Novērtējot COVID-19 ietekmi uz noslēgtajām līgumsaistībām un iespēju atsaukties uz nepārvaramu varu kā pamatu līguma neizpildei, katrs atsevišķais gadījums ir izvērtējams individuāli.

Ko darīt ar pašreizējām līgumsaistībām un kā līgumus slēgt turpmāk?

Nepārvaramas varas klauzulas ir iekļautas virknē noslēgto līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā "Covid-19" vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nedz varēja paredzēt, nedz pašlaik var novērst.

Plašas diskusijas sabiedrībā raisa jautājums, vai "Covid-19" krīzes un Ministru kabineta (MK) 12.03.2020. rīkojuma par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu, kā arī tā grozījumu un papildinājumu izraisītās sekas un ierobežojumi ir nepārvaramas varas apstākļi. Tāpēc esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs labāk orientēties esošajā situācijā, kā arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Lai skaidrotu uzņēmējiem līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos un šo apstākļu juridisko dabu, sniegtu piemērus no tiesu prakses un atbildētu uz interesentu jautājumiem, izdevniecības “Dienas Bizness” konferenču nodaļa sadarbībā ar juridisko biroju VALDEMĀRS 26. janvārī organizē tiešsaistes semināru uzņēmējiem “Par līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos”.

Ar nepieciešamību risināt līgumsaistību izpildi nepārvaramos varas apstākļos un darba strīdus var saskarties ikviens uzņēmums. Pandēmijas apstākļos, kad valdības lēmumi gan tieši, gan netieši skar jebkura komersanta ierasto darbību, nereti ir radušies jautājumi, vai un kādā mērā uzņēmumi drīkst nepildīt noslēgtos līgumus.

Laikā, kad uzņēmējus ietekmē gan darbinieku saslimšana, gan valdības noteiktie ierobežojumi un starptautiska rakstura loģistikas problēmas, bieži nākas dzirdēt uzņēmēju atsauci uz nepārvaramu varu. Jāteic, ka šajā laikā atsauce ir tāda kā modes tendence, kuru bieži izmanto nepamatoti vai arī nezinot, kādu aizsardzību nepārvaramas varas gadījums līgumsaistību izpildē vispār dod.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Saistībā ar plaši izvērsto diskusiju par to, kāpēc Latvijā uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītus, un ka bankas uzskata ka visiem kam varētu izsniegt kredītus, tas jau ir izdarīts - gribētu dalīties ar dažiem novērojumiem, kas radušies laika gaitā strādājot ar finansējuma piesaisti ar Latvijas uzņēmumiem.

Šobrīd Latvijā kreditēšanas apmēru ziņā izveidojusies patiesi traģiska situācija – izsniegto kredītu apjoms Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir apmēram trīs reizes zemāks nekā vidējā Eiropas Savienības valstī. Sekas šādai situācijai ir lēna ekonomikas attīstība, valsts budžeta sastādīšanas grūtības un arvien augošā sajūta, ka ES valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajā laikā mums panākt neizdosies.

Tomēr jāsaka, ka problēma ir krietni dziļāka nekā tikai banku nevēlēšanās kreditēt. Daži no šīs situācijas iemesliem, piemēram, ir dziļi iesakņojusies uzņēmēju neuzticība banku sistēmai, nevēlēšanās aizņemties bankās, kā arī neprasme to darīt. Uzņēmēji šobrīd drīzāk aizņemsies no kāda drauga, centīsies sarunāt pēcapmaksas nosacījumus no preču piegādātāja vai priekšapmaksu no klientiem, nevis ies uz banku. Un pietiekami daudziem uzņēmējiem izdodas šādā veidā regulēt sava uzņēmuma naudas plūsmu un laimīgi dzīvot bez kredītiem. Jāsaka, problēmas ir arī banku pusē – ja uzņēmējam pretī gadīsies ieinteresēts un uzklausīt gatavs klientu menedžeris, tad viņš, ticamāk, ka kredītu saņems. Un gluži otrādi – vairāki šobrīd Latvijas bankās strādājoši klientu menedžeri jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, jo vienmēr atbild uzņēmējiem ar “nē”. “Oferta Finance” savā pagaidām neilgajā vēsturē ir saskāries ar vairākiem biznesa klientiem, kas pārstāv dažādus uzņēmumus ar pilnīgi dažādu finanšu situāciju, kas no vieniem un tiem pašiem klientu menedžeriem bankās saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes uz kredīta pieprasījumiem – proti, “nē’”.

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(407).jpg

Braukt ar automašīnu Latvijā - tā ir greznība. Protams, degvielas cenas kļūst arvien augstākas, un arī labs auto nemaksā lēti, bet šoreiz stāsts ir vēl par kaut ko citu. Proti, degviela un automašīnas arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā maksā pietiekami lielas cenas, savukārt auto iegādes izmaksas tieši pie mums ir spilgts piemērs tam, ka alkatībai robežu nav.

Atbilstoši publiski pieejamiem datiem Latvijā nodokļi un maksājumi pēc automobiļa iegādes, lai to varētu sākt ekspluatēt, ir 504,63 eiro. Šīs pašas izmaksas Lietuvā ir 178,95 eiro jeb trīs reizes mazākas. Bet Igaunijā šāds «prieks» maksā 29,48 eiro, kas ir aptuveni 17 reizes mazāk nekā mūsu valstī. Piemēram, attiecībā uz sociālajām garantijām mēs mierīgi varam sevi minēt kā pilnīgu pretstatu Skandināvijas valstīm. Tur sociālie maksājumi ļoti lieli, bet arī valsts sniegtās garantijas ir augstā līmenī. Latvijā sociālie maksājumi ir salīdzinoši zemāki, bet arī garantijas nav nekādas spīdošās. Savukārt attiecībā uz auto reģistrācijas izmaksām… Situācija šajā jomā atgādina ēstuvi, kurā, samaksājot dabīgu melno ikru un laba konjaka cenu, jārēķinās, ka viesmīlis atnesīs štruntīgi pagatavotu belašu.

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.

Atklātībā nonākuši trīs varianti mājokļa nodokļa ieviešanai, no kuriem vienu valdībai ir nepārvarama vēlme ieviest, jau sākot ar nākamo gadu. Varētu, protams, iedziļināties katrā no tiem, taču jāatzīst, ka liela jēga no tā nebūtu, par ko liecina vairāki būtiski aspekti…

Pirmkārt, var jau, protams, noteikt, ka iedzīvotājiem par saviem dzīvokļiem un mājam ik gadu simtus un pat tūkstošus latu liels nodoklis, taču jautājums ir par to, kurš būs maksātājs? Nav taču noslēpums, ka jau tagad ar katru brīdi arvien vairāk ir tādu ģimeņu, kas nespēj veikt līzingmaksājumus par savām automašīnām (un šeit nav runa tikai par lukusvāģiem), samaksāt kredītus par dzīvojamo platību, kā arī nomaksāt par siltumu, ūdeni un gāzi. Tad kāpēc ir ilūzija, ka 2.2 miljoni Latvijas iedzīvotāju, patriotisku jūtu vadīti, samazinās savu uzturdevu, lai samaksātu valstij, piemēram, par to, ka viņu mājoklis ir lielāks par 40 kvadrātmetriem. Un ko tad valdība plāno darīt ar tiem, kas nespēs samaksāt šo nodokli — izliks uzreiz no mājām vai arī pagaidīs, kamēr īpašnieks dodas uz labākiem medību laukiem un tad atsavinās īpašumu?!

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

Jūs nestāstiet, kas mums jādara, un mēs neteiksim, cik tālu jūs drīkstat iet... Aptuveni tā būtu raksturojams to energobūvnieku paziņojums publiskajā telpā, kurus Konkurences padome (KP) šovasar ir pieķērusi, praktizējot aizliegtas vienošanās jeb karteli, startējot publisko iepirkumu konkursos.

Proti, neko traku jau pieķertie uzņēmumi neesot darījuši, attiecīgā rīcība bijusi tāda un ne citādāka tāpēc, ka pretējā gadījumā konkrētajiem būvniekiem vispār nekad nekas labs nebūtu iznācis un tamlīdzīgi. Taču galvenais kartelī pieķerto arguments tam, kāpēc viņi nevēlas valstij maksāt nekādu sodu, ir tuvu paradoksam – KP lietu izmeklēšanai bija jāvelta divi gadi, bet šī valsts institūcija nav iekļāvusies termiņos, pārtērējot tai atvēlēto laiku aptuveni par diviem mēnešiem.

Nelāgi, protams – ja reiz likumdošanā ir noteikts termiņš, tas nozīmē, ka jākustas ir tik ātri, lai to tiešām paspētu izdarīt. Pretēja gadījumā arī KP darbs varētu sākt līdzināties Latvijas tiesu sistēmai, kur viena lieta var tikt izskatīta pat piecus un vairāk gadus. Un šeit nekādas nozīmes nav apstāklim, ka KP izmeklēja lietu nozarē, kurā strādājošie uzņēmumi reti kad izpilda pasūtījumu līgumā norādītajos termiņos – parasti jau ir kāda nepārvarama vara, kas ļauj pārlikt darbu izpildes termiņu vēl un vēl... Tomēr interesantākais šeit ir tas, ka pamazām vien publiskajā retorikā, kas skar šo jautājumu, uzsvars pāriet no lietas būtības uz procesuālajām normām. Pasaulē ir valstis, kur noziedznieku var nākties atbrīvot un palaist uz visām četrām debespusēm tāpēc vienm, ka policijas darbinieki aizturēšanas laikā nav pamanījušies noskaitīt konkrētā žuļika tiesības. Līdzīgi notiek arī šeit – arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts nevis tam, kā konkrētais energobūvnieku kartelis radies, kādi pasākumi būtu jāveic, lai vismaz šajā nozarē tas vairs nevarētu atkārtoties un karteļu organizēšana būtu iespējami sarežģītāka, bet gan tam, cik savlaicīgi ir izmeklēta konkrētā lieta.

Kad vēl, ja ne pavasarī.... ir īstais laiks padomāt par to, ko mēs ēdam: cik veselīgi, cik daudzveidīgi, cik figūrai draudzīgi?

Ja cāļus skaita rudenī, tad kalorijas — pavasarī! Šis ir laiks, kad bezformīgus mēteļus nomaina piegulošas jaciņas, bet biezus džemperus — gaisīgas blūzītes. Tādēļ nav brīnums, ja kādā saulainā dienā pat ar savu ārējo izskatu visnotaļ apmierinātos ļaudīs iezogas nepārvarama vēlme atbrīvoties no dažiem šķietami liekiem kilogramiem.

Katram, kurš kaut reizi cīnījies ar nīsto lieko svaru, ir zināmi daži pamatpostulāti. Pirkmārt, dienā vidēji drīkst apēst ne vairāk kā 2000 kalorijas, bet tievētgribētāji — vēl mazāk. Otrkārt, viss ģeniālais ir vienkāršs un labas figūras formula ir: ēst veselīgi + skaitīt kalorijas + vairāk sportot (iekavās vēlējuma izteiksmē rakstam — reizumis atļauties kādu masāžu vai ūdens procedūru). Ar ko tad sākt? Ar rēķināšanu! Skaitam: naudu, laiku un, protams, kalorijas, kas ir katras diētas pamatu pamats.

Visi ir «par». Visi atbalsta. Iebildumu nav, tas ir vajadzīgs. Tikai darītāju nav. Vārdi un solījumi nekļūst par darbiem un paveikto. Tik nepatīkami vārdi ir jāsaka par valdības darbiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, konkurētspējas un eksporta veicināšanā.

Par nepieciešamību neaplikt ar nodokļiem reinvestēto peļņu, mazināt birokrātiju, samazināt darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaitu un citiem pasākumiem runāts tiek jau labu laiku. Uzņēmēji, vēršoties pie valdības ar šīm, uzņēmējdarbības attīstībai vitālajām lietām, dzirdīgas ausis un piekrītoši mājošas galvas ir atraduši, bet darošas rokas visu šo gadu laikā tā arī nav parādījušās. Vienmēr kaut kā ir aizmirsies izmaiņas iestrādāt budžetā, kas nozīmē, ka jāpaciešas līdz nākamajam gadam, kad atkal aizmāršības lēkme liedz veikt izmaiņas. Un tad ir jāpagaida vēl gadiņš...

Satiksmes ministrijas (SM) un valsts kapitālsabiedrību publiskā retorika un lēmumi nozares problēmu dziļumu tikai palielina.

Politiķiem un valstij piederošu kompāniju vadītājiem vienmēr bijusi nepārvarama vēlme izmantot valsts vai tās uzņēmumu resursus sava, ministrijas vai uzņēmuma tēla spodrināšanai, bet reizēm arī savtīga labuma gūšanai. Pēdējā laikā pastiprinās iespaids, kā sevis cildināšana paliek pagalam neadekvāta un neatbilstoša reālajai situācijai un samilzušajām problēmām nozarē. Tos, kas kaut ko tādu liek vai izdomā darīt, varētu pielīdzināt stereotipiskajām blondīnēm, proti, skaistām, bet ne pārāk apķērīgām sievietēm. Tikai pāris piemēru.

Ar šādu blondīnisku pieeju īpaši izceļas VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, kravu pārvadājumu apjomi šai valsts kapitālsabiedrībai nokrituši par 21%. Tādēļ biznesā iesaistītie vēlētos dzirdēt, kurus līdz šim mērķtiecīgi izstrādātos stratēģijas punktus SM un LDz liks lietā, lai gada beigās sarukums nebūtu 30% vai pat 40%. Tā vietā tiekam pagodināti ar ziņām par to, kā kompānija māca senioriem pareizi šķērsot sliedes, bet ar dzelzceļa vēsturi varēs iepazīties mobilajā aplikācijā. Vai to uztvert kā zemapziņā gruzdošu nolemtības un bezspēcības sajūtu, ka LDz ir, tā sakot, vēsture? Vai drīzāk nozares kūrētājiem un spēlētājiem nevajadzētu ieklausīties vācu ostu pārstāvju nesen Rīgā paustajā, ka pašiem jāiet pēc kravām iekšzemē (NVS), un tam nepieciešama regulāra atspoles vilcienu satiksme? Cerams, ka vismaz sadarbības veidošanā ar Duisburgas ostu Ziemeļeiropas un Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanai nevalda blondīniska pieeja.

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to atvieglojuma sajūtu, ko dod partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.

Pirmkārt, varēsim pārliecināties, ka ne visi sportisti, teledīvas teledīvji un piketu advokāti ir politiskā drudža apsēsti un daži tomēr turpinās mūs priecēt jau pierastos izklaides formātos. Otrkārt, mēs beidzot varēsim droši zināt, kurš no kuriem, ar kuriem un pret kuriem un kādā secībā. Teiksim atklāti, paviršam vērotājam izsekot visu mūsu politisko tekuļu un bēguļu pārvietošanos nebija iespējams. Tagad vismaz uz pāris mēnešiem stāvoklis ir piefiksēts un var pa nopietnam sākties skaistākais posms: bezkompromisa politiskās cīņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Te nu esam klāt pie raupjas prozas cauraustas tēmas: nauda. Kampaņošana pavisam bez naudas varbūt ir interesanta, bet mazproduktīva. Lai cik arī būtu skarbi pašreizējie politiskās reklāmas ierobežojumi, kāds kapiķis tomēr nepieciešams. Ierastā kārtā par to gādā partiju sponsori, kuru sociālā atbildība uz vēlēšanu laiku mēdz iekaist kā tāda nepārvarama nieze. Protams, ap to laiku arī saasinās visādas paranojas, un luknākie ziedojumi tiek atmaskoti kā ietekmes pirkšana un kas tik vēl ne.

Nav nolēpums, ka mediķu darba kvalitāte mūsdienu Latvijā nereti ir visai nožēlojamā līmenī.

Turklāt saņemta nekvalitatīva ārstniecības pakalpojuma gadījumā pacientam faktiski atliek vien vērsties tiesā, lai saņemtu vismaz finansiālu kompensāciju, taču arī tad nākas atdurties dilemmas priekšā.

No vienas puses, diez vai prasība piedzīt, piemēram, miljonu latu par sačakarētu veselību ir pārspīlēta, no otras - šādas summas samaksāšanas gadījumā bankrotējusi izrādītos faktiski jebkura Latvijas ārstniecības iestāde. Tādējādi ir skaidrs, ka attiecībā uz mediķiem, vienkārši sakot, ir nepieciešams ieviest tādu pašu sistēmu, kāda jau darbojas attiecībā uz automašīnām - obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA).

Portāls calis.lv, ko īpaši iecienījušas topošās un jaunās māmiņas, tagad pieder igauņu uzņēmumam, pastāstīja portāla dibinātāja Agnese Vīdnere.

«Cālis tagad pieder igauņu uzņēmumam. Varbūt, pateicoties viņiem, Cālis pat kļūs par starptautisku, kas zina :),» viņa rakstīja portāla lietotājiem, norādot, ka abi ar vīru no šīs interneta vietnes atvadās pavisam. Saskaņā ar Lursoft datiem calis.lv gan joprojām pieder A. Vīdnerei.

Kā norāda portāla dibinātāja, calis.lv komanda savā pamatā paliks tā, kura strādāja pēdējos gadus, bet noteikti piebiedrosies kāds jauns cilvēks.

«Gribējām pateikt jums visiem milzīgu paldies par šiem 11 gadiem, ko pavadījām kopā. Šis bija milzīgs dzīves posms, kas kādreiz pilnībā izmainīja mūsu dzīvi. Tagad ir pienācis laiks savu dzīvi atkal pilnībā mainīt. Ir padomā jauni projekti, jaunas lietas. Un, jā, mūsu ģimene vairs nedzīvo Latvijā. Bet kādreiz plānojam braukt atpakaļ, uzbūvēt skaistu mājiņu kaut kur Siguldā,» raksta A. Vīdnere.

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Amerikāņu magnāts Donalds Tramps (Donald Trump) ir iesniedzis tiesā prasību atbrīvot viņu no 40 miljonu dolāru liela parāda Deutsche Bank, pamatojoties uz force majeure (nepārvaramas varas) apstākļiem.

Par šādiem apstākļiem viņš uzskata recesiju, kas iestājusies ASV un liedz viņam iespēju realizēt īpašumus viņa jaunuzceltajā vērienīgajā projektā Čikāgā. Kā veiksies magnātam, kurš ir nolīdzis labākos advokātus, redzēsim tuvākajā nākotnē, bet jautājums ir atklāts – vai ekonomiskie apstākļi var kļūt par iemeslu līdzīgu prasību iesniegšanai Latvijas tiesās?

Šādu iespēju paredz arī Latvijas civiltiesības. Civillikums vairākos pantos (piemēram, 1773., 1774., 1775.pants) atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem kā saistību izpildes vai saistību realizācijas šķērsli, norādot, ka nav jāatlīdzina zaudējumi, kuru cēlonis ir nepārvarama vara.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār AS Saldus Mežrūpniecība. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta, informē KP.

SIA Kubit netiešā veidā pieder 44% AS Saldus Mežrūpniecība akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% AS Saldus Mežrūpniecība akciju.

KP lēmumā secina, ka apvienošanās rezultātā ietekmētajos tirgos – mežsaimniecības tirgū un koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijā, kā arī zāģbaļķu realizācijas tirgū, papīrmalkas realizācijas tirgū, celulozes šķeldas realizācijas tirgū un zāģmateriālu realizācijas tirgū ārpus Latvijas – konkurence netiks būtiski samazināta. Apvienotajam uzņēmumam neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis, kā arī tirgus struktūra nemainīsies un koncentrācija būtiski nepalielināsies.

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.