Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Rīgā 10.jūnijā tiek atklāta Hanzas perona vasaras terase, kas veidota kā kultūrtelpas Hanzas perons vasaras sezonas brīvdabas filiāle un apmeklētājiem sola publiski brīvi pieejamu, mākslinieciski funkcionālu un drošu vidi, kurā baudīt uzkodu un dzērienu piedāvājumu, atpūtu un drīzumā arī kultūras un izglītojošus pasākumus.

Vasaras perona vide veidota, paturot prātā epidemioloģiskos drošības noteikumus. Terase veidota no savstarpēji savienotām telpām, tādējādi radot iespēju cilvēku plūsmas kontrolei.

"Vasaras perons veidots kā lielākā pop-up pasākumu norišu terase Latvijā. Tā forma veidota ar atsauci uz blakus esošo vēsturisko Hanzas Perona ēku ar izteikti gareno apjomu un divslīpju jumtu. Vasaras perons veidots vairākos līmeņos un būvēts kā ažūra struktūra no sastatņu konstrukcijām ar dēļu apdari. Tajā iekļauts bārs, terases zona, skatuve, šūpuļtīklu un labirinta zona. No blakus esošās ielas tas atdalīts ar vēja vairogiem, kas veido vidi, kur patīkami uzturēties dažādos laika apstākļos" saka arhitekts Didzis Jaunzems.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Nenoliedzami, nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm nāk par labu gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana paaugstina laimes hormona līmeni. Vairāk par fizisko aktivitāšu iespējām iekštelpās lasi raksta turpinājumā!

Fiziskās aktivitātes iekštelpās

Ja iepriekš ar sportu nodarbojies maz vai neregulāri, vislabāk sākt ar iekštelpu treniņiem. Taču, lai treniņi iekštelpās sagādātu patiesu prieku un aizrautību, ir būtiski ņemt vērā pāris nozīmīgus faktorus:

• vieta, kur sportot. Primāri ir svarīgi saprast, kur trenēties. To var darīt gan sporta klubā, gan gan mājās, ārā vai kādā citā vietā.

• mērķis un vēlamais rezultāts. Uzsākot trenēšanos, ir jābūt skaidrai vīzijai, kāpēc to dari. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem, ķermeņa uzturēšana formā vai gandarījuma un pozitīvu emociju gūšana.

• izvēlies aktivitātes. Apmeklē dažāda veida treniņus, lai saprastu, kurš no tiem Tevi uzrunā visvairāk.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Eventex konkurss, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru un kurā tiek apbalvoti izcilākie pasākumi un pieredzes mārketinga projekti pasaulē, Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka par tās rīkoto pasākumu “Dvēseles stīgas” ir ieguvusi sešas zelta godalgas, tai skaitā kā labākais mākslas pasākums pasaulē.

Šogad konkursam tika pieteikts rekord liels projektu skaits - 1239 pasākumi no 59 valstīm un sešiem kontinentiem. Savus darbus bija iesnieguši pasaules vadošie zīmoli: Netflix, Qatar Airways, Real Madrid, Disney, dažādu valstu ministrijas, kā arī tika pieteikti kultūras un mākslas projekti kā grupas Colplay tūre, olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, dažādu valstu gaismu, mākslas festivāli un daudzi citi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot sešas zelta godalgas, kā labākais mākslas pasākums, pārmaiņu vadības pasākums, labākais pasākuma koncepts, labākais caur pasākumu izvītais stāsts, labākā scenogrāfija, kā arī inovatīvākais pasākums ar milzu ietekmi.

Varbūt, ka tiešām ir "jāsakož zobi" un šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai Covid-19 pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, runājot par ierobežojumiem amatiermākslai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš gan piebilda, ka diemžēl operu Covid-19 jau skāris. Slimība atklāta četriem operas kora dalībniekiem.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir daļa no Dziesmu un Deju svētkiem un tas, viņaprāt, ir mūsu valsts pamats. Tomēr ir jādomā par bīstamību, ko amatiermāksla var radīt šādā pandēmijas uzliesmojumā, akcentēja Puntulis. "Mums ir jāizsver svaru kausos un jāpieņem šis lēmums, lai cik man tas nebūtu sāpīgi," viņš sacīja.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir "burbulis", kurā satiekas ļaudis no visdažādākajiem "burbuļiem". No infektoloģijas viedokļa raugoties, tā ir liela bīstamība.

"Un varbūt, ka tiešām ir jāsakož zobi, šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai šī pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, kā tas diemžēl jau šobrīd ir noticis operā," aicināja ministrs.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Veiksmīgi uzņēmēji vienmēr domā vismaz vienu soli uz priekšu un viņiem visiem ir augstas ambīcijas, uzskata Anna Litvina, vadītāju atlases uzņēmuma Fontes vadošā partnere.

Ilgtermiņa izaugsme nav iespējama bez skaidras vīzijas un mērķiem, spriež A.Litvina. Vīzija šajā gadījumā kalpo kā ceļa karte, kas palīdz gan pieņemt stratēģiskus lēmumus un saglabāt fokusu, gan arī iedvesmo komandu un uztur virzību ceļā uz mērķu sasniegšanu. Taču ar vīziju vien nepietiek - tai jābūt balstītai arī ambīcijās. Tieši ambiciozi uzņēmēji, kuri nebaidās domāt lielākos mērogos, spēj radīt ilgtspējīgus uzņēmumus. Skaidri mērķi, kas balstīti uz drosmīgām ambīcijām, nodrošina ne tikai virzību, bet arī spēju pielāgoties un augt līdzi tirgus pārmaiņām, pārliecināta ir Fontes vadošā partnere.

No datorspēlēm līdz psiholoģijai

Agrā bērnībā sapņoju kļūt par laika ziņu diktori, atminas A.Litvina. “Šis darbs man šķita ārkārtīgi aizraujošs, tāpēc ar apbrīnu vēroju laika ziņas un domāju, ka arī es kādreiz gribētu televīzijā stāstīt, kas notiks rīt un parīt. Biju diezgan daudzpusīga meitene - skolā man vienlīdz labi padevās gan zīmēšana un māksla, gan matemātika, ģeogrāfija un valodas. Vienā brīdī skola pat sāka mani nedaudz garlaikot, tāpēc brīvajā laikā aizrāvos ar stratēģiskajām datorspēlēm. Ļoti interesants šķita fakts, ka spēlētāji bez formālas autoritātes pulcēja ap sevi cilvēkus, kā arī vadīja un iedvesmoja virtuālās komandas. Tas man pirmo reizi lika aizdomāties par to, kas tad īsti ir līderība, un tieši šī interese mani aizveda līdz lēmumam studēt psiholoģiju,” stāsta A.Litvina.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izsludinājis pieteikšanos jau uz trešo pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCAMP” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Iepriekšējos divos apmācību moduļos mācības sekmīgi noslēdza vairāk nekā 60 dalībnieku.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā.

“Milzīgā interese, kas bija, izsludinot pirmo “Tele2 BŪTCAMP” apmācību moduli, mūs pat nedaudz pārsteidza un parādīja, ka daudziem ir vēlme apgūt vai papildināt zināšanas pārdošanā,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

“Mūsu izveidotai pārdošanas skolai faktiski ir divi mērķi. Viens – lai risinātu darbaspēka jautājumu mums ļoti svarīgā jomā, un otrs – veikt zināmā mērā sociālo funkciju, bez maksas sniedzot zināšanas tiem, kuri vēlas apgūt savā dzīvē jaunas zināšanas, kas varētu noderēt nākotnē. Zināšanas, ko iegūst “Tele2 BŪTCAMP” dalībnieki, noteikti būs vērtīgas arī tiem, kas tālāk savu karjeru pārdošanā neveidos, jo dažādas pārdošanas prasmes mūsdienās ir nepieciešamas gandrīz ikvienā dzīves situācijā.”

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Viena no būtiskākajām biznesa veiksmes atslēgām ir prasme veidot labas attiecības ar klientiem, norāda Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle.

Latvijā nekustamo īpašumu tirgus ir tik mazs, ka kļūdas netiek piedotas, un tas laiks, kad strādā standartizēta pieeja - ir pagājis, teic R.Maizenberga. Mūsdienās nekustamo īpašumu attīstībā svarīgi veidot projektus ar stāstu, kur katrai detaļai ir nozīme, turklāt nedrīkst aizmirst, ka kvalitatīvu projektu nevar īstenot bez zinošiem savas jomas profesionāļiem. Tā ir vadītāja māksla šādus speciālistus atrast, noturēt, motivēt un iedvesmot, atzīmē SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par arhitekti, stāsta R.Maizenberga. “Man patika zīmēt un jau toreiz mani fascinēja iespēja radīt, kā arī veidot sakārtotu vidi ap sevi. Man vienmēr paticis dizains. Atminos, ka pusaudžu gados ar lielu aizrautību spēlēju datorspēli, kas ļāva iekārtot mājokļus - izvēlēties apdares materiālus, sienas krāsas, mēbeles. Lai arī profesionālie ceļi mani aiznesa citā virzienā, jāsecina, ka bērnības profesijas sapnis savā ziņā ir piepildījies, jo mana šī brīža nodarbošanās ir cieši saistīta ar sakārtotas vides un telpas radīšanu,” teic R.Maizenberga, kura ieguvusi vairākas augstākās izglītības, tajā skaitā ekonomikas un biznesa vadībā, kā arī jurisprudencē.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.