Eksperti

Kurš uzņēmums Latvijā sekos Google piemēram?

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 15.12.2020

Jaunākais izdevums

Sākoties pandēmijai šī gada pavasarī, novērojām, ka vismaz puse Latvijas uzņēmumu samazina darbinieku attīstībai plānotos budžetus, taču lielākā daļa tos "apgrieza" 100% apmērā.

Laikā, kad pasaulē runā par nepieciešamību paātrināt darbinieku kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju, lielā daļā Latvijas uzņēmumu notiek pretējais.

94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes

Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020" vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenajās prasmju grupās, kuru nozīme pieaugs, ietilpst kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.

"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļautas automatizācijas riskam**. Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālu prasmju apgūšana - no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.

94% biznesa līderu norāda, ka jau tagad no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes. Tikmēr citi publiski pieejamie resursi vēsta, ka aptuveni 40% strādājošo nepieciešamais pārkvalificēšanās laiks var aizņemt līdz pat pus gadam. Lai arī daļu no šīm prasmēm var apgūt, strādājot augošajās industrijās (IT uzņēmumi un starptautiskie biznesa pakalpojumu centri), individuālā līmenī darbiniekiem būs jāatvēl arvien vairāk laika personīgās attīstības un mūžizglītības apmācību iespējām.

Latvijā uz kopējā fona pozitīvi izceļas eksportējošie uzņēmumi

Nesen stratēģiskās personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA un Rīgas Ekonomikas augstskolas kopīgi veiktajā aptaujā*** noskaidrots, ka 94% eksportējošo Latvijas uzņēmumu arī pandēmijas laikā turpina investēt darbinieku apmācībās. Tāpat arī iegūtie dati rāda, ka 68% no šiem uzņēmumiem visvairāk resursu ieguldījuši darbinieku sociālo prasmju attīstībā (komandas darbs, savstarpējā komunikācija, sadarbība un prezentācijas prasmes), kamēr 61% - darbinieku vadības kompetenču attīstībā (darbinieku attīstība, mērķu nospraušana, mentorings un koučings), bet 51% - klientu servisa prasmju uzlabošanā (pārdošana, pārdošanas rīki un metodes).

Tikai nedaudz vairāk par 40% aptaujāto eksportētāju izvēlējušies ieguldīt vispārējo un specifisko digitālo prasmju, programmu vai rīku apguvē. Uzņēmumi norādījuši, ka šī izvēle visbiežāk skaidrojama vai nu ar konkrētā uzņēmuma darba specifiku (piemēram, darbinieks jau rekturēšanas laikā izvēlēts ar atbilstošām prasmēm) vai plaši pieejamo kursu un citu apmācību programmu piedāvājumu sociālo prasmju attīstībai. Tāpat arī visbiežāk darbinieku attīstības vajadzības tiek noteiktas, pamatojoties uz darbinieku vēlmēm un pieprasījumu, nevis uzņēmuma stratēģisko attīstības plānu. Tikai salāgojot darbinieku vajadzības ar uzņēmuma attīstības prioritātēm, spēsim radīt starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus un darbiniekus.

Trūkst izpratnes par "nākotnes profesijām"

Pandēmijas ietekmē mainoties ikdienas darba formātam, kur attālinātais darbs ņēmis virsroku un darbiniekiem arvien vairāk jācenšas balansēt starp efektivitāti, darbu un privātās dzīves līdzsvaru, arvien aktuālāks kļūst jautājums par darba nedēļas saīsināšanu vai darba stundu atvēlēšanu profesionālai un personīgai attīstībai.

Jau vairāk kā pirms 15 gadiem, 2004. gadā, starptautiskais tehnoloģiju celmlauzis "Google" nāca klajā ar paziņojumu par 20% darbinieku laika atvēlēšanu to profesionālai attīstībai un izaugsmei. Un, lai arī daļa uzņēmumu apstiprina, ka būtu gatavi investēt laiku, atvēlot to darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, liela daļa arī atzīst, ka nevar pateikt, kādas ir darbaspēka prioritātes valstiskā un uzņēmuma līmenī, kādi ir uzņēmumiem pieejamie valsts atbalsta instrumenti un kādās profesionālās attīstības aktivitātēs būtu jāinvestē. Jāatzīst, ka šobrīd investīcijas gan valstiskā līmenī, gan lielā daļā uzņēmumu ir haotiskas un pārsvarā balstītas uz šodienas vajadzību apmierināšanu. Protams, varam turpināt meklēt atbildīgos un vainīgos, taču tas nekādā veidā darbinieku kopējo prasmju līmeni nepalielinās.

Ir pilnīgi skaidrs, ka pasaule un globālais darba tirgus mainās un mums būs jāmainās tam līdzi, arvien vairāk uzmanības un resursus investējot aktivitātēs ar pievienoto vērtību ilgtermiņā. Jautājums tikai, cik veiksmīgi to spēsim izdarīt? Vai sekosim citu valstu vai uzņēmumu piemēriem? Vai tomēr būsim tik drosmīgi, lai kā pirmie, sekojot "Google" veiksmes stāstam, rādītu priekšzīmi citiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kovidnotikumi mainījuši uzņēmumu pieeju finanšu plānošanai

Anda Asere, Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoteiktība ir lielāka nekā jebkad – to atzīst vairums aptaujāto uzņēmēju, neslēpjot, ka veidot nākamā gada iespējamos finanšu aprēķinus ir ļoti sarežģīti.

“Pamazām tiek teiktas atvadas klasiskam gada budžetam ar fiksētiem ienākumiem un izdevumiem, arvien lielāku uzmanību pievēršot īsākiem laika periodiem,” teic Stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmuma Erda partnere Pārsla Baško.

Pēc savas pieredzes viņa spriež, ka visgrūtāk iet ar stratēģisko mērķu un mērķu kartes izveidi. Gan lielie, gan mazie uzņēmumi grēko ar savas funkcijas vai nodaļas mērķu sagatavošanu atrauti no citām struktūrvienībām, kas visbiežāk rezultējas ar skaistiem, bet grūti sasniedzamiem mērķiem. Tas rada neapmierinātību gan uzņēmuma vadītājos, gan darbiniekos – no vienas puses, šķiet, ka uzņēmumā strādājošie nedara pietiekami, bet, no otras puses, darbiniekiem nav skaidrs, kā ikviena individuālais darbs sekmē uzņēmuma mērķu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, simfonisko orķestru festivāla Rīga Jūrmala izpilddirektore un laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja

Zanes Čulkstēnas darba pieredzi varētu iedalīt divos lielos virzienos – viens ir bizness, un otrs ir viņas aizraušanās ar mākslu un kultūru. Biznesa jomā Z. Čulkstēna vienmēr ir strādājusi konsultācijās – sākumā reklāmas aģentūru nozarē, tagad jau vairākus gadus savā uzņēmumā, kas palīdz Baltijas lielākajiem un progresīvākajiem darba devējiem. Uzņēmējas aizraušanās ar mākslu un kultūru savukārt ir rezul tējusies divās brīnišķīgās organizācijās – laikmetīgās mākslas centrā Kim? un Rīgas Jūrmalas mūzikas festivālā.

Kim? ir izaudzis jau liels – 12 gadi – un ļoti patstāvīgs, savukārt festivāls vēl ir pavisam jauns un ikdienā prasa daudz uzmanības. Z. Čulkstēnai ir trīs augstākās izglītības, un viņa cer, ka būs arī ceturtā un piektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālām izmaiņām darba tirgū, stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA" savā darbā ieviesis virtuālās realitātes tehnoloģiju.

Sadarbojoties ar Izraēlā bāzēto uzņēmumu "Actiview", kas šobrīd starptautiskā līmenī šo pakalpojumu jau piedāvā gan dažādām valsts un privātā sektora iestādēm, gan īpaši specifiskām profesijām, piemēram, militārajā jomā, jurisprudencē un klientu apkalpošanā, "ERDA" piedāvās uzņēmumiem veikt darbinieku kompetenču novērtēšanu caur praktiskiem "spēles un simulācijas" uzdevumiem ar virtuālās realitātes tehnoloģiju palīdzību.

Ar šo novērtēšanas metodi uzņēmumi varēs gūt gan plašāku ieskatu par darbinieka uzvedību un sniegumu, gan sagatavot pilnvērtīgu apkopojumu par kandidāta praktiskajām iemaņām un kompetencēm.

Pērn "ERDA" veiktajā cilvēkresursu vadības standarta pētījumā no aptaujātajiem uzņēmumiem tikai 41% atzinis, ka izmanto tehnoloģiskus rīkus cilvēkresursu vadības procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Broks investē darbinieku pārkvalifikācijas tehnoloģiju platformā

Db.lv, 18.08.2021

Ričards Križanovskis, UpMatched vadītājs (no kreisās) un Armands Broks, Twino dibinātājs un investors.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku prasmju pilnveidošanas tehnoloģiju platforma UpMatched paziņojusi par veiksmīgu pre-seed (pirmsēklas) investīciju piesaistes raunda noslēgumu, kas jaunuzņēmumam ļaus turpināt strauju izaugsmi Baltijas valstīs.

Par jaunuzņēmuma investoru kļuvis finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino dibinātājs Armands Broks, iegūstot daļu no kapitālsabiedrības akcijām.

A.Broks pievienojas UpMatched ekspertu komandai – personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātājai Zanei Čulkstēnai, vadošajai personālvadības ekspertei Baltijas valstīs, ERDA līdzīpašniecei Pārslai Baško, informācijas tehnoloģiju ekspertam Naurim Blokam, kā arī uzņēmuma UpMatched vadītājam Ričardam Križanovskim.

"Papildus investīcijas ļaus paātrināt UpMatched izaugsmi, vēl vairāk pilnveidojot produkta funkcionalitāti un turpinot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus Baltijas reģionā", norāda uzņēmuma vadītājs Ričards Križanovskis, piebilstot, ka komanda īpaši novērtē jaunā akcionāra ilgstošo uzņēmējdarbības pieredzi, kā arī plašo biznesa kontaktu loku, kas būs īpaši noderīgi UpMatched produkta attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina Kariņu pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku

Db.lv, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozares asociācijai mainās vadība

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozarē strauji kāpj procesu automatizācijas tempi

Db.lv, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru