Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām.
Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.
Vai komercbankas pilda sociālās funkcijas?
Plašāka komercbanku klātbūtne reģionos ir Latvijas Bankas iniciatīva, kuru īstenojām, uzklausot reģionu uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību paustās vajadzības. 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, kurus Saeima raiti pieņēma. 2024. gada beigās tika apstiprināti Latvijas Bankas noteikumi, kā šī prasība praktiski īstenojama. Komercbankām tika dots gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos un sadarbībā ar pašvaldībām rastu labākos risinājumus.No komercbankām izskanējis viedoklis, ka minētā iecere ir sociāla funkcija, ko valsts tām uzlikusi par pienākumu. Šim apgalvojumam negribētos piekrist. Latvijas Banka uz komercbanku pakalpojumiem un lomu acīmredzot raugās plašāk – risinājumi rodas tur, kur ir laba sadarbība. Latvijas cilvēkiem – vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmēji – ir jāiet laikam līdzi un jāizprot dažādas finanšu pakalpojumu iespējas un risinājumi, lai vairotu savu turību, savukārt kā uzņēmēji spētu ieraudzīt izaugsmes iespējas, tās finansēt un attīstīties. Tas varēs notikt tikai tad, ja būs uzticēšanās, cieņpilna komunikācija un rezultatīva sadarbība. Vai tas iespējams pilnībā digitāli? Laiks rādīs.
Skaitļi runā paši par sevi
2013. gada beigās Latvijā bija 319 kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada martā – tikai 72 šādas vietas. Pašlaik aptuveni pusē no pašvaldībām nevienai no Latvijas lielākajām kredītiestādēm nav klientu apkalpošanas vietu. Protams, nav šaubu, ka šo gadu laikā būtiski augušas sabiedrības digitālās prasmes un mainījušies ieradumi – pakalpojumus, t. sk. finanšu jomā, arvien vairāk iedzīvotāju vēlas saņemt ar tālruņa vai datora starpniecību.
Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktās iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka 63 % respondentu būtu ērti komercbanku pakalpojumus saņemt ar datora vai telefona starpniecību, bet 39 % iedzīvotāju tomēr personīgi izjutuši nepieciešamību pēc komercbanku klātbūtnes – vēlējušies izmantot iespēju aiziet uz savu banku vai satikt bankas konsultantu klātienē sava novada centrā.
Banku sektors kopumā pēdējos gados ir ļoti attālinājies no saviem klientiem, un tam ir savas negatīvās sekas. Piemēram, pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati rāda, ka 28 % uzņēmēju vērtējumā komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu specifiskās vajadzības. 12 % uzņēmēju norāda, ka komercbanku filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju nonākt pie abpusēji izdevīgas sadarbības. Šāda sistēma nepiedāvā risinājumus daudzos gadījumos, kad svarīga individuāla pieeja un izpratne par reģionālajiem apstākļiem.
Sadarbība un komunikācija ir uzlabojama
Pēdējos gados gan sarunās ar uzņēmējiem, gan saņemot iesniegumus, nākas secināt, ka finanšu sektora digitalizācija un dažādu normatīvo aktu prasību interpretācija novedusi pie dīvaina sadarbības modeļa, kurā pazudis līdzsvars starp klientu un pakalpojuma sniedzēju. Lai gan lielākās komercbankas regulāri ir Latvijas mīlētāko zīmolu topā, jūtams, ka nereti klientu un komercbanku nesaskaņu pamatā ir tieši komunikācijas un sadarbības jautājumi. Daudzos gadījumos lielu lomu nospēlējusi standartizētā pieeja, citkārt – nepietiekama vai neieinteresēta komunikācija vai pat tās trūkums.Vai šī ir grūti risināma problēma? Diezin vai. Iepriekš finanšu sektorā risināti daudz sarežģītāki problēmjautājumi, tāpēc vajadzētu tikt galā arī ar šo. Šim aspektam Latvijas Banka nākamā gada uzraudzības darbā pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Augstiem klientu apkalpošanas kvalitātes standartiem, cieņai pret klientu un saprotamai komunikācijai atkal jāatgriežas ikdienas sadarbībā. Nav šaubu, ka arī klientiem jākļūst atvērtākiem un jāsaprot kopējais mērķis – drošs un attīstīts finanšu sektors. Šādās attiecībās vajadzētu mazināties negatīvajai pieredzei un atjaunoties uzticībai un labai sadarbībai.
Pagātnē neatgriezīsimies
Atcerēsimies, ka plašāka komercbanku klātbūtne reģionos nav atgriešanās pagātnē – tās nebūs filiāles katrā pilsētā piecas dienas nedēļā astoņas stundas dienā. Nē. Tas ir solis pretī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus filiāļu slēgšana skārusi visvairāk, kā rezultātā komercbanku pakalpojumi tiem kļuvuši tāli un grūti pieejami, atstājot zināmas sekas arī novada izaugsmē.Mūsdienās esam kļuvuši daudz elastīgāki un izprotam, ka pakalpojumam var būt inovatīvi un racionāli veidi un tie nebūt nav peļami tikai tāpēc, ka ir neierasti. Tomēr ceram, ka papildus tehnisku pakalpojumu sniegšanai, piemēram, kodu kalkulatoru maiņai, komercbankas kļūs par iedzīvotāju un uzņēmumu sabiedrotajiem arī dažādos finanšu pratības un finanšu konsultāciju jautājumos.
Vai risinājums ir dzīvotspējīgs?
Lai iecere izdotos, ne visu varēs paveikt Latvijas Bankas un Saeimas labā griba un komercbankām uzliktais pienākums. Te nozīmīga loma ir pašvaldībām, kas pārstāv iedzīvotāju intereses un var sniegt vislabāko padomu, kā komercbankām organizēt pakalpojumu sniegšanu tā, lai tas būtu saprātīgi no izmaksu viedokļa un atbilstoši vietējo iedzīvotāju paradumiem un vajadzībām.Ne mazāk svarīga ir iedzīvotāju vēlme doties uz komercbanku ne tikai tehnisku vajadzību gadījumā, bet izmantot uzticama un profesionāla finanšu konsultanta zināšanas, lai savas un sava uzņēmuma finanses pārvaldītu labāk.Ik gadu Latvijas Banka ievāks datus par to, kā šī iniciatīva darbosies praksē, un Saeima 2028. gadā vērtēs, vai banku klātbūtne reģionos nav bijis tikai sauklis bez reāla seguma. Tāpēc es aicinu iedzīvotājus un reģionu uzņēmējus izmantot jaunās iespējas, lai pēc pāris gadiem nebūtu jāatgriežas tur, kur esam pašlaik, ar prognozējamu komercbanku klātienes vietu samazinājumu nākotnē. Samazināt un slēgt ir visvienkāršāk, bet Latvijas Banka tic, ka reģionos ir cilvēki, kuri vēlas darīt, plānos un darīs, un komercbankas būs labi sadarbības partneri, viņus atbalstot.
