Ekonomika

Kovidnotikumi mainījuši uzņēmumu pieeju finanšu plānošanai

Anda Asere, Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Nenoteiktība ir lielāka nekā jebkad – to atzīst vairums aptaujāto uzņēmēju, neslēpjot, ka veidot nākamā gada iespējamos finanšu aprēķinus ir ļoti sarežģīti.

“Pamazām tiek teiktas atvadas klasiskam gada budžetam ar fiksētiem ienākumiem un izdevumiem, arvien lielāku uzmanību pievēršot īsākiem laika periodiem,” teic Stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmuma Erda partnere Pārsla Baško.

Pēc savas pieredzes viņa spriež, ka visgrūtāk iet ar stratēģisko mērķu un mērķu kartes izveidi. Gan lielie, gan mazie uzņēmumi grēko ar savas funkcijas vai nodaļas mērķu sagatavošanu atrauti no citām struktūrvienībām, kas visbiežāk rezultējas ar skaistiem, bet grūti sasniedzamiem mērķiem. Tas rada neapmierinātību gan uzņēmuma vadītājos, gan darbiniekos – no vienas puses, šķiet, ka uzņēmumā strādājošie nedara pietiekami, bet, no otras puses, darbiniekiem nav skaidrs, kā ikviena individuālais darbs sekmē uzņēmuma mērķu realizēšanu.

“Skaidra un visām iesaistītajām pusēm saskaņotu mērķu izveide turpina būt par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem plānošanas laikā,” uzsver P. Baško. Apgrūtinātas prognozes un zināms piesardzīgums apvienojumā ar ārkārtēju nepieciešamību turpināt straujo digitalizēšanas un restrukturizācijas virzienu ir galvenais izaicinājums gan lielos uzņēmumos, gan arī mazos jaunuzņēmumos.

“Šis ir laiks, kad izdzīvos ātrākie, nevis lielākie. Un tieši spēja ātri pielāgot savu ienākumu un izdevumu struktūru, paturot prātā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķus, būs noteicošais veiksmes faktors arī 2021. gadā,” uzsver P. Baško.

Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Mārketinga stratēģijas meistarklase fokusēsies uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem

DB, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav pieļaujama jaunu izdevumu plānošana pirms uzņemto saistību izpildes

Māris Ķirsons, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Latvijai jāuzmanās no izdevumu plānošanas, kas pārsniegtu ekonomikas reālās iespējas atgūt ieguldījumus un veicinātu vienīgi deficīta un valsts parāda pieaugumu.

Atsākoties ekonomikas izaugsmei, uzkrātais deficīts un parāds būs jāsedz, intervijā Dienas Biznesam norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja uzsver, ka Latvijā ir pieņemta virkne likumu, kas paredz saistības atalgojuma un atbalsta pieaugumam dažādās sociālās un nodarbināto grupās. Līdz ar to nav pieļaujama jaunu izdevumu plānošana pirms jau uzņemto saistību izpildes.

Vai Latvijas valsts 2021. gada budžeta projektā paredzētā IKP pieaugums 5,1% ir reāli sasniedzams mērķis, it īpaši, ja saistībā ar Covid-19 apturēšanu noteiktie ierobežojumi ir visās ES dalībvalstīs un Latvijas preču un pakalpojumu lielākajos noieta tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju projektu pārpilnība tuvākajos gados var radīt burbuli

Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nākotnē pieejamie vairāk nekā 10 miljardi eiro ir ievērojams kāpums gan salīdzinājumā ar to, ko saņēmām esošajā 2014.-2020. periodā, gan to, ko no nākamā fondu plānošanas perioda gaidījām vēl šī gada sākumā.

Latvijas ekonomika gan pa šo periodu arī augusi, kas nozīmē, ka attiecībā pret iekšzemes kopproduktu šī perioda atbalsts ir līdzīgs iepriekšējā perioda atbalstam – vidēji nedaudz virs 4% no IKP gadā. Tam klāt vēl jāliek līdzfinansējums, kas šajā periodā noteikts lielāks nekā iepriekšējā, t.i. kopējais naudas apjoms ES fondu atbalstītos projektos būs lielāks.

Tomēr tas nav viss – cik noprotams, papildus būs arī finansējums militārajai mobilitātei un Rail Baltica projektam. Vēl, ja nepieciešams, uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem būs iespēja aizņemties ap 2,5 miljardiem eiro Turklāt, ar Eiropas Komisijas svētību arī katra dalībvalsts iegulda savā ekonomikā, palielinot budžeta deficītu un valsts parādu. Tātad – naudas apjoms, kas mums pieejams ir ļoti ievērojams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koplietošanas ekonomika ir gaismas ātrumā izmainījusi vairākas nozares un ar katru dienu kļūst arvien populārāka. Lai tā būtu dzīvokļa īslaicīga izīrēšana pilsētas viesiem vai labāks pilsētas pārvietošanās modelis, kas iekļauj automašīnu koplietošanu, šie jaunie sadarbības modeļi ar resursu koplietošanu piedzīvo uzplaukumu visā pasaulē.

Koplietošanas ekonomika ir īpaši labi redzama transporta nozarē. Automašīnu koplietošana ātri kļūst par svarīgu spēlētāju mobilitātes nākotnē, un tirgus cenšas piedāvāt vairāk personīgas ērtības un sociālus uzlabojumus.

Automašīnu koplietošana ir sasniegusi pat korporatīvo līmeni, un daudzi uzņēmumi ir ieviesuši savu iekšējo automašīnu koplietošanas pakalpojumu, lai piedāvātu ērtu mobilitātes risinājumu visiem darbiniekiem – pat tiem, kuriem nav piešķirta uzņēmuma automašīna.

Ir vairāki iemesli, kādēļ uzņēmumi un valdības organizācijas vēlas ieviest iekšēju korporatīvo automašīnu koplietošanu. Lielākā motivācija parasti ir spēja optimizēt apritē esošo transportlīdzekļu skaitu līdz nepieciešamajam. Tas palīdz palielināt transportlīdzekļu lietojumu un samazināt izmaksas, kas saistītas ar autoparka pārvaldību, piemēram, auto nomas maksu, maksu par autostāvvietām, degvielas, apkopes un uzturēšanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi' (VNĪ) noslēguši līgumu par koncertzāles "Lielā ģilde" - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādi ar SIA CMB.

Līguma cena - 353 380 eiro un būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2021. gada nogalei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

"Šobrīd uzsākam projektēšanas darbus, būvdarbi tiks paveikt 2 gadu laikā - no 2022. līdz 2023. gada nogalei. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizēts projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Šis ir pirmais VNĪ projekts, kur tiek izmantotas uzņēmuma pērn izstrādātās BIM prasības. Par ieguvumiem no BIM tehnoloģiju izmantošanas esam pārliecinājušies jau topošās centralizētās prokuratūras ēkas būvniecības procesā, tāpēc varam būt droši, ka digitālā dvīņa izstrāde palīdzēs ne tikai Lielās ģildes ēkas pārbūvē, efektīvāk virzot tās atjaunošanu, bet arī visā ēkas dzīves ciklā, tai skaitā ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļošana ir viena no daudzajām dzīves baudām – ne velti ir teiciens, ka pasaule ir kā grāmata un, ja neceļojam, mēs no tās izlasām tikai vienu lappusi.

Līdz ar pakāpenisku robežu atvēršanu, atkal pavērusies iespējas sākt "šķirstīt lapas", dodoties iepazīt jaunas vietas ārpus savas valsts. Taču, cenšoties pieskaņot ceļojumu jaunajiem drošības apsvērumiem, var nākties saskarties ar grūtībām, veicot ierastos plānošanas darbus. Šīs piecas mobilās lietotnes palīdzēs ieplānot nākamo ceļojumu ātri un bez lieka uztraukuma.

Ceļojuma plāna pamatā – transports un naktsmājas

Atzīmējot kalendārā sava vasaras piedzīvojuma datumu, jāatceras, ka pirmā un svarīgākā lieta darbu sarakstā ir galamērķa valsts drošības pasākumu izpēte un transportlīdzekļa biļešu iegāde. Ja plāno savā nākamajā ceļojumā doties ar lidmašīnu, lietotne "Sostravel" būs noderīgs rīks, kas gluži, kā pierakstu klade, apvienos visu svarīgāko informāciju par Tavu ceļojumu, tajā skaitā informāciju par lidojumu, lidostā pieejamajiem pakalpojumiem un pat nozaudētu bagāžu. Savukārt tiem, kas priekšroku dod sauszemes pārbraucieniem, talkā nāks lietotne "Trainline", kas ļauj ātri un ērti iegādāties vilciena biļetes visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna profesija tikai par 40 - 70 eiro? Tas ir iespējams! Projekta Mācības pieaugušajiem 5.kārtas ietvarā, kuru īstenojam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), aicinām Jūs iegūt modernākas zināšanas un prasmes, maksājot tikai 5-10% no kursu maksas (90-95% apmērā tiek segts no ES fondu un valsts līdzekļiem).

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. oktobrim (ieskaitot) - www.viaakursi.mcalfa.lv

“Uzņēmējdarbība, loģistika, lauksaimniecība, tekstilizstrādājumi un vismodernākās zināšanas - digitālās tehnoloģijas un IT sfēra, mēs precīzi zinām, kas šodien ir pieprasīts darba tirgū un kādas zināšanas meklē mūsu studenti! ”. Laila Uzule, izglītības iestādes MC Alfa - mācību centrs direktore, piedaloties profesionālo kursu īstenošanā pieaugušajiem kopš 2017. gada, ir pārliecināta, ka nav lieku zināšanu: “Iepriekšējā mācību kārtā vairāk kā 300 personu pieteicās apgūt programmu Dārzkopības pamati. Cilvēki COVID laikā pamanīja savas dobes, dārzus un balkona puķu kastes. Mūsu lieliskie pasniedzēji sniedza ļoti noderīgas, praktiski pielietojamas zināšanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir Nacionālais attīstības plāns, vidējā termiņa budžeti, tad ikgadēji, un visur tiek teikts, ka rūpniecība un eksports ir attīstības nepieciešamība. Mums ir Nacionālā industriālā politika, kur iecere ir sasniegt eksporta apjomu 27 miljardus eiro 2027. gadā, bet no otras puses ir biznesa realitāte, pieprasījums, piedāvājums, peļņas iespējas, pandēmijas radītā krīze un Eiropas Zaļais kurss.

Cerīgajos plānos un uzņēmumu sasniegumā ir pamatīgas skaitliskas atšķirības brīdī, kad pienāk plānu izpildes termiņi. Šobrīd plānojam Eiropas Atjaunošanas un noturības instrumenta izlietojumu, dalām pabalstus un gaidām izeju no krīzes, bet tā var notikt dažādi.

Plānoto naudu dala ministrijas

Valsts plānošana, jau sākot no Nacionālā attīstības plāna, budžeta, Eiropas fondu izlietojuma un beidzot ar pēdējo Eiropas Atjaunošanas un noturības instrumenta izlietojuma plānu, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 30. aprīlim, norit pēc viena scenārija – ministrijas, līdzībās runājot, cīnās katra par savu kreklu, un tam visos gadījumos ir līdzīgas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar SIA “BITE Latvija”, aģentūru “MIXD” un un “Clear Channel Latvia” organizē meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana”.

Mārketinga stratēģijas izstrāde ir veiksmīga uzņēmuma darbības pamats. Arvien vairāk uzņēmumu tiecoties pēc augstākiem rezultātiem, sāk pievērst lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi. Strukturizēts plāns jeb stratēģija digitālā mārketinga darbībām var būtiski ietekmēt uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Stratēģijas izstrāde nebūt nav jāuztver, kā kvantu fizikas process. Digitālā mārketinga stratēģija ir turpmāko soļu jeb darbību plāns, kas paaugstina ieguldītā darba un resursu efektivitāti.

Dienas Bizness tiešsaistes meistarklase ļaus iepazīt trīs nozaru ekspertu aizgūstamos piemērus, kuru veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus. “Mārketinga stratēģija un pārdošana” sniegs būtiskas atbildes uz jautājumiem, kas skar komunikāciju ar klientu, mārketinga stratēģijas veidošanu un pārdošanas veidu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru