Lielākais zāģmateriālu eksportētājs ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā SIA Nelss, kurš pēc pērn eksportētā apjoma ievērojami — teju par 86 000 m3 — apsteidz tuvākos sekotājus. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. Tabulā ir tikai 9 Latvijas zāģmateriālu eksportētāji, kas pērn eksportējuši 100 000 m3 vai nedaudz mazāk zāģmateriālu. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu eksportētāju topā nav iekļuvis kāds zāģmateriālu eksportētājs, jo Latvijā ar šo biznesu nodarbojas daudzi uzņēmumi. Lielāko zāģmateriālu eksportētāju vidū pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma (virs 100 000 m3) vajadzēja būt arī SIA Stora Enso Timber Trading, kas eksportē viena no Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem a/s Stora Enso Timber saražotos zāģmateriālus, taču konkrētus datus par eksportēto zāģmateriālu apjomu uzņēmums nesniedza. Savukārt cits liels kokzāģētājs SIA Swedwood Latvia lielāko daļu saražoto zāģmateriālu pārstrādā citos koksnes izstrādājumos un tos eksportē, kamēr zāģmateriālus eksportē nelielos apjomos.

SIA Cross Timber Systems, kas Latvijā ražotus zāģmateriālus grasās pārvērst par augstas pievienotās vērtības produktu, noslēgusi iepirkumu konkursu par masīvkoka plātņu ražošanas līnijas piegādi. Konkursā uzvarēja vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu pieteikumu – Austrijā reģistrētais Ledinek Maschinen und Anlagen GmbH, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Austrijas uzņēmuma piedāvātā līgumcena veido 5,85 miljonus eiro jeb 4,18 miljonu latu. DB jau rakstīja, ka SIA Cross Timber Systems Jelgavā lielizmēra masīvkoka paneļu ražotnes izveidē plāno ieguldīt kopumā 5,6 mijonus latu. Tiek plānots, ka rūpnīca darbu sāks 2015. gadā.

Projekts tiks īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» – 1,34 milj. Ls apmērā.

Plānots, ka jaunā ražotne, strādājot divu maiņu režīmā, nodarbinās ap 20 strādājošo, bet triju maiņu režīmā to skaits varētu sasniegt 30.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Jelgavā SIA Cross Timber Systems veidos 5,6 milj. Ls vērtu lielizmēra masīvkoka paneļu ražotni, kura darbu sāks 2015. gadā.

Projekts tiks īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» – 1,34 milj. Ls apmērā. «Līgums ar LIAA ir parakstīts, un tas paredz, ka iecerētā lielizmēra masīvkoka paneļu ražotnes izveide jāīsteno 18 mēnešu laikā,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Dlohi. Viņš norāda, ka šobrīd ir noslēdzies teju pusotru gadu ilgais darbs pie projekta izstrādes, finansējuma piesaistes un tagad sāksies tā īstenošana.

Plānots, ka jaunā ražotne, kura zāģmateriālus pārvērtīs produktā ar augstu pievienoto vērtību, strādājot divu maiņu režīmā, nodarbinās ap 20 strādājošo, bet triju maiņu režīmā to skaits varētu sasniegt 30. «Žāvētus un pēc to stiprības šķirotus skujkoku zāģmateriālus plānojam iegādāties no Latvijā strādājošajām kokzāģētavām,» uzsver R. Dlohi. Viņš norāda, ka uzņēmums ik gadu divās maiņās varētu saražot ap 20 000 m3 masīvkoka lielizmēra paneļu.

Sava glabāšanas plaukta izveide ir praktisks projekts, kas var palīdzēt efektīvi organizēt telpu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir paredzēts garāžai, pagrabam vai pieliekamajam, izturīgs plaukts var būtiski izmainīt telpu.

Nepieciešamie materiāli un instrumenti

Lai izveidotu praktisku glabāšanas plauktu ir nepieciešami sekojoši materiāli un instrumenti:

· zāģmateriāli rāmim un balstiem;

· saplākšņa loksnes plauktiem;

· skrūves un naglas;

· koka līme;

· smilšpapīrs;

· krāsa (pēc izvēles);

· mērīšanas lente;

· ripzāģis vai rokas zāģis;

· urbis ar uzgaļiem;

· skrūvgriezis;

· līmeņrādis;

· skavas.

Plānošana un mērījumi

Sākumā ir jānosaka uzglabāšanas plaukta izmērs. Izmēriet vietu, kur plānojat novietot plauktu, un nosakiet izmēru atbilstoši savām vajadzībām.

Zāģmateriālu griešana

Sagrieziet 2x4 zāģmateriālus četros vertikālos stabos, kas saturēs plauktus un noteiks to augstumu. Pārejos zāģējiet astoņās horizontālās sijās atbilstošā platumā un dziļumā, kas būs paši plaukti.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Apmēram 60% no vidēji lielajiem uzņēmumiem ir eksportētāji, liecina Nordea bankas veiktais pētījums.

Visbiežāk eksportē ražošanas, vairumtirdzniecības uzņēmumi un uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Visbiežākie eksporta galamērķi ir Baltijas valstis, Skandināvija, Vācija, Krievija un Eiropas Savienības valstis.

Pētījumā noskaidrots, ka tipisks Latvijas uzņēmums sāk eksportēt divu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas un eksportē uz piecām dažādām valstīm.

Tipiska eksportējoša uzņēmuma eksporta apgrozījums veido aptuveni 60% no kopējā apgrozījuma.

Pēdējo piecu gadu laikā eksporta apgrozījuma izaugsme ir stāvejusi praktiski uz vietas un izmaiņas to valstu skaitā, uz kurām no Latvijas tiek eksportētas preces un pakalpojumi ir bijušas nelielas. Tipisks eksportētājs nepiedzīvoja nekādu eksporta apgrozījuma izaugsmi un uzsāka eksportu uz vēl vienu papildu valsti, liecina pētījums. Salīdzinājuma ar visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma pozitīvo pieaugumu šis fakts norāda uz to, ka Latvijas eksportētāji kopumā nav veiksmīgi paplašinājuši savas eksporta aktivitātes.

«Esam uz pareizā ceļa,» secina Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš atzīst, ka meža nozares produkcijas eksporta vērtība ir pieaugusi, nevis eksportējot vairāk, bet gan izgatavojot koksnes izstrādājumus ar augstāku pievienoto vērtību — dārgākus produktus. «Svarīgākais nav eksportēt pēc iespējas lielāku apjomu, bet gan realizēt pēc iespējas dārgākus izstrādājumus,» uzsver Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors. Viņš arī norāda, ka šogad izveduma ienākumu pieaugums panākts, pat neraugoties uz izveduma apjoma kritumu. Piemēram, zāģmateriālu izvedums no Latvijas sarucis par 17.2 %, bet ieņēmumi — tikai par 6.5 %, tātad realizēt dziļāka spārstrādes produdukti. To vēl vairāk apliecina straujo profilēto zāģmateriālu izveduma pieaugums, kā arī pieaugošais namdaru un galdniecības izstrādājumu un pārējo koksnes izstrādājumu eksporta kāpums, kuru izgatavošanai ir nepieciešami zāģmateriāli.

Šogad privātpersonas un uzņēmumi līzingā iegādājušies ievērojami dārgākus auto; maksā pat 97 tūkstošus latu.

Līzingā pirkto auto vidējās cenas šogad svārstās no 12,5 tūkstošiem latu līdz aptuveni 14 tūkstošiem latu. Lai gan salīdzinot ar pērno gadu, cenu tendences līzinga kompānijām atšķiras, daudzos segmentos vērojami cenu kāpumi.

Swedbank aplēses liecina, ka šogad vidējā auto cena, ko līzingā iegādājas uzņēmumi, ir aptuveni 12,5 tūkst. Ls, kas ir par 13,6% lielāka nekā pirms gada. Tajā skaitā jauno auto cena šogad ir ap 16 tūkst. Ls, kas ir par 28% augstāka nekā pērn, bet lietotu auto cena ir līdzīga pērnā gada līmenim – ap 9 tūkst. Ls, informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Savukārt vidējā cena, par kādu privātpersonas šogad izvēlas pirkt lietotu auto ar līzinga starpniecību, ir par trešdaļu augstāka nekā pērn un sasniedz 5500 Ls.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs otrdien, 20.oktobrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Huanu Junu, kurš iepazīšanās vizītē apmeklēja Zemkopības ministriju (ZM).

Amatpersonas pārrunāja līdzšinējo abu valstu sadarbību un sprieda par iespējām veicināt turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecībā ar pārtiku un meža nozares produkciju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pateicās Ķīnas vēstniecībai par atbalstu pārtikas produktu sertifikātu saskaņošanā un lūdza atbalstīt arī gaļas sertifikāta saskaņošanu. Vēl joprojām nav informācijas par gaļas produkcijas sertificēšanas rezultātiem, kaut sertificēšanas process sācies jau pirms pusotra gada. Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Huans Juns solīja, ka Ķīnas vēstniecība palīdzēs noskaidrot, kādā statusā sertificēšanas process atrodas patlaban, informē ZM.

Tā kā daļa Latvijas mēbeļu ražotāju jaudas un ražošanas apjomi pārsniedz Latvijas tirgus vajadzības, šo ražotāju finansiālās darbības rezultātus ietekmē tas, kas notiek ārvalstīs — saražotās produkcijas noieta tirgos. Augošais pieprasījums pēc mēbelēm Latvijā un samērā stagnējošā stuācija Eiropas lielākajā mēbeļu noieta tirgū — Vācijā, arī nosaka samērā nelielo mēbeļu eksporta pieaugumu — 2.3 % apmērā, skaidro asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors A. Plezers. Viņš atzīst, ka kopumā Latvijā ražotās mēbeles tiek eksportētas uz teju vai 40 valstīm, tomēr lielākie noieta tirgi ir stipri nemainīgi jau daudzus gadus — Dānija, Vācija, Zviedrija, Francija. Latvija pamatā eksportē gaišas masīvkoka (priedes un bērza) mēbeles, kuras kotējas Ziemeļvalstīs, bet nav pieprasīts Azijā, Āfrikā un arī Dienvideiropā, saka A. Plezers. Viņš norāda, ka minētajos dienvidu reģionos tiek pieprasītas tumšās mēbeles. Masīvkoka priedes, bērza, kā arī oša un ozola mēbeles par tādām varētu pataisīt, tās pārklājot ar beici, taču šadam risinājumam ir savi trūkumi, jo tā nedod tādu efektu kā beicējot no dienvidu zemēs augušo koku iegūtos zāģmateriālus. Bez tam, pēc A. Plezera teiktā, šāds pasākums ir arī salīdzinoši dārgs no marketinga viedokļa, it īpaši piesātinātā tirgū, kur mēbeļu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tiesa, šis aspekts liek A. Plezeram liek secināt: straujš mēbeļu eksporta apjomu kāpums nav gaidāms, taču tas neesot pamats pesimismam, ka mēbeļu — produkta ar augstu pievienoto vērtību — ražošanai nav perspektīvu.

«Svarīgākais nav eksportēt pēc iespējas lielākus zāģmateriālu apjomus, bet gan gūt pēc iespējas lielāku peļņu,» skaidro viens nolielākajiem Latvijas kokzāģētājiem un viens no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš norāda, ka nav jēgas ražot un eksportēt zāģmateriālus un citus koksnes iztstrādājums, kurus nav iespējams realizēt ar peļņu, tāpēc arī uzņēmums labāk eksportē mazāku apjomu, taču gūst lielākus ienākumus un vairāk nopelna. «Uzmanība tiek veltīta koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai un eksportam,» uzņēmuma startēģiju skaidro J. Apsītis.

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,0 % liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2016. gadā IKP faktiskajās cenās bija 25,0 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 21,8 miljardi eiro. 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,1 %. 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 2,2 % pēc sezonāli izlīdzinātiem un par 2,6 % pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

4. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,7 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,9 miljardi eiro. Apstrādes rūpniecībā 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu, pēc neizlīdzinātajiem datiem, pieaugums bija par 6%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums bija par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 16%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 9%, bet pārtikas produktu ražošanā - par 1%.

Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Daļai Latvijas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās izejvielu cenu kāpuma dēļ, atzīst uzņēmēji, no kuriem daļa tāpēc rēķinās ar mazāku peļņu.

Latvijā augstā inflācija pamatīgi iegriež Latvijas produkcijas eksportam, sevišķi uz tirgiem, kur inflācija ir zema vai nepieaug tik strauji kā Latvijā. Latvijas ražotājiem šis gads var izrādīties gana smags, jo inflācijas dēļ jāceļ produkcijas cenas, kā dēļ samazinās Latvijas eksportētāju konkurence. Tas savukārt veicina peļņas samazinājumu un iespējas ieguldīt papildu investīcijas uzņēmumu attīstībā, atzīst uzņēmēji.

Nelāga sajūta

Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās, atzīst ēdienu un ēdiena piedevu ražotājas Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kā piemēru minot Krieviju, «kurā līdz šim jau esam bijuši salīdzinoši dārgi». «Ir sajūta, ka Baltijā izejvielas ir dārgākas nekā citur Eiropā. Pat algu līmenis neaug tik strauji Latvijā, cik strauji pieaug izejvielu cenas. Pagaidām kompromiss eksporta tirgos ir tāds, ka mēs ejam uz mazāku peļņu, jo cenas eksportam nevaram pacelt tik strauji, cik strauji pieaug izejvielu cenas,» tā viņa. Db jau rakstīja, ka Spilva pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārdošanas apjomus spējusi audzēt par 27 %, bet eksports palielinājies par 32 %, sasniedzot gandrīz 2 milj. Ls, pieaugums bijis gandrīz visos eksporta tirgos, t.sk.Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzņēmums eksportē ap 15 % savas produkcijas.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Cilvēki ar bažām gaida apkures sezonas sākumu aukstajos mēnešos, kad nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas sadārdzināsies. Iedzīvotāji aktīvi domā par dzīvesvietas maiņu pret mazāku mājokli, apsver pārcelšanos no galvaspilsētas uz Pierīgu vai attālāku reģionu pilsētām.

Cenas burbuļo, bet nesprāgst, spekulācijas pastāv dažādas. Bet varam prognozēt, ka Latvijā parādīsies plašāks nekustamo īpašumu piedāvājums, visdrīzāk cenu kāpums arī apstāsies. Tiesa, cenas būtiski nesamazināsies.

Kopš aizvadītā gada cenu kāpums sasniedz gaismas ātrumu. Mūsu dzīves dārdzība ielaužas “kosmosā”, secināms no statistikas biroja “Eurostat”. Kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais inflācijas rādītājs ir zem 10 %, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tas pārsniedz 20 %. Divreiz lielāks patēriņa cenu kāpums ietekmē visu sabiedrību un nozares. Apkures, elektrības, citu pakalpojumu un preču cenas ir galvenais jautājums, par ko cilvēki domā un runā. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai samazinātu izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai, starp kurām ir arī dzīvesvieta. Tomēr šajā segmentā ziņas nav iepriecinošas.

Šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pārdoto mobilo telefonu daudzums palielinājies par 8%, neskatoties uz to, ka kopējais mobilo telefonu tirgus Latvijā stagnē, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati. Uzņēmuma dati arī rāda, ka par 12% pieaudzis to klientu skaits, kas iegādājas dārgākus mobilos tālruņus.

Populārāko telefonu vidū būtiskas pārmaiņas nav novērojamas, joprojām līderu trijniekā ir "Samsung", "Huawei" un "iPhone", taču šogad savas pozīcijas ir stiprinājuši arī "Nokia" un "Xiaomi", kas gūst arvien lielāku popularitāti.

"Mēs varam novērot, ka palielinās telefonu dzīves cikls – šobrīd tie jau ir divi gadi. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju, tajā pašā laikā nedaudz ir palielinājies to klientu skaits, kas iekārtas pērk uzreiz par pilnu summu," saka "Tele2" mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

"Kopējo tirgus attīstību ietekmē inovāciju trūkums mobilo telefonu jomā, jo, lai arī tirgū parādās jauni modeļi, klienti ir kļuvuši prasīgāki un viņus pārsteigt ir arvien grūtāk. Tas atspoguļojas arī kopējā Latvijas mobilo telefonu tirgus kritumā par 10%. Skatoties uz nākamo gadu, lielākais un aktuālākais jautājums telekomunikāciju nozarē ir, kas notiks ar "Huawei" pozīcijām tirgū," viņa piebilst.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotā informācija liecina, ka klienti izvēlas arvien dārgākus viedtālruņus un maina tos retāk. Šogad klienti iegādājušies telefonus, kas vidēji maksā 360 eiro, bet viena telefona dzīves cikls sasniedz jau gandrīz divarpus gadus.

Uzņēmums atzīmē, ka klienti arvien biežāk izvēlas flagmaņu jeb augstākās klases telefonus, kuru dēļ arī vidējā summa, kādu klienti ir gatavi maksāt par jauna telefona iegādi, pēdējā gada laikā ir pieaugusi par nepilniem 20%.

“Ja raugāmies uz viedtelefonu tirgu, šobrīd arvien lielāku popularitāti piedzīvo atlokāmie viedtālruņi, jo tie spēj nodrošināt gan labu funkcionalitāti, gan kvalitāti. Aptuveni 80% gadījumos mūsu klienti viedtelefonus izvēlas iegādāties uz nomaksu, un šogad jau katrs trešais telefons, ko klienti iegādājās mūsu klientu centros, tika arī apdrošināts,” atzīst “Tele2” ierīču pārdošanas vadītājs Mārtiņš Vinters.

Lai arī pēdējo gadu laikā būtiski augusi viedtelefonu pārdošana digitālajā vidē, vēl joprojām visbiežāk klienti telefonus izvēlas iegādāties klientu centros klātienē.

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.