Ražošana

Sper soli dārgākas produkcijas segmentā

Kristīne Stepiņa, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Koka palešu ražotājs SIA Marko KEA līdztekus Rietumeiropas tirgum tēmē arī Ķīnas un Indijas virzienā, ceturtdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

1999. gadā uzņēmējs Māris Peilāns izveidoja palešu ražotni Stopiņu novada Līčos, vietā, kur padomju laikos atradās sakņu pārkraušanas bāze. Tolaik Latvijā paletes netika ražotas, bet lielā apjomā eksportēti kokmateriāli.

«Nelecam milzīgiem soļiem uz priekšu, nemēģinām sagrābt visu iespējamo, bet vairāk strādājam pie darbības efektivitātes palielināšanas. Tāpat nedzenamies pakaļ milzīgam apgrozījumam un lieliem ražošanas apjomiem, kas uzņēmumam varētu sarežģīt dzīvi,» saka SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans. Tieši stabilitāte ir īpaši svarīga kokmateriālu biznesā, ko ietekmē dažādi apstākļi. Šis gads nebūs ne par mata tiesu sliktāks par pagājušo, uzņēmums plāno apgrozījumu 6,5 miljonu eiro apjomā. Šogad tas varētu saražot aptuveni 30 tūkst. m3 palešu – aptuveni tikpat, cik pagājušajā gadā. «Taču esam spēruši soli dārgākas produkcijas segmentā, kas ļaus palielināt apgrozījumu, būtiski nepalielinot ražošanas apjomus,» darbības stratēģiju apraksta Ģ. Torgans.

Visu rakstu Stūrē uz austrumiem lasiet 8. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Miljoni lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcā

Māris Ķirsons, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, SIA IKTK īstenojusi lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu; ir izstrādāta ražotnes paplašināšanas trešā kārta.

Uzņēmuma jaunajā ražotnē ir aprobēts iekārtu komplekss, kas no sešām pusēm varēs veikt lielizmēra konstrukciju augstas precizitātes apstrādi. Tāda līmeņa pirmo aparatūru Baltijas valstīs, kas sevi pierādījusi testos un eksperimentālās izstrādnēs, nolemts iegādāties uzņēmuma īpašumā. «Tās ir jaunas iespējas, kādu līdz šim nebija,» lakoniski jaunās ražotnes iespējas vērtē SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tagad ražotnē pēc produkcijas salīmēšanas vairs nevajag ieturēt pauzi, kamēr tiek veikta izgatavotās detaļas pēcapstrāde, tādējādi var būtiski palielināt produktu sortimentu, kāpināt darba ražīgumu. «Jo plašākas iespējas, jo lielāku potenciālo klientu loku varēsim aptvert,» uzsver M. Peilāns. Šobrīd ir jaunas iespējas tādu produktu (inovatīvu un patentētu savienojumu, krāsotu, noapaļotu konstrukciju) ražošanā, kādu līdz tam nebija. «Svarīgākais ir tas, ka šī ražotne būtiski palielina uzņēmuma iespējas veikt liela izmēra līmētās koksnes konstrukciju apstrādi,» uzsver M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Peilāns: Plānoto 37 km žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz oktobrim

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.

Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.

“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta produkcijas ražošanas procesam un tās kvalitātei. Uzņēmumu mārketinga speciālisti kopā ar ražošanas ekspertiem domā par primāro iepakojumu, lai tas būtu gan pievilcīgs, gan saglabātu produktu pēc iespējas ilgāk. Tikai pēc tam tiek domāts par noliktavu, preču kraušanu un pārvietošanu. Šis posms joprojām daudziem nešķiet pietiekami svarīgs, lai tajā iedziļinātos, veiktu aprēķinus utt. Tomēr ir kļūdaini tā domāt! Iepazīstieties, kādus palīgus varat aicināt talkā noliktavā, lai prece galamērķī nokļūtu ideālā stāvoklī.

Noliktava ir katra uzņēmuma pēdējais bastions. No tā, kādā veidā prece no tās iznāk, ir atkarīgs tās turpmākais liktenis: vai un kādā stāvoklī tā saglabāsies, kamēr nonāks līdz galamērķim un patērētājam. Cik bieži gan nav dzirdēts, ka krava, pārvadājot, ir sagāzusies. Tie uzņēmumam ir 100% zaudējumi.

Visbiežāk noliktavā prece glabājas uz paletēm. Uz tām ir sakrautas kastes, maisi, termoiepakojumi u.c. Šādi sakrautas paletes pārvadāt nav iespējams, tās ir jāaptin ar plēvi.Kas ir sakrauts uz paletes, cik stabila tā ir bez aptīšanas ar plēvi, cik tāls ceļš precei ir paredzēts, ar kādu transportu tā tiks vesta – uz šiem jautājumiem ir jāatbild, lai izvēlētos pareizāko risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,7 miljonus eiro, SIA IKTK kopā ar saistītajiem uzņēmumiem būvē lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju apstrādes rūpnīcu

Tādējādi tā būtiski palielina piedāvāto produktu klāstu, ražošanas kapacitāti, vienlaikus sākot strādāt ārvalstu tirgos.

«Šis ir uzņēmuma otrs lielākais solis attīstībā pēc 2015. gada, kad tika atvērta 5,5 miljonu eiro vērtā Latvijā pirmā un joprojām vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju eksperimentālā ražotne, kuras izveidi atbalstīja ES struktūrfondu līdzfinansējums,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Bez ES struktūrfondu finansiāla atbalsta šāda ražotne diez vai taptu. «Atbalsta nosacījumos bija paredzēts, ka pirmajos trijos gados ražotne ir zinātnes, pētniecības un eksperimentālu ideju realizācijas vieta, kur bizness ir pakārtota lieta, taču šogad šis nosacījums beidz darboties, un tagad, kad ir aprobēta daudzu un ļoti dažādu konstrukciju izgatavošana, ir nepieciešami papildu kapitālieguldījumi, lai spētu sekmīgi strādāt tirgū,» uzsver M. Peilāns. Līdz šim IKTK izgatavoto konstrukciju portfelī nav bijis divu identisku projektu. «Katrā projektā, kuram izgatavojām lielizmēra liekti līmētās konstrukcijas, ir sava specifika – rozīnīte, ar ko tas atšķirtas no citiem,» secina M. Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka, īstenojot arī iecerētās otrās ražotnes projektu, varēs ne tikai palielināt piedāvāto produktu klāstu un produktu ražošanas apjomus, bet ātrāk un efektīvāk veikt izgatavoto konstrukciju apstrādi. «Pašlaik šo salīmēto konstrukciju apstrāde bija roku darbs – kur vajag iegriezumu, kur iestrādāt urbumus skrūvēm, kur izveidot konstruktīvas nišas utt.,» skaidro M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Popularizē līmētās koka konstrukcijas

Māris Ķirsons, 14.08.2017

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins rāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību meža teritorijā izvietotos septiņus tiltus, kuru pulku drīzumā papildinās vēl viens. Septiņi koka tilti pēc konstrukcijas ir identiski, tomēr katram no tiem ir sava apdare – ar krāsu, ar impregnēšanu, turklāt ar dažādu intensitāti.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju pielietojums Latvijā sper pirmos soļus Tērvetes dabas parka 87 m garā tilta, šogad arī Krimūnu estrādes izskatā; perspektīva ir ražotņu, sporta un kultūras būvēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2015. gada rudenī tika atvērta Latvijā vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražotne. Līdz šim vairāk uzmanības ir pievērsts tieši zināšanām, sabiedrības, jo īpaši potenciālo pasūtītāju ieinteresēšanai, kā arī pētījumiem,» stāsta SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Tapis unikāls liekti līmētu koka konstrukciju objekts

Tieši zinātne un pētniecība veido lielāko uzņēmuma darba sadaļu. Tā īpašnieku vidū ir gan Rīgas Tehniskā universitāte, gan Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Iespējas izmantot lielizmēra līmētās koka konstrukcijas ir milzīgas, bet, lai tās realizētu, ir nepieciešama ne tikai pasūtītāju vēlme, bet arī normatīvo aktu izmaiņas. «Piemēram, Somijā stadionu un estrāžu pārsegu pamatā ir masīvkoka līmētās konstrukcijas, nemaz nerunājot par mazāka izmēra būvēm un objektiem,» uz lūgumu minēt piemēru, atbild M. Peilāns. Viņaprāt, Latvijai pat nekas šajā jautājumā nav jāizdomā, bet gan jāizmanto Ziemeļvalstu pieredze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Māris Ķirsons, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekaro tirgu ar koplietošanas kastēm un paletēm

Sadarbības materiāls, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus SIA Bepco pārtikas un mazumtirdzniecības nozares uzņēmumu vidū pazīstams kā ilgtspējīgu kastu iznomātājs, taču šogad savu produktu klāstu Bepco papildinājis arī ar plastmasas paletēm.

Līdz 2030. gadam vienreizējais iepakojums pārtikas un mazumtirdzniecības nozarē visā Eiropā dramatiski saruks līdz minimālajam apjomam un tiks aizvietots ar atkārtoti lietojamām plastmasas kastēm, uzskata Viktors Kornenkovs, Bepco vadītājs Latvijā. “Šī iemesla dēļ mēs kopā ar saviem partneriem un klientiem strādājam pie tā, lai visā nozarē būtu vienota pieeja un process piegādes ķēdes ilgtspējības jomā. Bepco pamatideja slēpjas vienkāršībā - mēs piedāvājam sistēmu pārtikas rūpniecības piegādes ķēdei, kuras pamatā ir koplietošanas kastes un plastmasas paletes, kuras var izmantot atkal un atkal. Paletes un kastes ir izgatavotas izturīgas, otrreiz pārstrādājamas plastmasas, un to kalpošanas laiks ir vidēji no 10 līdz 15 gadiem,” atzīmē V.Kornenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investē 2,5 miljonus eiro ZAZA TIMBER Production rūpnīcas jaunajā korpusā

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Pirmā līmētā koka māja

Māris Ķirsons, 01.12.2017

SIA IKTK lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražotnē viss sākas ar zāģmateriāliem – dēļiem, kuri tiek padoti uz šķirošanu.


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA IKTK izstrādājuši jaunu tehnoloģiju koka līmēto paneļu māju ražošanā, pirmā tāda tapusi Jelgavas pievārtē

Latvijā līdz šim ir būvētas koka karkasa mājas, koka moduļu, kā arī guļbaļķu mājas, tomēr pirmo reizi vēsturē ir uzbūvēta māja, izmantojot līmētos koka paneļus, kuru ražošanas un montāžas procedūras ir līdzīgas dzelzsbetona paneļu gadījumā.

«Tas ir eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, tajos jau ražotnē veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atzīst, ka izstrādātās līmēto koka māju paneļu ražošanas tehnoloģijas aprobācija konkrētam projektam – mājai 500 m2 platībā – ir sekmīgi pabeigta. «Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tiek saliktas kā Lego klucīši,» uzsver M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "Zaza timber" zīmolu strādājošo trīs Jelgavas novada uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 6,33 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2021.gadā, informē "Zaza timber" pārstāvji.

Tostarp līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja SIA "Zaza timber production" apgrozījums pērn palielinājās par 30% un sasniedza 3,42 miljonus. Uzņēmums gadu noslēdza ar 384 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 290 000 eiro peļņai 2021.gadā.

"Zaza timber" pārstāvji norāda, ka 2022.gadā uzņēmums veica ievērojamas investīcijas ražošanas kvalitātes sistēmas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistē, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un jaunās pēcapstrādes iekārtās. Pērn "Zaza timber production" eksportēja uz Norvēģiju, Spāniju, Dāniju, Andoru, Baltijas valstīm un citur.

Tikmēr projektēšanas uzņēmuma SIA "Zaza timber engineering" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 22% un bija 181 000 eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar 21 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 383 eiro peļņai gadu iepriekš. Pērn uzņēmums paplašināja komandu un investēja datoru veiktspējā un programmnodrošinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Peilāns un otrs uzņēmuma darbinieks tiesas zāli atstāj uz brīvām kājām

LETA, 04.09.2019

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns tiek konvojēts uz Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdi drošības līdzekļa izskatīšanai.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pasaulē vadošā palešu ietīšanas iekārtu ražotāja Robopac jaunākie produkti ienāk arī Latvijā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Profipak SL SIA</i>, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Rūpnīcā vajag dzīvot. Pretējā gadījumā nekā nebūs»

Linda Zalāne, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka taras ražotājs SIA Pallet Timber Company apgrozījumu kāpina, nevis apgūstot aizvien jaunus eksporta tirgus, bet apmierinot vietējo pieprasījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Koka taras ražotāja SIA Pallet Timber Company spējusi palielināt apgrozījumu no 162 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 1,1 milj. eiro 2017. gadā; tas uzņēmumam ir nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Rūpnīcā vajag dzīvot. Pretējā gadījumā nekā nebūs. Es pats visu laiku te strādāju, un tikai tā esmu sasniedzis šādu rezultātu relatīvi īsā laika termiņā, jo šis uzņēmums ir diezgan jauns, tikai pieci gadi, bet šajā biznesā esmu vairāk nekā 20 gadus,» stāsta SIA Pallet Timber Company direktors Oļegs Meduha. Uzņēmums ražo gan t.s. eiro paletes (EPAL – Eiropas palešu ražotāju asociācijas licenzētas paletes), gan nestandarta paletes pēc individuāla pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā sīkumu nav. Pievēršot uzmanību kādai šķietami sīkai niansei vai detaļai, uzņēmums var ietaupīt, būtiski palielinot peļņu. Tieši tāpēc iepakojamo iekārtu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL piedāvā pāris noderīgus padomus, kā izmantot uzņēmumam pieejamos resursus vēl efektīvāk.

Izejvielu iegāde, produkta kvalitāte, ražošanas iekārtas, produkta iepakojums un droša transportēšana.

Visi iepriekšminētie ražošanas procesi ir vienlīdz svarīgi. Piemēram, nekvalitatīvs, taču spožā papīrā iepakots produkts ir kā skaista sporta mašīna, kas stāv garāžā ar izņemtu motoru un sausu degvielas tvertni. Uz to var paskatīties, bet tā nesniedz īpašniekam vairāk par vizuālu baudījumu. Savukārt, padomāt par kvalitatīvu produktu skaistā iepakojumā, taču nepadomāt par tā iepakošanu transportēšanai, ir tas pats, kas paņemt skaistās sporta mašīnas virsbūvi, ielikt tajā jaudīgu motoru, iepildīt degvielu, uzlikt uz tās gāzes pedāļa ķieģeli, aizvērt acis un cerēt, ka tā nonāks galapunktā sveika un vesela bez jebkādām garantijām. Muļķīgi, vai ne?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē Robopac nāk klajā ar jaunumiem Latvijas tirgum

, 08.12.2016

Robopac devīze ir: „Mēs iepakosim Jūsu biznesu!” Mēs palīdzam augt un attīstīties visplašāko nozaru uzņēmumiem, tādēļ, izzinot klientu vajadzības, piedāvājam arvien jaunas, inovatīvas iepakošanas iekārtas, savas vizītes laikā jaunāko veikumu demonstrē Maksimiliāno Konfalone, Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris.

Profipak SL preses foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules līderis, palešu aptīšanas iekārtu ražotājs Robopac, kuru Latvijas tirgū oficiāli pārstāv iepakojamo iekrātu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL, sarūpējis jaunas iepakošanas iekārtas mūsu valsts uzņēmumiem, kuriem nepieciešama ātra, ērta, videi draudzīga un finansiāli izdevīga produkcijas iepakošana transportēšanai.

Decembra sākumā Rīgā viesojās Maksimiliāno Konfalone (Massimiliano Confalone), Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris, un pats personīgi iepazīstināja gan ar jaunumiem, gan deva ieskatu uzņēmuma darbībā un plānos.

Stabilizē paletes videi draudzīgā veidā

Robopac šobrīd ir vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē, kuru 1982. gadā dibinājis Alfrēds Aureli (Alfredo Aureli), patentējot pasaulē pirmo robotizēto iekārtu palešu un paku aptīšanai t.s. strečplēvē (plēve pirms ietīšanas tiek izstiepta, kas ļauj par 50% samazināt palešu aptīšanas plēves patēriņu). Robopac gadā tiek saražotas 7000 iekārtas, un ražošana notiek līdzīgi kā autobūvē – uz automatizētas līnijas ar stacijām; šādas ražošanas sistēmas ieviešanu konsultējusi pasaulslavenā autoražotāja Porsche konsultanti. 95% palešu aptīšanas iekārtu tiek eksportētas uz 120 pasaules valstīm, ieskaitot Latviju, un Robopac globāli pārstāv ap 300 oficiālo dīleru (Latvijā šo iekārtu oficiālais izplatītājs ir SIA Profipak SL). „Robopac ir plašs globāls tīkls, un mēs regulāri apciemojam tās valstis, kur esam pārstāvēti, lai atbalstītu mūsu dīlerus, satiktos ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, un vienmēr atvedam un prezentējam kādu jaunumu: vai tas būtu jauns produkts vai tehnoloģija, vai jauns, inovatīvs mārketinga instruments, kas spēj apmierināt visdažādāko nozaru (transports un loģistika, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, farmācija u.c.) vajadzības. Izņēmums nav arī šis gadījums,” savas vizītes laikā saka M. Konfalone. Viņš piebilst, ka uzņēmums aktīvi nodarbojas ar esošo tirgu izpēti gan novērtējot to ekonomisko izaugsmi, gan arī izzinot nozaru vajadzības: ap 6% no uzņēmuma ienākumiem tiek investēti izpētē, bet 20% itāļu ražotāja darbinieku nodarbojas ar pētījumiem un inovāciju ieviešanu, t.sk. veicot ikdienas laboratoriskos mērījumus (piemēram, palešu stabilitātes nodrošināšanai pārvadājumu laikā, ietīšanas ātruma mērījumiem, maksimālā svara samazināšanas iespējām, iepakojamā materiāla (plēvju) racionālā un videi draudzīgā izmantošanā u. tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Koka palešu lietošanas mūžs ir samērā īss

Linda Zalāne, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu lietošanas mūžs ir samērā īss, vidēji piecas līdz desmit lietošanas reizes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paletes, kas tiek izmantotas dažādu preču pārvadāšanai, ceļo no ražotājiem pie vairumtirgotājiem un bieži vien neatgriežas savā «bāzes vietā». Katrs uzņēmums iegādājas savām vajadzībām nepieciešamo daudzumu, un tad tās kopā ar pārvietoto preci vai bez tās ceļo no viena uzņēmuma pie cita. Taču ir preču piegādātāji, kuri prasa šo transporta iepakojumu atgriezt atpakaļ.

«Paletes iegādājamies no Latvijas piegādātājiem, taču izcelsmes valsts uz tām nav norādīta, un tās var būt dažādas. Kad paletes vairs nav nepieciešamas, tās atdodam atpakaļ piegādātājiem. Palešu nodošanas punktus neizmantojam,» pieredzē dalās Orkla Foods Latvija tirdzniecības direktors Gints Užāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Joprojām strādā pie apjomīgā ugunsgrēka likvidēšanas Lubānas ielā

LETA, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki piektdienas rītā turpina strādāt Rīgā, Lubānas ielā, kur vakar lielā platībā dega koka paletes, angāra ēka un vairākas automašīnas, aģentūrai LETA pastāstīja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Viņa skaidroja, ka joprojām notiek darbs, lai pilnībā likvidētu ugunsgrēku.

Vienlaikus Palkavniece precizēja, ka šī ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā cieta 11 ugunsdzēsēji, kuri tika nodoti mediķiem. Desmit no viņiem pēc palīdzības saņemšanas varēja turpināt darbu, bet viens tika nogādāts slimnīcā tālākai apskatei. Iepriekš tika ziņots par desmit cietušiem glābējiem.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka ugunsdzēsēji viegli cietuši no pārkaršanas, jo notika vietā bijusi ļoti liela temperatūra.

Kā ziņots, VUGD ceturtdien plkst.19.32 saņēma izsaukumu uz Lubānas ielu, kur bija redzami dūmi. Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg koka paletes lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus

Db.lv, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru