Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.

No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.

Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

Baltijas paviljons, kas pasaules izstādē “EXPO 2025 Osaka” prezentē Latviju un Lietuvu, guvis augstu starptautisku atzinību, iegūstot divas balvas prestižajā “World Expolympics 2025” konkursā, ko organizē starptautiskā institūcija “The Experiential Design Authority” (TEDA).

Baltijas paviljons kategorijā “People’s Choice” (“Apmeklētāju izvēle”) ieguva 2. vietu un sudraba godalgu, piekāpjoties tikai Čehijas paviljonam. Šīs kategorijas uzvarētājus noteica balsojums TEDA mājaslapā, kur desmit dienu laikā pieredzes dizaina profesionāļi, EXPO entuziasti un izstādes apmeklētāji izvēlējās savus favorītus. Kategorijā nominēti bija arī Maltas, Singapūras un Tech World paviljoni.

Atzinību un augsto 5. vietu kategorijā “Best Mascot” (“Labākais talismans”) izpelnījās arī viens no Baltijas paviljona spilgtākajiem simboliem – baraviciņa Barabi-chan. Talismana nosaukums Barabi-chan tika radīts, apvienojot latviešu vārdu “Baravika” un lietuviešu “Baravyka”, savukārt japāņu valodā lietotā galotne “chan” pauž pieķeršanos un sirsnību.

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-septembri, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos deviņos mēnešos bija 17.7 miljoni eiro, Grupas peļņa sasniedza 29.3 miljonus eiro.

Bankas aktīvi 30.09.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 956 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 358 miljoni eiro.

Rietumu Banka izteikti fokusējas uz Latvijas un Baltijas biznesa kreditēšanu, atbalstot klientus dažādās nozarēs. Kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms uz 2025. gada 30. septembrī bija 686 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas piešķirtajiem finanšu resursiem tiek realizēti daudzi vērienīgi projekti komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Trešajā ceturksnī banka ir paziņojusi par papildu 11,4 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Riga Retail Park – tirdzniecības centra “Sāga” attīstībai Rīgā. Tas ir jau otrais aizdevums šī vērienīga projekta realizācijai – iepriekš Rietumu Banka tam bija piešķīrusi kredītu 48 miljonu eiro apmērā.

“Marginalen Group” uzņēmumi - Latvijas uzņēmums SIA “Aizdevums.lv” (Aizdevums.lv) un Lietuvas uzņēmums UAB “GF Bankas” (GF Banka) paziņo par plāniem apvienoties, kā rezultātā Aizdevums.lv kļūs par GF Bankas Latvijas filiāli un mainīs savu zīmolu uz GF Banka.

Pārmaiņas paredzēts īstenot nākamā gada laikā pēc abu valstu regulatoru apstiprinājuma saņemšanas.

Aizdevums.lv valdes priekšsēdētājs Artūrs Ilziņš norāda: “Latvijā būs vēl viena banka, kas ietver plašāku banku pakalpojumu piedāvājumu klientiem, kā arī filiāles reģionos visā Latvijā. Jebkura uzņēmuma attīstībā pienāk brīdis, kad ir nepieciešamas pārmaiņas, lai augtu un attīstītos. Aizdevums.lv pievienošanās GF Bankai nesīs pozitīvas pārmaiņas, turpmāk klientiem piedāvājot vēl labākus finanšu risinājumus vēl labākā kvalitātē, paverot plašākas iespējas gan kredītu tirgū, gan depozītu tirgū ilgtermiņā. Pārmaiņu procesā liksim lielu uzsvaru uz klientu servisu, nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību un arī turpmāk piedāvājot dažāda veida aizdevumus klātienē un tiešsaistē.”

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

12.forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

“Kvalificētu speciālistu trūkums pašvaldībās rada zemu administratīvo spēju, jo šādi speciālisti nepieciešami ne tikai atbilstošu lēmumu pieņemšanai, bet arī profesionālai funkciju veikšanai. Tas kavē pašvaldību attīstību, un viena no iespējām pašvaldībām risināt šo problēmu, ikdienas darbā izmantojot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Atsevišķus procesus automatizējot, ar MI palīdzību analizējot datus par iedzīvotāju vajadzībām u.tml., pašvaldības pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem kļūtu efektīvāka. Pašvaldībām izdotos ne tikai aizstāt daļu darbinieku ikdienas funkcijās, bet arī paaugstināt lēmumu kvalitāti un pieņemšanas ātrumu,” pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes sastāvā notikušas izmaiņas – līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nolēmis atstāt amatu, lai visu enerģiju un uzmanību veltītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšanai, savukārt par jauno LTRK valdes priekšsēdētāju kļuvusi līdzšinējā valdes locekle Katrīna Zariņa.

Šonedēļ Saeimas deputāti un Ministru prezidente Evika Siliņa lēma uzticēt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību Jānim Endziņam. Nodrošinot LTRK darba nepārtrauktību, 16. oktobrī LTRK Padome pieņēma lēmumu par Katrīnas Zariņas iecelšanu valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa līdz šim pildījusi valdes locekles un Ārlietu daļas direktores pienākumus, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā – kopā ar Jāni Lielpēteri, kurš turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus.

“Plānoju turpināt organizācijas uzsākto darbības kursu, atbilstoši stratēģijā definētajiem sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm - stiprināt LTRK kompetenci un jaudu, veidot biedriem pieejamus un izdevīgus pakalpojumus to konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai. Šis ir personīgs un profesionāls izaicinājums! Ceru strādāt ciešā sazobē ar LTRK biedriem, LTRK padomes locekļiem un nozīmīga loma definēto mērķu sasniegšanā būs manai komandai - visiem LTRK darbiniekiem,” stāsta Katrīna Zariņa.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Savukārt 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no šogad jūnijā prognozētajiem 2,1% līdz 3,2%, bet 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,8% līdz 2,9%. Savukārt 2028. gadā Latvijas Banka prognozē inflācijas pieaugumu 3,6%.

Latvijas Bankā norādīja, ka turpmāko tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, aizvien spēcīgāks privātais patēriņš un eksports.

Kā skaidroja Latvijas Bankā, inflācijas dati pārsniedz jūnija prognozes un algas pieaug straujāk, nekā iepriekš gaidīts, tāpēc Latvijas Banka inflācijas prognozi 2025. gadam palielinājusi līdz 3,9%.

Inflāciju paaugstinošais noteicošais faktors ir spēcīgāks algu kāpums, kā arī administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana un valdības lēmumi, tostarp par akcīzes nodokļu palielināšanu. 2028. gadā papildu spiedienu uz cenām veidos otrās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Ar mērķi iekļūt Amerikas Savienoto Valstu tirgū ar Latvijas precēm uz Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) rīkoto konferenci Spotlight Latvia 2025 Vašingtonā aizvadītajā nedēļā devās virkne Latvijas ministru un vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Īpaši jāuzsver iespēja piedalīties ASV armijas ikgadējā iepirkumu konferencē (AUSA Annual Meeting & Exposition), kas dod plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Par vērienīgās konferences, kas notiek jau piekto reizi, iepriekšējiem rezultātiem, organizēšanas izaicinājumiem, mērķiem šobrīd un sasniegto iepriekšējās konferencēs Dienas Bizness izjautāja Latvijas Amerikas Tirdzniecības palātas valdes locekli Matīsu Kukaini, ZAB Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneri.

Kas organizē konferenci Spotlight Latvia 2025, un kāda ir jūsu dalība?

Konferenci organizē Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kamera (LACC) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kā arī Latvijas vēstniecību ASV. Ievērojot, ka esmu mūsu tirdzniecības palātas valdē, aktīvi piedalos konferences organizācijā, lai gan ar to nodarbojas visi palātas valdes locekļi.

Darba ir ļoti daudz, jo sevišķi pēdējās nedēļās. Vairums no mūsu organizācijas vadītājiem darbojas un atrodas tieši ASV un Latvijā nav sastopami. Latvijā mēs esam divi LACC valdes locekļi, kas vada Rīgas biroju, – Liene Gaspažiņa, kura vada SILMOR uzņēmumu Latvijā, un es.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Eiropas kapitāla tirgi ir tādā stāvoklī, ka ir būtiski pieaugusi nepieciešamība un steidzamība veikt reālas pārmaiņas, intervijā atzina Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādes (ESMA) vadītāja Verena Rosa.

"Mēs redzam, ka tirgi joprojām ir fragmentēti. Teorētiski mums ir vienots tirgus, bet realitātē mums ir ļoti atšķirīgi to darbības konteksti dažādās valstīs, un tas ļoti apgrūtina patiesi pārrobežu pakalpojumu un produktu izstrādi," norādīja Rosa.

Tāpat viņa minēja, ka tas arī nozīmē, ka ir grūti attīstīt likviditāti, kas ir nepieciešama Eiropas tirgos, lai patiešām varētu piesaistīt investorus un nodrošināt finansējumu uzņēmumiem.

Rosa atzina, ja Eiropa nerīkosies tagad, tā atpaliks starptautiskā un pasaules mērogā, un Eiropas ekonomika galu galā cietīs no tā, ka nav labi funkcionējoša vienota kapitāla tirgus.

Pēc viņas teiktā, ar paļaušanos tikai uz banku finansējumu, kas līdz šim Eiropas Savienībā (ES) dominē, nepietiek. Eiropa pašlaik saskaras ar reālu problēmu, jo ir ierobežotas fiskālās iespējas nodrošināt vairāk līdzekļu projektiem un ieguldījumiem, kas ir vajadzīgi. Tādēļ labi funkcionējošs kapitāla tirgus ir būtisks, lai spētu apmierināt Eiropas ekonomikas vajadzības.

Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu, un turpinās šī jautājuma padziļināta izpēte, kas uzdota līdz 2026.gada pavasarim, skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka atbilstoši valdības un Finanšu sektora attīstības padomes uzdevumam Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu Latvijas Bankas pārziņā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC).

Sākotnējais vērtējums liecina, ka šāds solis uzlabotu finanšu sektora integritāti un caurskatāmību, ļautu nodrošināt vienādus uzraudzības apstākļus un godīgu konkurenci starp dažādiem kreditētājiem - gan bankām, gan nebanku kreditētājiem, - kalpotu patērētāju interesēm un to labākai aizsardzībai un ļautu ietaupīt valsts līdzekļus, samazinot PTAC darbības izdevumus. Tā būtu iespēja arī mazināt tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas.

Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām.

Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.

Vai komercbankas pilda sociālās funkcijas?

Plašāka komercbanku klātbūtne reģionos ir Latvijas Bankas iniciatīva, kuru īstenojām, uzklausot reģionu uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību paustās vajadzības. 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, kurus Saeima raiti pieņēma. 2024. gada beigās tika apstiprināti Latvijas Bankas noteikumi, kā šī prasība praktiski īstenojama. Komercbankām tika dots gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos un sadarbībā ar pašvaldībām rastu labākos risinājumus.No komercbankām izskanējis viedoklis, ka minētā iecere ir sociāla funkcija, ko valsts tām uzlikusi par pienākumu. Šim apgalvojumam negribētos piekrist. Latvijas Banka uz komercbanku pakalpojumiem un lomu acīmredzot raugās plašāk – risinājumi rodas tur, kur ir laba sadarbība. Latvijas cilvēkiem – vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmēji – ir jāiet laikam līdzi un jāizprot dažādas finanšu pakalpojumu iespējas un risinājumi, lai vairotu savu turību, savukārt kā uzņēmēji spētu ieraudzīt izaugsmes iespējas, tās finansēt un attīstīties. Tas varēs notikt tikai tad, ja būs uzticēšanās, cieņpilna komunikācija un rezultatīva sadarbība. Vai tas iespējams pilnībā digitāli? Laiks rādīs.