Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Zinātnieki konstatējuši, ka Grenlandes ledus sega, kas šobrīd ir lielākais jauna ūdens avots okeāniem, kūst bezprecedenta ātrumā.

No ledus segas izplūstošā ūdens apjoms ir par 50% lielāks nekā pirms industriālās revolūcijas un par 33% lielāks nekā 20 gadsimtā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā ASV un Nīderlandes universitāšu zinātnieku pētījumā.

Grenlandes ledus segas biezums dažviet sasniedz 1,6 kilometrus un tā satur pietiekami daudz ledus, lai pasaules jūras līmeni paceltu par septiņiem metriem.

«Grenlandes ledus sega pēdējās desmitgadēs kūst daudz straujāk nekā jebkurā brīdī pēdējos 350 gados un, visticamāk, vairāk nekā pēdējos 7000-8000 gados,» pavēstīja pētījuma vadošais zinātnieks Lūks Trasels. «Grenlande šodien ir daudz jūtīgāka pret temperatūras izmaiņām nekā pirms tikai dažām desmitgadēm. Sasilšanai ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk.»

#Sievietes «kūst», ieraugot šo auto

Lexus kompaktais hibrīdkrosovers NX 300h turpina saviļņot ar savu ekstravaganto ārieni un džentlmeniskām manierēm. Sievietes «kūst», ieraugot šo auto

Kā lai neiepatiktos auto, kas ar savām asajām formām un atlētisko stāju koķetē ar Lexus standartiem atbilstošu komfortu un pārbaudītām hibrīdtehnoloģijām. Kā lai nejūsmo par auto, kas ikdienā spēj būt izcils «kavalieris» – uzmanīgs un saprotošs, kam salona viduskonsoles centrālā tuneļa augšpusē meistarīgi paslēpts neliels, bet ļoti noderīgs spogulītis. Teiksiet, sīkums? Sievietes noteikti tā nedomā. Drēbju, kurpju, tāpat arī spogulīšu nekad nevar būt par daudz.

Pārzīmējot eksterjera «acu» kontūras, uzfrišinot gaismas optiku ar LED starmešiem, pielaikojot jaunu priekšējās restes pinuma rakstu, pieslīpējot salona dizainu, kā arī rūpīgi piestrādājot pie balstiekārtas regulējumiem, jaunais Lexus NX 300h ir atkal sagatavots panākumiem. 2,5 litru četrcilindru benzīnmotora un elektromotoru kopējā jauda sasniedz 197 ZS. Komplektā ar CVT transmisiju tas būs garants komfortablām gaitas īpašībām. Tās ir kļuvušas acīmredzami līdzsvarotākas un izkoptākas nekā līdz šim. Auto uzvedībā ir jaušama skaidra vīzija un pārliecība par savām spējām. Protams, nemeklējiet Lexus NX 300h raksturā sportiskas manieres, pat aktivizējot adaptīvās balstiekārtas SPORT S+ režīmu, auto būs miermīlīgs ar augstu pašsaglabāšanās instinktu. Stūres pievads un pārnesumkārba gan tiks atraktīvāk nospriegota, lai auto brauktu dinamiskāk un asāk. Turklāt, apmānot pilota apziņu caur lieliski skanošo Mark Levinson® Premium Surround audiosistēmu ar 14 skaļruņiem, tiks imitēts dusmīgāks motora dziedājums. Lai vai kā, mikroskopiskās, bet ļoti noderīgās izmaiņas ir tieši tik daudz, lai uzlabotajā Lexus NX 300h iemīlētos no jauna. Tā bāzes modeļa cena, sākot no 45 130 eiro. Protams, šī cena ir tikai aisberga redzamā daļa, jo dārgākajos izpildījumos Lexus NX 300h «cipars» var aizlēkt aiz 60 tūkst. eiro robežas. Tomēr NX 300h cenas pozicionējums uz vācu ražotāju fona ir godīgs un ļoti konkurētspējīgs.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Lai sekmētu mārketinga izpētes pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu uzņēmējiem informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, darbu Latvijā uzsāk specializēts tirgus izpētes uzņēmums “KOG mārketinga un komunikācijas zinātnes pētījumu institūts”, piedāvājot klientiem pētījumus, kā arī mācības šajās jomās.

““KOG Institūts” izveidots pirms sešiem gadiem Lietuvā, kur trūka zinātniski pamatotu un praktiski izmantojamu patērētāju pētījumu, savukārt pašreiz kaimiņvalstī uzņēmums jau ir vispāratzīts, tāpēc pieņemts lēmums paplašināt savu darbību, piedāvājot līdzīgus pakalpojumus arī Latvijā. Redzam, ka līdzīga situācija tirgus izpētes jomā ir arī Latvijā, lai gan šeit darbojas vairāki jomas uzņēmumi, taču trūkst praktiski izmantojamu pētījumu piedāvājumu ar augstu pievienoto vērtību,” saka “KOG Institūta” direktore Dr. Eleonora Šeimienė, piebilstot, ka abās valstīs darbojas tie paši vai līdzīgi zīmoli, kur mārketinga nodaļas bieži strādā kopā un vēlas plašāku skatījumu uz zīmolu vadību un attīstību. Patlaban Lietuvā “KOG Institūts” veic pētījumus virknei vadošo dažādu nozaru zīmolu, kā piemēram, “Swedbank”, “If” un “Telia”.

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Izaugsmes vārdā finansējuma palielinājums ir jāatrod, vienlaikus jārūpējas par to, lai tas nestu praktisku atdevi

Vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez naudas celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams, intervijā DB uzsver a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un a/s Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova.

Kādas ir farmācijas nozares un arī biofarmācijas attīstības iespējas? Vai Grindeks un Olainfarm veiksmes stāsti apliecina nozares potenciālu kopumā?

K.L.: Viennozīmīgi Grindeks veiksmes stāsts, attīstības ceļš un konkurētspēja pasaules līmenī liecina par nozares potenciālu. Es to raksturotu kā labu. Farmācija tāpat kā citas nozares ir cieši saistīta ar sabiedrību. Es atļaušos apgalvot – jo izglītotāka un zinošāka būs sabiedrība, jo lielākas būs šīs jomas izaugsmes iespējas.

Par fundamentālajiem silīcija dioksīda jeb kvarca stikla īpašību pētījumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu šogad saņēmis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja, kurš ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem.

Viņa pētījumi ir citēti 4663 reizes 2712 dažādos avotos, bet Hirša indekss sasniedz 35 punktu atzīmi.

Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mums ir jāsaprot, ka pētniecībā varam būt izcili tikai kaut kādās nišās, atzīst zinātnieks, kurš savējo ir atradis un padziļināti tajā rokas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņa mērķis ir līdzdarboties ideāla kvarca stikla radīšanā, kas palīdzētu pilnveidot tehnoloģijas dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā, medicīnā un zinātniskās aparatūras būvē.

"Kādam varētu šķist, ka ar kvarca stikla jeb stiklveida silīcija dioksīda (SiO2) pētniecību nodarboties visu mūžu ir ļoti šauri un vienveidīgi, taču man ir paveicies ar to, ka ir izrādījies – šis lauciņš ir praktiski ļoti nozīmīgs, šim stiklam ir būtiska nozīme modernajās tehnoloģijās. Tas ir viscaurspīdīgākais materiāls dabā, kas ir ļoti izturīgs pret ārējām iedarbībām, piemēram, radiāciju, un kūst tikai pie vairāk nekā tūkstoš grādu augstas temperatūras," zinātnieks stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Zviedrijas centrālajā daļā pētnieks Magnuss Esands pietuvojies soli tuvāk pretvēža zāļu izgudrošanai, atklājot vīrusu, kas novērš tādu vēža tipu, ar ko slimoja bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss, raksta The Telegraph.

Profesors Magnuss Esands (Magnus Essand) gan asi iebilst pret šiem apgalvojumiem, norādot, ka «rezultāti patlaban izmēģināti tikai laboratorijā, turklāt testi nav veikti uz cilvēkiem, un nereti ārstēšana, kas dod rezultātus laboratorijā, uz cilvēkiem neiedarbojas tik efektīvi».

Tomēr patlaban atklāts vīruss, kas laboratorijā «ēd» vēža šūnas. Profesors piekrīt, ka vīruss var tikt salīdzināts ar «slepkavu, kas nogalina «sliktos varoņus»».

The Telegraph noskaidrojis, ka šī pretvēža vīrusa ražošana būtu lēta, vīruss darbojas «ārkārtīgi precīzi», un visticamāk, rada vien vieglus, gripai līdzīgus blakusefektus.

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Izmantojot matemātisku pieeju, kas tiek dēvēta par spēles teoriju, Tirols pētījis jautājumus, kas skar monopolus, tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un konkurences veicināšanu starp oligopoliem daudz dziļāk nekā jebkurš cits ekonomists pirms viņa, norāda zinātņu akadēmija.

Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem.

61 gadu vecais ekonomists jau paziņojis, ka viņš jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts.

Tāpat viņš norādījis, ka ir ļoti pārsteigts par piešķirto prēmiju, vienlaikus piebilstot, ka tā esot ļoti laba sajūta.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Februārī pasaules akciju tirgū turpināja valdīt optimisms, norāda ABLV Asset Management eksperti.

Pozitīvā noskaņojuma toni joprojām uzturēja amerikāņu fondu indeksi, dienu pēc dienas uzstādot jaunus rekordus. Jāatzīmē, ka investoriem bija pietiekami daudz iemeslu šādam optimismam, jo korporatīvo atskaišu sezona izrādījās samērā laba. Līdz februāra beigām atskaites bija publicējuši aptuveni 90% uzņēmumi, no kuriem 74% spēja pārsniegt analītiķu prognozēto peļņu, kura kopumā pieauga par 5%.

Viens no retajiem sektoriem, kas īpaši neiepriecināja investorus, bija telekomunikāciju sektors, kur korporatīvās atskaites bija sliktākas nekā gaidīts, kas būtiski samazināja šī sektora uzņēmumu akciju cenu. Sliktāk par tirgu izskatījās arī naftas un metalurģijas sektori, kuri, acīmredzot, ietur atelpu pēc straujā pieauguma iepriekšējos mēnešos. Tomēr, samērā labu pieaugumu nodemonstrēja farmācijas un veselības aizsardzības sektora uzņēmumi. Šo sektoru uzņēmumi publicēja labas finanšu atskaites (9 no 10 uzņēmumiem pārsniedza analītiķu prognozēto peļņas apjomu), turklāt, otrajā plānā tika atgaiņātas bažas par iespējamo izmeklēšanu zāļu cenu veidošanā, kas iepriekš būtiski ietekmēja šo sektoru.

Patlaban viskritiskākā situācija ar plūdiem Daugavas baseinā ir Pļaviņās, sarunā ar radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sarunā ar Latvijas Radio, K. Eklons sacīja, ka VUGD jau naktī pieņēmis lēmumu par papildus resursu piesaisti situācijas normalizēšanai Pļaviņās. Uz pilsētu tiks nosūtītas papildus ekipāžas, lai varētu veikt glābšanas operācijas, ja būs nepieciešams. Plūdi Pļaviņās pārrāvuši arī jaunuzcelto dambi un likuši slēgt galveno ielu.

Savukārt VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja, ka glābēji Pļaviņās pulcē papildspēkus un gatavojas cilvēku evakuācijai.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tikmēr norādīja, ka plūdu dēļ ārkārtas situācija varētu tikt izsludināta Daugavpilī. R. Kozlovskis norādīja, ka galvenais mērķis šobrīd ir izglābt cilvēkus, ja tas būs nepieciešams Viņš piebilda, ka patlaban nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu būs vajadzīgi, lai veiktu glābšanas darbus.

Pamatojoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laika prognozēm, nedēļas nogalē tiek prognozēta augsta gaisa temperatūra, līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem var veidoties svīduma vietas un ceļš var būt slidens, informē VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāve Sigita Audere.

Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras uzkarst arī autoceļu segums. Ceļu segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem, melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust.

Lai uzlaboto transporta riteņu un asfaltu seguma virsmas saķeri, kā arī satiksmes drošību, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs apstrādā svīdumu vietas, vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām.

Aicinām autovadītājus būt uzmanīgiem un izvēlēties ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat aicinām par svīduma vietām uz valsts autoceļiem informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 5555.

Ar Ūkio Bankas akcijām kopš 12. februāra ir apturēta tirdzniecība, tādējādi tās vairs neatbilst prasībām, lai tiktu iekļautas indeksā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Lietuvas Banka atzinusi Ūkio Bankas par maksātnespējīgu un anulēja tās licenci, uzņēmumam ir uzsākts likvidācijas process.

NASDAQ OMX Global Index Group veiks izmaiņas OMX Baltic Benchmark un OMX Baltic 10 indeksos, un Ukio Bankas tiks izslēgta no OMX Baltic Benchmark un OMX Baltic 10 indeksiem ar nulles vērtību 27. februārī. Pēdējā diena, kad akcijas būs iekļauta indeksos, ir 26. februāris.

Bankas akcijas līdz nākamajam indeksu grozu pārskatīšanas brīdim netiks aizstātas.

Jāpiebilst, ka indeksa grozs tiek pārskatīts ik pusgadu, 1.janvārī un 1.jūlijā, lai nodrošinātu augstu ieguldīšanas iespēju un zemas darījumu izmaksas.

«Marija Činikailo grūtniecības atvaļinājumā, kopš apprecējās ar bērnu tēvu, ir gadu no gada. I nedomā apstāties, teic - ja Dievs būs lēmis, būs vairāk,» raksta laikraksts Diena, stāstot par Daugavpilī dzīvojošo ģimeni, kurā aug 17 bērni.

«Nevienu mirkli neesmu jutusi bezcerību – nav bijis tā, ka bērniem nav maizes vakariņām. Ģimenei kļūstot kuplākai, pieaug arī rocība. Kur tā rodas, es nezinu, bet saldējumu bērni ēd daudz biežāk nekā tad, kad bija tikai trīs. Protams, sākumā māja nebija tik liela. Tai bija tikai viens stāvs, vajadzēja dzīvot šaurībā, bet vēlāk vīrs ar dēliem uzcēla otro stāvu. Nu vecākajiem bērniem ir katram sava istaba. Zinu, kad pienāks laiks, arī mazākajiem būs sava telpa. Es nemēdzu par lietām sūkstīties pirms laika, jo, kad pienāk īstais brīdis, viss sakārtojas kā nākas. Paļaujos uz Dievu, un vienmēr esmu guvusi gan materiālo, gan emocionālo atbalstu brīžos, kad man vajag,» stāstījusi 40 gadus vecā M. Činikailo.

Saldumu ražotājs Cadbury izgudrojis šokolādi, kas nekūst karstā gaisā, ziņo telegraph.co.uk.

Cadbury pārtikas zinātnieki Lielbritānijā apgalvo, ka jaunā piena šokolāde 40 grādu temperatūrā paliks cieta trīs stundas. Taču kompānija, kuru pirms diviem gadiem pārņēma amerikāņu pārtikas grupa Kraft, šo produktu pārdošot tikai siltās zemēs, piemēram, Indijā vai Brazīlijā, jo citviet neprognozē tai noietu.

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Pērn, tirgojot pašu rokām radītu šokolādes dabīgo kosmētiku Latvijas vietējos tirdziņos un vietējos Latvijas ražojumu veikaliņos, uzņēmumam Mai-Šoko izdevies pārdot 5000 – 7000 burciņu, kas pildītas ar dabīgu šokolādi, papildinātu ar vasarās pļavās salasītiem ziediem, augiem un ogām. Lai gan burciņas saturs smaržo un izskatās pēc šokolādes masas, tas nav paredzēts vēdera priekiem, bet gan ādas kopšanai, Db.lv stāstīja Mai-Šoko valdes loceklis Juris Riekstiņš.

«Mai-Šoko kosmētikā šokolāde nav piedeva, bet gan pamata sastāvdaļa – tumšajos skrubjos tiek izmantota kakao masa, kas ir viena no šokolādes pamatizejvielām, bet baltajos skrubjos – kakao sviests. Skrubjiem klāt pievienota vīnogu kauliņu eļļa, kas masu padara mīkstāku. Tāpat skrubjos tiek pievienoti pļavās lasīti pelašķi, nātru sēklas, tepat audzētas lavandas, kumelītes, rožu ziedi vai citas «skrubējamas» piedevas – kafija, krustnagliņas, apelsīnu miziņas, smiltsērkšķi,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš stāsta, ka šokolādes kosmētikas ražošanas procesu lielākoties pārņemis viņa tēvs.