Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

Kad man bija gadi seši–septiņi, peldoties Mūsas upē, man pēkšņi zem kājām nogruva straumes izgrauztā grava upes dibenā. Nekāds dziļums jau tur nebija, bet sīkai knīpai pietiek arī ar knapi diviem metriem. Kā šodien atceros zaļo upes ūdeni ar melnajiem uzjundīto smilšu mutuļiem un saules gaismu, tik tālu un nesasniedzamu, atceros izmisīgos mēģinājumus sataustīt gultni, lai atspertos, iznirt, lai ieelpotu, vai kliegt, lai sasauktu palīdzību, kamēr straumes izēstās gravas mala zem kājām gruva ik reizi, kad to sataustīju un mēģināju atsperties.

Lielākā daļa šķietami stabilo pamatu zem kājām pazaudēja jau pirms krietna laiciņa vai vismaz saprata, ka tas, uz ko allaž esam paļāvušies kā kaut ko nemainīgu, patiesībā ir vien smiltis, ko mūsu pašu neapdomība, alkatība un pārmērīgs risks kopā ar pasaules straumēm var aizskalot vienā mirklī. Šis gads ir bijusi cenšanās sataustīt kraujas malu, kas nebrūk no pirmā pieskāriena, iznirt, ieelpot, pasaukt palīgā.

Paaugstina tādu vai šitādu nodokli, un tev sirds jau ļaunās nojautās saraujas, iedomājoties gan šā lēmuma ietekmi ne tikai uz tavu personīgo budžetu, bet arī uz to, cik daudziem uzņēmumiem un uzņēmējiem tas būs knapi sataustītā pamata sagraušana zem kājām, rupji iegrūžot atpakaļ straumes mutulī. Lielie pārapdrošinātāji nestrādā ar Latvijas uzņēmumiem – žvāks! – un straume atkal parauj atpakaļ dzelmē. Parādās jaunākā statistika par neatmaksātajiem parādiem – un tu saproti, ka tiem, kas vēl ķepurojas, pie kājām ir piesieti smilšu maisi, kas rauj dziļumā. Katru reizi, kad politiķi, eksperti vai ierēdņi gluži kā kādu seno alķīmiķu brīnummikstūru piesauc eksportu kā zāles visām kaitēm, šķiet, ka tas ir kā paziņot slīcējam, kurš ar pēdējiem spēkiem pūlas sataustīt gultni, lai iznirtu, ka pašlaik šeit nekāda izniršana nebūs, ir jāgriežas uz otru pusi un jāķepurojas pāri upei uz otru – tālu un nezināmu krastu. Iespējams, drošāku. Iespējams, glābiņu. Bet ļoti tālu.

No šī gada 10. augusta viena no lielākajām un veiksmīgākajām koka izejmateriālu grīdas segumu tirdzniecības kompānijām Baltijas reģionā SIA "Parketa centrs" uzsāk Latvijā neparastu grīdu seguma testēšanas programmu, kuras mērķis ir gan nodemonstrēt klientam gan arī pašiem pārliecināties par piedāvāto grīdas seguma materiālu kvalitāti un izturību, kā arī par grīdas piemērotību telpā. Testēšana sākta SIA "Parketa centrs" salonā Matīsa ielā 13, salonos "Gratia" Brīvības ielā 195 un Mūkusalas ielā 33, un Rēzeknē, Latgales ielā 87.

"Neatkarīgi no tā, kur cilvēki pērk grīdas segumu, viņus vienmēr interesē, kā attiecīgais iepakojumā esošais lamināts, parkets vai korķis izskatīsies lielākā laukumā uz grīdas, kāda būs sajūta pa to ejot un cik tas būs izturīgs. Tieši tāpēc mēs esam uzsākuši "Parketa centrs" veikalu pārveidošanu par saloniem, kur visas produktu grupas interesenti varēs tuvāk iepazīt ne tikai pieskaroties ar roku, kā tas ir citur, bet arī ar papēdi. Pie reizes reālos intensīvas telpu noslodzes apstākļos ir uzsākts dažādu grīdas segumu veidu - lamināts, parkets un korķis - izturības tests," stāsta SIA "Parketa centrs" izpilddirektors Kaspars Devīts.

"Grīdas segumu tests ilgs vairākus gadus, līdz ar to arī pircējiem būs iespēja vairāk būt informētiem par materiālu izturību. Tā, piemēram, vienā no Matīsa ielas 15 salona telpām ir ieklāta dažādu veidu dabīgā korķa grīda un ražotāja Quick Step jaunums - lielās koka grīdas flīzes, kurām ir 18. gadsimta parketa grīdas faktūra. Ražotāji apliecina, ka tā ir ļoti kvalitatīva, ilgi kalpo. Mums pašiem būs ļoti interesanti novērot, cik noturīgs ir šis segums intensīvas slodzes apstākļos," stāsta Kaspars Devīts.

Vasaras ceļojumu sezona tepat aiz stūra, bet kādu pārvietošanās līdzekli izvēlēties? Uz šo jautājumu katram ir sava atbilde. Iedzīvotāju paradumi ir dažādi, viens labāk ceļo kājām, bet cits izbauda braucienus uz riteņiem.

Strādājot tūrisma un tehnoloģiju nozarē jau 20 gadus, varu apliecināt, ka ceļotāji patiesi katrs atpūtu izbauda “pa savam” un nav vienotas receptes, kas skaidri atbildētu uz jautājumu, vai priekšroka pārsvarā tiek dota ceļošanai ar kājām, vai tomēr ar nomas auto, sabiedrisko transportu, taksi, vai citiem transportlīdzekļiem. Tomēr, lai uzzinātu latviešu ceļošanas paradumus un pārvietošanās veida izvēli, šī gada aprīlī veicām aptauju, kura atklāja interesantas paradumu tendences.

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas ceļotāju ārvalstu piedzīvojumu laikā dod priekšroku sabiedriskajam transportam. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka visā pasaulē ir novērojams sabiedriskā transporta pieaugums, kļūstot par viedu, ekoloģisku un ekonomisku pārvietošanās veidu. Tomēr ne visur tas tā ir un vēl joprojām daudz valstīs, it sevišķi dienvidos, sabiedriskā transporta infrastruktūra ir zemāk attīstīta.

Visneizdevīgākie ir tie klienti, kuriem kupons, kas nopirkts kādā no kolektīvās iepirkšanās portāliem, ir uzdāvināts, jo šie klienti parasti neatgriežas, daloties pieredzē par portāla perkamkopa.lv izmantošanu biznesā portālam db.lv pastāstīja Oranžā masāžas kabineta īpašniece Marita Malzubre.

Nelielā masāžas salona īpašniece kolektīvās iepirkšanās portālus kā pakalpojumu sniedzēja izmantojusi divas reizes un plāno izmantot arī nākotnē. Viņa gan līdz šim izmantojusi tikai vienu kolektīvās iepirkšanās portālu - perkamkopa.lv, jo divi citi šīs jomas «milži» - cherry.lv un zizu.lv neesot izrādījuši nekādu atsaucību. «Es meklēju variantus, tādēļ jautājumus, vai būtu interese sadarboties, aizsūtīju arī Cherry un Zizu, man atsūtīja pretjautājumus, uz kuriem atbildēju, bet nekādas atbildes nesaņēmu,» stāstīja M. Malzubre. Tā kā perkamkopa.lv bijuši atsaucīgi, viņa izvēlējusies savus piedāvājumus izvietot šajā vietnē.

Tiek pārdotas radošā digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" telpas, liecina uzņēmuma vadītāja Artura Medņa ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Darījuma cena 294 600 eiro.

"Baigi negribam pārdot, taču, pa diviem gadiem esam izauguši, un nu vairs tajā nepietiek vietas jauniem kolēģiem," sociālajā tīklā "Facebook" raksta A.Mednis.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka norādītajā vietā šāda veida birojs ir samērā unikāls piedāvājums. Pēc A.Medņa domām, līdzīgu tirgū nav. Tiek pārdota atsevišķa ēka ar savu ieeju, augstiem griestiem un plašiem logiem visā augstumā.

"New Black" birojs atrodas Miera ielā, Rīgā. "Ērta satiksme kā ar sabiedrisko, tā privāto. Blakus dažādi restorāni un pusdienu kafejnīcas, veikali, sporta zāles, baseini, skolas un bērnudārzi," raksta A.Mednis.

Birojs ir pilnībā mēbelēts ar pēc pasūtījuma Latvijā ražotām mēbelēm - iebūvēts skapis drēbēm, skapis dokumentiem, WC, ergonomiska virtuve, pārrunu telpas un galdi - viss veidots no metāla un koka.

Darba vides iekārtošanā biroja galdi spēlē ļoti lielu lomu. Taču, tos izvēloties, vērā jāņem daudz un dažādi faktori, lai galds ne tikai skaisti izskatītos, bet arī būtu funkcionāls, ērts lietošanā un atbilstu katra darbinieka individuālajām ergonomikas prasībām. Noskaidrosim, kādiem aspektiem pirms galda izvēles jāpievērš pastiprināta uzmanība!

Kāpēc kvalitatīvam biroja galdam ir tik liela nozīme?

Viens no lielākajiem mīnusiem darbam birojā ir garās stundas sēdus pozīcijā. Tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi, lai biroja galds ir katra darbinieka vēlmēm un vajadzībām piemērots. Atrodot pareizo galdu, ieguvumi būs vairāki:

• Ērta darbošanās – optimāls galda modelis pareizā izmērā darbiniekam palīdzēs pie tā strādāt ērti un bez aizķeršanās, jo viss nepieciešamais būs pa rokai;

• Ergonomiska un veselīga darba vide – strādājot pie nepiemērota galda, ķermenis ilgstoši atrodas tam neatbilstošā pozīcijā, kas negatīvi ietekmē labsajūtu un veselību;

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektori Laimu Lupiķi. Uzzini, kam pieder Latvijas vēsturiskās celtnes, ar kādam summām jārēķinās tiem, kuri vēlas iegūt īpašumā šādu ēku, kā arī vai spoki Latvijas pilīs un muižās patiešām dzīvo.

- Īsumā, ar ko nodarbojas Latvijas Piļu un muižu asociācija? Cik pilis un muižas tā apvieno?

Asociācijā patlaban ir 95 biedri, no tiem 89 pārstāv pilis un muižas. Asociācijas darbības mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana. Vairāk mūs pazīst pēc tūrisma aktivitātēm, ar kuru palīdzību cenšamies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību. Šīs aktivitātes veicam ar lielu prieku un interesi, jo tās palīdz piļu un muižu saimniekiem klūt pieejamākiem, pazīstamākiem, nodot informāciju un arī kādu naudiņu nopelnīt.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

"Šī gada martā ekspluatācijā nodots 42 dzīvokļu projekts Siguldā, kurš izvietots skaista parka teritorijā un līdz ar to zīmīgi nosaukts par "Siguldas parku". "Siguldas parks" piedāvā mūsdienīgus un elegantus apartamentus ģimenēm, kuru prioritāte ir labi attīstīta infrastruktūra un komforts, bet kuras tajā pašā laikā ir nogurušas no lielo pilsētu drūzmas vai arī nekad nav pēc tās tiekušās.

"Siguldas parka" apkaimē, pāris minūšu attālumā, atrodas bērnudārzi, skolas un interešu izglītības pulciņi, kā arī viss nepieciešamais aktīvam dzīvesveidam. Tāpat apkaimē ir arī iepirkšanās centri, dažādi veikali, kā arī kafejnīcas un restorāni. Savukārt piemājas parkā izveidotajās grila zonās iespējams baudīt pikniku svaigā gaisā. Blakus mājai iedzīvotājiem iegādei ir pieejamas 60 bruģētas un norobežotas autostāvvietas, kā arī auto novietnes viesiem. Šī projekta lepnums ir arī sešas elektroauto uzlādes stacijas, kā arī saules paneļi uz jumta, kas ievērojami samazinās iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu.

"Siguldas parka" projektā pieejami gan studio tipa vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu dzīvokļi. To vidējā cena ir aptuveni 2000–2300 eiro par kvadrātmetru. Pašlaik dzīvošanai ir gatavi 18 no 42 dzīvokļiem. Atlikušie ir virtuvju uzstādīšanas darbu procesā, un attīstītājs tos plāno pabeigt līdz šī gada jūnijam, bet neatkarīgi no tā rezervācijām un iegādei jau ir pieejami visi – 42 – dzīvokļi. Visi projekta dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, aprīkotu virtuvi un vannas istabu. Mājas pagrabā iedzīvotājiem ir pieejamas arī mantu novietnes.

Kādi faktori nosaka izskatā līdzīgu grīdu segumu atšķirības? Izejmateriāli un pielietotā ražošanas tehnoloģija. Ekspluatācija ir tā, kas ļoti īsā laika posmā pierāda grīdas seguma kvalitāti vai arī gluži otrādi – tā nederīgumu un neatbilstību tehniskajām prasībām.

Profesionāli grīdu segumi un iekārtie griesti

Dzidris Augustinovičs, EBS valdes priekšsēdētājs, veiksmīgi strādājot apdares materiālu tirdzniecības un projektu vadības jomā 10 gadus, iesaka izvēlēties profesionālus produktus un projektu realizētājus, iegūstot vairākas priekšrocības: garantijas, labus materiāla ekspluatācijas parametrus, turklāt profesionālās grupas materiālus ir viegli kopt un tie ilgstoši saglabā vizuālo pievilcību.

Materiāls ar 110 gadu vēsturi – dabīgais linolejs

Lai arī Eiropā iecienītākas ir lielās kempinga piekabes jeb t.s. kemperi, sava vieta var būt arī atšķirīgiem nišas produktiem, uzskata Aldis Bokmelders, kempinga piekabju ražotāja SIA Kulba līdzīpašnieks.

Iespējams, tie, kurus Kulbas risinājums varētu interesēt, vēl nav apzinājušies, ka šāds produkts eksistē. «Tas ir laika jautājums, jo vide, kas ietekmē tirgu, ir labvēlīga mazajām piekabēm – degviela kļūst dārgāka, Eiropā populāras ir mazās automašīnas, ar kurām lielo piekabi nepavilksi, aktuāls ir arī eko trends. Šīs tendences man liek ticēt, ka šim segmentam ir nākotne,» norāda Aldis.

Nesen viņš pabijis Vācijā, kur piedalījās Eiropas lielākajā kempinga piekabju, dzīvojamo māju un kempinga piederumu izstādē. «Aizbraucām parādīt Eiropai, ko esam uztaisījuši, un paskatīties, ko viņi par to saka..» Kulba novērtēta labi, jo tā atšķiras no vairuma piedāvājuma. Lielākajā daļā kempinga piekabju dominējot plastmasa, stiklašķiedra, lamināts. Lai gan tie visi ir moderni, ērti un izturīgi materiāli, cilvēki, kas visu mūžu dzīvojuši šādā mākslīgā vidē, ir «izslāpuši» pēc koka. «Koks ir tas, ko mēs varam piedāvāt, un ar ko atšķiramies no visiem pārējiem. Iekšā kabīne apstrādāta ar lineļļu un smarža ir tāda, ko nekad neizbaudīsi kādā citā kemperī,» saka Aldis.

Izstāžu centrā Ķīpsalā sākas starptautiskā mēbeļu, interjera un dizaina izstāde "Furniture & Design Isle 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde notiks līdz 6.novembrim, apmeklētājus gaidot katru dienu no plkst.10.

4.novembrī izstādes laikā notiks Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konferencē "Pasaule bez iepakojuma... Vai tas ir iespējams?", bet 5.novembrī lekcijas par aktualitātēm krāsu pasaulē vadīs "Sadolin" pārstāvji.

"Furniture & Design Isle 2022" ekspozīcija būs dažādu ražotāju mēbeles, interjera priekšmeti un dekori gan mājoklim, gan publiskajām telpām.

Kopumā ar savu piedāvājumu apmeklētājus iepazīstinās vairāk nekā 150 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas un citām valstīm.

Līdzās mēbeļu, interjera priekšmetu un gaismekļu piedāvājumam būs arī dažādi apdares materiāli interjeram un eksterjeram - gan parkets, lamināts un citi grīdas segumi, gan dekoratīvās apdares un dabīgā akmens materiāli.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma Preses nams jaunuzceltā grāmatu ražotne Rīgas rajona Ropažu pagasta Silakroga Jāņsilos ir nodota ekspluatācijā, un tajā sākti drukāšanas darbi testa režīmā, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Līdzšinējā AS Preses nams grāmatu ražošanas objektā Rīgā, Balasta dambī, patlaban saglabājusies tikai grāmatu lokšņu drukāšanas funkcija, visi pārējie procesi – locīšana, sanešana, šūšana, griešana, līmēšana – jau notiek jaunajā ražotnē Jāņsilos.

Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes nodošanu ekspluatācijā ir pilnībā atjaunots Preses nams grāmatu ražošanas tehnoloģiskais parks, kļūstot par vienu no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas uzņēmumiem visā pasaulē. AS Preses nams ražošanas procesā tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves globālo līderu Heidelberg, MAN Roland, Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar, Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas un iekārtas – lokšņu un rotācijas iespiedmašīnas, locīšanas, šūšanas un griešanas iekārtas, automātiskās cieto un mīksto sējumu grāmatu izgatavošanas līnijas un cita tehnika.

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Ministriju darbinieki aktīvāk izmanto galvaspilsētas sabiedrisko transportu un brauc ar velosipēdiem, bet kājām iet retais, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā, veicot zaļo iepirkumu, Ārlietu ministrija iegādājās kravas furgonu Renault Master, šķiroties no 25,6 tūkst. eiro, norāda ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tāpat citas DB aptaujātās iestādes vērš uzmanību uz sekošanu Ministru kabineta noteikumiem, kas spiež izvēlēties auto, kas aprīkoti ar videi draudzīgākiem dzinējiem, liekot samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešu daudzumu. Taču tas nav vienīgais veids, kā autoparkus padarīt videi draudzīgākus, uzskata atsevišķi resori. To izdevumi par degvielu atšķiras – kamēr Valsts Kancelejas (VK) darbinieki ar divām dienesta automašīnām pērn gaisā izkūpinājuši 6,7 tūkst. eiro, Ārlietu ministrija 14 spēkratu plašajam autoparkam bākās ielējusi degvielu par 27,1 tūkst. eiro, savukārt Valsts prezidenta kanceleja (VPK) piecu spēkratu degvielai tērējusi 23,3 tūkst. eiro.

Pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia Advisers partneris Kārlis Krastiņš uzsvēris - ja uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri turpinās uzvesties kā līdz šim, tad turpmāk viņiem nāksies runāt ar policiju.

«TAP būtībā ir Liepājas metalurga biznesa plāns, kurā noteiktas konkrētas lietas, kas jādara, lai LM atgrieztos uz pareizā ceļa. Mēs esam pārliecināti, ka LM var strādāt rentabli, un ka šis plāns nosaka ceļu gan kreditoriem, gan investoram, lai tam būtu atviegloti ienākšanas nosacījumi, » norādīja K. Krastiņš. Viņš arī pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka nav viena vēlamā investora, ir vairāki kandidāti.

«Prudentia darbs ir radīt konkurenci potenciālo investoru vidū, lai pārdotu uzņēmumu par vislabāko cenu. Galvenais nosacījums, kas pagaidām traucē, ir akcionāri. Investori rakstveidā ir noradījuši, ka viņu līdzšinējās sarunas un darbības vainagojas ar fiasko tieši akcionāru dēļ. Tātad akcionāri ir tie, kas nevēlas nopietnā veidā runāt ar kreditoriem un investoriem. Visas līdzšinējās darbības ir blefs. Tas neliecina par nopietniem nolūkiem – apgriezt līgumu kājām gaisā un pirms tam par to vēl paziņot presei. Kreditori dara visu iespējamo, lai palīdzētu LM, taču šie trīs kungi dara tieši pretējo,» stāsta K. Krastiņš.

Ideja ļauj bezpajumtniekiem bez maksas braukt Rīgas sabiedriskajā transportā noraidīta arī Saeimā, kur neviens no Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem neuzņēmās tālāk apspriešanai virzīt šo priekšlikumu.

Rīgas dome (RD) bija ierosinājusi pašvaldības uzņēmumam Rīgas Satiksme piešķirt mērķdotāciju bezpajumtnieku pārvadīšanai. Šāda ierosme arī izraisīja asu deputāciju reakciju, visai nedraudzīgu pret bezpajumtniekiem, tā ceturtdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Gints Deģis no dienas centra bezpajumtniekiem vērsās domē ar priekšlikumu nodrošināt bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Lai gan RD Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šo ideju neatbalstīja, pašvaldība tomēr vērsusies Saeimā ar lūgumu no valsts budžeta piešķirt dotāciju.

Vairākums deputātu bija visai skeptiski noskaņoti pret šādu ideju, daži pat aizkaitināti. Deputāte Silva Bendrāte (JL) jautāja: kāpēc gan vienai cilvēku grupai ir jādod šādas atlaides, ja citām to nav? «Uz ielām iet bērni kājām, veci cilvēki tipina, kāpēc bezpajumtnieks nevar iet kājām? Lai bezpajumtnieki iet kājām,» tā viņa.

Viesu apkalpošana galvaspilsētas līmenī, aktīva kokapstrāde un potenciāls ģipša ieguvei – nelielajam Mālpils novadam ir laba apetīte uz ambīcijām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mutvārdos figurējam kā Pierīgas novads, bet sevi par tādu neuzskatām, lai arī stundā var aizbraukt uz Rīgu, un daudzi to arī diendienā dara,» sarunu sāk Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. No galvaspilsētas 60 kilometru attālā Mālpils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, hronikās tā pirmo reizi minēta pirms 807 gadiem.

Bagātības zem kājām

«Lepojamies tieši ar lielo dažādību uzņēmējdarbībā. Tā rada zināmu stabilitāti. Tradicionālās jomas novadā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, taču aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinās. Tam ir dažādi iemesli. Atbalsta maksājumi ir zemākie Eiropas Savienībā, arī piena iepirkuma cena ir zemākā,» stāsta A. Lielmežs. Katrs desmitais novadā dzīvojošais devies peļņā uz ārzemēm. Mālpilī nelielos apjomos jau notiek kūdras ieguve, plānots ražot sūnu siltinājumu, darbojas trīs mazās hidroelektrostacijas, bet uz laiku atlikts plāns iegūt ģipsi. Šim mērķim globālais koncerns Saint–Gobain pirms vairākiem gadiem iegādājies vairāk nekā 200 hektārus novada zemes, kuras sevī slēpj ģipša iegulas. Tagad projekts ir iesaldēts. «Bija paredzēts, ka ģipša rūpnīca ar celtniecības materiāliem apgādās Austrumeiropu, ieskaitot daļu Krievijas, Ukrainu un Baltkrieviju. Agrāk vai vēlāk iestāsies miers, pēc kara taču vajadzēs materiālus, ar ko atjaunot ēkas!» perspektīvu tālākā nākotnē pamato A. Lielmežs. Līdz tam iesaldētas arī simt darbavietas, ceļu izbūve un gāzesvads. «Žēl, jo viens no retajiem Latvijas resursiem guļ zem kājām, netiek izmantots un nodots tautsaimniecībā,» galvu nogroza A. Lielmežs.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

55 gadus vecais Aleksandrs nakšņo zem viadukta, ko pats savulaik būvējis. Viņš saka, ka atbalstījis Latvijas neatkarības atjaunošanu, stāvējis Baltijas ceļā. "Šo gadu laikā diemžēl nav izveidojusies sabiedrības kopība. Cilvēkiem nav iespējas kaut ko ražot, tādējādi pelnot sev iztiku un tajā pašā laikā dodot labumu sabiedrībai. Mūsdienās par normu kļuvis pelnīt uz otra lētticības rēķina tikai augļojot un patērējot. Ilgi tas tā nevar turpināties," Dienai saka Aleksandrs, kurš dzīvo kastē zem tilta.

«Man bija ļoti piesātināts mūžs - var teikt - vairāki vienā. Sāku dzimt vilcienā Maskava - Vladivostoka, savukārt pasaulē nācu lauku slimnīcā. Māte mani pameta dzemdību namā, bet vecmāte mani iedeva citai sievietei, kuras pašas bērns radībās nomiris. Mans īstais tēvs mani uzmeklēja, kad biju sešus gadus vecs.» Aleksandra tēvs bijis pareizticīgo mācītājs, tāpēc zēns uzaudzis starp dievkalpojumiem, lūgšanu grāmatām, baznīcu svecēm, un tēvs uzstājis, ka arī dēlam jākļūst par mācītāju un jākalpo Dievam. Lai gan aicinājumu sevī nejutis, Aleksandrs to uzlūkojis kā pienākumu pret Dievu un izskolojies garīgajā seminārā, tad kļuvis par mācītāja palīgu, vēlāk - mācītāju. Pēc dažiem kalpošanas gadiem regālijas no kakla noņēmis, sakot, ka vairs negrib mānīt cilvēkus, jo «baznīcā ir par daudz viltības». «Pēc tam ceļi atveda uz Rīgu, kur 1981. gadā iestājos Civilās aviācijas institūtā, taču programmu nepavilku un pārgāju uz Rīgas Politehnisko institūtu, kur izmācījos par inženieri celtnieku. Ļoti daudz Latvijas labā esmu izdarījis - astoņdesmitajos gados strādāju pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava atjaunošanas projekta, Rīgā būvēju ūdensapgādes sistēmas, piedalījos Salu tilta viaduktu būvniecībā.» Paradokss, bet zem viena no tiem viņš tagad nakšņo, savukārt izglītību apliecinošie dokumenti esot izkaisīti dzīves vējos.

Latvieši Nepālā sašutuši par valsts attieksmi. Kaut gan Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izrāda interesi par notiekošo, joprojām nav atrasts veids, kā sešu tūristu grupu ar helikopteru nogādāt no Nāmče Bāzāras līdz lidostai. Aviokompānija Turkish Airlines ceļotājiem panākusi soli pretī, par nedēļu agrāk pārceļot lidojumu uz Latviju, tomēr pagaidām nav ne mazākā priekšstata, kā līdz lidostai nokļūt. Vietā, kur atrodas mūsu tūristi, valda liels haoss, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Viena no ceļotāju grupas dalībniecēm Jūlija Grinberga sociālajā tīklā Facebook raksta, ka vietā, kur viņi apmetušies, nelieli grūdieni jūtami joprojām. «Mums ir ļoti paveicies – mēs esam dzīvi un veseli. Bet apkārt mums ir izpostīta zeme un izmisums,» raksta J. Grinberga un piebilst, ka valsts ir atteikusi palīdzību – viņus nogādāt līdz lidostai. «Mēs Latvijai neesam vajadzīgi! Mēs strādājam mūsu valsts labā, maksājam nodokļus, bet mēs neesam vajadzīgi! Galvenais arguments ir, ka mēs neesam cietuši. Vai tad tajā brīdī, kad skrēju pa lauku un man zem kājām vērās zeme vaļā, man vajadzēja tajā spraugā iekrist, lai Latvijai rūpētu tās seši pilsoņi?» retoriski jautā J. Grinberga.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šā gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 1 procentpunktu, un trešajā ceturksnī pēc 5 gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties.

Pēc manām prognozēm, šogad bezdarbs Latvijā būs zem 6,5%, taču nākamgad uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt nedaudz lēnāki. Līdz ar vājāku ekonomikas izaugsmi un joprojām ļoti neskaidro situāciju pasaules ekonomikā, nodarbinātības gaidas būvniecībā un rūpniecībā ir sākušas samazināties. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs nodarbināto skaits, visticamāk, turpinās augt un tas kopā ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos nozīmē, ka nākamgad bezdarbs Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā 2007. gadā un, pēc manām prognozēm, būs zem 6%.