Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Uzņēmums SIA BISS dalās ar inovācijām un moderniem risinājumiem autostāvvietu pārvaldībā ziemā un sliktos laika apstākļos

Šobrīd, kad valda mīnusi un gandrīz katru dienu iet sniegs, tas neaptur no cilvēku ikdienas. Dodoties uz darbu, veikaliem un citiem galamērķiem nozīmē arī izmantot stāvvietas. Ziemai iestājoties, autovadītājiem ir svarīgi apsvērt, kādas iespējas piedāvā autostāvvietas, it īpaši, ja runa ir par ērtībām un efektivitāti.

Tradicionālie žetoni un modernās ANPR (Automātiskā numura zīmes atpazīšana) kameras ir divi populāri risinājumi autostāvvietu pārvaldībā, bet kura no tām piedāvā labāku pieredzi ziemas apstākļos? Vai tradicionālie žetoni spēj piedāvāt ērtības ziemas apstākļos, vai arī ir vērts apsvērt modernās ANPR kameras?

Autostāvvieta ar žetoniem: Tradicionālais, Bet neērtais risinājums ziemā

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Domājams, vēl samērā daudzi atceras iepriekšējo globālo finanšu krīzi, kad līdz ar milzīga apmēra naudas sadegšanu izgaismojās daudzu pasaules banku caurumi.

Eiropā problēmas finanšu sektoram raisīja vēl arī sekojošā reģiona parādu krīze. Tas nozīmēja, ka vairākās Dienvidu valstīs banku sektors īsti pārliecinošs joprojām neizskatījās pat pirms šīs pandēmijas.

Sevi, šķiet, piesakot Covid-19 nākamajam vilnim, daudzu kompāniju finansiālie izaicinājumi var ievilkties un kļūt dziļāki. Tas raisa risku, ka kādā brīdī problēmas būs arī bankām, kur pat nosacīti visai spēcīgi uzņēmumi var attapties, ka vairs nespēj norēķināties par savām parādsaistībām. Jeb – ja esmu tev parādā 10 tūkstošus, tā ir mana problēma. Savukārt, ja esmu tev parādā 100 miljonus, tā jau ir tava problēma.

Pārāk daudz banku

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē...

Bloomberg izceļ analītiķu teikto, ka Eiropas banku sistēma kopumā nākamajā gada vien var pārciest nesamaksātus parādus 255 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, vienmēr zināms risks ir tam, ka notiek kaut kas neparedzēts.

Eiropas Centrālās banka (ECB) norādījusi, ka, piemēram, vēl viena plaša pandēmijas ierobežojumu kārta apgrūtināto aizdevumu kaudzi var papildināt par vienu triljonu eiro!

Ja tā arī būs, tad nebūt nav izslēgts, ka veco kontinentu atkal pārņem kādi lēmumi par banku glābšanu. Šķiet, nevajadzētu maldināt sevi ar to, ka tas tad bieži vien nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Jāpiebilst, ka Eiropas banku akciju cenu kopuma vērtība šogad noplanējusi zemāk jau par 40%. “Būs bankas, kas cietīs vairāk un kurām nebūs pietiekami daudz kapitāla vai tās būs tuvu šai robežai. Ar tīru privātā sektora risinājumu, iespējams, nepietiks, lai izkļūtu no šīs krīzes ar spēcīgu banku sektoru,” Bloomberg komentē Londonas Biznesa universitātes pasniedzēji.

Tiek arī piebilsts, ka pagaidām skaidrības par bankas bilanču bojājumiem neesot. Tiesa gan, trauksmes signāli skanot pie tādu aizdevējiem kā BNP Paribas (Francija) un HSBC Holdings (Apvienotā Karaliste) durvīm. BNP Paribas brīdinājusi, ka tai problēmas var radīt aviācijas un tūrisma industrijas nostopēšanās. Tāpat Vācijas Commerzbank AG ziņojusi, ka sagaida vairāk saistību nepildīšanas gadījumus un mēģinājusi palielināt savu kapitāla drošības spilvenu.

Faktiski ar bažām tiek gaidīts tas brīdis, kad beigsies valdību atbalsta programmas. Tad arī varēs redzēt, cik izturīga un ilgtspējīga ir aktuālā ekonomikas atveseļošanās.

Valdības un bankas ar moratoriju un saistību maksājumu atbrīvojumu starpniecību lielu daļu ekonomikas uztur pie dzīves. Tiesa gan, daudzos gadījumos šāda kompāniju dzīvība galu galā var būt pielīdzināma veģetatīvai stadijai. Ir pat manāmas aplēses, ka pēc šīs pandēmijas vajadzēs vēl kādus 10 gadus, lai tiktu galā ar šīs ērās kredītiem.

Pavisam reālas problēmas jau tagad ir Itālija, kuras valdībai nupat nācās piekrist Banca Monte dei Paschi di Siena lielas daļas tās ekstra slikto kredītu (11,6 miljardu eiro apmērā) pirkšanai. Banka jau ir glābta un gandrīz 70% no tās akcijām pieder valdībai. Pieejamā informācija liecina, ka Itālijas valdība meklē investoru, kas no tās šīs daļas varētu nopirkt. Skaidrs, ka tas nenotiks pie nefunkcionējošas bankas (jautājums gan par cenu).

“Sagatavošanās un problēmu identificēšana šobrīd ir vissvarīgākā lieta. Fāze, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir gatavošanās triecienam,” vēl septembra beigās norādīja ECB Banking Supervision vadītājs Andrea Enria.

“Varas iestādēm ir jāgatavojas sliktām lietām. Tām vajadzētu pavadīt laiku sava veida aktīvu pārvaldīšanas rīka sagatavošanai, ja tas galu galā būtu vajadzīgs. Pavisam privāti viņiem arī vajadzētu rūpīgi domāt par to, kā veikt publisku banku glābšanu,” piebildis arī bijušais Anglijas Bankas vadītāja vietnieks Pauls Takers.

“Pandēmija eirozonas amatpersonas jau piespieda lauzt tabu par kopēju aizņemšanos. Tikmēr banku nozares nepatikšanas arī var likt tām vēlreiz apsvērt politiski sarežģītus soļus. Runas par Eiropas “slikto banku”, kura pārņemtu sliktos aktīvus, parādījās jau aprīlī,” atgādina Bloomberg.

Šādi milzīgu pārmaiņu laiki dažiem sniegs arī iespējas. Dažādu uzņēmumu aktīvus un daļas pa lēto varēs uzpirkt visi tiem, kam šādā brīdī būs paliksi nauda (tam palīdzēs arī zemās procentu likmes).

Kas ir kopīgs futbola stadionam, jāšanas skolai, gaisa mitrinātājam cigāriem un miljoniem skaidrā naudā? Tie ir aktīvi, ko policija pēdējos gados konfiscējusi likumpārkāpējiem visā Eiropā. Pieaug tendence, ka organizēti noziedzīgi pārrobežu grupējumi pārvērš iegūto peļņu namīpašumos, automašīnās vai luksusprecēs, vai paslēpj to citās ES valstīs. Likumsargiem nav viegli turēt līdzi. Noteikumi par likumpārkāpējiem piederošas mantas atsavināšanu dažādās valstīs atšķiras, un tas nevajadzīgi sarežģī konfiskācijas procesu, padaro to neefektīvu gan pie mums, gan ārzemēs. Šodien es ierosinu vairākus ES tiesību aktus, lai labotu šo situāciju un atvieglotu likumsargu darbu, ļaujot dot triecienu mafijas grupējumiem pa vājāko vietu, proti, atsavinot viņu peļņu.

Organizētā noziedzība Eiropā ienes vairāku miljardu peļņu gadā. Globālā narkotiku tirdzniecība vien ģenerē gandrīz 240 miljardus eiro ieņēmumus gadā - vairāk nekā Eiropas lielie, daudznacionālie uzņēmumi Nestlé, Statoil un Carrefour kopā. Ieņēmumi no šīm aktivitātēm, tāpat kā no cilvēku tirdzniecības, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, krāpniecības un citiem noziegumiem, ieripo tieši noziedznieku kabatā vai tiek pārvērsti materiālās vērtībās. Savukārt ienākumi tiek izmantoti, lai finansētu jaunas noziedzīgas darbības, un tas atkal nodara kaitējumu Latvijas un Eiropas legālajai ekonomikai. Eiropas pilsoņiem tiek ne vien atņemta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē vai skolās, bet arī tiek kavēta ekonomikas izaugsme, jo tiek kropļoti tirgi un liegti legāli ieguldījumi. Krīzes laikā, kad mums jādabū daudz cietusī Eiropas ekonomika uz kājām, ir vēl svarīgāk novērst tiesību aktu nepilnības, kuras savā labā izmanto likumpārkāpēji.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Atsauksmes par manu iepriekšējo rakstu par Parex glābšanu (Vai vajadzēja glābt Parex banku?) liecina, ka vairums lasītāju tā arī nesaprata, kas notika ar banku. Īpaši to, kāpēc «Latvijas sapnis» pēkšņi atradās tik bēdīgā stāvoklī? Pacentīšos īsi atbildēt arī uz šiem jautājumiem.

Tik tiešām vairākus gadus Parex banka tika minēta kā Latvijas analogs «amerikāņu sapnim». Praktiski sākot no nulles, tās galvenie akcionāri spēja uzbūvēt spēcīgu bankas impēriju, kura Baltijas tirgū spēja kā līdzīga ar līdzīgu konkurēt ar zviedru banku gigantiem. Tas bija izcils panākums, kas iedvesmoja visu Latvijas biznesu. Bet, lai saglabātu liela spēlētāja statusu, Parex bankai bija nepieciešams nemitīgi audzēt aktīvus. Audzēt, attiecīgi, vajadzēja arī bilances pasīvu pusi - privātpersonu depozītus un sindicētos aizņēmumus. Banku biznesa specifika ir tāda, ka tradicionālie aktīvi - kredīti, kā likums, ir ilgtermiņa. Savukārt tradicionālie pasīvi - depozīti un sindicētie kredīti - ir īstermiņa. Tādēļ, lai uzturētu bankas likviditāti, daļu savu aktīvu bankas izvieto augstas likviditātes vērtspapīru portfeļos. Depozīta vai sindicētā kredīta atmaksas nepieciešamības gadījumā, daļa portfeļa tiek pārdota. Pēc tam, kā likums, tiek atjaunots status quo, piesaistot jaunu depozītu vai sindicēto kredītu. Saprotams, ka šis mehānisms labi darbojas tad, ja tirgos saglabājas stabila situācija vai notiek tikai nelielas svārstības. Savukārt to, ko piedzīvoja pasaules finanšu tirgus 2008. gada septembrī-oktobrī, savādāk kā par katastrofu nosaukt nevar. Spēcīgus kritumus piedzīvoja kā akciju, tā arī obligāciju tirgus (kāpēc: skat. Pasaules margin call).

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Krievijas bankas restrukturizē kredītus, lai slēptu reālo «slikto» kredītu parādu apjomu. Par to ziņo laikraksts Komersant atsaucoties uz reitingu aģentūras Ekspert РА pētījumu, raksta Lenta.

Pēc reitingu aģentūras aprēķiniem, katrs trešais banku restrukturizētais kredīts izrādīsies saistības nepildošs. Tas novedīs pie tā, ka 2009. gada beigās reālais problemātisko aktīvu apjoms bankām sasniegs 20 - 22%, lai arī tikai kavēto kredītu apjoms būs līdz 10%. Pārējie pāries defaultā, slēpti pagarinātajos aizdevumos. Pie tam visaktīvāk ar kredītu restrukturizāciju Krievijā nodarbojas bankas, kas ietilpst 200 lielāko kredītiestāžu skaitā.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Tā intervijā Db atklāj aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Zolotarevs, skaidrojot, ka Latvijā visas vadošās bankas «sēž uz saviem slikto kredītu portfeļiem, pārvērtē tos un viss. Savukārt līdzīgā situācijā Islandē uzreiz parādījās vairākas bankas, kas izteica gatavību pārdot bezcerīgos kredītus ar lielām atlaidēm».

Kāpēc bankas, piem., Latvijā nepārdod sliktos kredītus?

Katram savs stāsts. Kapitālam ir nelielas izmaksas, piem., depozītiem, arī kredīti no Skandināvijas mātes bankām. Viņiem sanāk lētāk turēt sliktos kredītus nekā pārdot, jo, kad pārdod sliktos kredītus, kuriem izveidoti uzkrājumi, jānoraksta zaudējumi. Investoram izdevīgi pirkt slikto kredītu par cenu 10 - 15 centi par dolāru, proti, ar 80 % - 90 % atlaidi, citādi nav jēgas.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.