Tā kā daļa Latvijas mēbeļu ražotāju jaudas un ražošanas apjomi pārsniedz Latvijas tirgus vajadzības, šo ražotāju finansiālās darbības rezultātus ietekmē tas, kas notiek ārvalstīs — saražotās produkcijas noieta tirgos. Augošais pieprasījums pēc mēbelēm Latvijā un samērā stagnējošā stuācija Eiropas lielākajā mēbeļu noieta tirgū — Vācijā, arī nosaka samērā nelielo mēbeļu eksporta pieaugumu — 2.3 % apmērā, skaidro asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors A. Plezers. Viņš atzīst, ka kopumā Latvijā ražotās mēbeles tiek eksportētas uz teju vai 40 valstīm, tomēr lielākie noieta tirgi ir stipri nemainīgi jau daudzus gadus — Dānija, Vācija, Zviedrija, Francija. Latvija pamatā eksportē gaišas masīvkoka (priedes un bērza) mēbeles, kuras kotējas Ziemeļvalstīs, bet nav pieprasīts Azijā, Āfrikā un arī Dienvideiropā, saka A. Plezers. Viņš norāda, ka minētajos dienvidu reģionos tiek pieprasītas tumšās mēbeles. Masīvkoka priedes, bērza, kā arī oša un ozola mēbeles par tādām varētu pataisīt, tās pārklājot ar beici, taču šadam risinājumam ir savi trūkumi, jo tā nedod tādu efektu kā beicējot no dienvidu zemēs augušo koku iegūtos zāģmateriālus. Bez tam, pēc A. Plezera teiktā, šāds pasākums ir arī salīdzinoši dārgs no marketinga viedokļa, it īpaši piesātinātā tirgū, kur mēbeļu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tiesa, šis aspekts liek A. Plezeram liek secināt: straujš mēbeļu eksporta apjomu kāpums nav gaidāms, taču tas neesot pamats pesimismam, ka mēbeļu — produkta ar augstu pievienoto vērtību — ražošanai nav perspektīvu.