Karjera

Latvijā strādā tikai 6165 ārzemnieki

Dienas Bizness, 20.05.2015

Rīgas indiešu restorānā Indian Raja jau septīto gadu strādā pavārs no Indijas Bhairavs Singhs, kurš pirms tam desmit gadu strādājis Dubaijas indiešu restorānā. B. Singhs atzīst, ka Rīgā jau ir iedzīvojies un jūtas apmierināts gan ar sadzīvi, gan darbu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Visvairāk mūsu valstī nodarbināto ārzemnieku, kas veic nekvalificētu darbu, ir no Bulgārijas – 697, Ukrainas – 457, Krievijas – 386 un Baltkrievijas – 327. Savukārt kvalificētā darba veicēju visvairāk ir no Krievijas – 230, Vācijas – 85 un Ukrainas – 76.

Tas, ka daudz viesstrādnieku ir no Bulgārijas, skaidrojams ar to, ka Bulgārijas kā ES dalībvalsts pilsoņiem faktiski nav nekādu šķēršļu vai ierobežojumu darbam citā ES dalībvalstī, šajā gadījumā – Latvijā. Tas attiecas arī uz darba samaksu. Ja, piemēram, viesstrādniekam no Ukrainas, kurš veic mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu, jāmaksā ne mazāk kā vidējā alga valstī (765 eiro), tad šis noteikums nav attiecināms uz strādājošo no Bulgārijas.

Kā skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, lai trešo valstu strādājošie atbilstu statusam «kvalificēta darba veicējs», viņiem jābūt augstākajai izglītībai un Latvijā jāstrādā amatā, kas atbilstošs iegūtajai izglītībai. Piemēram, ja kāds programmētājs no Indijas strādā Latvijā kā programmētājs, viņš atbilst kvalificēta darbinieka statusam, bet, ja, piemēram, žurnālists ar augstāko izglītību no Ukrainas ierodas Latvijā un strādā darbu, kas nav saistīts ar iegūto žurnālista izglītību, bet, piemēram, par pārdošanas menedžeri, viņš neatbilst kvalificēta darbinieka statusam. Šie kvalificētie ārvalstu strādājošie saskaņā ar ES direktīvu saņem ES Zilo karti, kas viņiem sniedz virkni atvieglojumu nodarbinātības kārtībā, kādi neattiecas uz zemu vai vidēji kvalificētiem strādājošajiem. Piemēram, ja šie ārvalstnieki, kvalificētā darba veicēji, Latvijā nostrādājuši trīs gadus, viņi var mainīt darba devēju bez saskaņojuma ar PMLP. ES Zilā karte tiek izsniegta arī ārvalstniekiem, kas ir amatpersonas uzņēmumos vai prokūristi. Darba devējiem ES Zilās kartes turētājiem mēnesī jāmaksā ne mazāk kā pusotra vidējā alga valstī.

Nozare, kurā visbiežāk tiek nodarbināti ārzemnieki, ir kravas pārvadājumi, tajā nodarbināta apmēram puse no visiem Latvijā strādājošajiem ārzemniekiem.

Darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm ir gara un sarežģīta procedūra. Uzņēmējam, kurš vēlas savā uzņēmumā nodarbināt šādu ārvalstnieku, vispirms konkrētā vakance jāizsludina Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Ja mēneša laikā uz to nepiesakās neviens Latvijas iedzīvotājs, tad uzņēmējs var sākt kārtot dokumentus ārvalstnieka piesaistei. Vispirms darba devējam jāiesniedz PMLP konkrētā izsaukuma pieprasījums (kopā ar darba līgumu vai tā projektu un ārzemnieka izglītības dokumentiem). Tad ārzemnieks Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniedz dokumentus vīzas pieprasīšanai, ja vīza nepieciešama. Darba atļauju izsniedz PMLP. Tad ārzemnieks reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs. Jāpiebilst, ja darba devējs vēlas pieaicināt kvalificētā darba veicēju, kas var pretendēt uz ES Zilo karti, tad jāiziet visa iepriekšminētā procedūra, tikai nav jāreģistrē vakance NVA.

Zivju pārstrādes uzņēmuma Gamma-A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka uzņēmumā tiek nodarbināti bulgāru viesstrādnieki, jo viņi ir ES pilsoņi un nav jāiziet tik sarežģītas procedūras kā ar trešo valstu viesstrādniekiem. I. Pūciņš arī apgalvo, ka Latvijā strādājošos atrast neesot iespējams, un atklāj, ka bulgāru motīvi, kādēļ viņi strādā Latvijā, nevis savā dzimtenē, ir līdzīgi tiem, kāpēc uz citām ES dalībvalstīm strādāt dodas Latvijas iedzīvotāji. Proti, tās ir kredītsaistības, pārsvarā visiem bulgāru viesstrādniekiem ir dzimtenē ņemti kredīti, kuri jānomaksā.

Plašāk Latvijā strādā tikai 6165 ārzemnieki trešdienas, 20.maija laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus

LETA, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamnedēļ skatīs jautājumu par regulējuma izmaiņām, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka līdz ar šādām izmaiņām varētu piesaistīt 200 līdz 300 papildu darbiniekus no ārvalstīm. Viņš gan piebilda, ka «šis nav atvērts darba tirgus».

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka šis jautājums nedēļas laikā vēl tiks precizēts un tad par to lems valdība. Tomēr viņš izteica prognozi, ka šie jautājumi tiks izskatīti nākamās nedēļas valdības sēdē.

Tāpat tikšot izvērtēti nozaru pārstāvju iebildumi, jo, piemēram, mediķu arodbiedrībai ir iebildumi pret izmaiņām. Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka ārstu arodbiedrības iebildumi jāņem vērā. Ja nebūs panākta vienošanās, tad nacionālā apvienība būšot ārstu pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No milzu caurulēm gatavo pagrabus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija: Autokravu pārvadājumu nozarē daļai uzņēmumu jau ir bankrota stāvoklis

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autokravu pārvadājumos šogad vērojams kritums aptuveni 30-40% apmērā, un daļai uzņēmumu jau ir bankrota stāvoklis, informēja pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Viņš uzsvēra, ka pašreiz situācija nozarē ir slikta, jo daudzās valstīs turpinās dažādi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, turklāt Eiropas Savienība jūlijā atbalstīja autokravu transporta reformu, kas neatbilst Latvijas interesēm.

Pociluiko stāstīja, ka kravu apjomi, salīdzinot ar aprīli vai maiju, nav pieauguši. "Kravu apjomi nav lieli - rūpnīcas nestrādā vai strādā samazinātā apjomā, daudzās valstīs ir dažādi ierobežojumi. Turklāt nav normāli, ka ir valstis, kur iebraucot kravas auto šoferiem jāievēro 14 dienu pašizolācija," stāstīja asociācijas vadītājs, skaidrojot, ka pārvadātāju uzņēmumam tas dārgi izmaksā.

Šogad aptuvenais kravu apjoma kritums pret pērno gadu ir 30-40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā viesstrādnieku jautājums ir politizēts, ukraiņi amortizē Polijas darba tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ukraiņu viesstrādnieku skaits Polijā pēc Krimas okupācijas un karadarbības sākšanās Austrumukrainā 2014. gadā ir seškāršojies. Pērn jaunas īslaicīgā darba atļaujas Polijā ir saņēmuši 1,3 milj. ukraiņu, un 116 tūkst. ir saņēmuši ilgtermiņa darba atļaujas, raksta Financial Times. DB jau rakstīja (30.03.2017.), ka arī Latvijā 2016. gadā no 6007 jaunajām darba atļaujām puse ir piešķirtas ukraiņiem.

Polijas novecojošajā sabiedrībā ar augstu ekonomisko emigrāciju uz labklājīgākām valstīm ukraiņu straujais pieplūdums ir tieši laikā. Ukraiņu migrācijas pētnieks un Barclays bankas ekonomists Tomāšs Viladeks FT šo situāciju raksturo kā poļu pašu migrācijas tendenču visai precīzu atspoguļojumu, jo ukraiņi Polijā darba tirgū aizņem tās pašas pozīcijas, ko poļu viesstrādnieki, piemēram, Vācijā. Pārsvarā tas ir darbs pakalpojumu sfērā un viesmīlības sektorā. Pēc Barclays analīzes ukraiņu pieplūdums Polijā ir palēninājis darba algas kāpuma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Emigrants: Ja man tiktu dota iespēja aizbraukt vēlreiz, es atteiktos

Krišjānis Zauers, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasa atvieglot darbaspēka ievešanas nosacījumus

Sandra Dieziņa, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ārzemnieku smadzenes par Latvijas algu

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi, lēti un nedeldē biroja krēslus – darbaspēka deficīta problēmas atsevišķās jomās varētu risināt aktīvāka ārzemnieku attālināta nodarbināšana

DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka drīzumā viesstrādnieki varētu kļūt par ikdienišķu parādību lauksaimniecībā. Gatavību izspēlēt viesstrādnieku kārti iepriekš apliecināja arī vairāku citu nozaru pārstāvji, jo pašmāju darba rokas tiek vērtētas kā pārāk vājas vai nepietiekamas virknē jomu. Lauksaimnieki (īpaši domājot par dārzeņkopību un augļkopību) pat aicināja ievest miljonu viesstrādnieku, jo tie, nākuši no ekonomiski knapākām valstīm, varētu risināt darbaspēka trūkumu sezonas darbos. Līdzšinējā būvnieku pieredze rāda, ka Latvijas līmeņa atalgojums liekas saistošs cilvēkiem no bijušajām PSRS republikām. Arī kravu pārvadātāji šoferu trūkumu izjūt jau gadiem, tāpēc pārvadājumu biznesā patlaban stūri groza liels pulks Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem ārzemju jūrniekiem, kas izglābušies no pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē avarējušā zvejas kuģa Daļnij Vostok, noteikts administratīvais arests, trešdien paziņoja Sahalīnas apgabala Federālā migrācijas dienesta pārvaldes pārstāvis. Jūrnieki tiks saukti pie atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijā.

«Mēs izvaicājam visus ārzemniekus un saucam viņus pie administratīvās atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijas Federācijā,» sacīja pārvaldes pārstāvis.

7.aprīlī visa tralera ekipāža tika nogādāta Korsakovas ostā, Sahalīnā. Izdzīvojušo vidū ir 35 Krievijas un 26 ārvalstu pilsoņi. Visi ārzemnieki ir aizturēti kā cilvēki, kas nav izgājuši robežkontroli, un atrodas apcietinājumā.

Pēc sarunām ar diplomātiem citu valstu pilsoņiem tiks izsniegti pagaidu dokumenti, un viņi tiks deportēti.

Uzņēmumā Magellan, kuram piederēja avarējušais kuģis, nespēja paskaidrot, kāpēc uz kuģa bijuši ārzemnieki. Jūrnieku arodbiedrība apgalvo, ka ārzemju strādnieki paši maksājuši kuģa īpašniekam par tiesībām strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija pirmdien publiskoja 27 valstu sarakstu, no kurām Lietuvā drīkst ierasties ārzemnieki.

Turklāt tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no 24 valstīm šajā sarakstā, divas nedēļas nebūs jāpavada pašizolācijā.

Pašizolācija nebūs nepieciešama tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Lietuvā drīkst ierasties arī ārzemnieki no Īrijas, Maltas un Spānijas, taču viņiem pēc ierašanās divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

No šodienas 16 Šengenas valstu pilsoņi var ieceļot Igaunijā bez karantīnas 

No šodienas Igaunijā būs atļauts ieceļot 16 Šengenas valstu pilsoņiem, vairs neizvirzot...

Veselības ministrija paskaidrojusi, ka no valstīm, kurās pēdējo 14 dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir 15 līdz 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemniekiem būs atļauts ierasties Lietuvā, taču pēc ierašanās viņiem 14 dienas būs jāpavada pašizolācijā.

Ja valstī saslimušo skaits ir mazāks par 15 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemnieki no šīm valstīm drīkst ierasties Lietuvā un viņiem pašizolācija nav nepieciešama.

Šī kārtība attiecas tikai uz ārzemniekiem no Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices un Lielbritānijas. Ārzemniekiem no trešajām valstīm Lietuvā ierasties joprojām aizliegts.

Valstu sarakstu Veselības ministrija atjaunos katru pirmdienu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas izmaiņas katrā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārvalstu investīciju vilnis noplok

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu ārvalstu tiešo investīciju bilance uzņēmumu kapitālos Latvijā samazinās.

Kopējā tendence atgādina vilni, kurš savu maksimumu sasniedza 2015. gadā, bet pašlaik sāk zaudēt savu spēku (plašāk – 08.11.2017.). Neskatoties uz to, ka ārvalstu investīciju bilance nekur tālu nav aizslīdējusi un pašlaik ir aptuveni 2013. vai 2014. gada līmenī, tomēr tendence sāk iezīmēties. Un iezīmējas skaidri – šā gada desmit mēnešos ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālu portfelis piedzīvoja kritumu vairāk nekā par 80 miljoniem eiro. Iespējams, vilni apslāpējis fakts, ka dzīvi beigusi daža laba čaulas kompānija vai uzņēmumi, kas izveidoti kādiem īpašiem projektiem. Par to varētu liecināt arī tas, ka šis gads būs trešais precedents 25 gadu garumā kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā (kad mums jau bija pusotrs tūkstotis ārvalstu investoru), kad ārvalstu investoru skaits krīt, nevis kāpj. Līdz šim tas noticis ar gandrīz desmit gadu intervālu, un, iespējams, te iezīmējas tendences cikliskums. Lai gan investoru kopskaits nav galvenais kritērijs, runājot par ārvalstu investīcijām, situāciju tas iezīmē vai tendences pasvītro kaut vai ar to, ka šogad vairāk nekā par diviem simtiem samazinājies arī ārvalstu kapitāla vidējo un lielo uzņēmumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru