Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, informē Ekonomikas ministrija.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

"Izstrādāt jaunu daudzdzīvokļu mājas būvniecības tipveida projektu pamudināja dzīvojamā fonda situācija Latvijā, kas ar jaunām daudzdzīvokļu mājām nav bijis ievērojami papildināts vismaz 20 gadus. Reģionos tas kavē jaunu darba vietu izveidi un tautiešu atgriešanos dzimtajā novadā. Ekonomikas ministrijas izstrādātais tipveida projekts ir nozīmīgs rīks pašvaldībām, lai veicinātu jaunu, mūsdienīgu, energoefektīvu un ekonomisku mājokļu pieejamību Latvijas reģionos, vienlaikus arī tautsaimniecības attīstību, jo tipveida projektā pārsvarā ir paredzēts izmantot vietējos būvmateriālus. Turklāt - tiks ietaupīti arī būtiski publiskie līdzekļi uz jaunu būvprojektu izstrādi," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ik mēnesi nedaudz svārstoties pieauguma vai samazinājuma virzienā, tipveida dzīvokļu cenu līmenis saglabājas nemainīgs jau vairāk nekā divus gadus, novērojis Latio.

Sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra vidējā cena Rīgā 2012. gada decembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, bija par 1,4% lielāka, savukārt, salīdzinot pērnā gada decembra sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra cenu ar situāciju 2010. gada decembri, vērojams pieaugums 0,7% apmērā, secina Latio.

Salīdzinot dzīvokļa cenu šā gada decembrī ar cenu novembrī, vērojams kāpums 0,5% apmērā.

«Paredzams, ka arī 2013. gadā sērijveida dzīvokļu cenu līmenis būtiski nemainīsies. Vidējā cena varētu palielināties aptuveni 5% robežās,» norāda Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

«Patlaban nav faktoru, kas šajā lielākajā dzīvokļu segmentā varētu veicināt strauju pieprasījuma pieaugumu un līdz ar to arī jūtamas cenu izmaiņas. Arvien lielāka loma piedāvājuma palielināšanā ir banku uzņēmumiem. Paredzams, ka 2013. gadā banku īpašumā nonākušo mājokļu piedāvājums varētu pieaugt, ietekmējot gan tipveida, gan jauno projektu dzīvokļu tirgu,» norāda Latio savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Maijā Rīgas tipveida dzīvokļu pircēju aktivitāte samazinājās, palēninot arī mājokļu vidējo cenu pieauguma tempu, liecina jaunākais Latio mājokļu tirgus pārskats.

Sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena maijā salīdzinājumā ar aprīli augusi par vienu eiro un bija 625 eiro. Iepriekš šogad kvadrātmetra vidējā cena palielinājās par 5–7 eiro ik mēnesi. Attiecībā pret 2013.gada maiju Rīgas tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir pieaugusi par 4,5%, bet kopš šā gada janvāra – par 3,1%.

«Dzīvokļu cenu mērenāks kāpums maijā saistāms gan ar zemāku pircēju aktivitāti, iestājoties vasarīgiem laika apstākļiem, gan arī ar straujāku cenu pieaugumu iepriekšējos mēnešos. Sērijveida dzīvokļu pircēju maksātspēja atbilst sasniegtajam dzīvokļu cenu līmenim, tādēļ īpašumu meklētāji atturīgi reaģē uz piedāvājumiem ar paaugstinātām cenām. Lai gan joprojām ir ierobežota labu tipveida dzīvokļu izvēle, iedzīvotāji nav gatavi maksāt neatbilstošu cenu un darījumi nenotiek. Pircēji turpina piemērota tipveida dzīvokļa meklējumus, savukārt ģimenes ar labākām finansiālajām iespējām izvēlas jauno projektu mājokļus,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Tuvākajā laikā Rīgā tiks pabeigta vairāku jaunu dzīvojamo ēku projektu īstenošana, palielinot dažādām pircēju kategorijām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, teikts jaunākajā nekustamā īpašuma kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā.

«Pircēju pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem pēdējos gados ir pakāpeniski audzis, tādēļ labu mājokļu piedāvājums par tirgus situācijai atbilstošu cenu pilnībā pabeigtos jauno ēku projektos sarūk,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Aktivitātes atjaunošanās sekmē gan iepriekš iesaldētu ēku būvniecības atsākšanu, gan arī jaunu projektu celtniecību. Arī daļu no banku īpašumā esošajiem jaunajiem projektiem pabeidz, savukārt citus pārdod investoriem vai attīstītājiem, kas gatavi turpināt to īstenošanu. Tuvākajā laikā Rīgas centrā un mikrorajonos tiks pabeigta vairāku dzīvojamo ēku būvniecība vai rekonstrukcija, tādējādi palielinot kā ārzemju, tā arī vietējo pircēju prasībām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, saka eksperte.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Rīgas dzīvokļu tirgū gada pirmajos mēnešos palielinājusies pircēju aktivitāte, kas atspoguļojas gan pirkuma darījumu skaita pieaugumā, gan cenu kāpumā dažādos galvaspilsētas dzīvokļu segmentos, savukārt vidējā dzīvokļa cena jaunos projektos mikrorajonos gada laikā palielinājusies par 22,6%, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

Rīgas mikrorajonu jauno projektu dzīvokļu vidējā cena 2012. gada pirmajā ceturksnī bija 1160 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējiem mēnešiem, vidējā cena mikrorajonos nav mainījusies, bet gada griezumā tā ir diezgan ievērojami augusi – salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, vērojams cenas pieaugums par 7,2%, bet, salīdzinot ar 2010. gada pirmo ceturksni - 22,6% pieaugums.

Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena aprīlī salīdzinājumā ar martu augusi par trīs eiro un bija 586 eiro. Atšķirībā no izteiktas stagnācijas pagājušajā gadā šogad neliels tipveida dzīvokļu vidējās cenas kāpums vērojams ceturto mēnesi pēc kārtas. 2012. gada četros mēnešos sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena palielinājusies par 1,9%.

Janvārī Rīgas tipveida dzīvokļu tirgū bija augsta pircēju aktivitāte, kas ir viens no iemesliem dzīvokļu vidējās cenas pieaugumam, teikts Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.

Sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena janvārī salīdzinājumā ar decembri palielinājusies par 1% un bija 606 eiro. Attiecībā pret 2013.gada janvāri tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir augstāka par 3,6%.

«Dzīvokļu vidējās cenas pieaugums skaidrojams ar gada pirmajam mēnesim neraksturīgi augstu pircēju aktivitāti, kā arī ar pircēju vēlmēm atbilstošu dzīvokļu ierobežotu piedāvājumu. Tirgū nonāk mazāk labu tipveida dzīvokļu nekā iepriekš, tādēļ pircēji izskata iespējas iegādāties arī tos mājokļus, par kuriem augstās cenas, novietojuma, stāva vai citu iemeslu dēļ agrāk interese bija neliela. Tāpat pircēji biežāk interesējas arī par neremontētiem sērijveida dzīvokļiem,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Rīgas dzīvokļu tirgū augusta otrajā pusē palielinājusies aktivitāte, tomēr pircēju vajadzībām atbilstošu īpašumu piedāvājums dažādos segmentos joprojām ir nepietiekams.

To liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats. Kompānija norāda, ka viens no iemesliem, kas augustā veicinājis pircēju aktivitātes pieaugumu, ir vasaras beigu tuvošanās, kad tradicionāli atjaunojoties interese par nekustamā īpašuma iegādi vai īri.

Tomēr, kā norāda Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte, gan mikrorajonu sērijveida dzīvokļu, gan centra mājokļu segmentā pircēji saskaras ar ierobežotu piedāvājumu noteiktās īpašumu kategorijās.

«Piemēram, mikrorajonos lielākā pircēju daļa vēlas iegādāties dzīvokļus labā stāvoklī, kuros uzreiz var dzīvot un nav jāveic remonts. Tāpat arvien biežāk pircēji vēlas, lai dzīvoklis atrastos mājā, kas tiek labi apsaimniekota, kur ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, zeme zem mājas pieder dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr šāds piedāvājums par atbilstošu cenu patlaban ir nepietiekams,» sacīja V. Gailīte.

Pēc stagnēšanas iepriekšējā gadā šogad Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena nedaudz palielinājusies trešo mēnesi pēc kārtas, informē Latio.

Pēc šis komkpānijas datiem, martā tipveida dzīvokļu vidējā cena bija 583 eiro kvadrātmetrā – par četriem eiro augstāka nekā februārī. Kopumā Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena šā gada trijos mēnešos ir pieaugusi par 1,4%. Attiecībā pret 2011.gada martu tā ir augstāka par 0,3%, bet attiecībā pret 2010.gada martu – par 3,7%.

Lai gan vidējā cena pēdējos mēnešos ir palielinājusies, pagaidām nevar runāt par būtisku sērijveida dzīvokļu segmenta aktivizēšanos, raksturo Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Pieprasījums saglabājas iepriekšējā līmenī un cenu vidējā rādītāja pieaugums drīzāk skaidrojams ar pircējiem piemērota piedāvājuma samazināšanos. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā piedāvājumā nonāca mazāk labu tipveida dzīvokļu, bet iedzīvotāju pirktspējai atbilstoši, tūlītējai dzīvošanai piemēroti mājokļi jaunu īpašnieku atrod ātri. DB. lv ziņoja, ka līdzīgi novērojumi ir kompānijai Balsts, kas nelielu cenu kāpumu gan Rīgas centrā, gan mikrorajonos skaidro ar šauro pircējiem tīkamu dzīvokļu piedāvājumu.

2017. gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,9%. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pagājušajā mēnesī pieauga līdz 726 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties – martā pieaugums bija līdzīgs janvārī novērotajam. Vienistabas dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena pietuvojās 800 eiro atzīmei, savukārt mikrorajonos, kuros atrodas dārgākie dzīvokļi, – Imantā un Purvciemā – atsevišķu sēriju vienistabas dzīvokļu vidējā cena jau sasniedza 1 000 EUR/m².

Šobrīd nav pamata domāt, ka cenu pieaugums tuvākajos mēnešos apstāsies, drīzāk otrādi – turpināsies mērens cenu pieaugums, norāda eksperti. Šī gada pirmajā ceturksnī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %, kas bija mazliet vairāk nekā 2016. gada pirmajā ceturksnī, kamēr dzīvokļu piedāvājums joprojām bija zemā līmenī, lai gan tam novērota tendence nedaudz palielināties.

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena gada griezumā šogad varētu pieaugt pat par 10%; gada sākumā samazinājies darījumu skaits ar jaunajiem dzīvokļiem

Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū 2017. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 1988 darījumi par kopējo Zemesgrāmatā reģistrēto summu 65,5 milj. eiro, jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā informē Latio. Kopējās reģistrētās summas ziņā vērojams pieaugums par vairāk nekā 9 milj. eiro jeb par 17%. Savukārt jauno dzīvokļu tirgū gada pirmajos piecos mēnešos noticis 571 pirkšanas – pārdošanas darījums par kopējo summu 66,6 milj. eiro. Tā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājusies par gandrīz 5 milj. eiro jeb 7%. Viens no iemesliem ir projekta Salnas ielā 21 dzīvokļu pārdošanas pabeigšana. Darījumi šajā 600 dzīvokļu projektā vairāk nekā gadu veidoja nozīmīgu daļu no kopējā skaita. Toties ir pieaugusi Rīgas t.s. tālā centra dzīvokļu segmenta aktivitāte, kā arī dārgāku un labākas kvalitātes sērijveida dzīvokļu pirkumu skaits.

Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena pērnā gada decembrī bija 600 eiro un salīdzinājumā ar 2012.gada pēdējo mēnesi tā ir pieaugusi par 2,9%, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

Galvaspilsētas tipveida dzīvokļu cenu līmenis pie 600 eiro par kvadrātmetru atzīmes ar nelielām ikmēneša svārstībām bija gandrīz nemainīgs vairāk nekā divus gadus. 2013.gadā dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena nedaudz auga katru mēnesi, tomēr gada nogalē tai atkal bija raksturīgas svārstības. Decembrī salīdzinājumā ar novembri dzīvokļu vidējā cena samazinājās par 0,8%.

«2014.gadā Rīgas tipveida dzīvokļu tirgū nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tādēļ mājokļu cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī. Iespējams, izteiktāka kļūs dzīvokļu segmentācija, straujāk pieaugot kvalitatīvu un pircēju pieprasītu mājokļu cenām, taču samazinoties sliktā stāvoklī esošu īpašumu cenām. Līdzīgi kā 2013.gadā, arī šogad Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums varētu būt 3% robežās. Neraugoties uz optimistiskām ekonomiskās attīstības prognozēm, pagaidām ir maz faktoru, kas tuvākajā laikā varētu veicināt jūtamu vietējo pircēju pieprasījuma pieaugumu,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena šā gada laikā ir palielinājusies par 2,9%, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

Augustā galvaspilsētas tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena bija 602 eiro un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu tā ir lielāka par 3,4%.

Dzīvokļu cenu izmaiņas dažādos galvaspilsētas mikrorajonos dažādu sēriju mājās ir atšķirīgas. Labā tehniskā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu cenas tādos mikrorajonos kā Purvciems, Pļavnieki, Zolitūde, Imanta un Ziepniekkalns vienistabas dzīvokļiem augustā bija 23 tūkstoši līdz 30 tūkstoši eiro, divistabu dzīvokļiem – no 30 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīs istabu dzīvokļiem – 35 tūkstoši līdz 48 tūkstoši eiro, bet četru istabu dzīvokļiem – no 41 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem eiro.

Pagājušajā gadā Rīgā notika vairāk nekā 7 400 sērijveida, jauno projektu un centra namu dzīvokļu darījumi, kuru kopējā summa pārsniedza 380 miljonus eiro, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio sagatavotais mājokļu tirgus pārskats.

Jauno dzīvokļu pirkumi pirmreizējā un otrreizējā tirgū 2014. gadā veidoja 22,5% no kopējā Rīgas dzīvokļu darījumu skaita, bet, vērtējot pēc darījumu kopējās summas, jauno dzīvokļu īpatsvars sasniedza 50%.

«Neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem un likumdošanas izmaiņām, 2014. gadā interese par jauno dzīvokļu iegādi palielinājās, turklāt arvien nozīmīgāka loma pieprasījuma veidošanā bija vietējiem pircējiem. Šo tendenci apliecina arī jauno dzīvokļu tirgus stabilizēšanās gada beigās – pēc strauja ārzemju pircēju pieprasījuma krituma septembrī un oktobrī, gada pēdējos mēnešos darījumu skaits atkal pietuvojās gada pirmās puses līmenim. Kā liecina Latio veiktā analīze, nerezidentu īpatsvars jauno dzīvokļu darījumos no 50–70% aprīlī – augustā saruka līdz 15–20% gada pēdējos mēnešos,» informēja Latio klientu apkalpošanas vadītājs Aldis Riekstiņš.