Jaunākais izdevums

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

"Vēlamies attīstīt tādu vēja parku, kur enerģija tiek saražota harmonijā ar cilvēku un dabu. Vēlamies realizēt tādu projektu, lai ar to varam lepoties mēs paši un Jelgavas novada iedzīvotāji," saka "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks:

Iedzīvotājus ar ieceri plānots iepazīstināt jau tuvāko mēnešu laikā - vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Jelgavas novadā.

Globāli aktuāls ir kļuvis klimata jautājums, Latvija uzņēmusies klimata politikas saistības un mērķus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Citu pasākumu vidū plānots arī palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā paredzēts, ka jau līdz 2030.gadam Latvijā būtu attīstāmi papildus 800 MW sauszemes vēja parku.

Vēja elektrostaciju parka izveide ir uzņēmuma "Laflora" ieguldījums valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, bez valsts atbalsta - kā privāta iniciatīva. "Laflora" vēja parks ar 90 MW jaudu spētu nodrošināt aptuveni desmito daļu no attiecīgā valsts mērķa 2030.gadam.

"Laflora" darbības pamatā ir koncepts par atbildīgu purvkopību, kas nozīmē, ka kūdras ieguve notiek ilgtspējīgā veidā, iegūtā kūdra tiek pārstrādāta produktos ar pievienoto vērtību, kā arī, lai kompensētu kūdras ieguves procesā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzņēmumā tiek īstenota plaša izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas jeb pēc - izmantošanas programma (apmežošana, ogulāju stādījumi u.c.). Tas ir kūdras ieguves radīto emisiju kompensējošs pasākums, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un rada oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti.

Vēja elektrostaciju parka izveide jau būtu nākamais solis, kas ļautu nodrošināt "zaļu", bez-emisiju elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem uzņēmuma pašpatēriņam un publiskajam tirgum. Plānots, ka "Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par aptuveni 10-11%.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, šobrīd notiek "Laflora" vēja parka ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Ietekme uz vidi tiek skatīta 11 virzienos, lai izvērtētu ieceres ietekmi uz apkārtējo vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem. Savus atzinumus un ieteikumus par ieceri sniedz ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi, kā arī notiek elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, arī risku analīze.

.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē paredzēts sākt uzņēmuma "Laflora" vēja parka būvniecību Kaigu purvā, Jelgavas novadā, informē SIA "Laflora" pārstāvji.

Pērnā gada nogalē Jelgavas novads izsniedzis būvatļauju kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumam "Laflora" 90 megavatu (MW) vēja parka būvniecībai Kaigu purvā, līdz ar to noslēgusies projekta plānošanas fāze un sākas projekta realizācija. Būvdarbus "Laflora" vēja parkā plānots sākt šī gada pirmajā pusē, bet elektroenerģiju ražošanu - 2025.gadā.

Noslēgta arī vienošanās ar AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 90 MW jaudas pieslēguma izbūvi pārvades tīklam, kam 2022.gadā izstrādāts un saskaņots būvprojekts. Pieslēguma izbūvi plānots sākt vienlaicīgi ar vēja parka būvdarbiem.

Šobrīd norit vēja parka iestatījumu un darba režīmu saskaņošana ar dažādām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” noslēdzis 2023. gada kūdras ieguves sezonu, iegūstot 105 tūkst. tonnu kūdras, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu klientu pieprasījumu pēc dārzkopības kūdras un ļautu saglabāt patreizējo kūdras substrātu cenu līmeni vietējā tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2023. gada desmit mēnešos sasniedzis 24,4 milj. eiro, bet investīcijas uzņēmuma attīstībā šosezon pārsniedza 2 milj. eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pērn. Veiktas investīcijas kūdras ieguves infrastruktūrā, tostarp pagarināts ceļu tīkls Jelgavas novada Drabiņu purvā 1 km garumā, iegādātas jaunas iekārtas un attīstīts gatavās produkcijas laukums kūdras substrātu ražotnē. Finansēti vairāki zinātniski pētījumi. Tāpat iegādāti 47 ha degradētu teritoriju renaturalizācijai - bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai un oglekļa krātuvju izveidei, lai kompensētu darbībā radītās emisijas, kā to paredz “Laflora” klimatneitralitātes stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras.

Uzņēmums arī kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.

“Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī,” komentē “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apspriedīs 120 miljonus eiro vērtā elektrostaciju parka izveidi Kaigu purvā

Db.lv, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.janvārī plkst.16 notiks attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Laflora" ieceri Kaigu purvā būvēt vēja elektrostaciju parku, informē uzņēmumā.

Jelgavas novada Kaigu purvā jau 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem – SIA “Laflora”, kas nodarbina ap 250 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā pieejamās enerģētiskās kūdras ieguve ir pārtraukta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda nosacījumu pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tāpēc uzņēmums meklē citus esošā resursa un zemes izmantošanas veidus, kuru starpā iecerēta arī vēja elektroenerģijas parka izveide.

Laflorai rekordgads un 170 miljonus eiro lieli investīciju plāni 

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem...

Vēja parkā Kaigu kūdras purvā, kura kopējā platība ir 760 ha, plānots pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi 450 ha platībā (atlikušais enerģētiskās kūdras krājums sasniedz 890 000 m3). Saražotā zaļā enerģija, kas ir atjaunojamais resurss, tiks izmantota gan “Lafloras” pašpatēriņam kūdras produktu un substrātu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, gan topošās zaļās industriālās zonas funkcionalitātes nodrošināšanā Kaigu purvā. Vēja parks iecerēts visā purva platībā – gan tur, kur pārtraukta enerģētiskās kūdras ieguve, gan tur, kur turpināsies dārzkopības kūdras ieguve, kurai pakāpeniski noslēdzoties, teritorijas tiks rekultivētas.

Zaļās industriālās zonas izveides mērķis ir nodrošināt ar vēja parka “Laflora” ražoto atjaunojamo resursu inovatīvus uzņēmumus, kuriem ir augsta energoietilpība, tādējādi palīdzot tiem integrēt atjaunojamo enerģiju savos ražošanas procesos un ražot produktus ar pievienoto vērtību.

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā 

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA...

Uzņēmums norāda, ka šādas zaļās industriālās zonas darbība ļaus attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Jelgavas novadā un visā Zemgales reģionā, palielināt uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties zemākām energoresursu izmaksām, kā arī radīs jaunas ilgtspējīgas darba vietas ilgtermiņā, vienlaikus veidojot priekšnosacījumus reģiona ekonomiskajai izaugsmei.

Parkā būs jaunākās paaudzes vēja turbīnas, līdzīgas tām, ko plaši izmanto visā Eiropā. Turbīnu maksimālais augstums būs 247 m. Vēja parks gada laikā saražos 300 000 MWh elektroenerģijas. Ar tādu elektroenerģijas apjomu iespējams nodrošināt 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Parks varētu nodrošināt ar zaļu enerģiju gan Jelgavas novadu, gan pilsētu. Tādējādi Jelgavas novads varētu kļūt par 100 % atjaunojamo energoresursu jeb zaļāko novadu Latvijā. Vēja parks būs uzņēmuma ieguldījums valsts ceļā uz Eiropas Savienības nosprausto mērķi – klimatneitralitāti. Kopējais oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums, izmantojot “Lafloras” zaļo enerģiju, līdz 2050. gadam būs vairāk nekā 2,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.

Saskaņā ar stingru normatīvo aktu regulējumu starptautisks vides konsultāciju uzņēmums veicis iecerētā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmi uz vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem vērtējuši: ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi. Tāpat veikta elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, kā arī risku analīze.

“Mēs neuzskatām sevi tikai par kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, kas ražo visā pasaulē vajadzīgos kūdras substrātus, lai stādītu mežu, puķes un galu galā arī ēstu garšīgus tomātus un gurķus, bet domājam arī par zemes tālāku izmantošanu. Tieši tāpēc savu nodarbi saucam par purvkopību. “Lafloras” vēja parks ir komerciāls projekts, kur elektroenerģijas ražošanai nav nepieciešamas valsts vai pašvaldības subsīdijas, bet ceram piesaistīt pašlaik pieejamās investīcijas, ko piedāvā Eiropas Savienības Zaļā kursa finansējuma virzieni un pieejamais finansējums,” atzīst Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Kopējās plānotās investīcijas “Lafloras” zaļajā industriālajā zonā ir 170 miljoni eiro, no kuriem investīcijas vēja parkā aprēķinātas 120 miljonu apmērā. Modernas, enerģiju taupošas un videi draudzīgas iekārtas un mehānismi sinerģijā ar zemes resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ir “Lafloras” pienesums mūsu valsts un cilvēces ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Līdz 15.februārim noris ieceres ietekmes uz vides novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā.

Sanāksme tiks ierakstīta, un tās ieraksts būs pieejams SIA "Laflora", SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības tīmekļa vietnēs līdz 15.februārim. Šajās mājaslapās varēs arī iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 15.februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA "Laflora" iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā, informē uzņēmuma pārstāve Anda Zakenfelde.

Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās ap 25 jaunas darbavietas. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Daugavpils novada Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums "Laflora" apsaimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet 2017.gadā kūdras ieguves platība tika paplašināta, sasniedzot 308 ha. Tādējādi tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies un būs aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.

Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz "Laflora" kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas organizēt kūdras produktu - kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu - ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kūdras un meža nozares vienojas par sadarbību un rīcību zaļā kursa izaicinājumos

Db.lv, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Māris Ķirsons, 19.05.2023

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Nosacījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Diskusijas dalībnieki:

  • Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece;
  • Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;
  • Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas saturs:

00.00.40 - 00.06.08

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza lauksaimniecībai? Ko tas nozīmēs ražotājiem un patērētājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Jāizstrādā sava pozīcija un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru —meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem.

Tāpat tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem ir jābūt vienotiem frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Diskusijas dalībnieki:

• Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;

• Žanis Bacāns, SIA “SODRA Latvia” mežkopības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdra ir un perspektīvā var būt būtiska izejviela ne tikai lauksaimniecībā izmantojamajiem substrātiem, bet enerģētiskās krīzes situācijā arī kā vietējais energoresurss; minētā īstenošanai ir nepieciešama valsts politikas veidotāju, izstrādātāju un nozares uzņēmēju sadarbība.

Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, jo pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4%, un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un ar to šeit nodarbojas jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamerai Latvijā jauna prezidente un viceprezidents

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot tikai vēja enerģiju, Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saražot aptuveni divas teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā. Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina, ka šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki desmiti vēja parku projektu.

Pašlaik Latvijā uzstādīti aptuveni 80 megavati (MW) vēja jaudas, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā, kur vēja jauda ir teju astoņas reizes lielāka nekā Latvijā, 26. jūlijs, 2022 31 Enerģētika atzīmē Vēja enerģijas asociācijā. Būtiski vairāk vējš tiek izmantots arī Igaunijā, kur 2022. gadā vēja uzstādītā jauda sasniedza aptuveni 326 MW, pauž asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, piebilstot, ka arī Latvijai vajadzēja sekot kaimiņu piemēram un vēja enerģiju mērķtiecīgi attīstīt jau pirms vairākiem gadiem. Ja tas tā būtu noticis, šobrīd mēs būtu stipri citādā situācijā, spriež T. Nāburgs.

Varējām būt neatkarīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā

Māris Ķirsons, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus līdzekļus, lai ierobežotu fosilo dabas resursu izmantošanu. Lēni atjaunojošais resurss – kūdra – tiek pielīdzināts fosilajiem resursiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas kūdras nozare, kas ražo pasaules tirgū pieprasītu produkciju – dārzkopības kūdru – jau 20 gadus, tiek apdraudēta

Tas var nozīmēt esošo ražotņu pārcelšanu uz Krieviju, Baltkrieviju vai arī kūdras kā izejvielas importu no Krievijas, neskatoties uz vietējo resursu pārpilnību.

Tomēr vietējie kūdras ieguvēji un ražotāji aiz lieliem apdraudējumiem cer saskatīt lēmumu pieņēmēju veselo saprātu un iespējas zaļā kursa paredzēto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu izmantot tālākai nozares modernizēšanai, emisiju mazināšanai un kūdras izmantojuma paplašināšanai produktos ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicinās atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada

LETA, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija aicinās 14.Saeimu un jauno valdību atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada.

Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (ZZS) otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka enerģētiskās kūdras piejaukšana šķeldai var būtiski samazināt apkures izmaksas. Tāpat tas garantētu lielāku energoneatkarību krīžu laikā.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere informēja, ka pērn Latvijā tika iegūta enerģētiskā kūdra 6000 tonnu apmērā, kas veido 0,04% no kopējās energobilances.

Vienlaikus viņa norādīja, ka gatavību piegādāt enerģētisko kūdru ir izteikuši kopumā septiņi uzņēmumi. Šie uzņēmumi varētu piegādāt apmēram 150 000 tonnu enerģētiskās kūdras gadā. Tomēr nav zināms katlumāju skaits, kuras vēlētos izmantot šo resursu.

Tāpat Krīgere atzīmēja, ka pašlaik lielākā daļa Latvijā iegūtās kūdras tiek pārstrādāta par substrātu, ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Turklāt kūdra ir produkts ar augstu pievienoto vērtību, kas plaši tiek eksportēts uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - 31% no ES dārzniecībā izmantojamās kūdras tiek ražota Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru