Mākslīgais intelekts maina to, kā mēs strādājam un vadām organizācijas. Tas ir praktisks rīks, kas palīdz izprast darba vidi un pieņemt labākus lēmumus cilvēku un komandu labā. Mākslīgais intelekts sniedz plašāku skatījumu un dziļāku izpratni, palīdzot vadītājiem pamanīt lietas, ko dati nespētu atklāt. Pārdomāti lietots mākslīgais intelekts palīdz padziļināt izpratni, ļaujot līderiem labāk orientēties darba vides dinamikā un veidot jēgpilnākas attiecības ar cilvēkiem.

Saskaņā ar 2025. gada Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu nākotnes darba vidi veidos ne tikai tehnoloģijas, bet arī unikālas cilvēku prasmes. Ziņojums paredz, ka līdz 2030. gadam visvairāk pieprasītās prasmes būs analītiska un radoša domāšana, noturība un spēja pielāgoties, motivācija un pašapziņa, zinātkāre, kā arī vēlme mācīties visa mūža garumā.

Šīs prasmes ir cilvēcīgas – balstītas emocionālajā inteliģencē, pašrefleksijā un radošumā. Tās ir īpašības, kas veido mūsu sadarbību un to, kā mērķtiecīgi izmantojam tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta laikmetā mūsu spēja palikt cilvēcīgiem kļūst vēl būtiskāka – tā piešķir datiem jēgu un virzienu attīstībai. Lai vadītu efektīvi, nepieciešama gan uzticama informācija, gan resurss, ko tehnoloģijas nespēj radīt, – laikus ieklausīties un pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus.

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.

Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumprojektu.

Likuma mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, jaunais likums noteic mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi, tās tiesisko ietvaru publiskā un privātā sektora un augstskolu sadarbībai, atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību.

Likums noteic izveidot Mākslīgā intelekta centru, tajā apvienojot valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību, veicinātu mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm un valsts konkurētspēju.

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Runājot par to, kā mākslīgais intelekts (MI) maina darbinieku atlases procesu, bieži domājam par algoritmiem, kas palīdz analizēt iesūtītos CV, vai rīkiem, kas darba meklētājiem palīdz uzrakstīt motivācijas vēstuli vai noformēt rezumē, taču MI risinājumi var tikt izmantoti, lai radītu viltus personas, kas piedalās darba intervijās.

Viltus kandidāti attālinātajās intervijās izmanto sejas viltošanas jeb dziļviltojumu (deepfake) tehnoloģiju, kas ļauj uzdoties par citu personu. Tas visbiežāk tiek radīts ar mērķi piekļūt dažādai uzņēmuma iekšējai informācijai, kuru izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots

Tiešsaistes darba intervijas palīdz taupīt laiku un tās aizvien ir aktuālas tādās nozarēs, kā IT, kur darbs norit gan attālināti, gan klātienē un uzņēmumi konkurē par talantiem starptautiskā līmenī. Savulaik par šo problēmu vairāk runāja uzņēmumu vadītāji un personāla atlases speciālisti no Rietumeiropas valstīm vai ASV, kur pērnā gada dati liecina, ka 17% personāla atlases vadītāju ir saskārušies ar kandidātiem, kuri izmanto dziļviltošanas tehnoloģiju, lai mainītu seju un balsi (karjeras platformas “Resume Genius” pētījums). Taču šobrīd tendence izplatās visā pasaulē - konsultāciju un pētījumu uzņēmums “Gartner” prognozē, ka līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots. Tas nozīmē, ka problēma neies secen arī Latvijai – arī pie mums uzņēmumi jau saskaras ar šādu izaicinājumu.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

“Tele2” e-veikalā klientus sācis apkalpot mākslīgais intelekta (MI) risinājums, kuram dots vārds “Dzirkstele”, informē uzņēmums.

Tas konsultē klientus, kuri vēlas iegādāties mobilo mājas internetu, kā arī sagatavo ierīču aprakstus uzņēmuma e-veikalā. “Dzirkstele” saprot vairākas valodas, taču atbildes sniedz latviski un angliski. “Dzirkstele” spēj analizēt noskaņojumu, valodu, kontekstu u.c. parametrus klienta rakstītajā tekstā, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas un atbilstošākas atbildes.

“Mākslīgais intelekts publiskajā telpā ir kļuvis par modes vārdu, ko bieži lieto gan vietā, gan nevietā. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo MI sāk iegūt arvien reālistiskākas aprises. Mūsu gadījumā MI ieviešana nav pašmērķis, bet gan racionāls lēmums, kas balstīts uz vēlmi uzlabot dažādus procesus un klientu pieredzi. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai klienti mūsu mājaslapā var saņemt pēc iespējas detalizētākas atbildes. Otrkārt, mūsu interneta veikala ierīču klāsts strauji palielinās un MI palīdz mums sagatavot ierīču aprakstus, nodrošinot klientiem detalizētāku informāciju. Tas ļauj arī jaunākajām ierīcēm pēc iespējas ātrāk nonākt e-veikala plauktos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. ““Dzirkstele” nav lempīgais čatbots, ar ko daudzi ir sastapušies dažādu uzņēmumu un iestāžu mājaslapās, kas prot atbildēt tikai uz ļoti vienkāršiem un ierobežotiem jautājumiem, jo vadās pēc iepriekš rūpīgi sagatavotiem scenārijiem. “Dzirkstelei” nav ieprogrammēts detalizēts sarunas scenārijs, tā vadās pēc sarakstes loģikas ar klientu. Jāatzīmē, ka šī ir tikai pirmā daļa vērienīgākā MI risinājumu ieviešanā uzņēmumā, jo paralēli turpinās darbs pie citiem MI projektiem.”

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā Dienas Bizness uzdeva jautājumus uzņēmuma dibinātājam un valdes loceklim Andrim Kezikam.

Kreditēšamas piedāvājumi nelieliem reģionāliem uzņēmumiem, lai arī retāk, bet ir atrodami. Pastāstiet par Fidemio, par piedāvājumu un ar ko tas atšķiras no tirgū jau atrodamā!

Fidemio ir šogad dibināts finanšu pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt ātru, ērtu, saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstošu finansējumu Latvijas mikrouzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, mēs strādājam, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot savas ieceres, nodrošinot piekļuvi naudai brīdī, kad tā ir nepieciešama. Jau no idejas pašiem pirmsākumiem pieņēmām lēmumu fokusēties uz reģioniem, jo mūsu biznesam pēc būtības ir duāla daba – mēs noteikti vēlamies būt veiksmīgi un pelnoši, tomēr tikpat ļoti vēlamies veicināt iekļaujošu finanšu vidi Latvijā, kur mazajiem uzņēmējiem reģionos ir līdzvērtīgas iespējas ar vidēji lieliem un lieliem uzņēmumiem pilsētās. Arī pats nāku no Valmieras, tāpēc cenšos vairāk atbalstīt Latvijas reģionus.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Dienvidaustrumāzijas lielākā banka - Singapūras DBS - nākamajos trīs gados likvidēs 4000 darbavietu un aizstās tās ar mākslīgo intelektu.

DBS preses pārstāvis intervijā ziņu aģentūrai AFP otrdien norādīja, ka "nakamajos trīs gados mēs paredzam, ka mākslīgais intelekts samazinās nepieciešamību pagarināt darba līgumus aptuveni 4000 pagaidu vai līgumdarbinieku 19 mūsu darbības tirgos."

Tādējādi banka iecerējusi strādājošo skaitu samazināt ar dabisko darbinieku atbirumu.

"Bloomberg Intelligence" pagājušajā mēnesī vēstīja, ka mākslīgā intelekta dēļ bankas pasaulē nākamajos trīs līdz piecos gados likvidēs līdz pat 200 000 darbavietu.

Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds pērn ziņoja, ka mākslīgais intelekts ietekmēs aptuveni 40% darbavietu pasaulē.

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Mākslīgais intelekts līdz šim radījis vien nelielu ietekmi uz nodarbinātību Eiropā, teikts trešdien publiskotajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomistu pārskatā.

Salīdzinot 3500 uzņēmumus, no kuriem daļa ziņoja, ka izmanto mākslīgo intelekti, bet daži norādīja, ka to neizmanto, ekonomisti kopumā nav konstatējuši atšķirības darba vietu radīšanā vai likvidēšanā.

Turklāt starp uzņēmumiem, kas bieži izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, patiesībā pastāvēja par 4% lielāka iespējamība noalgot jaunus darbiniekus, skaidro ekonomisti.

"Pašreizējā situācijā, balstoties uz uzņēmumu darbinieku noalgošanas plāniem, investīcijas mākslīgajā intelektā un tā intensīva izmantošana pagaidām vēl neaizstāj darba vietas," teikts ekonomistu pārskatā.

"Patiesībā daļa uzņēmumu noalgo papildu darbiniekus. Tas var būt skaidrojams ar to, ka tie vēlas attīstīt un ieviest mākslīgā intelekta tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot esošos ražošanas procesus, vai arī tāpēc, ka mākslīgais intelekts palīdz viņiem ātrāk izvērst darbību," secinājuši ekonomisti.