Latvijā šobrīd daudzas kokzāģētavas atrodas dilemmas priekšā, ko darīt tālāk — riskēt un par superaugstām cenām pirkt baļķus vai mēģināt darīt ko citu — sniegt kokzāģēšanas pakalpojumus, ražot specifiskus tirgus produktus, pārprofilēties utt., jo, pēc SIA Kokmateriālu eksporta aģentūra «Marko» (KEA «Marko») līdzīpašnieka un direktora Māra Peilāna domām, ar zāģmateriālu masveida ražošanu Latvijā nodarbosies tikai lielās kokzāģētavas. Lai izvairītos no milzīgās konkurences skujkoku apaļkoku iegādē, daļa nelielo kokzāģētavu sāka attīstīt skujkoku tievkoksnes (10 — 12 cm diametrā) zāģēšanu, tagad pārmetušies uz lapkoku zāģēšanu un taras ražošanu, taču arī šajā nišā konkurence tikai pieaugs, prognozē M. Peilāns. Viņš arī norāda, ka, neraugoties uz minētajiem faktiem, nevēlas strādāt ar lētākajiem Krievijas un Baltkrievijas koksnes resursiem, kaut arī pirms diviem gadiem šāda komercdarbība tikusi praktizēta, to motivējot atzinums — «Nevēlos nocirst zaru, uz kura pats sēžu». Viņaprāt, tie, kuri cenšas atrast pēc iespējas lētākus piegādātājus (ražotājus) citās valstīs pēc būtības sabojā tirgu, jo attīstīto valstu tirgotājs, kurš vienreiz nopirks lētākus materiālus, otrreiz no tā paša pārdevēja nebūt nevēlēsies pirkt par dārgāku cenu, turklāt ar varbūt pat vienreizēji veiksmīgo pirkumu centīsies arī citiem piegādātājiem (arī no Latvijas) samazināt samaksas apmēru. M. Peilāns atzīst, ka tikai pēc visu biznesa iespēju izsmelšanas Latvija, KEA «Marko» būs spiests virzīties uz Krieviju.