Darbaspēka izmaksu pieauguma temps gada otrajā ceturksnī samazinājies - gada laikā pieaugums jau bijis mazāks par ierastajiem 30%, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pieauguma tempa samazinājums nav bijis ļoti būtisks, un to daļēji var skaidrot arī ar darba algu legalizācijas tendences turpināšanos. Tomēr patlaban ekonomikā ir iespējama recesija un iekšzemes kopprodukta rādītājs vairākus ceturkšņus varētu būt ar mīnuszīmi, un, iespējams, tas varētu radīt vēlmi daļai uzņēmēju pāriet atpakaļ uz aplokšņu algām. «Abpusēji saprotamām uzņēmēju un valsts attiecībām varētu būt izšķiroša loma sociālekonomiskās situācijas stabilizācijā, jo biznesa pārvietošanās vairāk uz pelēko zonu var radīt lielas galvassāpes valdībai nākamā gada budžeta plānu izpildē,» norāda E. Rudzītis.

Pirmo reizi Latvijas jauno laiku vēsturē Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apjoma apsteigusi Ventspils ostu.

Astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 19.41 miljons tonnu kravu, kamēr Ventspils iespējusi vien 19.25 miljonus tonnu. Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms šī gada astoņos mēnešos salīdzinot ar to pašu periodu pērn pieaudzis par 12.4%, kamēr Ventspils ostā pārkraušanas apjomi samazinājušies 10.4%.

Šobrīd izveidojusies situācija skaidrojama ar dažādiem faktoriem: Rīgā kravu apjomus lielā mērā izdevies palielināt pateicoties Igaunijas konfliktam ar Krieviju dēļ bronzas kareivja. Tā rezultātā Krievija lielu daļu sava tranzīta (galvenokārt akmeņogles) novirzīja prom no šīs valsts uz citām ostām, tostarp Rīgu. Akmeņogļu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā šogad ir pieauguši par 33.6% līdz 8.83 miljoniem tonnu.

ES uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2008. gadā palielinājušies par 8,1%, apsteidzot ASV un Japānu.

Eiropas Komisija ziņo, ka uzņēmumu ieguldījumi pasaules mērogā 2008.gadā palielinājušies par 6,9%, 2007.gadā investīciju apjoms bija pieaudzis par 8%, raksta laikraksts Dienas Bizness (19.11.2009 ). ASV ieguldījumi attīstībā un pētniecībā pērn palielinājušies par 5,7%, un Japānas uzņēmumu ieguldījumi pieauguši par 4,4%. Lielākais pieaugums saistībā ar pētniecību un attīstību vērojams jauno tirgus ekonomikas valstu uzņēmumu ieguldījumos, piemēram, Ķīnā vērojams 40% pieaugums, Indijā - 27,3%, Taivānā - 25,1%, bet Brazīlijā - 18,6%.

«Mums jāatbalsta ES uzņēmumu centieni un jādod stimuls stiprināt pētniecības ziņā intensīvas nozares,» saka J. Potočniks, norādot, ka viens no risinājumiem ir izveidot īstenu Eiropas pētniecības telpu, ar ES pasākumiem veicinot viedus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Pasaules mērogā tikai divi no ES uzņēmumiem ir ierindojušies lielāko investētāju vidū - Volkswagen, kas pētniecībā investējis 5,93 miljardus eiro (4,1 miljardu latu), atrodas 3.vietā, bet mobilo telefonu ražotājs Nokia ir 8.vietā. Pasaulē lielākos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā - 7,61 miljardu eiro (5,3 miljardu latu) apmērā - veicis uzņēmums Toyota Motor.

Šī gada septembrī kompānijas Microsoft ražotā spēļu konsole Xbox 360 pēc pārdošanas apjomiem Japānā apsteigusi Sony ražoto spēļu konsoli PlayStation 3, ziņo aģentūra Reuters.

Xbox 360 pārdošanas apjomi Japānā palielinājās pēc tam, kad Microsoft samazināja konsoles cenu.

Septembrī Japānā pārdotas 53 547 Xbox 360 konsoles un 33 071 PlayStation 3 konsole.

Taču tirgus līderis joprojām nav neviens no minētajiem videospēļu konsoļu ražotājiem. Nintendo septembrī Japānā izdevies pārdot 109 548 videospēļu Wii konsoles.

Pērn Zviedrijas uzņēmēji investējuši Latvijas meža nozarē 9.26 miljoni Ls un kļuvuši par lielāko investoru šajā nozarē. To liecina Zemkopības ministrijas un Meža nozares portāla Latvianwood dati. Kopumā meža nozarē ārzemnieki ir investējuši 54.18 milj. Ls, no kuriem 12.32 milj. Ls jeb 22.7 % no visiem ieguldījumiem ir tieši no Zviedrijas. Nenoliedzami, ka skandināvu, tostarp Zviedrijas meža nozares koncerni ir vieni no vadošajiem pasaulē un tāpēc to intereses Latvijā ir likumsakarīgas, tomēr arvien vairāk pašmāju meža nozares uzņēmēji skandināvus uzskata vairāk par konkurentiem nekā sabiedrotajiem. Tas ir saistīts ne tikai ar to, ka ar skandināvu — zviedru kapitāla līdzdalību Latvijā ir izveidojušās meža nozares kompānijas, kā, piemēram, SIA Vika Wood, SIA Balvi Holm, a/s Almo Hardwood un daudzas citas. Zviedri ir investējuši naudu koksnes dziļākā pārstrādē.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Lai gan pašreizējā situācijā radikāli risinājumi būvniecības nozares „glābšanai” vēl nav nepieciešami, visiem tirgus dalībniekiem ir jārīkojas pārdomāti, lai stabilizētu nozari un panāktu ilgtermiņa līdzsvaru. Pretējā gadījumā varam sagaidīt ievērojamu šī sektora lejupslīdi, un tas var paliekoši ietekmēt arī daudzas ar būvniecību saistītās nozares, secināts pētījumā.

DnB NORD Banka savā jaunākajā pētījumā par būvniecības sektora attīstību apkopojusi un izanalizējusi tirgus tendences, kā arī izstrādājusi secinājumus par nepieciešamajiem soļiem pašreizējās situācijas uzlabošanai.

Būvniecības nozares procesos piedalās četras iesaistītās puses - celtniecības kompānija, pasūtītājs, finansētājs un valsts. Turklāt valsts piedalās divējādi - gan kā pasūtītājs (atsevišķos gadījumos), gan ar likumdošanas palīdzību un kā nozares regulators. Pašlaik valsts kā regulators savu nostāju ir paudusi, ierobežojot pieprasījumu un nosakot lielākas valsts nodevas, tādējādi „atvēsinot” nekustamā īpašuma tirgu. Arī finanšu institūcijas ir mainījušas savu kredītpolitiku nekustamā īpašuma finansēšanā.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Arābu šeihi, Amerikas, Krievijas, Eiropas un Skandināvijas miljardieri – tādi ir Latvijā strādājošo banku patiesie īpašnieki .

Nafta, gāze, transports, loģistika, aktīvu pārvalde, pensijas, nekustamie īpašumi – tādi savukārt ir biežākie naudas izcelsmes avoti, liecina DB veiktā Latvijā strādājošo banku akcionāru izpēte. Arī vairāku valstu nodokļu maksātāji, jo daudzās bankās lielāko akcionāru vidū ir valstu valdības.

Apkopotā informācija par banku patiesajiem īpašniekiem izgaismo ne vien pasaules ekonomikās labi pazīstamu, bagātu ģimeņu vārdus, piemēram, SEB bankas vieni no būtiskiem līdzīpašniekiem Vallenbergi, bet ir arī interesantas kompāniju īpašuma formas, piemēram, triljonu ASV dolāru kompānija Vanguards pieder pašas fondiem, tātad šo fondu ieguldītājiem. Daudzu, sevišķi lielu banku akcijas tiek kotētas pasaules biržās, un tām bez lielākajiem akcionāriem ir daudzos, tūkstošos mērāms akcionāru skaits.

2012. gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, lai arī investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.

Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32. vietā Eiropā pēc investīciju darba vietu radīšanas apjoma.

Latvija investīciju piesaistē būtiski atpaliek no Lietuvas, pauž Ernst & Young pārstāvji, norādot, ka Lietuvā īstenoti 27 tiešo investīciju projekti, radot 1717 jaunas darba vietas. Tāpat Latviju apsteidz arī Igaunija, kur īstenoti 25 projekti ar 443 jaunām darba vietām.

Pēc darba vietu radīšanas apjoma Lietuva ierindojas 19. vietā Eiropā, bet Igaunija – 29. vietā. Pētījumā vērtēti jaunu uzņēmumu izveides investīciju projekti, neskaitot investīcijas, kas ieguldītas uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, pēc vienotas metodoloģijas visā pasaulē.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Vērtējot biržas indeksa attīstību, ar lielu ticamības pakāpi var prognozēt gaidāmos iekšzemes kopprodukta «lēcienus».

Vēl krietni pirms ekonomikas kritumu vai pieaugumu uzrāda oficiālie statistikas dati par iekšzemes kopproduktu, par gaidāmām izmaiņām var nojaust, izpētot biržas indeksa attīstību, kas vismaz par diviem ceturkšņiem apsteidz Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus. Lai gan visuzskatamāk šī sakarība vērojama valstīs ar attīstītāku akciju tirgū, īpaši ASV, arī Latvijā biržas indekss var kalpot par ticamu ekonomikas izmaiņu priekšvēstnesi, secināts biržas Nasdaq OMX Riga pasūtītajā pētījumā.

Soli priekšā

Investoram prognozējot uzņēmuma vērtību un to iespējamu akciju cenu nākotnē, «mēs nedodam medaļas par pagātnes sasniegumiem, bet mēģinām novērtēt nākotnes perspektīvas», uzsver pētījuma autors Jānis Paņēvičs, tādēļ statistikas rādītāji kā galvenais lēmuma pieņemšana kritērijs investoram neder. «Statistika atspoguļo tikai pagātnes notikumus, jo, piemēram iekšzemes kopprodukta dati tiek publicēti vien divus mēnešus pēc attiecīgā perioda beigām. Tā ir skatīšanās atpakaļ spogulī, tādēļ investoriem būtu jāraugās ne tikai uz cietiem ekonomikas datiem, bet arī apsteidzošiem indikatoriem,» saka J. Paņēvičs. Pēc viņa teiktā, vēsture ir pierādījusi, ka šie indikatori ir pat soli priekšā reālajai ekonomikai.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Interneta pārlūku karš ir uzņēmis jaunus apgriezienus. To iezīmē jaunā Firefox versija 3.5. Taču, lai arī patlaban Firefox ir pasaulē otrs populārākais interneta pārlūks, jaunie censoņi šo pozīciju varētu apdraudēt, raksta Wall Street Journal.

Kompānijas Mozilla uzlabotais Firefox joprojām strādā labi gan Windows vidē, gan uz Mac datoriem, taču tagad vairs nevar skaidri teikt, ka Firefox ar savām īpašībām izceltos citu vidū divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Firefox ir zaudējis savu tradicionālo priekšrocību – lielāks ātrums nekā konkurentiem. Lai arī Firefox 3.5 versija ir krietni ātrāka par 3.0 versiju, un testos apsteidz arī Microsoft Internet Explorer 8, konkurenti Safari 4.02 un Chrome 2.0 beta versija testos apsteidz Firefox. Ātrākais no visiem esot Safari.

Tūristu skaits, kas atbrauc uz Franciju, ievērojami samazinājies, taču Francija joprojām ir līderis apmeklētāko valstu skaitā, tā ziņo Eiropa.lv. 2003.gadā valsti apmeklēja 75 miljoni tūristu, kas ir par 2 miljoniem tūristu mazāk, nekā iepriekšējā gadā. Neskatoties uz to, Francija apsteidz kaimiņvalsti Spāniju. Pagaidām aiz Francijas seko Ķīna, taču šī lielvalsts tuvākajos gados var ieņemt līderpozīcijas. 7% no Francijas iekšzemes kopprodukta nodrošina tūrisms. Taču valsts ieņēmumi šogad no tūrisma ir samazinājušies. Tie veido 35 miljardus eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā ASV un Spānijā. ASV ieņēmumi no tūrisma sasniedz 72,3 miljardus eiro. Atšķirīgs ieņēmumu apjoms ir izskaidrojams ar to, ka liela daļa tūristu brauc uz Franciju no kaimiņvalstīm tikai uz vienu dienu un vakarā dodas mājās, kas, savukārt samazina viesnīcu īpašnieku peļņu. Francijas valsts budžetā 15 miljardus eiro ienākumus dod nodokļi no tūrisma nozares. Pēc atskaitījumiem budžetā tūrisma nozare apsteidz pat mašīnbūvi un, ieskaitot iekšzemes tūrismu, dod vairāk par 100 miljardiem eiro. Tūrisma nozare ar darbu nodrošina 2 miljonus cilvēku. Lai nezaudētu līderpozīcijas, Francijas valdība nolēma 2004.gadā piešķirt 33 miljonus eiro reklāmas nolūkiem. Taču, pirms sākt veidot reklāmas kampaņas ir jāatrisina daži uzdevumi. Piemēram, jau dažus gadus pēc kārtas samazinās populāra Francijas Vidusjūras reģiona prestižo kūrortu apmeklētība. Tur vidēji tūristu skaits ir samazinājies par 35%, kas saistīts ar to, ka viesnīcu un restorānu īpašnieki ir paaugstinājuši cenas un tūristi izvēlās “lētākas” atpūtas vietas. Daudzi tūristi izvēlas braukt uz Tunisu, Grieķiju, Turciju, it īpaši uz Horvātiju, kur cenas ir par 50% zemākas. Strauji ir samazinājies Korsikas apmeklējums, tūristi ir neapmierināti arī ar Francijas viesnīcu un restorānu apkalpošanas personāla svešvalodu zināšanām. Ievērojamu iespaidu uz Francijas tūrisma nozari atstāj skolas brīvdienu ilguma samazināšana no 9 līdz 8 nedēļām. Taču Francijā ir rajoni, kuri nezaudē savu popularitāti. Joprojām ārvalstu tūristi un Francijas iedzīvotāji brauc atpūsties uz Francijas Atlantijas piekrasti. Arvien vairāk japāņi apmeklē Parīzi, kā arī amerikāņu tūristu skaits ir palielināsies par 10%. Tiek plānots, ka 2004.gada rudenī piedāvās lielu plānu ar pasākumiem, kuri tiks novirzīti situācijas uzlabošanai tūrisma nozarē.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Skandāls. Mazie un vidējie uzņēmumi cukuru maisos ražošanas vajadzībām iegādāties nevar.

Vairāki ražotāji DB pauda viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai. PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos.

Neapmierinātība pārvēršas protestos

Elektrības jaunie tarifi, iespējamā budžeta dotācijas samazināšana pasažieru autopārvadātājiem, kā arī plāni būtiski palielināt soda naudas par pārvadātāju darbinieku atpūtas un darba laika režīma pārkāpumiem, sliktais ceļu stāvoklis valstī - tie ir galvenie iemesli, kas kalpojuši par detonatoru veselu divu protesa pasākumu norisei Rīgas centrā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.