Eksperti

Kurš uzņēmums Latvijā sekos Google piemēram?

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 15.12.2020

Jaunākais izdevums

Sākoties pandēmijai šī gada pavasarī, novērojām, ka vismaz puse Latvijas uzņēmumu samazina darbinieku attīstībai plānotos budžetus, taču lielākā daļa tos "apgrieza" 100% apmērā.

Laikā, kad pasaulē runā par nepieciešamību paātrināt darbinieku kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju, lielā daļā Latvijas uzņēmumu notiek pretējais.

94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes

Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020" vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenajās prasmju grupās, kuru nozīme pieaugs, ietilpst kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.

"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļautas automatizācijas riskam**. Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālu prasmju apgūšana - no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.

94% biznesa līderu norāda, ka jau tagad no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes. Tikmēr citi publiski pieejamie resursi vēsta, ka aptuveni 40% strādājošo nepieciešamais pārkvalificēšanās laiks var aizņemt līdz pat pus gadam. Lai arī daļu no šīm prasmēm var apgūt, strādājot augošajās industrijās (IT uzņēmumi un starptautiskie biznesa pakalpojumu centri), individuālā līmenī darbiniekiem būs jāatvēl arvien vairāk laika personīgās attīstības un mūžizglītības apmācību iespējām.

Latvijā uz kopējā fona pozitīvi izceļas eksportējošie uzņēmumi

Nesen stratēģiskās personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA un Rīgas Ekonomikas augstskolas kopīgi veiktajā aptaujā*** noskaidrots, ka 94% eksportējošo Latvijas uzņēmumu arī pandēmijas laikā turpina investēt darbinieku apmācībās. Tāpat arī iegūtie dati rāda, ka 68% no šiem uzņēmumiem visvairāk resursu ieguldījuši darbinieku sociālo prasmju attīstībā (komandas darbs, savstarpējā komunikācija, sadarbība un prezentācijas prasmes), kamēr 61% - darbinieku vadības kompetenču attīstībā (darbinieku attīstība, mērķu nospraušana, mentorings un koučings), bet 51% - klientu servisa prasmju uzlabošanā (pārdošana, pārdošanas rīki un metodes).

Tikai nedaudz vairāk par 40% aptaujāto eksportētāju izvēlējušies ieguldīt vispārējo un specifisko digitālo prasmju, programmu vai rīku apguvē. Uzņēmumi norādījuši, ka šī izvēle visbiežāk skaidrojama vai nu ar konkrētā uzņēmuma darba specifiku (piemēram, darbinieks jau rekturēšanas laikā izvēlēts ar atbilstošām prasmēm) vai plaši pieejamo kursu un citu apmācību programmu piedāvājumu sociālo prasmju attīstībai. Tāpat arī visbiežāk darbinieku attīstības vajadzības tiek noteiktas, pamatojoties uz darbinieku vēlmēm un pieprasījumu, nevis uzņēmuma stratēģisko attīstības plānu. Tikai salāgojot darbinieku vajadzības ar uzņēmuma attīstības prioritātēm, spēsim radīt starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus un darbiniekus.

Trūkst izpratnes par "nākotnes profesijām"

Pandēmijas ietekmē mainoties ikdienas darba formātam, kur attālinātais darbs ņēmis virsroku un darbiniekiem arvien vairāk jācenšas balansēt starp efektivitāti, darbu un privātās dzīves līdzsvaru, arvien aktuālāks kļūst jautājums par darba nedēļas saīsināšanu vai darba stundu atvēlēšanu profesionālai un personīgai attīstībai.

Jau vairāk kā pirms 15 gadiem, 2004. gadā, starptautiskais tehnoloģiju celmlauzis "Google" nāca klajā ar paziņojumu par 20% darbinieku laika atvēlēšanu to profesionālai attīstībai un izaugsmei. Un, lai arī daļa uzņēmumu apstiprina, ka būtu gatavi investēt laiku, atvēlot to darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, liela daļa arī atzīst, ka nevar pateikt, kādas ir darbaspēka prioritātes valstiskā un uzņēmuma līmenī, kādi ir uzņēmumiem pieejamie valsts atbalsta instrumenti un kādās profesionālās attīstības aktivitātēs būtu jāinvestē. Jāatzīst, ka šobrīd investīcijas gan valstiskā līmenī, gan lielā daļā uzņēmumu ir haotiskas un pārsvarā balstītas uz šodienas vajadzību apmierināšanu. Protams, varam turpināt meklēt atbildīgos un vainīgos, taču tas nekādā veidā darbinieku kopējo prasmju līmeni nepalielinās.

Ir pilnīgi skaidrs, ka pasaule un globālais darba tirgus mainās un mums būs jāmainās tam līdzi, arvien vairāk uzmanības un resursus investējot aktivitātēs ar pievienoto vērtību ilgtermiņā. Jautājums tikai, cik veiksmīgi to spēsim izdarīt? Vai sekosim citu valstu vai uzņēmumu piemēriem? Vai tomēr būsim tik drosmīgi, lai kā pirmie, sekojot "Google" veiksmes stāstam, rādītu priekšzīmi citiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kovidnotikumi mainījuši uzņēmumu pieeju finanšu plānošanai

Anda Asere, Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoteiktība ir lielāka nekā jebkad – to atzīst vairums aptaujāto uzņēmēju, neslēpjot, ka veidot nākamā gada iespējamos finanšu aprēķinus ir ļoti sarežģīti.

“Pamazām tiek teiktas atvadas klasiskam gada budžetam ar fiksētiem ienākumiem un izdevumiem, arvien lielāku uzmanību pievēršot īsākiem laika periodiem,” teic Stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmuma Erda partnere Pārsla Baško.

Pēc savas pieredzes viņa spriež, ka visgrūtāk iet ar stratēģisko mērķu un mērķu kartes izveidi. Gan lielie, gan mazie uzņēmumi grēko ar savas funkcijas vai nodaļas mērķu sagatavošanu atrauti no citām struktūrvienībām, kas visbiežāk rezultējas ar skaistiem, bet grūti sasniedzamiem mērķiem. Tas rada neapmierinātību gan uzņēmuma vadītājos, gan darbiniekos – no vienas puses, šķiet, ka uzņēmumā strādājošie nedara pietiekami, bet, no otras puses, darbiniekiem nav skaidrs, kā ikviena individuālais darbs sekmē uzņēmuma mērķu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālām izmaiņām darba tirgū, stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA" savā darbā ieviesis virtuālās realitātes tehnoloģiju.

Sadarbojoties ar Izraēlā bāzēto uzņēmumu "Actiview", kas šobrīd starptautiskā līmenī šo pakalpojumu jau piedāvā gan dažādām valsts un privātā sektora iestādēm, gan īpaši specifiskām profesijām, piemēram, militārajā jomā, jurisprudencē un klientu apkalpošanā, "ERDA" piedāvās uzņēmumiem veikt darbinieku kompetenču novērtēšanu caur praktiskiem "spēles un simulācijas" uzdevumiem ar virtuālās realitātes tehnoloģiju palīdzību.

Ar šo novērtēšanas metodi uzņēmumi varēs gūt gan plašāku ieskatu par darbinieka uzvedību un sniegumu, gan sagatavot pilnvērtīgu apkopojumu par kandidāta praktiskajām iemaņām un kompetencēm.

Pērn "ERDA" veiktajā cilvēkresursu vadības standarta pētījumā no aptaujātajiem uzņēmumiem tikai 41% atzinis, ka izmanto tehnoloģiskus rīkus cilvēkresursu vadības procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru