To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Latvijas eksporta veicināšanai nepieciešama valsts politikas fokusu maiņa no zemu izmaksu paradīzes uzturēšanas uz eksporta atbalstu.

Latvijas nākotnes viens no izaicinājumiem ir spēja kāpināt pērn pieklusušo eksporta preču konkurētspēju, rēķinoties, ka Latvijā algu un izmaksu līmenis turpinās pieaugt. Lai veicinātu konkurētspēju, kura pērn dažu Latvijai nozīmīgo eksporta preču tirgos tika zaudēta, iespējams, zaudējot cenu konkurencē lēto izmaksu valstīm, Latvijai nepieciešamas preču eksporta strukturālas izmaiņas. Lai veicinātu konkurētspēju, iespējams, jāpievēršas nišas produktiem, iespējami tuvinoties potenciālo klientu specifiskajām vēlmēm. Šādus ieteikumus izteica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste pētījumā par Latvijas preču eksporta attīstības vērtējumu. Tie radušies no pirmajiem secinājumiem, veicot tirgus daļu analīzi par Latvijas eksportu uz 25 ES valstīm, uz kurām eksports ir virs 75 % no Latvijas kopējā eksporta. Pētījumam veltītajā ekspertu diskusijā vai visi dalībnieki bija vienisprātis, ka eksporta attīstībai nepieciešams valsts atbalsts, kas var izpausties gan kā vietējā tirgus aizsardzība, gan valsts garantijas. U. Rutkaste pētījumā secinājis, ka kopumā no 2000. gada līdz 2006. gadam eksporta pieaugumu aptuveni līdzīgā mērā noteica gan ārējā pieprasījuma pieaugums, gan Latvijas eksportētāju konkurētspējas kāpums. Tomēr situācija būtiski mainījās pērn, kad Latvijas konkurētspēja pretstatā iepriekšējo gadu tendencei faktiski vairs nepieauga un eksporta izaugsmi nodrošināja tikai spēcīgais pieprasījums ārvalstu tirgos. "Šāda attīstība šķiet satraucoša saistībā ar Latvijas pēdējā laikā strauji augošajām darbaspēka vienības izmaksām," tā U. Rutkaste. Pētnieks secināja, ka preču eksporta kāpums, ko noteica pievienošanās ES, 2006. gadā palēninājās. Negatīvās preču tirdzniecības bilances noteiktais tekošā konta deficīts sasniedzis lielu apmēru.

Lai arī pērn zāģmateriālu eksporta apjomi pieauguši par 13.2 %, tomēr eksportēto zāģmateriālu vērtība salīdzinājumā ar 2002. gadu ir pieaugusi par 24.5 %. Tādējādi ienākumu kāpums ir gandrīz divreiz lielāks par eksportēto zāģmateriālu vienību pieaugumu. «Šie dati tikai apstiprina to, ka no Latvijas tiek eksportēti zāģmateriāli ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš norāda, ka sava nozīme zāģmateriālu eksporta ieņēmumu pieaugumā ir arī Latvijas skujkoku zāģmateriālu lielākā noieta tirgus Lielbritānijas valūtas — sterliņu mārciņas stipruma, kā arī eiro vērtības kāpumam attiecībā pret latu pieaugumā. Viņš norāda, ka daļa zāģmateriālu vairs netiek eksportēti, bet gan izmantoti jau dārgāku koksnes izstrādājumu — mēbelēm, logu un durviju ražošanai un eksportam. Par to liecina ne tikai mēbeļu, bet arī namdaru un galdnieku izstrādājumu ražošanas un eksporta kāpums. Turklāt arvien mazāk tiek eksportēti nežāvēti, neēvelēti zāģmateriāli, jo kopš 2002. gada zāģmateriālu eksportā dominē žāvēti zāģmateriāli

Pērn eksportēto zāģmateriālu vērtība salīdzinājumā ar 2003. gadu ir pieaugusi par 5.93 milj. Ls jeb 2.1 %. «Tas liecina, ka tiek eksportēti zāģmateriāli ar augstāku pievienoto vērtību,» secina viena no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem a/s Lindeks valdes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis. Pērn pieauguši to koksnes izstrādājumu eksporta apjomi un vērtība, kuru ražošanai tiek izmantoti zāģmateriāli — profilēto zāģmateriālu eksports pieaudzis par 98.3 %, bet ienākumi par 46 %, namdaru un galdniecības izstrādājumi eksportēti par 50 milj. Ls, kas ir par 16.9 % vairāk nekā 2003. gadā, skaidro Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Bez tam jāņem vērā, ka pērn audzis mēbeļu eksports, taču to ražošanai ir nepieciešami zāģmateriāli. Zāģmateriālu eksports dod 294.34 milj. Ls jeb 39.3 % no kopējā meža nozares eksporta ienākumiem.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie šā gada aprīļa rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 12,6 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, informē uzņēmums.

Arī četru mēnešu provizoriskie pārdošanas uzrāda 14% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem četru mēnešu rādītājiem, sasniedzot 47,3 miljonus eiro.

«Olainfarm» grupas produkcija četru mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs. Konsolidētie rezultāti: četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Krievija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, realizācijas apjoms ir pieaudzis par 77%; Latvija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 10%; Ukraina, kas, neskatoties uz 38% realizācijas samazinājumu, saglabājusi vietu 4-niekā; un Baltkrievija ar 17% kritumu aprīlī. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Lietuvā (-27%). Visos citos lielākajos noieta tirgos aprīlī sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Nīderlandi, Kazahstānu un Vāciju. 2019. gada četros mēnešos «Olainfarm» grupas lielākie noieta tirgi saglabājušies nemainīgi – Krievija (īpatsvars 30%), Latvija (27%), Baltkrievija (14%) un Ukraina (9%).

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

AS Olainfarm koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 9,3 miljoni eiro, bet apgrozījums - 50 miljoni eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas peļņa ir augusi par 4%, apgrozījums - par 3%, salīdzinot ar šo periodu pērn. Līdz ar to šis ir bijis kārtējais veiksmīgākais pirmais pusgads uzņēmuma vēsturē gan peļņas, gan apgrozījuma ziņā. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Latvija, Ukraina, Nīderlande un Baltkrievija.

«Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī ekonomisko situāciju Olainfarm nozīmīgos tirgos, būtiskākais uzdevums dienaskārtībā ir tālāka noieta tirgu dažādošana. Šogad esam uzsākuši eksportu uz Mongoliju, veiksmīgi strādājam pie produktu reģistrācijas Turcijā, esam sagatavojuši reģistrācijas dokumentus arī vairākās citās valstīs. Aizvien aktīvāk izvērtējam iespējas iegādāties uzņēmumu, kura noieta tirgi vai produkti būtiski atšķirtos no mūsu, palīdzot paplašināt noieta ģeogrāfiju,» piebilst Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

ASV Vērtspapīru un biržas komisija (SEC) ir apsūdzējusi Vācijas autobūves kompāniju BMW investoru maldināšanā ar uzpūstiem noieta datiem un piespriedusi uzņēmumam 18 miljonu ASV dolāru naudassodu, teikts ceturtdien paziņotā lēmumā.

Vācijas uzņēmuma filiāle "BMW of North America" bija sniegusi neprecīzu un maldinošu informāciju, nopelnot 18 miljardus dolāru firmas obligāciju piedāvājumos, paziņoja SEC.

BMW no 2015. līdz 2019.gadam paļāvās uz nepaziņota automobiļu noieta rezervi, kuru tā izmantoja, lai panāktu atbilstību izvirzītajiem mērķiem, neatkarīgi no noieta reālā laika. BMW arī neprecīzi atzīmēja daļu automašīnu kā pārdotas, lai gan tā nebija, un pielāgoja savu noieta ziņojumu kalendāru 2015. un 2017.gadā, lai panāktu atbilstību mērķiem vai pataupītu noieta pārpalikumu izmantošanai nākotnē.

"Kompānijām, kas piekļūst ASV tirgiem, lai iegūtu kapitālu, ir pienākums sniegt precīzu informāciju investoriem," paziņoja SEC spaidu pasākumu direktore Stefānija Avakjana.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Pērn AS Olainfarm konsolidētā peļņa sasniedza 12,2 miljonus eiro, bet nekonsolidētā peļņa pārsniedza 11,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma padomes paziņojums Nasdaq Riga.

Lai gan visa gada garumā bija pamatotas cerības, ka izdosies sasniegt gadam noteiktās peļņas prognozes, attiecīgi 15 un 14 miljonu eiro apmērā, straujais Krievijas rubļa kursa kritums 2014. gada beigās, kā arī citu valūtu negatīvās svārstības kopumā Sabiedrībai radīja 4,5 miljonus eiro lielus zaudējumus, kas sākotnēji noteikto peļņas prognožu sasniegšanu padarīja faktiski neiespējamu.

Padome ir vērsusi valdes uzmanību uz to, ka šie valūtas zaudējumi ir vēl viens piemērs tam, cik svarīga sabiedrības stabilai attīstībai ir tālāka tās noieta tirgus diversifikācija.

Neskatoties uz to, ka 2014. gada laikā nopietni ekonomiski satricinājumi skāra četrus uzņēmumam svarīgus tirgus, sabiedrībai izdevās kāpināt tās realizācijas apjomus gandrīz visos no tiem. Tā rezultātā par vairāk nekā 20% ir audzis arī sabiedrības apgrozījums kopumā.

Meža nozares produkcijas importā arvien svarīgāku vietu ieņem izejmateriālu imports, tomēr straujāk nekā apaļkoku imports, aug zāģmateriālu imports, kuru apjoms pērn salīdzinājumā ar 2002. gadu ir gandrīz trīskāršojies, uzsverZemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa atzīst, ka 50.2 % no visa meža nozaru produkcijas importa aizņem papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kamēr otrs nozīmīgākis produkts bija zāģmateriāli — 15.5 % un apaļkoksne — 7.6 %. Jāņem vērā, ka papīrprodukcijas īpatsvars ar katru gadu kļūst mazāks, atdodot vietu koksnei un koksnes izstrādājumiem, secina A. Budreiko. Galvenā nozīme šo resursu importā ir Krievijai, no kurienes pērn importēja 47.4 % apaļkoku un 58.3% zāģmateriālu no visiem ievestajiem. 2003. gadā strauju importa lēcienu rāda zāģmateriāli. Strauji aug arī galdniecības un namdaru izstrādājumu imports, kurā lielāko vietu aizņem logu un durvju izstrādājumi. Sevišķi straujš pieaugums ir tajā preču grupā, kurā ir pārējie namdaru un galdniecības izstrādājumi. To importa apjoms 2003.gadā bija gandrīz četras reizes lielāks nekā 2001.gadā, norāda A. Budreiko. Viņasprāt, interesanti, ka importētajiem galdniecības un namdaru izstrādājumiem vienas vienības cena gandrīz vienmēr ir augstākā nekā šīs pašas grupas eksportētajai produkcijai. Lai gan meža nozares produkcijas eksporta apjoms kopš 1993.gada ir pieaudzis 8 reizes un 2003.gadā tas bija 3.6 reizes lielāks nekā importa apjoms, importa apjoms kopš 1993 gada ir pieaudzis 15 reizes. Meža nozares importa apjoms ir audzis nedaudz straujāk kā eksports – 25.4%, sasniedzot 188.794 milj. Ls, tas tomēr ir 3.6 reizes mazāks nekā eksports. Tādējādi eksporta —importa bilance šajā nozarē ir ar lielu pozitīvu pārsvaru, uzsver A. Budreiko. Meža nozare — ietekmīgākā Latvijā Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko: «Meža nozare pēc eksporta produkcijas vērtības, neraugoties ne uz kādiem blakus apstākļiem, jau kuro gadu pēc kārtas saglabā savu milzīgo īpatsvaru Latvijas eksportā.»

Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Lai paplašinātu savu izstrādājumu noieta ģeogrāfiju, SIA Tehnika Auce pēc ASV kompānijas pasūtījuma sākusi zemes greiferu ražošanu.

Tādējādi uzņēmums līdzās savu produktu piegādēm uz Eiropu un Krieviju pievienos arī citu pasaules reģionu – Ameriku.«Ar šo Amerikas kompāniju sadarbojāmies jau pirms krīzes, kad tai tika sūtītas Aucē ražotās industriālās detaļas, bet tagad atjaunojam sadarbību un piegādāsim gan greiferus lauku līdzināšanai, gan arī industriālās detaļas,» stāsta SIA Tehnika Auce valdes loceklis Prans Lignickis.

Šim izstrādājumam varētu būt ļoti plašs noieta tirgus – gan Amerikā, gan Āfrikā, gan Āzijā, gan arī tepat Eiropā, taču tas ir pasūtītāja ziņā.

Pašlaik uzņēmuma izstrādājumiem divi lielākie noieta tirgi ir Zviedrija un Krievija. «Uz Krieviju pārsvarā tiek eksportētas kokapstrādes iekārtas – dažādi lentzāģi – gan vienkāršāki, gan arī sarežģītāki, ar lielāku automatizācijas pakāpi,» stāsta P. Lignickis. Krievijas pasūtītāji ir pietiekami aktīvi, un lentzāģi regulāri ceļo uz šo kaimiņvalsti. Savukārt uz Zviedriju vairumtirgotājam tiek sūtīti Aucē ražotie maza izmēra apaļkoksnes iekrāvēji, hidrodzinēji un piekabes. Viņš arī norāda, ka neprognozējamā situācija ar ES daudzgadu budžetu, Grieķijas parādu krīze, vairāku eirozonas valstu smagā finansiālā situācija ir reflektējusies uz pircēju aktivitātēm.

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.

Meža nozares produkcijas importā arvien svarīgāku vietu ieņem izejmateriālu imports, kas pērn pieaudzis par 56.3 milj. Ls salīdzinājumā ar 2003. gadu, jo īpaši apaļkoku un zāģmateriālu imports, kuru apjoms pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu ir gandrīz dubultojies, uzsver Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa atzīst, ka 43.3 % jeb 106.86 milj. Ls no visa meža nozaru produkcijas importa aizņem papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kamēr otrs nozīmīgākis produkts bija zāģmateriāli — 22 % un apaļkoksne — 10.7 %. Jāņem vērā, ka papīrprodukcijas īpatsvars ar katru gadu kļūst mazāks, atdodot vietu koksnei un koksnes izstrādājumiem, secina A. Budreiko. Galvenā nozīme šo resursu importā ir Krievijai, no kurienes pērn importēja lielāko tiesu apaļkoku un zāģmateriālu no visiem ievestajiem. 2004. gadā strauju importa lēcienu rāda zāģmateriāli. Meža nozares importa apjoms ir audzis daudz straujāk nekā eksports – 28.9 %, sasniedzot 246.74 milj.Ls, tas tomēr ir 3 reizes mazāks nekā eksports. Tādējādi eksporta — importa bilance šajā nozarē ir ar lielu pozitīvu pārsvaru, uzsver A. Budreiko. Viņa norāda, ka Latvijas meža nozare, tāpat kā, piemēram, Skandināvijas, Vācijas kompānijas importē izejvielas, no kurām tālāk tiek ražots konkrēts izstrādājums ar augstu pievienoto vērtību, kas dod darbu vietējiem cilvēkiem un nodokļus valstij.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 3,41 miljardus eiro, kas ir par 3,4% jeb 113,71 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā.

To rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem. Lielākus eksporta ienākums pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli - par 85 milj. eiro, apaļkoksne — par 62 milj. eiro, kurināmā koksne - par 43 mij. eiro, kā arī saplāksnis.

Konkurētspējas atgūšanas gads

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2024. gads ir bijis laiks, kurā ražošana atguvās pēc 2022. gada visa veida izmaksu pieauguma un 2023. gada inflācijas ierobežošanas slāpēšanas procentlikmju kāpuma, kas bremzēja tautsaimniecību, jo īpaši nekustamā īpašuma segmentā. „Konkurētspēju pērn atguvuši skujkoku zāģētās produkcijas, kā arī kokskaidu granulu ražotāji, kas arī atspoguļojas eksporta statistikas datos,” skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka pērn eksportētas 1,76 milj. t kokskaidu granulu, kamēr pērn (2023. gadā) – 1,31 milj. t, tāpat būtiski vairāk eksportēti tieši skujkoku zāģmateriāli – 2,82 milj. m3 2024. gadā, bet 2023. gadā - tikai 2,42 milj. m3. „Būtībā arī vairāku citu koksnes izstrādājumu eksporta apjoms pērn ir lielāks nekā 2023. gadā, vienlaikus ne visiem izstrādājumiem ir pieaugušas realizācijas cenas, tāpēc arī ienākumu pieaugums varbūt arī nav tik liels, kādu varētu vēlēties,” skaidro K. Klauss. Viņš gan atzīst, ka pārsteigumu rada apaļkoksnes eksporta apjomu pieaugums.

PATA grupa, kas ir Latvijā vadošais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums, atvērs jau otro kokmateriālu veikalu Polijā, informē uzņēmums.

Jaunais PATA veikals atradīsies Polijas pilsētā Glivicē. Jau iepriekš ziņots, ka pirmo Polijas veikalu PATA grupa atvēra šā gada martā Olštinā.

“Mēs redzam, ka Polijas tirgū, kas pēc apjoma ir būtiski lielāks nekā Latvijā, ir pieprasījums pēc PATA ražotiem kokmateriāliem. Ja salīdzinām ar vietējo piedāvājumu, tad kvalitāte ir tas, ko Polijā novērtē PATA piedāvājumā. Tāpēc mērķtiecīgi turpinām strādāt pie darbības paplašināšanas. Paredzams, ka līdz gada beigām atvērsim arī trešo veikalu,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Aptuveni 80% no veikalā pieejamās produkcijas ir PATA grupas ražoti materiāli, tai skaitā dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Sortimentā ir pieejams PATA ražots divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti - briketes un kamīnmalka.

Tāds pats ir arī viņa pirms trim gadiem angliski izdotās grāmatas nosaukums. Šogad kā Intīmā bezgalība tā lasāma latviešu valodā, vēstot par mājām un ceļu.

Ceļš Edmundu Bunkši ir aizrāvis prom no kara pārņemtās Latvijas, vedis uz Ameriku un Kanādu, tad saucis atpakaļ, tuvāk Baltijas jūrai, kamēr beidzot 1990. gadā ar Fulbraita stipendijas atbalstu kļuva iespējama sāpīga atgriešanās. Kad 17 gadus vēlāk pastaigājamies gar Baltijas jūras krastu Miķeļtornī, profesors atzīst, ka tagad Latvijas ainavā jūtas harmoniski. Šajā novembrī tā atbilst iekšējām izjūtām.

Smilgu Miglās

Te, netālu no Miķeļbākas, ir Edmunda Bunkšes, pēc pirmās izglītības arhitekta, paša projektēts, mājīgs un gaišs namiņš zilpelēkos toņos. Kultūrģeogrāfijas profesoram ir pilna slodze Delavēras Universitātē Amerikas austrumu krastā, bet, kad vien iespējams, viņš atbrauc uz Smilgu Miglām. Tas ir māju vārds, kurš atnācis kādā brīdī Vašing­tonas Mākslas muzeja oranžērijā. Kāpas, žuburainas, skarbas priedes, bērzu birzīte, tad viga, pilna ar smilgām, kas vasarā zied. Jāņos virs smilgu pļaviņas pie mājas paceļas gaisīgs miglas plīvurs. Rudenī piejūras ainavā ir citas lietas, ko vērot. Kadiķu zaļums, smilts, nekad neuzminamā jūras krāsa un viļņi. «Mani interesē cil­vēka jūtas ainavā, visas maņas, ne tikai redze,» saka Edmunds Bunkše. «Geogrāfijas izjūtas jēdziens mani saista vairāk nekā ģeogrāfijas zināšanas.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ne tikai uzrauga bankas un rūpējas, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite Latvijā nebūtu iespējama. Komisijā domā par kapitāla tirgus attīstību, iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanu, īsāk sakot, rūpējas par to, lai labā nauda būtu apritē, godīgi ļaudis varētu ieguldīt un nopelnīt.

Latvija, rūpējoties par finanšu tirgus kvalitāti, ir nedaudz atpalikusi no kaimiņiem kvantitātē. Kādēļ tā, un ko mainīt – Dienas Biznesam stāsta FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Vai joprojām FKTK redzeslokā ir trīs vai četras bankas, kas ir īpašajā uzraudzības zonā vai īpašajā pārraudzībā? Ar ko šāda īpašā pārraudzība no parastās atšķiras?

Jāteic, ka situācija mainās no mēneša uz mēnesi. Mēs redzam, ka atsevišķas bankas, kas 2018. gadā nolēma mainīt savu biznesa virzienu un stratēģiju, ir izvēlējušās palikt pie augstāka riska biznesa modeļa, kas nozīmē gan augstāka riska klientus, gan augstāka riska ģeogrāfiju. Šādas izvēles, protams, nosaka arī augstākas prasības uzraudzībā. Mēs novērtējam, ievietojam riska skalās, bet nevienam neliedzam strādāt augstāka riska zonā. Bankai pašai šādā gadījumā ir jāievieš atbilstoši iekšējās kontroles mehānismi, un arī mēsintensīvāk sekojam, vai banka spēj šos riskus pārvaldīt. Joprojām ir bankas, kas strādā augsta riska zonās, un, loģiski, biežāk esam uzraudzības dialogā ar šīm bankām.