Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir iecēlusi jaunu tehnisko viceprezidentu - Marko Hallu

«Šajā amatā Marko Halla darbu uzsāks ar 1.novembri un nomainīs līdzšinējo tehnisko viceprezidentu Aļģirdu Miķelsonu, kas aviokompānijā nostrādājis vairākus gadus un pamazām nodod savas funkcijas savam amata pēctecim,» Db.lv sacīja airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, uzsverot, ka šī drīzāk vērtējama kā «pieklājības relīze», informējot par samērā ikdienišķu amatu maiņu aviokompānijā un no tās nav jāsecina par plašām izmaiņām airBaltic kolektīvā. Db.lv jau rakstīja, ka arī vakar airBaltic informēja par izmaiņām uzņēmuma vadībā - komercdirektora amatā tika iecelts līdzšinējais airBaltic pārdošanas un mārketinga viceprezidents Mihaels Grimme, kurš iepriekš jau citās aviokompānijās strādājis kopā ar pašreizējo airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu.

«Izaugsmi var nodrošināt nevis tikai ar apjomu kāpumu, bet gan ar zināšanām par tirgu — kur, kam, ko un par kādu cenu vajag — un kā to saražot Latvijā,» secina SIA Kokmateriālu eksporta aģentūra «Marko» līdzīpašnieks un direktors Māris Peilāns.«Mūsu veiksmes pamatā ir zināšanas un informācija, kā izmantot to ko nespēj, un varbūt arī nav ekonomiski izdevīgi izmantot lielajām kokzāģētavām, un augošu koku cirsmu izsoļu pircējiem,» norāda M. Peilāns. Viņš norāda, ka katrai kokzāģētavai ražošanas procesā rodas tā dēvētie malu dēļi, kuru tālākā apstrāde prasa papildu ieguldījumus, taču ne vienmēr lielražotājam tas atmaksājas, tāpēc to kā savu izejvielu tālākā produkta ar augstāku vērtību ražošanā izmanto SIA KEA «Marko». Iepirktie malu dēļi tiek šķiroti, žāvēti, garināti un pārstrādāti paletēs, kā arī jumta līstēs. Otrs būtisks izejvielu — apaļkoksnes — ieguves avots ir uzņēmuma vienošanās ar koksnes tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kuriem ir vajadzīgi tikai zāģbaļķi un papīrmalka, bet cirsmās ir arī citi apaļkoksnes sortimenti, kuri pircējam nav vajadzīgi. Šos tad arī tirgotājiem nevajadzīgos apaļkoksnes sortimentus pērk KEA «Marko» un to pārstrādi (zāģēšanu pēc noteiktiem izmēriem) pērk kā pakalpojumu no kokzāģētāja, skaidro M. Peilāns. «Faktiski KEA «Marko» veicot šos pasūtījumus dod darbu šīm kokzāģētavām,» uzsver M. Peilāns. Apmēram 60 – 70 % no kopējās šādi pārstrādātās koksnes ir lapkoki un tikai 30 — 40 % skujkoki. Koksnes izstrādājumi u zāģmateriāli tiek realizēti Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā un Francijā. M. Peilāns norāda, ka palešu cenu ierobežo to transportēšanas attālums, tāpēc tās nav iespējams aizvest ļoti tālu. «Jo vairāk tiek pārdots preču, jo vairāk ir nepieciešamas paletes, kuras izmanto ne tikai pārtikas un dažādu sadzīves preču pārvadāšanai, bet arī militārajām kravām,» palešu tirgus nianses skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka uzņēmuma attīstībā investēti ap 0.55 milj. Ls, no kuriem vissvarīgākie ieguldījumi ir nevis teritorijas, kurā izvietots KEA «Marko» un iekārtu iegādē, bet gan zināšanās.

Luksusa preču zīmola Gucci abi galvenie vadītāji - ģenerāldirektors Patricio di Marko un radošā direktore Frida Džannini - tuvākajā laikā atkāpsies no amatiem, jo Gucci mātesfirma Francijas holdinga kompānija Kering SA grib pārskatīt stratēģiju šī zīmola preču noieta veicināšanai, piektdien ziņoja aģentūra Bloomberg.

Di Marko, kurš sešus gadus vadījis Gucci, 1.janvārī atstās ģenerāldirektora amatu un viņu nomainīs Marko Bidzarri, kurš no aprīļa vada Kering augstās modes un ādas preču nozari, bet pirms tam vairāk nekā piecus gadus bija Itālijas luksusa preču nama Bottega Veneta ģenerāldirektors.

Džannini, kas strādājusi Gucci 12 gadus, atstās radošā direktora amatu februāra beigās pēc 2015.gada rudens un ziemas kolekcijas demonstrēšanas. Par viņas pēcteci šajā amatā vēl nekas nav zināms.

Gucci galveno vadītāju aiziešana ir nopietnākais satricinājums šim zīmolam kopš Domeniko de Soles un Toma Forda aiziešanas 2004.gadā.

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Lielāko ES naudu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saņēmis Alsungas novads.

Par to liecina DB analīze, apkopojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētos maksājumus, izņemot valsts subsīdijas – Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešie un pārējie maksājumi, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumi un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) maksājumi.

Aplēšot ES maksājumu apmēru uz hektāru, līderos izvirzās pilsētas – tiesa, šis fakts nav ļoti pārsteidzošs – nelielā teritorijā reģistrēti daudzi uzņēmumi, kas pieteikušies atbalsta saņemšanai. Attiecīgi šajā kategorijā līderos izvirzās Liepājas pilsēta ar 880.74 Ls uz ha, kam seko Valmiera ar 608.36 Ls un Ventspils ar 337.69 Ls. Starp Latvijas novadiem skaidri iezīmējas galvenie lauksaimniecības reģioni, kā arī atsevišķi novadi, kur realizēti ievērojami projekti ar ES fondu atbalstu. Vērtējot pastarīšus šajā sarakstā arī iezīmējas divas tendences – maz uz ha saņēmuši Pierīgas novadi, kur acīmredzot ir neliela lauksaimniecības vai ražošanas aktivitāte un attālāki Latvijas novadi, kur acīmredzot infrastruktūras problēmas kavē biznesa attīstību. Nedaudz savādāka aina paveras, vērtējot cik ES naudas tad ir, ja to sadala «uz galviņām» attiecīgajā pašvaldībā reģistrētajiem. Līderos izvirzās novadi, kur lauku bizness ir aktīvs, bet iedzīvotāju skaits nav pārāk liels. Piemēram, topa līderos ir Alsungas novads ar 1074.6 Ls uz iedzīvotāju, kam seko Jaunpils novads un Rundāles novads ar attiecīgi 808.4 Ls un 609.8 Ls. Vismazāk uz iedzīvotāju saņem pilsētās un biezi apdzīvotajos Pierīgas novados, piemēram, vismazākā summa uz iedzīvotāju - 0.3 Ls - saņemta Garkalnē, kam seko Daugavpils ar 3.6 Latiem uz iedzīvotāju un Babītes novads ar 8.6 latiem uz iedzīvotāju.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS plāno uzsākt vadītāju atlases procesu izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatam, līdzšinējam izpilddirektoram Agnim Driksnam atkāpjoties no amata.

Tuvākajā laikā uzņēmums izsludinās publisku konkursu uz vakanto pozīciju, un tikmēr pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila (Marko Kivila).

Desmit gadus strādājot Rail Baltica projektā, A. Driksna bijis tieši iesaistīts un atbildīgs par projekta stratēģisko plānošanu un attīstību, t.sk. finansējuma piesaisti, sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrības iesaisti, īstenojot Rail Baltica projektu Latvijā.

RB Rail AS izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā, ko A. Driksna ieņēma kopš 2019. gada, viņš pārraudzīja Rail Baltica kopuzņēmuma attīstību, paplašinot komandu un piesaistot starptautiska līmeņa dzelzceļa nozares ekspertus, kā arī īstenojot projekta stratēģisko attīstību Baltijas mērogā, tai skaitā nodrošinot būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanu un virzību, kā piemēram, dzelzceļa apakšsistēmu (elektrifikācijas, kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas) ieviešana, konsolidēto būvmateriālu iepirkumi, pieteikumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam u.c.

Latvijā šobrīd daudzas kokzāģētavas atrodas dilemmas priekšā, ko darīt tālāk — riskēt un par superaugstām cenām pirkt baļķus vai mēģināt darīt ko citu — sniegt kokzāģēšanas pakalpojumus, ražot specifiskus tirgus produktus, pārprofilēties utt., jo, pēc SIA Kokmateriālu eksporta aģentūra «Marko» (KEA «Marko») līdzīpašnieka un direktora Māra Peilāna domām, ar zāģmateriālu masveida ražošanu Latvijā nodarbosies tikai lielās kokzāģētavas. Lai izvairītos no milzīgās konkurences skujkoku apaļkoku iegādē, daļa nelielo kokzāģētavu sāka attīstīt skujkoku tievkoksnes (10 — 12 cm diametrā) zāģēšanu, tagad pārmetušies uz lapkoku zāģēšanu un taras ražošanu, taču arī šajā nišā konkurence tikai pieaugs, prognozē M. Peilāns. Viņš arī norāda, ka, neraugoties uz minētajiem faktiem, nevēlas strādāt ar lētākajiem Krievijas un Baltkrievijas koksnes resursiem, kaut arī pirms diviem gadiem šāda komercdarbība tikusi praktizēta, to motivējot atzinums — «Nevēlos nocirst zaru, uz kura pats sēžu». Viņaprāt, tie, kuri cenšas atrast pēc iespējas lētākus piegādātājus (ražotājus) citās valstīs pēc būtības sabojā tirgu, jo attīstīto valstu tirgotājs, kurš vienreiz nopirks lētākus materiālus, otrreiz no tā paša pārdevēja nebūt nevēlēsies pirkt par dārgāku cenu, turklāt ar varbūt pat vienreizēji veiksmīgo pirkumu centīsies arī citiem piegādātājiem (arī no Latvijas) samazināt samaksas apmēru. M. Peilāns atzīst, ka tikai pēc visu biznesa iespēju izsmelšanas Latvija, KEA «Marko» būs spiests virzīties uz Krieviju.

Spānijas policija likvidējusi apjomīgu virtuālās valūtas finanšu piramīdu Unetenet, ar kuras palīdzību izkrāpti aptuveni 50 miljoni eiro, kas atmazgāti caur Latvijas, Maltas un Rumānijas bankām, vēsta medijs The Coin Telegraph.

Spānijas policija aizturējusi 20 personas, kas bija iesaistītas finanšu piramīdā, caur kuru apkrāpti aptuveni 50 000 investoru.

Unetenet raksturota kā alternatīva investīciju forma, piedāvājiet investoriem iegādāties savu virtuālo valūtu unete un solot peļņu vairāk nekā 350% apmērā.

Kompānija saviem investoriem pārstāja maksāt 2014.gada aprīlī, kad Latvijas Rietumu banka aizdomās par naudas atmazgāšanu bloķēja Unetenet dibinātāja Hosē Manuela Ramiresa Marko kontu.

Latvijā bloķētajā Ramiresa Marko kontā atrodas pieci miljoni eiro. Spānijas likumsargiem izdevies arī bloķēt viņam piederošas kompānijas kontu 22 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Noslēdzies četru nedēļu ilgais filmas «Nemirstīgais» uzņemšanas periods Rīgā, Latvijā, kura laikā filmēšanas izmaksas sasniedza aptuveni miljonu eiro, informēja filmas pārstāvji.

«Nemirstīgais» ir kriminālseriāla «Gomorra» veidotāja Marko D'Amores (Marco D'Amore) režisēta filma ar viņu pašu galvenajā lomā.

Filmu producē kompānijas «Cattleya» ("ITV Studios» partnerkompānija) un «Vision Distribution» sadarbībā ar «Beta Film». Filmas partneris Latvijā ir studija Baltic Pine Films. Filmas idejas un scenārija autori ir Leonardo Fazoli, Madalēna Ravali, Marko D'Amore un Frančesko Gjačo.

«Nemirstīgais» saskaņota ar TV kompānija SKY veidoto oriģinālo seriālu «Gomorra».

Sākotnējā ideja, kas arī īstenota šajā filmā, bija veidot pāreju starp divām seriāla «Gomorra» sezonām, pavēstot tā varoņa Siro Di Marcio dzīvesstāstu. Viņa dzīve un kriminālā karjera sākās ar zemestrīci, kas pavēra iespējas jauna tipa noziedzībai.

Krīzes laikā, kad Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāji domāja kā izdzīvot, Krievijas investori tērēja miljoniem eiro iepērkot valsts nekustamos īpašumus, raksta BBN. Viņiem palīdzēja divi jauni un enerģiski igauņi: Marko Kuls (Marko Kull) un Igors Molders (Igor Mölder).

M. Kuls ir bijušais East Capital investīciju fonda nekustamo īpašumu investīciju pārvaldnieks, un I. Molders pārvaldīja aktīvu ieguldījumus Hansapank (tagad Swedbank).

Divatā viņi ir bijuši visaktīvākie nekustamo īpašumu ieguldītāji krīzes laikā – kopā ar Igaunijas valdības kontrolēto nekustamo īpašumu fondu EfTEN.

Lielākais to klients ir Roleston Enterprises, ko kontrolē vairākas kompānijas, kuras ir reģistrētas Kiprā. Roleston Enterprises pieder biroja un mazumtirdzniecības kompleksi Pērnavā un Tartu.

Lai gan igauņi netklāj, kas ir investori, tomēr norāda, ka trīs gadu laikā ir palīdzējuši pārdot nekustamā īpašuma objektus 40 miljonu eiro vērtībā.

Eiro ieviešana ir neatgriezenisks process, norādījis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tādējādi nostājoties aizsardzības pozīcijā pret izteikumiem, kas šo faktu noliedz, raksta Bloomberg.

«Eiro ir neatsaucams,» viņš uzsvēris gan itāļu, gan angļu valodā, piebilstot, ka tās ir saistības.

M. Dragi šo faktu jau atkārtojis iepriekš, taču nu jautājums aktualizējies pēc tam, kad Francijas prezidenta kandidāte Marina Lepēna izteikusies, ka viņas ievēlēšanas gadījumā Francija izstātos no eirozonas. Par eiro pamešanu izteikumi izskanējuši arī Itālijā.

Iepriekš jautājums bija aktuāls 2015.gada vasarā, kad Grieķija saskārās ar problēmām saistībā ar nosacījumu izpildi starptautiskajam aizdevumam, tomēr runas norima un tā arī netika definēts, kādas procedūras jāveic saistībā ar izstāšanos no eirozonas.

SIA Famar-Desi, kas Latvijā pieder veikali Būvniecības ABC, 2004.gadā Latvijā neto apgrozījums sasniedza 11,27 miljonus Ls, kompānija strādāja ar 163 838 Ls peļņu. SIA Famar-Desi apgrozījuma pieaugums pērn bija 9,7 %, informē SIA Famar-Desi rīkotājdirektors Marko Soots. Igaunijas A/S Famar-Desi koncerna konsolidētais neto apgrozījums Igaunijā un Latvijā pērn sasniedza 75,7 miljonus eiro – par 10 miljoniem vairāk nekā 2003.gadā. Marko Soots saka: „Esam ļoti gandarīti par Latvijā neilgā laikā panāktajiem sasniegumiem, jo vēl pirms dažiem gadiem kompānija bija smagā finansiālā situācijā. Jaunā vadība veica radikālas pārmaiņas, racionalizējot uzņēmuma darbību, tāpēc strauji uzlabojušies mūsu veikalu darbības rādītāji, liekot pamatu arī turpmākai izaugsmei.” A/S Famar-Desi ir Igaunijā vadošais būvmateriālu un dārza preču tirgotājs, kam kaimiņvalstī pieder 14 veikali. Pašlaik A/S Famar-Desi meitas uzņēmumam Latvijā, SIA Famar-Desi Rīgā pieder 2 moderni veikali Būvniecības ABC.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus «vairākām augsti novērtētām» G20 valstīm, ja to valdības nespēs veikt reformas, kurām jāsamazina augošie veselības aprūpes tēriņi.

Nākamajās četrās desmitgadēs, ASV, Japāna un Eiropas valstis, visticamāk, piedzīvos finanšu situācijas pasliktināšanos, kuru izraisīs pieaugošie tēriņi sociālajām programmām, kas būs nepieciešamas novecojušai sabiedrībai, norādīja reitingu aģentūra.

«Pakāpenisks veselības aizsardzības sistēmas finansējuma pieaugums palielinās spiedienu uz valsts kasi,» norādīja S&P analītiķis Marko Mrsniks (Marko Mrsnik). «Ja valdības nemainīs savas sociālās aizsardzības sistēmas, visdrīzāk, tās kļūs neilgtspējīgas,» norāda analītiķis.

Ja valstis neveiks nekādas reformas, tad reitingu samazinājumi, kas saistīti ar veselības aprūpes jautājumiem, sekos jau pēc trijiem gadiem, bet līdz 2020. gadam būs ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kuru parādzīmēm piešķirts augsta riska (junk) statuss.

Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds Livonia Partners ir iegādājies Igaunijas vadošā saunu materiālu, gatavu saunu un termiski apstrādātas koksnes produktu ražotāja Ha Serv vairākuma akcijas, teikts paziņojumā medijiem.

Šā ieguldījuma rezultātā Ha Serv būs iespēja paplašināt pakalpojumu sniegšanu klientiem visā pasaulē.

Šī ir pirmā Livonia Partners veiktā investīcija pēc paziņojuma par investīciju fonda izveidi ieguldījumiem sekmīgos, labi pārvaldītos vidēja lieluma uzņēmumos Baltijas reģionā. Livonia Partners dibinātāja un partnere Kristīne Bērziņa norāda: «Ha Serv precīzi atbilst mūsu ieguldījumu stratēģijai – uzņēmumam ir liela pieredze augstas kvalitātes produkcijas ražošanā, klientu loks ir stabils un turpina ik gadu paplašināties. Mūsu skatījumā uzņēmumam ir labas attīstības perspektīvas, piemēram, paplašinot ražojumu klāstu un aptverot jaunus izplatīšanas reģionus. Priecājamies par iespēju strādāt ar vadības komandu un uzņēmuma darbiniekiem, lai īstenotu nākamo uzņēmuma izaugsmes posmu.»

Darba vizītē uz Rīgu 2007. gada 1. oktobrī dosies Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Marko Benedeti (Marco Benedetti), lai ar Latvijas Universitātes vadību apspriestos par tulku sagatavošanas vajadzībām un latviešu valodas tulku nepietiekamību Eiropas Savienības (ES) iestādēs, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lai jaunās dalībvalstis ES iestādēs varētu izteikties savā valodā, ir aplēsts, ka dienā būs vajadzīgs aptuveni 80 katras valodas pastāvīgo tulku vai līgumtulku. Galvenā atbildība par šo augstas kvalifikācijas konferenču tulku sagatavošanu esot jāuzņemas dalībvalstu un kandidātvalstu universitātēm.

Marko Benedeti sacīja: „Latvija tikai trīs gadus ir ES dalībvalsts, un jau ir spējusi apmierināt vairāk par pusi no mutiskās tulkošanas vajadzībām Briselē. Tomēr Latvijai vēl jāpieliek lielas pūles konferenču tulku apmācībā, lai apmierinātu vajadzības pēc mutvārdu tulkojuma ES iestādēs.”

Pašlaik Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta rīcībā ir 11 pastāvīgie latviešu valodas tulki un 42 akreditētie līgumtulki.

Pēdējā pusgada laikā Baltijas valstu rādītāji biržā uzlabojušies. Galvenokārt tas noticis uz vietējo investoru intereses rēķina, taču arī ārvalstu investori uz Baltijas tirgu sāk raudzīties kā uz gana perspektīvu objektu, turklāt par zemu cenu, raksta Financial Times.

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka investori sāk atgriezties šajā reģionā, raksta Financial Times.

Jāatzīmē, ka pat pēc tik liela pieauguma, salīdzinot ar 2007. gada februāri, OMXBB vēljoprojām ir 60% zemāks.

Visstraujākais pieaugums no visām Baltijas valstīm konstatēts Lietuvā, kur šis rādītājs ir dubultojies, Latvijai tas pieaudzis par 72%, bet Igaunijai par 62%.

Swedbankas analītiķis Marko Daljajevs (Marko Daljajev) norāda, ka OMXBB indekss pieaudzis galvenokārt saistībā ar pašmāju investoru aktivitāti. Savukārt ārvalstu investori ieinteresējušies par Baltijas valstu tirgu kopš šā gada augusta, kad TeliaSonera piedāvāja izpirkt mazākuma akcionāru daļas Igaunijā un Lietuvā. Šis piedāvājums ir izraisījis lielāko ārvalstu investoru piesaisti šim reģionam kopš krīzes sākuma.

Marko Lepiks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Cilvēkiem ar attīstītu emocionālo inteliģenci mēdz būt labāka mentālā veselība un rezultāti darbā

Tā norāda konsultāciju kompānijas "EQversity" dibinātājs Marko Lepiks (Marko Lepik).

Viņš ir strādājis sabiedriskajās attiecībās, kur ir liels informācijas apjoms, ātrs ritms, izteikta nodošanās darbam bez pienācīgiem mehānismiem, kā regulēt paša emocionālo stāvokli. Reiz sastapies ar izdegšanu, M. Lepiks saprata, ka nevēlas tur nokļūt vēlreiz, un sāka meklēt veidus, kā sevi pasargāt, otrreiz to nepieļaut un palīdzēt arī citiem, jo mūsdienās daudzi cilvēki strādā radošu darbu.

Vairāk par emocionālo inteliģenci, tās nozīmi biznesā un iespēju, to izmantojot, gūt labākus rezultātus, viņš stāsta intervijā "Dienas Biznesam".

""Zoom" un "Skype" man ļauj strādāt ar cilvēkiem Keiptaunā. Tas ir maģiski, bet tad, kad tehnoloģijas izmantoju izklaidei, es to uzskatu par laika izniekošanu. Tāpēc, piemēram, es nelietoju daudz "Instagram". Mārketinga nolūkos man vajadzētu to darīt, bet principā tas ir tikai vizuālais baudījums, kas novērš uzmanību," viņš stāsta.

Igaunijas koksnes pārstrādātājs Ha Serv, kas ietilpst Baltijas valstu privātkapitāla investīciju fonda Livonia Partners pārvaldītajā ieguldījumu portfelī, iegādājies sabiedrību Suomen Lämpöpuu Oy (SLP), kas specializējas termokoksnes materiālu ražošanā, informē kompāniju pārstāvji.

Suomen Lämpöpuu ir Somijas uzņēmums, kas izgatavo dažādus seguma un apdares materiālus no termiski apstrādātas koksnes un eksportē lielāko daļu savas produkcijas. Uzņēmums dibināts 1999. gadā, šobrīd tā pārdošanas apjomi sasniedz 6 mljonus eiro gadā. Somijā, Teuvā atrodas uzņēmuma ražotne, kurā strādā ap 30 cilvēku.

Apvienojot spēkus, Ha Serv un SLP plāno paplašināt ražojumu klāstu un nostiprināt pozīcijas pasaules tirgū.

«Mūsu mērķis ir straujāka izaugsme daudzsološajā videi draudzīgo termokoksnes izstrādājumu tirgū. Abas sabiedrības lieliski papildinās viena otru, un mēs varēsim paplašināt mūsu eksporta ģeogrāfiju, palielināt klientu bāzi un piedāvāt tiem lielāku termokoksnes ražojumu klāstu,» atzīst Marko Kevai (Marko Kevvai), Ha Serv izpilddirektors.

Somijas pilsonis Marko Tapio Lehtonens (Marko Tapio Lehtonen) iecelts par valdes locekli vienlaicīgi piecos uzņēmumos – SIA Baltic motors imports, SIA Baltijas īpašumu fonds, SIA Ērmanis, SIA Inchcape motors Latvia un SIA Inchcape BM Auto, liecina Lursoft dati.

Visi uzņēmumi, kuros iecelts jaunais valdes loceklis, tieši vai pastarpināti pieder nīderlandiešu kompānijai Inchcape International Group B.V.

2012. gadā visu uzņēmumu, kuros iecelts jaunais valdes loceklis, apgrozījums ir palielinājies, tomēr atsevišķi uzņēmumi pērno gadu noslēguši ar zaudējumiem. Piemēram, SIA Baltijas īpašumu fonds aizvadītajā gadā darbojas ar 35,9 tūkst. Ls, bet SIA Inchcape Motors Latvia – ar 690,6 tūkst. Ls zaudējumiem. Tikmēr SIA Inchcape BM Auto pērn nopelnīja 10 tūkst. Ls, un, vērtējot pēc apgrozījuma, kas veidoja 17 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojās 259. vietā.

SIA Fazer Latvija valdē notikušas izmaiņas, valdes priekšsēdētāja amatu pametot Jesperam Peteram Abergam (Jesper Georg Peter Aberg), kā arī līdzšinējam valdes loceklim Dināram Ozolam, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

J. P. Aberga vietā iecelts Somijas pilsonis Marko Kristians Bergholms (Marko Kristia Bergholm).

Tāpat izbeigta D. Ozola un Kaspara Sedlenieka kopprokūra, kā arī Dainas Mārtiņas un D. Ozola kopprokūra.

Izmaiņas Fazer Latvija reģistrētas 16. maijā.

Db.lv jau vēstīja, ka otra lielākā maiznīca Latvijā šā gada marta beigās mainīja nosaukumu no SIA Fazer maiznīcas uz SIA Fazer Latvija. Nosaukuma maiņa ir likumsakarīgs solis 2010. gadā iesāktajām strukturālajām reformām un aptver abus Fazer biznesa virzienus Latvijā – maizes un saldumu nozari, iepriekš informēja kompānija.

Pērn Fazer maizes ceptuve Latvijā ir palielinājusi apgrozījumu par 12% un nostiprinājusi pozīcijas kā otrā lielākā maiznīca Latvijā, bet saldumu biznesā Fazer apgrozījums Latvijā ir palielinājies par 30%. Maiznīcas apgrozījums 2011. gadā bija 14,1 miljons latu, kas ir par 13% vairāk nekā apgrozījums 2010. gadā. Kopējais Fazer Grupas apgrozījums pērn palielinājies par 4,1%, sasniedzot vairāk nekā 1,57 miljardus eiro salīdzinājumā ar vairāk nekā 1,51 miljardu eiro 2010. gadā. Uzņēmuma pamatdarbības peļņa 2011. gadā ir sasniegusi 54,2 miljonus eiro, kas ir 3,4% no kopējā apgrozījuma.

Maizes ražotājas SIA Fazer Latvija valdē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim, Lietuvas pilsonim Edgaram Zumaram (Edgaras Zumaras), liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes locekļa amata pienākumus pildīs Somijas valstspiedreīgais Petri Sakari Kujala (Petri Sakari Kujala). Tāpat SIA Fazer Latvija valdē darbu turpina līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, Somijas pilsonis Marko Kristians Bergholms (Marko Kristian Bergholm) un valdes loceklis Kari Sepo Koivusāri (Kari Seppo Koivusaari).

Fazer uzņēmums izveidojies no ģimenes kafejnīcas, ko 1891. gadā Helsinkos izveidoja Karls Fazers (Karl Fazer). Uzņēmums Fazer Latvija reģistrēts 2000. gadā Druvas ielā 2, Ogrē, un tā pamatkapitāls pašreiz veido vairāk ne kā 12 milj. Ls.

Koka palešu ražotājs SIA Marko KEA līdztekus Rietumeiropas tirgum tēmē arī Ķīnas un Indijas virzienā, ceturtdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

1999. gadā uzņēmējs Māris Peilāns izveidoja palešu ražotni Stopiņu novada Līčos, vietā, kur padomju laikos atradās sakņu pārkraušanas bāze. Tolaik Latvijā paletes netika ražotas, bet lielā apjomā eksportēti kokmateriāli.

«Nelecam milzīgiem soļiem uz priekšu, nemēģinām sagrābt visu iespējamo, bet vairāk strādājam pie darbības efektivitātes palielināšanas. Tāpat nedzenamies pakaļ milzīgam apgrozījumam un lieliem ražošanas apjomiem, kas uzņēmumam varētu sarežģīt dzīvi,» saka SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans. Tieši stabilitāte ir īpaši svarīga kokmateriālu biznesā, ko ietekmē dažādi apstākļi. Šis gads nebūs ne par mata tiesu sliktāks par pagājušo, uzņēmums plāno apgrozījumu 6,5 miljonu eiro apjomā. Šogad tas varētu saražot aptuveni 30 tūkst. m3 palešu – aptuveni tikpat, cik pagājušajā gadā. «Taču esam spēruši soli dārgākas produkcijas segmentā, kas ļaus palielināt apgrozījumu, būtiski nepalielinot ražošanas apjomus,» darbības stratēģiju apraksta Ģ. Torgans.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."