Jaunākais izdevums

Nākamajās piecās dienās Latvijā gaidāms karsts laiks, galvenokārt Kurzemi šķērsos lietus un negaisa mākoņi, prognozē sinoptiķi.

Karstuma vilnis sāksies sestdien, kad gaisa temperatūra pakāpsies līdz +23..+27 grādiem, un turpmākajās dienās gaiss kļūs vēl par vienu vai diviem grādiem karstāks. Pūšot lēnam līdz mērenam austrumu, dienvidaustrumu vējam, vēsāks laiks saglabāsies Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Mākoņu, nokrišņu un jūras brīzes ietekmē reizēm arī citviet Rietumlatvijā gaisa temperatūra dienas laikā būs zemāka.

Naktīs valsts lielākajā daļā termometra stabiņš nenoslīdēs zem +10 grādiem, vietām saglabājoties virs +15 grādiem.

Sestdien, svētdien un pirmdien nokrišņi tiek prognozēti galvenokārt tikai Kurzemē, lai gan īslaicīgs lietus iespējams arī vietām valsts centrālajā daļā. Dažviet gaidāms pērkona negaiss, kas izraisīs stipras lietusgāzes, iespējama arī krusa un lielas vēja brāzmas.

Nākamās nedēļas otrajā pusē, visticamāk, kļūs vēsāks. Pirms laikapstākļu maiņas īslaicīgs lietus un pērkons iespējams daudzviet Latvijā. Ja gaisa temperatūra pazemināsies vien nedaudz un diennakts vidējā temperatūra saglabāsies virs +15 grādiem, būs sākusies meteoroloģiskā vasara.

Jau ziņots, ka Latvijas lielākajā daļā mežos saglabājas augsta ugunsbīstamība, bet valsts dienvidaustrumu novados tā ir ļoti augsta, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Saules ultravioletais starojums tuvojas gada augstākajam līmenim, tādēļ sauļojoties jāievēro īpaša piesardzība. No saules visvairāk jāsargājas laika periodā no plkst.12 līdz 15. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē.

Ūdens temperatūra peldvietās pagaidām ir zemāka par +15 grādiem. Speciālisti atgādina, ka sakarsis cilvēks nedrīkst mesties aukstā ūdenī, jo strauja ķermeņa temperatūras maiņa var izraisīt krampjus un sirdsdarbības problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidostā pieaug pasažieru skaits, komersanti attīsta biznesu

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Vaicāts, vai pēdējo dienu karstais laiks ietekmē lidostas darbību, viņš atzīmē, ka parasti karstā laika dēļ pieaug lidmašīnu ieskriešanās distance, bet Liepājā tas nav kritiski. Gluži pretēji, karstums nozīmē skaidru laiku un labu redzamību, ko airBaltic Training Pilotu akadēmija izmantojot par visiem 100%.

Cipari augšā

Pirmajos piecos mēnešos lidosta apkalpojusi 4652 pasažierus. Aprīlī airBaltic uzsāka lidojumus piecreiz nedēļā, palielinot lidojumu skaitu par diviem. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, pieaugums ir virs 29%. Pēc A. Sprūdes teiktā, svarīgi ir, ka palielinājies ne tikai lidojumu un pasažieru skaits, bet arī katru gadu par apmēram pieciem procentpunktiem pieaudzis lidmašīnu piepildījums. Attiecīgais rādītājs ziemas periodā ir zem 50%, bet vasarā – jau pāri par 60%. Lidojumi piecas dienas nedēļā nodrošina biznesa pasažieru normālu ceļojumu apriti. Lidojumi trīsreiz nedēļā ne vienmēr ļāva uzņēmējiem un tūristiem sakombinēt sev piemērotus lidojumu plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Žila Verna vēja tunelis spēj atveidot visus klimatiskos apstākļus

Lelde Petrāne, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Eiropā - Vācijā, Polijā, Čehijā, Francijā - pārspēti līdzšinējie jūnija karstuma rekordi - gaisa temperatūra jau vairākas dienas tuvojas un vietām pat pārsniedz 40 grādu atzīmi un prognozes liecina, ka svelme būs jāiztur vēl kādu laiku.

Tostarp Francijā un Šveicē ceturtdien tiek solīta vairāk nekā 40 grādu liela svelme. Francijas amatpersonas pat izteikušas nopietnus brīdinājumus par risku dzīvībai, vēsta BBC.

Vācijas austrumos pie Polijas robežas gaisa temperatūra pakāpusies līdz vismaz +38,6 grādiem, par vienu grāda desmitdaļu pārspējot līdzšinējo jūnija nacionālo rekordu, kas reģistrēts 1947.gadā.

Meteorologi skaidro, ka Eiropas karstuma vilni atnesušas karstā gaisa masas no Ziemeļāfrikas. Turklāt šāds karstums uzskatāmi demonstrē globālās sasilšanas ietekmi un ar šādiem laikapstākļiem nākotnē jārēķinās daudz biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Asus ZenBook Pro Duo" sniedz iespēju vienlaikus darīt vairāk, kaut katrā ekrānā skatīties citu filmu.

Klēpjdatoru nozares attīstībā var vilkt zināmas paralēles ar viedtelefoniem. Pēc agrīniem eksperimentiem agrāk vai vēlāk lielākie ražotāji nonāca pie līdzīgiem modeļiem un turpināja tos atražot, iekļaujot pa nelielam uzlabojumam. No lietotāja skatupunkta tas nemaz nav slikti, jo, nomainot ierīci, produktīvu darbu var turpināt bez īpašas pierašanas. Tomēr kādu īstu inovāciju ik pa laikam prasās gan. Ar aizraujošiem jaunumiem pērnā gada nogalē pie patērētājiem devās "Asus", prezentējot ļoti neparastu klēpjdatoru ar veseliem diviem ekrāniem – "ZenBook Pro Duo".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Klēpjdatoru ražotāji jau agrāk pamanījušies iestrādāt nelielus ekrānus pamatnes daļā. "Apple MacBook" ir "Touch Bar" skārienekrāna josla, tas pats "Asus" pirms pāris gadiem displeju iestrādāja skārienpaliktnī. Taču "ZenBook Pro Duo" ir pirmais, kurā sekundārais OLED ekrāns ir gandrīz tikpat liels kā tastatūra un to var pārtaisīt par primārā ekrāna «pagarinājumu». Proti, dokumentu var atvērt pa abiem ekrāniem – 15 collu galveno un 14 collu palīgdispleju – un skatīt krietni lielākā izmērā. Protams, ar pārrāvumu ekrānu savienojuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāniju sasniedzis karsts gaiss no Āfrikas, un nākamnedēļ svelme gaidāma lielā Eiropas daļā, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Patlaban tikai Spānijā spēkā brīdinājums par 40 grādu karstumu; nākamās nedēļas sākumā šāda gaisa temperatūra prognozēta arī Francijā. Sagaidāms, ka liels karstums nākamnedēļ būs arī citviet Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā.

Prognozes par karstuma spēku, izplatību un noturību pagaidām ir dažādas. Iespēja, ka jūlija nogalē arī Baltijas valstīs gaisa temperatūra pakāpsies līdz +30 grādiem vai augstāk, ir nepilni 50 procenti.

Šīs nedēļas izskaņā Latvijā turpināsies gaisa temperatūras paaugstināšanās. Svētdien un pirmdien valsti no rietumiem šķērsos neliela aukstā atmosfēras fronte, gaidāms lietus un arī stipras pērkona lietusgāzes. Paredzams, ka pēc maza temperatūras krituma nākamās nedēļas gaitā laiks atkal kļūs saulaināks un siltāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Daudzviet Eiropā pārspēti karstuma rekordi

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā vidējā spot cena bija augstāka par 60 EUR/MWh, palielinoties par 13% līdz 60.12 EUR/MWh, salīdzinot ar 3. nedēļu, informē AS Latvenergo.

Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena pieauga par 19%, Igaunijā sasniedzot 64.83 EUR/MWh, Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 65.06 EUR/MWh, savukārt Latvijā – 65.08 EUR/MWh. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidū spot cenas pārsniedza 79 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā aukstie laikapstākļi, it īpaši krasais gaisa temperatūras samazinājums nedēļas vidū, veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Sausie laikapstākļi un sniega trūkums Ziemeļvalstu ūdens rezervuāros sekmēja zemu piepildījuma līmeni. Papildu faktori, kas veicināja cenu pieaugumu, bija zema vēja staciju izstrāde reģionā, kā arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtība, kas aizvien palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kas ieguva un kas zaudēja, slēdzot Rīgas ielas autosatiksmei

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pagājušā nedēļā Igaunijā pieauga elektroenerģijas biržas cena; Latvijā un Lietuvā tā samazinājās

Monta Glumane, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sistēmas cena pieauga par 6% līdz 53,10 eiro par megavatstundu (MWh),informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52,78 eiro par megavatstundu (MWh), palielinoties par 3%. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3%, un abās valstīs vidējā nedēļas cena bija 54,66 eiro par megavatstundu (MWh).

Aukstāki laikapstākļi Nord Pool reģionā veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā. Nedēļas pirmajā pusē bija augsta vēja staciju izstrāde. Aizvadītajā nedēļā pieauga gan kurināmo izejvielu (ogļu un gāzes) tirgus cenas, gan oglekļa emisijas kvotu cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 10 305 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 9 909 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas vidū Latvijā sāks paaugstināties gaisa temperatūra, visas nedēļas garumā palaikam gaidāmi nokrišņi, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un «Global Forecast System».

Otrdien laikapstākļi tikpat kā nemainīsies, daudzviet snigs un puteņos. Naktī uz trešdienu, norimstot vējam, gaidāms sals līdz -11 grādiem. Paredzams, ka trešdien un naktī uz ceturtdienu visu valsti no rietumiem šķērsos nokrišņi, un ceturtdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +8 grādiem.

Lielākā ciklonu aktivitāte - stiprākie nokrišņi un vēji - iespējama nedēļas nogalē. Visticamāk, gaisa temperatūra vairs nenoslīdēs zem nulles, bet arī nepārsniegs +10 grādus.

Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamnedēļ ciklonus varētu nomainīt anticiklons. Šādā gadījumā laiks būs krietni sausāks, dienas kļūs saulainākas un siltākas, bet naktīs piesals.

Komentāri

Pievienot komentāru