Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Slēpošanas trases šogad varētu būt atvērtas līdz pat Lieldienām, informē Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

«Mūsu pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad pat martā vēl iespējams pieražot sniegu, jo tuvojošais aukstums un ziemas atgriešanās marta otrajā pusē patiešām ir reta parādība,» viņš saka.

Asociācijā norāda, ka par spīti vēlam sākumam šogad ziema ir bijusi intensīvākā un aukstākā pēdējo piecu gadu laikā, turklāt ilgtermiņa prognozes liecina, ka ziemīgie laikapstākļi pēc nelielā pārtraukuma šogad varētu saglabāties neierasti ilgi - līdz pat marta beigām. To savā labā ir izmantojušas arī slēpošanas trases, saražojot sniega rezerves vairāk nekā jebkuru gadu un nodrošinot ilgāku slēpošanas trašu darbību.

Gan «Riekstukalnā», gan «Milzkalnā» sniega rezerves pašlaik esot pietiekamas, arī Siguldas trases ir nodrošinājušās ar sniegu garai sezonai, tas pats arī Cēsu trasēs - «Žagarkalnā» un «Ozolkalnā». «Žagarkalnā» uzkrāti pat 15 000 kubikmetru sniega, ko zem speciāla materiāla iespējams saglabāt visu vasaru, līdz pat nākošās slēpošanas sezonas sākumam.

Pēc milzīgā iedzīvotāju pieplūduma pagājušās brīvdienās, Latvijas slēpošanas kalns “Riekstukalns” un saistītais “Milzkalns” spiesti samazināt līdz šim jau tā ierobežoto pacēlāju rezervāciju apjomu par 30 %.

Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Covid-19 epidemioloģisko noteikumu ievērošanu.

"Kā apliecināja pēdējā nedēļas nogale, šis ir liels izaicinājums – samērot milzīgo iedzīvotāju vēlmi slēpot ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Šonedēļ esam vēl par 20 % palielinājuši darbinieku skaitu, kas palīdzēs regulēt slēpotāju plūsmu un nodrošināt epidemioloģisko noteikumu ievērošanu gan pie pacēlājiem, gan autostāvvietu teritorijā," stāsta Ervīns Kišuro, “Riekstukalns” vadītājs.

Līdz šim uz kalniem gan inventāra noma, gan kases un viss cits nepieciešamais tiek nodrošināts āra apstākļos. Regulāri tiek veikta nomas inventāra dezinfekcija un citi drošības pasākumi.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Pirmā pusgada nozīmīgākais sporta forums – ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā – uzņēmis apgriezienus, ik dienu piedāvājot aizraujošus sporta notikumus. Tiem visiem var sekot līdzi 24 stundas diennaktī piecos Eurosport kanālos. Tie HD kvalitātē pieejami tikai Lattelecom Interaktīvajā TV un lietotnē Shortcut. Turklāt Shortcut skatītāji vienīgie olimpiskās spēles var vērot mobilajās ierīcēs, lai kurp dotos un atrastos.

Ekskluzīvs olimpisko spēļu saturs tiek pārraidīts gan divos tradicionālajos Eurosport kanālos, gan papildus trīs vienīgi ziemas olimpiskajām spēlēm izveidotos kanālos. Eurosport 1 un Eurosport 2 iekļauti Lattelecom Interaktīvās TV Oriģinālajā pakā, kamēr speciāli izveidotie Eurosport 3, Eurosport 4 un Eurosport 5 kanāli pieejami Sporta pakā. Lietotnē Shortcut pieejami visi pieci Eurosport kanāli – gan pastāvīgie, gan īpaši XXIII ziemas olimpiskajām spēlēm paredzētie.

Līdz 25. februārim Phjončhanā tiks sadalīti 102 medaļu komplekti 15 sporta veidos – ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā, frīstaila slēpošanā, kalnu slēpošanā, hokejā, kamaniņu braukšanā, kērlingā, skeletonā, snovbordā, šorttrekā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem — pašmāju uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency pašlaik īsteno vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tiek veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē.

Šāda metode ļaus garantēt trases darbības uzsākšanu ziemas sezonā vēl pirms Ziemassvētkiem. «Latvijas klimats ir mainīgs, ļoti grūti prognozējams. Stabili sala periodi un brīži, kad varam efektīvi ražot sniegu, kļūst arvien īsāki, kas rada nopietnus finansiālus riskus kalnu īpašniekiem. Latvijā vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Dažreiz, piemēram, šogad slēpošanas sezona tiek uzsākta tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc meklējam inovatīvus risinājumus. Somijā ar sniega uzglabāšanu jau dažus gadus eksperimentē ziemeļu reģiona lielās trases, bet tik tālu uz dienvidiem no Polārā loka kalnu trasēs vēl neviens to nav izmēģinājis. Šogad izlēmām mēģināt paši, un tieši tādi paši plāni bija Baltic Snowpark Agency komandai. Nolēmām apvienot spēkus kā kādreiz, kad kopīgi veidojām pirmo snovparku Baltijā, veicinot snovborda popularitāti,» komentē slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu "Par atbalstītajiem pašvaldību augstas gatavības mērķdotāciju investīciju projektiem 2022. gadā", kā ietvaros piešķirts finansējums rodeļu trases būvniecībai slēpošanas kalnā "Lemberga hūte", Ventspilī, informē Ventspils pilsētas pašvaldība.

Slēpošanas kalnā "Lemberga hūte" Ventspilī ir paredzēts izbūvēt augstas klases rodeļu trasi, kas būs viena no labākajām Eiropā. Jaunā trase būs atvērta visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem, t.sk. nokrišņu laikā. Tā būs aptuveni 800 metru gara trase ar 26 kamanām. Citas Latvijā pieejamās rodeļu trases šādu iespēju nespēj piedāvāt, jo nokrišņu laikā nevar nodrošināt atbilstošu bremzēšanu. Būvprojekta ietvaros tiek paredzēta arī piegulošās teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas sešas līdz astoņas jaunas darba vietas. Paredzēts, ka projekta rezultātā radīto infrastruktūru – rodeļu trasi atklātā nomas iepirkuma procedūrā nodos nomā komersantam, kurš pašvaldībai maksās nomas maksu par rodeļu trases apsaimniekošanu.

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Līdz ar sala iestāšanos Rīgā sāk darboties dabīgā ledus slidotavas un arī slēpošanas trases, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejama viena mākslīgā ledus slidotava, kura no decembra darbojas laukumā pie Rīgas Kongresu nama, bet tuvākajās dienās sāks darboties arī dabīgā ledus slidotava pie Rīgas Ķengaraga vidusskolas (Maskavas iela 273) un pie Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas (Parādes iela 5c). Top slidotavas pie Reģionālajā sporta centra «Sarkandaugava», kas atrodas pie Bērnu un jauniešu centra «Laimīte» (Sarkandaugavas iela 24), kā arī Rīgas ziemas sporta un aktīvās atpūtas parkā (Uzvaras bulvāris 15), kuras darbu varētu uzsākt šīs nedēļas nogalē. Vēl viena mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas pie Rīgas 84. vidusskolas (Lielvārdes iela 141) būs pieejama februāra sākumā, pēc Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas «Rīgas Dinamo» spēles pret «Minskas Dinamo» komandu.

Pagājušajā sezonā, kad Eiropas trases un citas izklaides iespējas Latvijas iedzīvotājiem nebija tik brīvi pieejamas, slēpotāju skaits vietējās trasēs sasniedza rekordlielu skaitu, klientu netrūkst arī šosezon.

Lai gan apmeklētāju skaits Latvijas lielākajās slēpošanas trasēs šajā sezonā ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā, klientu skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, norāda nozares pārstāvji. Tādu sezonu kā iepriekšējo, visticamāk, vairs nekad nepiedzīvosim, taču ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads un situācija valstī ir atkal atmodinājusi kalnu kultūru Latvijā, jo interesentu šobrīd ir daudz vairāk nekā pirms pandēmijas, spriež Milzkalna pārstāve Elīna Putene.

Duāla ietekme

Esam novērojuši, ka cilvēku apmeklējumi kļuvuši biežāki, pastāvīgāki un mērķtiecīgāki, secina E. Putene. “Pērn gandrīz četrus mēnešus, neatkarīgi no dienas, laika un laikapstākļiem, visi kalna apmeklējuma laiki bija izpārdoti. Par 50 vietām, kas tika piedāvātas katrā no setiem, vienlaicīgi cīnījās vairāki tūkstoši interesentu. Neskatoties uz to, ka apmeklētāju šogad ir mazāk nekā pērn, šī sezona noteikti mūs iepriecina,” spriež E. Putene.

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Francijas slēpošanas kūrorta Kurševelas (Courchevel) nakts trases šoziem izgaismos Latvijas uzņēmuma «VIZULO» ražotie lieljaudas LED gaismekļi, informēja uzņēmumā.

«VIZULO» ražotnē izgatavotie 140 Mustang un Owl gaismekļi ar kopējo jaudu 50kW izgaismos slēpošanas trases 2,5 kilometru garumā.

«2016.gadā vienā no lielākajām apgaismojuma izstādēm pasaulē Light+Building Frankfurtē iepazināmies ar mūsu Francijas partneriem. Šobrīd Francija ir viens no lielākajiem mūsu ražotnes eksporta tirgiem, 2017.gadā veidojot 14% no kopējā eksporta apjoma,» stāsta SIA «VIZULO» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

«Pakāpeniski kāpinot sadarbības apjomus, pusotra gada laikā esam piegādājuši gaismekļus visā Francijā un Francijas pārvaldībā esošajā Reinjonas salā 1 miljona eiro vērtībā,» piebilst J.Zeltiņš.

SIA «VIZULO» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo gan iekštelpu, gan āra LED gaismekļus ar savu zīmolu. 2015. gadā tas ieguva «The Rising Stars» titulu, kas tiek piešķirts daudzsološiem nozares uzņēmumiem, un iekļuvis grāmatā «Treasures of Latvia», kas palīdzējis darbā ar rietumvalstu klientiem. 2017. gadā uzņēmums saņēmis arī «Red Jackets» titulu. Uzņēmums dibināts 2012.gadā, taču ražošanu uzsāka 2013.gada rudenī. Lielākā daļa speciālistu no «VIZULO» izpētes un attīstības inženieru komandas ir Rīgas Tehniskās Universitātes absolventi. 2017. gadā uzņēmums eksportēja ap 90% no visas saražotās produkcijas, kopumā uz 29 valstīm visā pasaulē – no Peru līdz pat Jaunzēlandei. Lielākie eksporta tirgi ir Francija, Holande, Igaunija, Islande, Izraēla, Jaunzēlande, Somija, Šveice un Vācija. Latvijas tirgū paliek vien ap 10% no kopējā «VIZULO» tirdzniecības apjoma.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.