklis – uzņēmuma izpilddirektors Armands Tolkaņovs, liecina Lursoft dati.

SIA Kurekss, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 114. lielākais Latvijas uzņēmums, un uzņēmuma valde paplašināta šā gada 17. septembrī. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpina tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs – administratīvais direktors Jānis Apsītis, kā arī valdes loceklis Arnis Apsītis, kas ieņem finanšu direktora amatu.

Saskaņā ar žurnālā TOP 500 apkopotajiem datiem SIA Kurekss apgrozījums 2010. gadā bija 30,79 milj. Ls, kas ierindo kompāniju Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta 114. vietā. Uzņēmums minētajā laika posmā nopelnīja 4,79 milj. Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010. gadā SIA Kurekss apgrozījums pieauga par 34%, savukārt peļņa palielinājusies par 80%.

Lielākais zāģmateriālu eksportētājs ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā SIA Nelss, kurš pēc pērn eksportētā apjoma ievērojami — teju par 86 000 m3 — apsteidz tuvākos sekotājus. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. Tabulā ir tikai 9 Latvijas zāģmateriālu eksportētāji, kas pērn eksportējuši 100 000 m3 vai nedaudz mazāk zāģmateriālu. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu eksportētāju topā nav iekļuvis kāds zāģmateriālu eksportētājs, jo Latvijā ar šo biznesu nodarbojas daudzi uzņēmumi. Lielāko zāģmateriālu eksportētāju vidū pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma (virs 100 000 m3) vajadzēja būt arī SIA Stora Enso Timber Trading, kas eksportē viena no Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem a/s Stora Enso Timber saražotos zāģmateriālus, taču konkrētus datus par eksportēto zāģmateriālu apjomu uzņēmums nesniedza. Savukārt cits liels kokzāģētājs SIA Swedwood Latvia lielāko daļu saražoto zāģmateriālu pārstrādā citos koksnes izstrādājumos un tos eksportē, kamēr zāģmateriālus eksportē nelielos apjomos.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Konkurences padome (KP) saņēma Nextwood Two GmbH apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS, informē KP.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Savukārt Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" ir zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs, kam pieder kokzāģētava Ventspils novadā. Tāpat Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" ir SIA "Kurzemes granulas", kas nodarbojas ar koksnes granulu ražošanu un tirdzniecību, vienīgā īpašniece.

Viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem un eksportētājiem SIA Kurekss šogad investējis 1 miljonu Ls dārgāku koksnes izstrādājumu ražošanā, kuriem liela daļa pēc unikālas Ultra Joist tehnoloģijas. «Pēc manā rīcībā esošās informācijas šādu specifiskas apstrādes produktu (Ultra Joist ), ko izmanto karkasa māju būvniecībā, pašlaik neviens neražo ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā,» skaidro SIA Kurekss apaļkoku iepirkuma vadītājs Ainārs Apfelbaums. Viņš norāda, ka jaunā produkta ražošanas ieviešana ļauj uzņēmumam gūt lielākus ieņēmumus. Šobrīd ir noslēgti attiecīgi līgumi un šī produkcija tiek sekmīgi realizēta Lielbritānijā, skaidro A. Apfelbaums. Viņš norāda, ka šādas produkcijas ražošanai ir nepieciešams, lai ne tikai pats ražotājs būtu sertificējies FSC sistēmā, bet arī apaļkoksne, kura tiek izmantota ražošanai, būtu iegūta mežos, kuriem ir FSC sertifikāts. Lai arī ik gadu SIA Kurekss pats savā kokzāģētavā varētu saražot ap 200 000 m3 zāģētās produkcijas, tomēr A. Apfelbaums norāda, ka pērn tika saražoti 102 000 m3, bet šogad kopumā varētu saražot nedaudz vairāk, jo uzņēmuma mērķis esot nevis saražot pēc iespējas vairāk, bet gan pēc iespējas dārgākus koksnes izstrādājumus — žāvētu, ēvelētus un citādi apstrādātus. Minētā iemesla dēl arī tuvākajā laikā darbu uzsāks jaudīga ēvele, nesen sāka strādāt vairākas jaunas koksnes žāvētavas. Kopumā uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir ieguldījis 4.2 milj. Ls. To, ka dārgāku produktu ražošana rada lielākus ieņēmumus rāda arī Kurekss dati, jo pērn salīdzinājumā ar 2002. gadu realizētās produkcijas apjoms pieauga par apmēram 13 %, bet ieņēmumi par 25 %, skaidro A. Apfelbaums. Šā gada I pusgadā uzņēmums ir realizējis 85 000 m3 koksnes izstrādājumu un sasniedzis 10.27 milj. Ls lielu neto apgrozījumu, pērn visā gadā tika realizēti 170 000 m3, bet neto apgrozījums — 17.92 milj. Ls.

2002. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, iepriekšējo gadu zāģmateriālu ražošanas līderis a/s Inčukalns Timber ir pārpofilējies, jo 2002. gadā vairs nenodarbojās tieši ar zāģmateriālu ražošanu, taču nodarbojās ar mežizstrādi un zāģbaļķu iepirkšanu, kas nepieciešams SIA Merx (egli) un SIA Swedwood Latvija (priedi) kokzāģētavām. Faktiski a/s Inčukalns Timber bijušās kokzāģētavas ir sadalītas starp SIA Merx un SIA Swedwood Latvija. Līdz ar to par Latvijas lielāko kokzāģētavu pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē ir kļuvusi SIA Vika Wood. Otrajā pozīcijā esošais SIA BSW Latvia no līdera atpaliek tikai par dažiem simtiem m3. Pavisam netālu no līderiem ir arī trešajā vietā esošais SIA Nelss. Tabulā ir redzami tikai 32 (pērn 33 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2002. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus, bet daži arī kļuvuši maksātnespējīgi. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas firmas, piemēram, a/s Saldus MR , tikai par dažiem simtiem m3 atpaliek no 10 000 m3 robežas. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu. Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Vika Wood 121 548 120 834 SIA BSW Latvia 119 000 88 123 SIA Nelss 110 256 87 856 SIA Gaujas koks 83 000 66 124 A/s Stora Enso Timber 83 000 —** SIA Kurekss 81 000 51 000 SIA Staļi 80 500 78 000 SIA Komiss 78 00 74 000 – 80 000 * SIA Merex 74 486 — SIA Swedwood Latvia Ltd 70 515 — SIA Ošukalns 33 000 27 000 SIA Frip 32 267 31 086 SIA Holders Grupa 32 000 43 500 SIA Piebalgas 31 000 31 400 SIA Tezei S 30 000 26 000 A/s Strenču MRS 26 400 23 300 SIA Balvi Holm 22 800 21 150 SIA Holzwerke Lubāna 21 265 24 000 SIA Smilte Impex 20 596 1 062 SIA Latvia Timber International 19 500 21 600 SIA Tekers 18 500 10 000 SIA Cord 18 493 17 298 SIA Kalna Rauduvītes 17 500 13 200 SIA Mētra 16 839 15 600 SIA Verso DLH 16 200 11 500 SIA Silviko 15 140 10 350 SIA Riika Wood 15 000 —** SIA Senten Auto 13 779 10 450 SIA BAF 13

Tā kā lielākā daļa Latvijā saražoto zāģmateriālu noieta tirgus ir ārvalstu tirgi, tad arī tajos notiekošais atspoguļojas uz eksporta apjomiem un ienākumiem no šiem tirgiem, skaidro Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas priekšsēdētājs Indulis Kovisārs. Tā dažādu iemeslu dēļ pērn skujkoku zāģmateriālu eksports apjomu ziņā procentuālā izteiksmē visvairāk ir krities uz Dāniju – par 37 %, uz ASV — par 33%, uz Nīderlandi — par 28 %, uz Franciju — par 21 %, Vāciju — par 12.5 %. Tajā pašā laikā procentuālā izteiksmē naudas ienākumu ziņā šis kritums ir ievērojami mazāks no Dānijas – par 28 %, no ASV — par 0.5 %, no Nīderlandes — par 16 %, no Francijas — par 18.5 %, no Vācijas — par 2.1 %. Savukārt būtisks zāģmateriālu realizācijas apjomu pieaugums 2002. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu ir novērots Zviedrijā — par 87.7 %, Japānā — par 53.5 % un Islandē — par 34.5 %. I. Kovisārs gan pieļauj, ka zāģmateriālu eksporta apjomu kāpums uz Zviedriju ir saistīts ar to, ka caur Zviedrijas ostām tiek formētas zāģmateriālu kravas nosūtīšanai uz ASV. Tāpēc varētu būt, ka kopējais Latvijas zāģmateriālu eksports uz ASV patiesībā varētu būt lielāks, nekā tiek rādīts. Turklāt jāņem vērā, ka pērn vieni no lielākajiem kokzāģētājiem un zāģmateriālu eksportētājiem SIA Nelss un SIA Vika Wood, sertificējot Latvijas egli ASV (kas gan bija jādara Latvijas valstij), ir atvēruši šīs valsts tirgu Latvijā ražotajiem koksnes konstrukciju materiāliem. «Šis sertifikāts Latvijas mežu nozarei atver oficiālo ASV konstrukciju koksnes tirgu, kas ir viens no lielākajiem pasaulē,» atzīst I. Kovisārs. Lai arī pašlaik ASV tirgus nav īpaši pievilcīgs, tomēr I. Kovisārs nenoliedz, ka situācijai mainoties, ASV vairāku gadu laikā varētu kļūt par nopietnu Latvijas koksnes izstrādājumu noieta tirgu. Jāņem vērā, ka līdz ar būvniecības, mēbeļu ražošanas attīstību arvien vairāk zāģmateriālu tiek patērēti Latvijā. Tomēr pēc koksnes izstrādājumu patēriņa uz vienu iedzīvotāju — 0,05 m3 — Latvija būtiski atpaliek, piemēram, no Somijas, kur šis skaitlis ir 1,03 m3.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,562 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Swedbank» un tā nodrošina aizdevuma līgumu. Komercķīlas priekšmets ir katlumāja ar jaudu 10 megavati un apsaite, kas atradīsies SIA «Kurekss» juridiskajā adresē Ventspils novada Tārgales pagasta «Graudupos» un ir vai tiks iegādāta no Austrijas uzņēmuma «AGRO Forst & Energietechnik GmbH».

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.janvārī, un tā ir otra uzņēmumam šobrīd aktuālā komercķīla.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim.

2017.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 48,754 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 4,244 miljoni eiro. Tas nodarbināja 202 darbiniekus, un tajā gadā maksājumos Latvijas valst kopbudžetā samaksāja 1,295 miljonus eiro.

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

Vienam no Latvijas eksporta balstiem - meža nozarei -2008. gads būs smagu pārbaudījumu laiks, ko rada straujais izmaksu pieaugums ar pieprasījuma kritumu noieta tirgos. Ekju finanšu direktors Uldis Nāzars.

Tādas prognozes izsaka ne viens vien nozares uzņēmējs. Tas nozīmē, ka nozarē straujāk nekā agrāk notiks strukturālas pārmaiņas, tiek pieļauts, ka vairāki Latvijas mērogiem vidēji un pat lieli spēlētāji veiks reorganizāciju (ražošanas optimizāciju), pārtraucot ražot koksnes izstrādājumus, kuri nedod peļņu, bet sliktākajā gadījumā pat pārtrauks savu darbību vismaz šajā nozarē. Tiesa, kā kopējos meža nozares ražošanas un ienākumu ciparus ietekmēs šīs prognozes, vēl neviens īsti paredzēt neuzņemas, jo ir taču kompānijas (piem., SIA Bolderaja Ltd utt.), kuras ieguldījušas lielus līdzekļus un izveidojušas modernas lieljaudas ražotnes, kas arī kompensēs ienākumu kritumu, ko radīs citu ražotāju ienākumu kritums.

Lai arī pērn zāģmateriālu eksporta apjomi pieauguši par 13.2 %, tomēr eksportēto zāģmateriālu vērtība salīdzinājumā ar 2002. gadu ir pieaugusi par 24.5 %. Tādējādi ienākumu kāpums ir gandrīz divreiz lielāks par eksportēto zāģmateriālu vienību pieaugumu. «Šie dati tikai apstiprina to, ka no Latvijas tiek eksportēti zāģmateriāli ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš norāda, ka sava nozīme zāģmateriālu eksporta ieņēmumu pieaugumā ir arī Latvijas skujkoku zāģmateriālu lielākā noieta tirgus Lielbritānijas valūtas — sterliņu mārciņas stipruma, kā arī eiro vērtības kāpumam attiecībā pret latu pieaugumā. Viņš norāda, ka daļa zāģmateriālu vairs netiek eksportēti, bet gan izmantoti jau dārgāku koksnes izstrādājumu — mēbelēm, logu un durviju ražošanai un eksportam. Par to liecina ne tikai mēbeļu, bet arī namdaru un galdnieku izstrādājumu ražošanas un eksporta kāpums. Turklāt arvien mazāk tiek eksportēti nežāvēti, neēvelēti zāģmateriāli, jo kopš 2002. gada zāģmateriālu eksportā dominē žāvēti zāģmateriāli

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Pagājušā gada laikā no Latvijas eksportēti 2,29 miljoni kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Saglabājas iepriekšējo gadu tendence strauji augt zāģmateriālu pieprasījumam Āfrikas un Āzijas tirgos, aģentūru LETA informēja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums - par 14% - gada griezumā bija vērojams Āfrikas tirgū, kurp pērn aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2% pieaugumu.

Tikmēr eksportā uz Eiropu bija vērojams 2% kritums, izvestajiem zāģmateriāliem sasniedzot 1,60 miljonu kubikmetru apjomu.

Pagājušajā gadā piecas lielākās skujkoku zāģmateriālu realizācijas valstis bijušas Lielbritānija (0,76 miljoni kubikmetru), Vācija (0,16 miljoni kubikmetru), Nīderlande (0,15 miljoni kubikmetru), Igaunija (0,13 miljoni kubikmetru), kā arī Polija (80 000 kubikmetru).

Savukārt Āzijas reģionā gada laikā visvairāk skujkoku zāģmateriālu eksportēts uz Japānu (11 000 kubikmetru), Koreju (10 000 kubikmetru) un Izraēlu (40 000 kubikmetru).

Jau 1994. — 1996. gadā vairāki attīstīto valstu tirgotāji un arī kokrūpnieki, apmeklējot Latviju, ir brīnījušies par to, ka tik liels zāģmateriālu eksporta apjomu kāpums un arī pats apjoms tiek sasniegts tikpat kā bez lieljaudas kokzāģētavām. Tobrīd par lielāko zāģētavu Latvijā tika uzskatīta Inčukalna MRS piederošā kokzāģētava. Turklāt joprojām ir tikai divi uzņēmumi, kuri 2000. un 2001. gadā ir pārsnieguši Latvijai maģisko 100 000 m3 saražoto zāģmateriālu robežu, kaut arī Skandināvijas lielajās kokzāģētavās gadā saražo ievērojami vairāk. Tiesa, sagaidāms, ka jau šogad šim duetam pievienosies SIA Nelss un SIA BSW Latvia kokzāģētavas. Savulaik lieljaudas kokzāģētavu trūkums Latvijā tika saistīts ar to, ka padomju laikos tik lielas kokzāģētavas Latvijā vienkārši nebija izveidotas, savukārt deviņdesmito gadu sākumā jaunizceptajiem biznesmeņiem nebija kapitāla, ne arī iespēju aizņemties tik daudz naudas, lai Latvijā uzceltu modernu lieljaudas kokzāģētavu. Tikai retais ar lielu pacietību un arī ietekmīgiem draugiem vai paziņām apveltītais tika pie Latvijā dalītajiem ārvalstu lētajiem kredītiem. Tāpēc arī daļa no nelielajām kokzāģētavām izveidojās uz privatizēto kopsaimniecību vai celtniecības uzņēmumu gateriem. Pakāpeniski zāģējot, tika uzkrāts kapitāls un pirkti jauni zāģi, jo īpaši lentzāģi, kā arī koksnes pārstrādes iekārtas — sāka ar kokžāvētavām, tad pārgāja uz līmēšanu, ēvelēšanu. Zāģēšana kā pirmais koksnes pārstrādes posms tika sākta arī daudzās mežrūpsaimniecībās, kurās zāģētavu nebija. Tā kā ar ārvalstu kapitālu saistītajiem kokrūpniekiem nebija finansu resursu problēmu, tad arī ļoti strauji radās lielās kokzāģētavas — gan būvējot no jauna, kā to darīja SIA BSW Latvia, SIA Vika Wood, gan arī iegādājoties jau esošā kokzāģētavas īpašnieka akcijas, kā tas notika Inčukalna MRS gadījumā. Jāņem vērā, ka visas savulaik veidotās lielās kokzāģētavas to sākotnējā izskatā līdz šodienai nav izdzīvojušas, piemēram, Daugmaļi, Stock Impex, Voleri, u.c.. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka svarīgākais nav zāģētavas lielums. Straujais zāģmateriālu un koksnes izstrādājumu eksports no Latvijas faktiski ne vienam vien Lielbritānijā, Vācijā un citur ir devis pamatu uzskatīt Latviju par nopietnu konkurentu tirgū. Tā Lielbritānijas tirgū Latvija no vadošajām skujkoku zāģmateriālu topa vietām izkonkurēja pat Somiju un Krieviju un atpalika tikai no Zviedrijas. Latvijas koksnes izstrādājumi tirgū guva panākumus ne tikai to zemākas piegādes cenas, bet arī produkcijas kvalitātes un savlaicīgu piegāžu rezultātā. Lai arī koksnes un tās izstrādājumu noiets tirgū ir cieši saistīts ar konkrētās valsts ekonomisko situāciju, tomēr iepriekš minēto iemeslu dēļ, piemēram, Latvijas zāģmateriālu eksportu nespēja kavēt būvniecības tempu samazināšanās ārvalstīs. Tiesa, 2001. gadā augstākminētie faktori pirmo reizi samazināja zāģmateriālu eksporta kopējos apjomus. Sākotnēji daudzi ārzemnieki Latvijas kokzāģētāju ražojumus pirka par ļoti zemu cenu, savās mītnes zemēs vai kur citur pievienoja vērtību un realizēja vai nu savā valstī, vai arī eksportēja. Šobrīd lielākoties koksnes dziļākā pārstrāde tomēr notiek jau Latvijas uzņēmumos (izmaksā lētāk nekā attīstīto valstu fabrikās), turklāt daudzi vietējie ir spējuši apiet starpniekus un pārdod jau tieši vairumpircējiem vai arī konkrētiem patērētājiem.

Proti, pērn eksportēti 2.33 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 4.1 % mazāk nekā 2004. gadā, kaut arī ienākumi no tiem bijuši par 2.8 % lielāki. Lielākais Latvijas skujkoku zāģmateriālu tirgus (ietver galvenokārt celtniecības materiālus) ir Lielbritānija un Īrija — aizņemot 6 5% no kopējā zāģmateriālu eksporta apjoma, secina lielākā Latvijas kokzāģētāja un viens no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka pērn izrādīta lielāka aktivitāte citos Rietumeiropas tirgos Vācijā, Nīderlandē un Francijā. Viņaprāt, par perspektīvu tirgu var uzskatīt ASV tirgu. Kā negatīvu tendenci A. Krecers, redz zāģmateriālu eksporta kritumu uz Japānu, kas uzskatāms par labu cenu tirgu, ja vien tiek piedāvāts īstais produkts. «Pretēji tam, SIA Vika Wood pērn palielināja skujkoku zāģmateriālu ralizācijas apjomus (60 % no kopējā Latvijas eksporta) Japānā pat neraugoties uz grūtībām sakarā ar vējlaužu bojātajiem baļķiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka izejvielu cenu un apjoma spiediens liek meklēt katrai produktu grupai piemērotāko tirgu ne tikai Eiropā un ne tikai eksportā.

Neraugoties uz koksnes resursu sadārdzināšanos un deficītu Latvijā, SIA Kokmateriālu eksporta aģentūra «Marko» savu neto apgrozījumu šogad salīdzinājumā ar pērno gadu kāpinājusi par apmēram 66 % sasniedzot ap 8 milj. Ls. «Šogad būtisks apgrozījuma kāpums sasniegts pateicoties lielākam realizēto zāģmateriālu apjomam — vidēji 8000 m3 mēnesī, kamēr pērn — tikai 5000 m3, kā arī pieaugošajai palešu ražošanai,» veiksmes formulu skaidro SIA Kokmateriālu eksporta aģentūra «Marko» (KEA «Marko») līdzīpašnieks un direktors Māris Peilāns. Viņš norāda, ka sākotnēji uzņēmums nodarbojās tikai ar zāģmateriālu iepirkšanu Latvijā un realizāciju ārzemēs, tomēr pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski audzis uzņēmuma paša ražoto koksnes pārstrādes produktu īpatsvars. Pašlaik zāģmateriālu tirdzniecība rada ap 75 %, kamēr pārstrāde ap 25 % no kopmānijas neto apgrozījuma. «Sākotnēji palešu ražošana deva tikai 5 % no kopējiem ieņēmumiem,» atceras M. Peilāns. Viņš norāda, ka SIA KEA «Marko» nebūt nav pirmais Latvijā, kurš no kokmateriālu tirdzniecības pakāpeniski pievērsies kokapstrādei, līdzīgu ceļu savulaik gājis gan SIA Nelss, gan SIA Kurekss — kas ir ne tikai lieli zāģmateriālu tirgotāji, bet arī ražotāji. «Tirgotājam vieglāk sākt nodarboties ar ražošanu nekā ražotājam ar tirdzniecību, jo tirdzniecība no ražošanas būtiski atšķiras ne tikai ar iegūtās naudas lielumu (parasti peļņas centrs ir tirdzniecībā, nevis ražošanā), bet arī ar pavisam citu filozofiju,» skaidro M. Peilāns. Viņaprāt, to pierāda arī attīstīto valstu pieredze, turklāt tirdzniecība ir tuvāk klientam un labāk jūt, ko un kā pieprasa tirgus.

Viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā — SIA BSW Latvia neto apgrozījums 2002. gadā sasniedza 12.8 miljonus Ls, kas ir par 23 % vairāk nekā 2001. gadā. Uzņēmuma ienākumu pieauguma pamatā ir 35 % lielas zāģētās produkcijas ražošanas kāpums pērn salīdzinājumā ar 2001. gadu, kā arī ražoto koksnes izstrādājumu klāsts un to realizācija tirgū, skaidro SIA BSW Latvia ģenerāldirektors Svens Rutgersons (Sven Rutgersson). Viņš norāda, ka uzņēmuma finansiālās darbības gads sākas 1. aprīlī un beidzas nākošā gada 31. martā, tāpēc kalendārā un uzņēmuma finansiālā gada darbības rezultāti ir atšķirīgi. Zāģmateriālu ražošanas kāpums, pēc S. Rutgersona teiktā, ir saistīts ar to, ka tikai 2000. gada vasarā uzņēmums uzsāka zāģēšanu un pakāpeniski kāpināja savas jaudas, līdz sasniedza paredzētos apjomus. Lai arī citas lieljaudas kokzāģētavas — SIA Vika Wood, SIA Nelss un SIA Kurekss ir jau investējušas ražošanas jaudu kāpināšanā, pašlaik SIA BSW Latvia neplāno jaudu palielināšanu (šogad plāno saražot zāģēto produkciju tādā pašā daudzumā kā pērn — ap 119 000 m3), taču perspektīvā, pēc S. Rutgersona teiktā, ieguldījumi jaudu kāpināšanā nav izslēgti, tomēr šāda lēmuma pieņemšana ir kompānijas akcionāra Lielbritānijas koncerna BSW Timber Plc kompetencē. S. Rutgersons norāda, ka BSW realizē dažādus koksnes izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, jo uzņēmumam ir koksnes žāvētavas un saražotās zāģētās produkcijas šķirošanas, kā arī ēvelēšanas un augstspiediena impregnēšanas līnijas. Zāģmateriālu dziļākas pārstrādes nepieciešamība ir atkarīga no tirgus situācijas un mātes uzņēmumā — BSW koncernā — strādājošo uzņēmumiem, jo Latvijā izvietotā ražotne strādā kā viens no ķēdes posmiem un pamatā eksportē uz Lielbritāniju. Jāatgādina, ka viena no lielākajām Lielbritānijas koksnes pārstrādes kompānijām BSW Timber plc meitas uzņēmumā Latvijā SIA BSW Latvia ieguldīja 12 milj. sterliņu mārciņu. BSW Latvia ģenerāldirektors arī neprognozē strauju neto apgrozījuma pieaugumu šogad, to pamatojot tādējādi, ka ir grūti prognozēt saražotās produkcijas cenu līmeni lielākajos skujkoku zāģmateriālu tirgos. S. Ritgersons arī norādīja, ka Latvijā staruji ceļas zāģbaļku cenas, kamēr zāģmateriālu cenas nebūt neaug, tādējādi palielinās uzņēmuma ražošanas izmaksas un samazinās tā rentabilitāte.

Viens no lielākajiem mežizstrādājiem a/s Saldus MR, ieguldot 0.5 milj. Ls, ir izveidojis kokzāģētavu ar jaudu 50 000 m3 zāģmateriālu gadā. Sasniedzot plānoto jaudu, a/s Saldus MR varētu kļūt par vienu no kokzāģēšanas līderiem Kurzemē atpaliekot tikai no SIA Vika Wood un SIA Kurekss. «Jaunā kokzāģētava ir tikai daļa no projekta, kurš paredz būtiski palielināt saražotās produkcijas apjomus, kā arī tiem pievienoto vērtību,» skaidro a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns. Viņš norāda, ka jau pašlaik zāģmateriāli tiek žāvēti un arī ēvelēti, tomēr līdz ar zāģēšanas apjomu kāpumu pakāpeniski iecerēts palielināt koksnes žāvēšanas kameru jaudas. Projekta realizācijā ir izmantoti gan paša uzņēmuma līdzekļi, gan arī Latvijas krājbankas kredīts un Hanza līzinga pakalpojumi. Pašlaik vēl tiek pabeigta zāģmateriālu šķirošanas līnijas izveide. Tā kā 2001. gadā tika izbeigts Raneks projekts (piedalījās arī a/s Saldus MR), kurš Liepājas apkaimē plānoja izveidot lieljaudas kokzāģētavu, bet Saldus MR tika pievienota mežizstrādes un kokrūpniecības SIA Kūrlande, tad arī tika nolemts pašiem veidot kokzāģētavu, skaidro J. Bertrāns. Viņš norāda, ka uzstādītā zāģētava pirms tam ir strādājusi Zviedrijā, taču ir aprīkota ar jaunām vadības un loģistikas iekārtām. «Zāģētavā svarīgākais ir vadības un loģistikas sistēma, nevis pati zāģēšanas iekārta,» skaidro J. Bertrāns. Zāģētava var zāģēt baļķus ar diametru no 12 cm, taču, pēc J. Bertrāna teiktā, optimāla zāģmateriālu ražošana ir pārstrādājot zāģbaļķus ar 18 cm diametru un resnākus. Tāpēc uzņēmuma vadītājs cer vienoties par baļķu maiņas nosacījumiem ar sīkbaļķu pārstrādātājiem un mainīt sīkbaļkus pret resno dimenesiju zāģbaļķiem. Lai arī uzņēmums ir liels mežizstrādātājs, tomēr zāģētavas pilnīgu apgādi ar nepieciešamajiem apaļkoksnes resursiem nespēs apgādāt, tāpēc ir rasti sadarbības partneri zāģbaļķu piegādei no Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas. Turklāt pirmie vagoni ar egles zāģbaļķiem no Baltkrievijas jau esot ceļā uz Saldu. Strādājot pie kokzāģētavas projekta, tika ņemts vērā savulaik prezentētais valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži projekts par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu, kas šobrīd tiek aizstāts ar jaunu priekšlikumu par apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, atzīst J. Bertrāns.Kokzāģētavā saražotās produkcijas — zāģmateriālu, šķeldas mizu un zāģskaidu noiets ir ārzemēs. «Lai nebūtu jātērē nauda produkcijas realizācijai ārzemēs, ir noslēgti attiecīgi līgumi ar a/s Lindeks, SIA Nelss, SIA Unitimer Latvia, kā arī SIA Stora Enso Mežs un SIA Laskana,» skaidro J. Bertrāns. Viņš arī uzsver, ka tiek realizēti ne tikai zāģmateriāli un celulozes šķelda, bet arī mizas un zāģskaidas. «Tā kā miza netiek uzskatīta par kokmateriālu, faktiski var uzskatīt, ka tiek realizēta produkcija 110 % apmērā,» uzsver Saldus MR valdes priekšsēdētājs. Koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana un realizācija palielinās arī uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus, atzīst J. Bertrāns. Savukārt uzņēmuma līdzšinējā nelielā kokzāģetava tiek pārveidota, lai tajā varētu ražot taras dēļus. J. Bertrāns atzīst, ka, pievienojot Kūrlandi, tika izvērtēta šī uzņēmuma kokzāģēšanas un līmēto koka konstrukciju ražotnes rentablititāte, kā rezultātā pašlaik abās šajās ražotnēs darbs ir pārtraukts. Tiesa, pēc J. Bertrāna domām, līdz ar koksnes izmantošanas pieaugumu vietējā tirgū, līmēto koka konstrukciju ražotne var strādāt (ir arī atbilstošs sertifikāts), tomēr, lai varētu šādu produkciju eksportēt, esot nepieciešami apmēram 40 000 – 50 000 Ls lielie ieguldījumi.