Uzņēmums SIA BISS dalās ar inovācijām un moderniem risinājumiem autostāvvietu pārvaldībā ziemā un sliktos laika apstākļos

Šobrīd, kad valda mīnusi un gandrīz katru dienu iet sniegs, tas neaptur no cilvēku ikdienas. Dodoties uz darbu, veikaliem un citiem galamērķiem nozīmē arī izmantot stāvvietas. Ziemai iestājoties, autovadītājiem ir svarīgi apsvērt, kādas iespējas piedāvā autostāvvietas, it īpaši, ja runa ir par ērtībām un efektivitāti.

Tradicionālie žetoni un modernās ANPR (Automātiskā numura zīmes atpazīšana) kameras ir divi populāri risinājumi autostāvvietu pārvaldībā, bet kura no tām piedāvā labāku pieredzi ziemas apstākļos? Vai tradicionālie žetoni spēj piedāvāt ērtības ziemas apstākļos, vai arī ir vērts apsvērt modernās ANPR kameras?

Autostāvvieta ar žetoniem: Tradicionālais, Bet neērtais risinājums ziemā

Tā intervijā Db atklāj aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Zolotarevs, skaidrojot, ka Latvijā visas vadošās bankas «sēž uz saviem slikto kredītu portfeļiem, pārvērtē tos un viss. Savukārt līdzīgā situācijā Islandē uzreiz parādījās vairākas bankas, kas izteica gatavību pārdot bezcerīgos kredītus ar lielām atlaidēm».

Kāpēc bankas, piem., Latvijā nepārdod sliktos kredītus?

Katram savs stāsts. Kapitālam ir nelielas izmaksas, piem., depozītiem, arī kredīti no Skandināvijas mātes bankām. Viņiem sanāk lētāk turēt sliktos kredītus nekā pārdot, jo, kad pārdod sliktos kredītus, kuriem izveidoti uzkrājumi, jānoraksta zaudējumi. Investoram izdevīgi pirkt slikto kredītu par cenu 10 - 15 centi par dolāru, proti, ar 80 % - 90 % atlaidi, citādi nav jēgas.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Rokas nost no sociālas valsts! Šis ir viens no populārākajiem pēdējā gada saukļiem Francijā, kuru šomēnes vainagojuši plaši dzelzceļnieku streiki. Pāris aprīļa dienās atceltie vilcieni, tostarp ātrvilcieni, Francijas valsts dzelzceļa kompānijai SNCF jau nodarījuši 100 miljonus eiro zaudējumus. Streika iemesls ir gana banāls – Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlme optimizēt SNCF izmaksas, lai izraustos no teju 50 miljardu eiro vērtās parādu bedres. Tāpat jāpiezīmē, ka Francijas dzelzceļa izmaksas ir par 30% augstākas nekā līdzīgiem uzņēmumiem citās valstīs.

Jautāsiet, kādēļ tā un kā SNCF iekūlies tādos parādos? Viens no būtiskākajiem iemesliem ir nepārdomāta darba samaksas un sociālo garantiju politika. Proti, līdz pat šodienai SNCF ikvienam darbiniekam garantē darbu uz mūžu, piedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, tāpat katru gadu automātiski tiek palielināts atalgojums. Skaisti, protams, tajā pašā laikā to visu aptumšo jau minētais 50 miljardu eiro parāds, kas norāda, ka situācija ne tuvu nav stabila un ilgtspējīga.

Cilvēks nav tik elastīga būtne, lai piekristu, ka labos laikos pašsaprotami pieņemtais tikpat pašsaprotami tiek samazināts sliktos laikos.

Varētu likties, kāda gan mums daļa par Francijas sociālo valsti un viņu dzelzceļnieku problēmām? Taču, kā zināms, gudrais mācās no svešām kļūdām, un mācība ir vienkārša. Labos laikos, kad ekonomika iet uz augšu un vēlēšanas tuvojas, ir liels kārdinājums solīt regulārus algas pielikumus sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ieviest jaunus pabalstus un paaugstināt esošos. Ir jau pareizi, ja ekonomikas izaugsme sniedz taustāmu labumu ikvienam.

Krievijas bankas restrukturizē kredītus, lai slēptu reālo «slikto» kredītu parādu apjomu. Par to ziņo laikraksts Komersant atsaucoties uz reitingu aģentūras Ekspert РА pētījumu, raksta Lenta.

Pēc reitingu aģentūras aprēķiniem, katrs trešais banku restrukturizētais kredīts izrādīsies saistības nepildošs. Tas novedīs pie tā, ka 2009. gada beigās reālais problemātisko aktīvu apjoms bankām sasniegs 20 - 22%, lai arī tikai kavēto kredītu apjoms būs līdz 10%. Pārējie pāries defaultā, slēpti pagarinātajos aizdevumos. Pie tam visaktīvāk ar kredītu restrukturizāciju Krievijā nodarbojas bankas, kas ietilpst 200 lielāko kredītiestāžu skaitā.

«Jaunās Latvijas eiro monētas ir izcilas, un cilvēki pat viļas, negrib īsti pieņemt citu valstu eiro monētas Latvijā, viņi negrib atdot mūsu Mildas, ar «Dievs, svētī Latviju» uzrakstu,» tā finanšu ministrs Andris Vilks pauda Latvijas Radio, norādot, ka tik silta jauno eiro monētu pieņemšana esot kaut kas negaidīts.

Ir jābūt gataviem, ka Latvijas eiro monētas izzudīs, un Latvijas Bankai būs jānodrošina papildus šo monētu izlaišana, uzskata A. Vilks. «Es tiešām domāju, ka viņas izķers,» pauda A. Vilks.

Piemēram, Igaunijā apgrozībā ir 40-50% monētas ar īpašo, Igaunijai radīto aversu. Latvijā «Mildas eiro» īpatsvars varētu būt mazāks – 30 – 40% no kopējā apgrozībā esošo eiro monētu skaita. Lietuvai pievienojoties eiro, Latvijas monētu īpatsvars saruks vēl vairāk.

Otrdiena, 14. janvāris, ir pēdējā diena, kad par precēm un pakalpojumiem iespējams norēķināties ar latiem. No 15. janvāra tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Latvijā norēķini tiks veikti tikai eiro valūtā. Sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas latus pret eiro joprojām var apmainīt visās komerciestādēs, bet neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas - Latvijas Bankā. Cenu paralēlās atspoguļošanas periods noteikts 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas.

Sliktāks par muļķi ir tikai muļķis ar iniciatīvu. Šis vecais teiciens nāk prātā, domājot par jaunāko valdības iniciatīvu, kas paredz, ka bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tām fiziskajām personām, kuru gada apgrozījums banku kontos pārsniedz 15 000 eiro gadā jeb 1250 eiro mēnesī.

Teiksim tā, summa nav nekāda īpaši lielā, tāds gada apgrozījums bankas kontā ir pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jautājums, ko tieši valsts vēlas noskaidrot, liekot ziņot par šādām personām VID, ir visai neskaidrs. Vai tādējādi grib “izķert” aplokšņu algu saņēmējus? Visai apšaubāmi. Tikpat apšaubāmi, ka tādējādi izķers iespējamos kukuļņēmējus. Pagaidām tas izskatās pēc darbības imitācijas. Tā teikt, ar ēnu ekonomiku jācīnās, ar negodīgiem koruptīviem darījumiem jācīnās, ar terorisma finansētājiem jācīnās, tad kā nu mākam, tā maunam.

Var jau teikt, ka godīgam pilsonim nav no kā baidīties, jo viņam taču nav ko slēpt. Tajā pašā laikā demokrātijā spēkā ir princips, ka valsts no iedzīvotājiem prasa tikai to informāciju, kas tai nepieciešama savu funkciju veikšanai. Minētajā gadījumā nav skaidrs mērķis, kādēļ valstij būtu nepieciešama šāda informācija. Tas ir tas pats, kas ar telefonsarunu noklausīšanos. No vienas puses, man jau nav ko slēpt, klausieties veseli, tikai kāpēc? Ne velti atļaujas telefonsarunu noklausīšanai dod tikai tad, ja tam ir leģitīms iemesls, proti, aizskarta sabiedrības drošība.

Uz pašvaldības namu pārvalžu privatizāciju pretendenti pieteikušies jau 2006. gadā, bet dome vilcinās ar nepopulārā lēmuma pieņemšanu.

Gan privatizācijas atbalstītāji, gan noliedzēji atsaucas uz likumu normām. Domnieki apzinās, ka privatizācija izraisīs iedzīvotāju protestus, kas var būtiski samazināt deputātu izredzes tikt ievēlētiem uz vēl vienu termiņu. Nav izslēgts scenārijs, kad tiks lūgts lēmumu pieņemšanas termiņa pagarinājums uz gadu, aizbīdot šo neērto jautājumu nākamās domes darba kārtībā. Tomēr pašreizējā situācija sekmē tirgus kropļošanu, jo dome no visu nodokļu maksātāju naudas daļai iedzīvotāju dotē apsaimniekošanas maksu, asfaltē iekšpagalmus utt.

Pārmet vilcināšanos

Uzņēmējs Dubaijā ir pārliecināts, ka pircēji «izķers» īsta zelta iPhone 5s, vēsta The Independent.

Bristolē dzimušais Dubaijas uzņēmējs Amdžads Ali grasās piegādāt luksusa preci karaliskajām ģimenēm, valdībām, kā arī turīgiem pircējiem Krievijā, Ķīnā un Tuvajos Austrumos. Zelta iPhone ar dimanta pogām maksā aptuveni 41,6 tūkstošus latu (50 tūkst. Lielbritānijas mārciņu). Savukārt pieticīgākie modeļi – sākot no 2,4 tūkst. Ls (3000 mārciņu).

Tā, piemēram, Nigērijas valdība nolēmusi nākamajā mēnesī nosvinēt 53 gadadienu kopš neatkarības atgūšanas no Lielbritānijas, iegādājoties 53 īsta zelta iPhone, katru par trīs tūkst. Lilbritānias mārciņu, stāsta uzņēmējs. Tāpat viņš neslēpj, ka kompānija piegādājusi zelta iPad «sešu zvaigžņu» viesnīcai Burj Al Arab Dubaijā.

Visi uz vēlēšanām! Jau kārtējo reizi ir jāsaka šis sauklis, aicinot Latvijas pilsoņus sestdien doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai pa visiem kopā ievēlētu 10. Saeimu. Jāatzīst gan, ka šīs būs vienas no garlaicīgākajām un prognozējamākajām vēlēšanām. Interesantāka situācija būs jau nākamajā nedēļā pēc vēlēšanām, kad tiks veidota jaunā koalīcija, izvēlēts premjera kandidāts utt.

Jau pirms nepilniem diviem gadiem tika sākts runāt par to, ka ir vajadzīgi jauni politiķi, jo esošie visiem ir apnikuši un tā īsti nav spējīgi piedāvāt risinājumus ilgtspējīgai valsts attīstībai. Izprotot sabiedrības noskaņojumu, gana daudz cilvēku ķērās pie politiķu «jaunās» paaudzes radīšanas. Dažādi politiķi pameta partijas, izveidojot jaunas organizācijas. Pēc tam šie vecie politiķi jaunajās partijās kopā ar Jauno laiku saveidoja Vienotību - tā tapa it kā pavisam jauns politiskais spēks. Nedaudz citu pieeju izmantoja tagadējais Par labu Latviju!, kur, izvirzot priekšplānā dažus sabiedrībā pazīstamus uzņēmējus, vecos kauliņus kopā sameta Andra Šķēles projekts Tautas partija ar Aināra Šlesera lolojumu LPP/LC. Šādus piemērus varētu vēl turpināt, taču rezultāts ir viens - esam dabūjuši vecos vēžus jaunā maisiņā. Tiesa, ir arī pa vienai otrai jaunai organizācijai, taču tām izredzes iekļūt nākamajā Saeimā stipri vien līdzinās nullei.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pasažieru lidmašīnas katastrofā Krievijā sestdien gājuši bojā visi 62 tajā esošie cilvēki, lielākā daļa no viņiem - Krievijas pilsoņi, informēja amatpersonas un mediji.

Aviokompānijas FlyDubai laineris Boeing 737, kas ar 55 pasažieriem un septiņiem apkalpes locekļiem bija ieradies no Dubaijas, nogāzies un aizdedzies, sliktos laika apstākļos nolaižoties Rostovas pie Donas lidostā Krievijas dienvidrietumos.

Visi pasažieri bijuši Krievijas pilsoņi, bet par apkalpes locekļu pilsonību ziņu nav.

Telekanāls LifeNews vēsta, ka apkalpes locekļi bijuši «ārzemnieki».

Lidmašīna avarēja, sliktos laika apstākļos veicot otro nolaišanās mēģinājumu. Tās atlūzas izkaisītas lielā platībā.

Aviokatastrofu nav izraisījis terorakts, atzinuši Krievijas Transporta ministrijas pārstāvji, norādot, ka tiek izmeklēti vairāki katastrofas iespējamie cēloņi.

Īrija apsver iespēju izveidot «slikto banku», kurā tiktu apvienotas nacionalizētās bankas Anglo Irish Bank (AIB) un būvnieka Irish Nationwide finanšu divīzijas sliktie aktīvi. Šo struktūrvienību arī paredzēts izmantot, lai pārņemtu sliktos kredītus no citām grūtībās nonākušajām bankām, ziņo Reuters.

Īrijas ierēdņi izskata iespējas apvienot Irish Nationwide un AIB pēc tam, kad abas finanšu iestādes pārvietos savus aizdevumus uz Īrijas Valsts aktīvu pārvaldes aģentūru (NAMA). Jaunizveidotajā «sliktajā bankā» paliks tikai abu iestāžu sliktie kredīti, turklāt šajā finanšu iestādē tiek plānots nodot arī citu banku sliktos aktīvus.

AIB un Irish Nationwide apvienotajā finanšu iestādē varētu tikt iepludināti sliktie kredīti no tādām kompānijām kā Bank of Ireland, Allied Irish Banks, Irish Life & Pemanent, kā arī EBS.

Lielākā problēma šī plāna realizēšanā ir finansējums jaunizveidotajai «sliktajai bankai». Tiekot izskatīta iespēja finansējumu piesaistīt no Eiropas Centrālās bankas.

Rīgas osta mērķtiecīgi uzlabo ostas tehnisko ekipējumu, vispirms izveidojot velkoņu floti, tagad iegādājoties jaunu Igaunijā būvētu loču kuģi un mazliet vēlāk pērkot ledlauzi no Murmanskas, šodien loču kuģa Dina iesvētībās paziņoja ostas pārstāvji.

Tālākās nākotnes plānos esot ieceres iegādāties helikopteru, kas palīdzētu ločiem darbā sliktos laika apstākļos.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzina, ka ledlauzis Varma esot pietiekami vecs, un tā remontdarbi izmaksājot salīdzinošo dārgi, līdz ar to jauna ekipējuma iegāde esot nepieciešamība.

Rīgas ostas kapteinis Eduards Delvers savukārt neslēpa prieku, ka osta var atļauties iegādāties jaunāku tehniku. Delvers uzskata, ka vēl nepieciešams iegādāties arī helikopteru, kas sliktos laika apstākļos ļautu ločiem piekļūt kuģiem.

Ar paša loču kuģa Dina iesvētībām tik raiti negāja - pret kuģa bortu mestā šampanieša pudele saplīsa tikai ar trešo piegājienu.

Šodien Vācijas valdība piekritusi plānam, kas ļaus valsts bankām izskaust pēdējos «sliktos» jeb «toksiskos» aktīvus no savām bilancēm, ziņo news.bbc.co.uk.

Plāns paredz, ka bankas savus sliktos aktīvus varēs apmainīt pret valsts nodrošinātām obligācijām,papildus maksājot ikgadēju nodevu.

Vācijas valdība cer, ka šāds solis atdzīvinās kredītu tirgu, un bankas sāks aizdot gan viena otrai, gan patērētājiem.

Lai gan precīzi dati vēl nav zināmi, tirgū baumo, ka bankas, kuras vēlēsies piedalīties šajā valdības programmā, obligācijās varēs saņemt 90 % no savu «toksisko» aktīvu vērtības.

Jāpiebilst gan, ka šāds valdības plāns vēl vispirms ir jāapstiprina Vācijas parlamentam.

News.bbc.co.uk ziņo, ka Angeles Merkeles valdība šādu likumu vēlas pieņemt jau līdz jūlija sākumam.

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Šosestdien, 14.septembrī, Mežaparkā, Atpūtas alejā (pie Rīgas ZOO), notiks “Rudens kārumu festivāls”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 110 vietējie mājražotāji, dizaineri un amatnieki, kā arī būs īpaša street food un kārumu iela.

“Uz festivālu sabrauks mājražotāji no visas Latvijas, kas apmeklētājiem piedāvās mājas kūpinājumus - gaļu un zivtiņas -, svaigi ceptu maizi, dažāda veida sierus, mērces, sukādes, mājas vīnu un sidru. Ikviens varēs nogaršot tikko vārītus vēžus!” atklāja pasākuma organizatore Maira Ādmine.

Uz street food ielas festivāla apmeklētāju acu priekšā ceps dažnedažādas picas, gatavos latviešu nacionālo ēdienu, vārīs ukraiņu boršču.

Bērniem būs īpaša kārumu iela, kur varēs nobaudīt dažādu augļu burbuļlimonādi, konfektes, zefīru, saldējumu, popkornu, kartupeļu čipsus, cukurvati u.c.

“Mazos apmeklētājus izklaidēs cirka mākslinieki, animatori un retro karuseļi. Dienas garumā darbosies modes stūrītis, kur meitenes un zēni varēs uzlikt tattoo,” turpināja M. Ādmine.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Makšķerēšanas noteikumus, informē Zemkopības ministrijā.

Jaunajā noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā fiziskās personas Latvijas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības un iegūt zivis un vēžus savam patēriņam.

Noteikumu projekta atsevišķās nodaļās ir ietvertas īpašas prasības katram zivju ieguves veidam – makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām, nosakot attiecīgajam zivju un vēžu ieguves veidam pieejamos ūdeņus, prasības zivju un vēžu ieguves rīku izmantošanai, pieļaujamo loma lielumu un zivju vai vēžu garumu, lieguma laikus un vietas.

Noteikumu izstrādes gaitā, konsultējoties ar nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, noteikumos ietvertas arī jaunas prasības, tostarp aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, aizliegums aizķert zivis ar āķi jebkurā citā ķermeņa, nevis mutes daļā (cemmerēšana) un aizliegums atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, kā arī mainīts pieļaujamais zivju garums samam, zutim, strauta forelei un vēdzelei un mainīts loma lielums līdakām, zandartiem, strauta forelēm un zušiem. Tāpat jaunajos noteikumos atļautais loma lielums makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās vienai personai noteikts diennaktī.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Joprojām lielais nezināmais nākamgad – vai PVN likmes samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atspoguļosies konkrētā cenu samazinājumā veikalu plauktos.

Kā jau vairākkārt vēstīts, samazinātā PVN likme tiks piemērota pašmāju kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, lācenēm, mellenēm, rabarberiem un vēl citiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus un ogas arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tās būs audzētas Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi 21% apjomā. Tas nozīmē, ka pašmāju kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm un citiem zemnieku ražojumiem veikalos nākamgad vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Tāpat jāatgādina, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, PVN likmes pazemināšanas rezultātā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%–12%. Paredzams, ka šī soļa rezultātā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kg kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro/kg, bet pēc PVN samazināšanas – 0,30 eiro/kg. Savukārt ķiploku cena varētu samazināties pat par 38 centiem kilogramā – no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā. Tāpat der atgādināt, ka lielākajā daļā ES valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme, bet Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots PVN. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tostarp Latvijā, izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku. Salīdzinoši nesen samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem ieviesa arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Nozaru pārstāvji izvairās nosaukt konkrētus atbildīgos vai vainīgos, norādot, ka šī brīža ekonomiskajā krīzē nevar vainot vienu cilvēku vai notikumu.

Tomēr eksperti atzīst, ka lauvas tiesa atbildības par ekonomiskajām grūtībām jāuzņemas politiķiem, jo īpaši Aigara Kalvīša valdībām. Neatkarīgi no tā, vai viņa un iepriekšējo premjeru valdību paveiktais vai nepaveiktais bijis nekompetences, ļaunprātības vai pārmērīgas pašpārliecinātības rezultāts, ekonomiskie rādītāji, kā arī dažādu nozaru pārstāvju brīdinājumi bijuši pietiekami draudīgi, lai signalizētu par nepieciešamību pie varas esošajiem kļūt uzmanīgiem un piesardzīgiem ekonomiskās politikas regulēšanā. Roberts Ķīlis tajā pašā laikā norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī inteliģences pārstāvjiem, kas apzinājās to, kādas būs iepriekšējo gadu straujās izaugsmes sekas, bet acīmredzot savu viedokli nepauda pietiekami skaļi, lai tas tiktu sadzirdēts.

Labrīt!

Latvija

Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par konceptuālu atbalstu nākamā gada budžeta projekta un saistītajiem likumprojektiem. Tāpat Saeima šodien lems, vai iekļaut darba kārtībā valdošās koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā.

Vairākās vietās Latvijā notiks UNESCO nedēļas pasākumi. UNESCO nedēļa ilgst no 14. līdz 18. oktobrim. Tās laikā notiek pasākumi, kas veltīti lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai.

Lai gan patlaban Rīgas biroju tirgū vēl ir brīvi aptuveni 25% biroju telpu, tomēr jau pēc sešiem līdz deviņiem mēnešiem atrast piemērotas biroja telpas, kuras ir lielākas par 1500 kvadrātmetriem, būs ļoti grūti, sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvia izpilddirektore Olga Kozina.

Dažādais biroju telpu aizpildījums apstiprina to, ka krīze nodalīja labos un sliktos biroju ēku projektus, sacīja Kozina.

«Kādu brīdi tirgus bija «nomnieku tirgus», kurā nomnieki varēja diktēt nosacījumus. Daži īpašnieki tam spēja pielāgoties un telpu aizpildījuma līmeni uzturēja augstu vai arī veiksmīgi piesaistīja jaunus nomniekus. Toties daži īpašnieki diemžēl nebija tik elastīgi, un vēl tagad var redzēt atsevišķas ēkas, kurās neaizpildīto platību īpatsvars ir lielāks par 80%. Tai pat laikā ir ēkas, kurās brīvo platību īpatsvars nav lielāks par 5%,» skaidroja Kozina.

Viņa piebilda, ka patlaban izveidojusies tāda situācija, kad lielām kompānijām, ņemot vērā viņu striktās prasības pret telpām, ir diezgan grūti atrast sev piemērotu biroju.