Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Baltijas vadošais redzes aprūpes un optikas preču mazumtirgotājs "OC VISION" 2025. gadu noslēdz ar ievērojamu izaugsmi, ko apliecina veiksmīga obligāciju emisija kapitāla tirgū, pārliecinoši finanšu rādītāji un vērienīga veikalu tīklu modernizācija. "OC VISION" šogad būtiski transformējis Latvijas optikas nozari.

“Aizvadītais gads mums ir bijis stratēģisku lēmumu un pārliecinošas izaugsmes laiks. Veiksmīga obligāciju emisija un vērienīgas investīcijas redzes un dzirdes centru tīkla attīstībā un digitalizācijā ir ļāvušas ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas tirgū, bet arī pacelt redzes un dzirdes korekcijas nozares standartus jaunā līmenī. Mēs investējam innovācijās, kas ilgtermiņā veicina visas nozares attīstību un uzlabo klientu pieredzi, jo ticam, ka uzņēmuma ilgtspēja balstās spējā nepārtraukti pilnveidoties un sniegt labāko mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Paveiktais ir kā garantija stabilai izaugsmei arī nākotnē!” – Toms Dzenis, "OC VISION" valdes loceklis

Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem desmit, piecpadsmit – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21. gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam.

Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: Swedbank POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).

Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada

Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, šī gadā sākumā bija tikai 22 % no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas Maksājumu radara dati . Pirms pieciem gadiem tie bija 36 %, bet 2017. gada sākumā – pat 42 %. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Jebkura biznesa pamatā primāri ir komanda, jo stabilu izaugsmi un rezultātus var sasniegt tikai kopā ar uzticamiem cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko viņi dara, spriež Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Viens no līdera galvenajiem uzdevumiem ir pulcēt sev apkārt gudrākus un talantīgākus cilvēkus, nekā viņš pats. Tad vadītājs var mācīties no savas komandas, iedvesmot to un kopā augt, domā Z.Driņķe. Tāpat būtisks veiksmīga biznesa priekšnosacījums ir arī pieprasījums. Ja tāda nav, tad tas jāveido pašam, un tas bieži vien nozīmē ilgstošu darbu sabiedrības izglītošanā. Tas nebūt nav viegli, jo tam nepieciešami resursi un pacietība, taču viss ir iespējams, pārliecināta ir Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Pierāda sevi citā ampluā

Bērnībā es sapņoju kļūt par dziedātāju, atminas Z.Driņķe. “Vairāk nekā desmit gadus dziedāju bērnu ansamblī Dzeguzīte un jau kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - tur es faktiski izaugu, tāpēc man nebija ne mazāko šaubu, ka arī mana tālākā profesionālā karjera būs saistīta tieši ar mūziku. Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas skolas absolvēšanas mans sākotnējais mērķis bija turpināt mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tomēr viena profesora izteiktais vērtējums, ka manas spējas mūzikā nav perspektīvas un labākajā gadījumā varēšu sasniegt tikai viduvējību, būtiski mainīja manu redzējumu par nākotnes izvēlēm. Šī pieredze lika man pieņemt stratēģisku lēmumu – ja šajā jomā netiek saskatīts potenciāls, es ieguldīšu enerģiju citā virzienā, kur manas prasmes un centieni var tikt augstāk novērtēti. Tā es izlēmu iestāties Latvijas Universitātē, kur studēju politoloģiju. Ieguvu stipendiju un mācījos ar izcilību, un, lai gan šajā nozarē neesmu strādājusi nevienu dienu, man bija svarīgi sevi pierādīt citā ampluā,” atceras Z.Driņķe, kura jau 19 gadu vecumā nonāca starptautiska uzņēmuma vadītājas amatā.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.35 miljonu eiro finansējumu Igaunijas uzņēmumam Juhkentali 13 OÜ modernas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai Tallinā, Igaunijā.

Jaunais mājokļu projekts atrodas Tallinas centrā, Kesklinna rajonā, Juhkentali ielā 13. Rietumu Bankai šis ir jau otrais nekustamā īpašuma kreditēšanas projekts ar šo attīstītāju – iepriekš jau ir realizēts apjomīgs Kadrioru Plaza projekts, kurā ir 95 dzīvokļi un 40 komerctelpas.

Jaunajā sešstāvu ēkā būs 15 dzīvokļi, kā arī komerctelpas. Projektā būs gan mazāki dzīvokļi ar platību ap 42 m2, gan plašāki četru un piecu istabu dzīvokļi aptuveni 110 m2 lielumā. Dzīvokļu pārdošanas cenas ir no aptuveni 230 tūkstošiem eiro līdz aptuveni 575 tūkstošiem eiro.

“Rietumu Bankas stratēģija ir aktīvi strādāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā un citviet Eiropas Savienībā, kur vien redzam veiksmīgas sadarbības potenciālu ar klientiem, kas rada jaunu ekonomisko vērtību. Šis projekts ir turpinājums jau nostiprinātai sadarbībai ar īpašumu attīstītāju Tallinā un tas papildina mūsu plašo jaunu mājokļu kreditēšanas portfeli. Katrs jauns projekts papildina bankas pieredzi un zināšanas par konkrēto valsti, tirgu un nozari, un attiecīgi ļauj izvērst kreditēšanu arī ārpus Latvijas robežām,” saka Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Uzņēmējiem ir jāizprot savu klientu vajadzības un paradumi, uzskata Daiņus Ļuļis, (Dainius Liulys), e-komercijas platformas PHH Group izpilddirektors.

Veiksmīgas uzņēmējdarbības atslēga e-komercijā ir universāla - turēt solījumus klientiem, piedāvāt atbilstošu un plašu preču klāstu, kā arī nodrošināt uzticamus piegādes un preces atgriešanas procesus. Šajā ziņā Latvija neatšķiras no jebkura cita tirgus, pārliecināts ir PHH Group, kurā iekļaujas arī interneta veikals 220.lv, izpilddirektors. Viņš norāda, ka Latvijā un Baltijā ļoti būtiskas ir arī vietējas zināšanas un izpratne. Mazākos tirgos klientu ir mazāk, tādēļ katra pircēja zaudējums uzņēmumam ir būtisks. Šī iemesla dēļ mūsu kvalitātes latiņa ir nemainīgi augsta - mēs darām visu iespējamo, lai klienti mums uzticētos, norāda D.Ļuļis.

Rada biznesu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital vismaz līdz 2030. gadam ir apņēmies nepārdot tam piederošās INDEXO akcijas.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14,46% INDEXO akciju. Investīciju uzņēmums arīdzan ir parakstījies akciju apmaiņai, kas tiks veikta brīvprātīgā akciju atpirkuma ietvaros, ko INDEXO grupa ir izteikusi DelfiGroup akcionāriem un kurā DelfinGroup akcionāri var piedalīties laika posmā līdz 8. decembrim. Šīs akciju apmaiņas ietvaros ALPPES Capital konvertēs 29,79% jeb 100% visas tam piederošās DelfinGroup akcijas, tādējādi vēl vairāk palielinot savu līdzdalību INDEXO grupā, vienlaikus tai nepārsniedzot 29,99%. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Cik daudz patiesībā tērē Baltijas iedzīvotāji apģērbam? Pētījumā, ko veica Elyndi.com, noskaidrots, ka vidējais latvietis apģērbam un aksesuāriem tērē aptuveni 350 eiro gadā, kas veido aptuveni 16% no gada kopējiem tēriņiem. Igaunijā vidējie tēriņi ir nedaudz augstāki – 390 eiro jeb 18%, savukārt Lietuvā – ap 310 eiro jeb 14%. Salīdzinot ar pasaules tendencēm, Eiropas iedzīvotājs apģērbam vidēji tērē 12 – 15% no gada budžeta, kamēr ASV šis rādītājs pārsniedz 20%.

Tēriņus būtiski ietekmē arī dzimums. Latvijā sievietes apģērbam vidēji tērē ap 380 eiro gadā, vīrieši – 300 eiro. Igaunijā attiecīgi 420 pret 350 eiro, bet Lietuvā – 340 pret 280 eiro. Kā arī būtisku lomu spēlē iepirkšanās paradumi. Aptuveni 25% Baltijas iedzīvotāju apģērbu iegādājas tiešsaistē, Latvijā – 51%, Igaunijā – 54%, Lietuvā – 48%.

Sievietes ir izteikti aktīvākas iepērkoties tiešsaistē: Latvijā 64% sieviešu regulāri izmanto apģērbu interneta veikalus, salīdzinot ar 54% vīriešu; Igaunijā attiecīgi 68% pret 58%, Lietuvā – 60% pret 50%. Kā komentē Elyndi: “Mēs redzam, ka sievietes ir īpaši aktīvas, meklējot gan aktuālos modes jaunumus, gan kvalitatīvus apģērbus. Tiešsaistes veikali ļauj gudri papildināt garderobi, patērējot mazāk laika un naudas, kā arī piedāvājot plašākas izvēles iespējas – viss vienuviet, neizejot no mājām.”

Tūrisma operators Join UP! Baltic, paplašinot savu darbību, atvēris savu otro ceļojumu veikalu Rīgā. Tas atrodas Pārdaugavā, tirdzniecības centra “Olimpia”.

Šī ir uzņēmuma jau piektā tirdzniecības vieta Baltijas valstīs, kur klātienē iespējams saņemt profesionālas ceļojumu konsultācijas un iegādāties ceļojumus uz kādu no tūroperatora piedāvātajiem 13 galamērķiem. Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas skaidro, ka ar klātienes ceļojumu veikalu tīklu paplašināšanu tūroperators stiprina savu klātbūtni un tirgus pozīciju, klientu lojalitāti un piesaista jaunus ceļotājus.

“Neskatoties uz digitālo rīku pieejamību, daļa ceļotāju joprojām izvēlas personīgas klātienes konsultācijas, kas ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā par ceļojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka personīgs kontakts ar konsultantu daudziem klientiem ir pirmais solis ceļojumu plānošanā – tas rada uzticību, drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārliecinātus lēmumus. Un veikalā mūsu klienti saņem konsultācijas ne tikai par piemērotāko galamērķi vai viesnīcu, bet arī par to, kādas ievērojamas vietas apmeklēt, kādu ekskursiju izvēlēties, kādus suvenīrus iegādāties vai pat par kofera saturu vai pareizā apģērba izvēli. Cilvēki digitālajā laikmetā ļoti novērtē šo personīgo saikni un atgriežas mūsu ceļojumu veikalos regulāri,” skaidro Aurimas Janušauskas.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir instruments, kas Latvijas ekonomikai nodrošina nepieciešamo "brīvo skābekļa pieplūdumu" - investīcijas, kas rada izaugsmi, darba vietas un nodokļu ieņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsver, ka TUA programma valstij jau devusi simtiem miljonu eiro, kas tieši vai netieši papildina valsts budžetu, attīsta reģionus un uztur dzīvu ekonomisko aktivitāti laikā, kad valsts finanšu situācija ir saspringta.

Šmits informē, ka TUA programma darbojas daudzās Eiropas valstīs - Portugāle, Grieķija, Kipra un citas valstis izmanto līdzīgu pieeju, lai piesaistītu legālu kapitālu un ilgtermiņā veidotu ekonomisku stabilitāti.

"Latvija nav īpašāka par šīm valstīm - ja mēs atteiksimies no šī instrumenta, investori izvēlēsies citas vietas, kur ieguldīt. Tas nozīmēs zaudētas darba vietas, mazāk nodokļu ieņēmumu un lēnāku reģionu attīstību. Investīcijas - valsts dzīvības elpa," pauž Šmits.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" par plašākiem paplašināšanas plāniem varētu domāt pēc jaunās ražošanas ēkas Kurzemes prospektā pabeigšanas, kuru plānots atklāt 2027. gada vidū, sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa sacīja, ka "Lido" ražošanas kapacitāte patlaban ir izsmelta, tāpēc plānota jaunas ražotnes izveide. "Pašlaik ir sākts aktīvs ražotnes projektēšanas process. Šī ir galvenā prioritāte, lai palielinātu "Lido" kapacitāti un varētu atklāt jaunas ēdināšanas vietas," viņa minēja.

Auziņa stāstīja, ka līdz ražotnes atklāšanai "Lido" turpinās strādāt pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, lai uzlabotu esošo ēdināšanas vietu pasniegšanas formātu, klientu ērtību un labbūtību.

Viņa uzsvēra, ka "Lido" izvērtē jaunas potenciālās ēdināšanas vietas, tomēr kapacitātes dēļ tās nav iespējams atklāt. Vienlaikus viņa papildināja, ka "Lido" jaunā koncepta veikali uzrāda labus rezultātus, tādēļ uzņēmums varētu strādāt arī pie to paplašināšanas plāniem.

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” īstenojis vērienīgu nomnieku sastāva attīstības projektu, kura rezultātā atvērti 11 jauni, atjaunoti vai jaunās lokācijās pārcelti veikali un kafejnīcas.

Tie pārstāv gan starptautiski atpazīstamus, gan vietējā tirgū iecienītus zīmolus, paplašinot centra piedāvājumu. Kopējās investīcijas, ko veikuši “Domina Shopping” un nomnieki, sasniedz 435,5 tūkstošus eiro.

Dina Bunce, “Domina Shopping” direktore, uzsver: “Mēs zinām, ka rudens vidus ir laiks, kad tiek atjaunotas ne tikai garderobes, bet arī galvaspilsētas iepirkšanās telpa. Tāpēc vienpadsmit jauni un atjaunoti veikali apliecina, ka “Domina Shopping” turpina izaugsmi un kļūst arvien daudzveidīgāka – gan modes, gan dzīvesstila ziņā. Šī dinamika liecina, ka uzņēmēji redz Dominā stabilu vidi un uzticamu partneri biznesa attīstībai, bet apmeklētāji – vietu, kur vienmēr atklāt ko jaunu”.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādātā augstas ātrdarbības lāzera impulsu jaudas sensora tehnoloģija TESS (Termoelektrisks Starojuma Sensors) iekļauta ASV vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā.

TESS ir termoelektrisks starojuma sensors, kas spēj izmērīt atsevišķu lāzera impulsu jaudu ar līdz šim nebijušu ātrumu un precizitāti. Tehnoloģija balstīta uz plāno kārtiņu materiālu unikālajām īpašībām, nodrošinot signāla reakcijas laiku, kas ir mazāks par 10 nanosekundēm – aptuveni tūkstoš reižu ātrāku nekā iepriekš izmantotajās tehnoloģijās.

Šis sasniegums ir īpaši nozīmīgs tādās jomās kā lāzertehnoloģija, medicīna, precīzā metināšana un mikrogravēšana, kur svarīga ir katra impulsa kontrole drošības un precizitātes nodrošināšanai.

LU CFI zinātnieki darbu pie šīs tehnoloģijas uzsāka jau 2012. gadā, pētot termoelektriskos materiālus. Balstoties uz šiem pētījumiem, tika radīts jauns risinājums – pārveidot termoelektrisko principu par augstas ātrdarbības impulsu jaudas sensoru. 2021. gadā Thorlabs – viens no pasaules līderiem fotonikas un optisko iekārtu jomā – atzina TESS unikālo potenciālu un noslēdza licencēšanas un tehnoloģiju pārneses līgumu ar LU CFI.

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

Arhitektūras birojs SEP ir uzsācis darbu pie siltumtrases maģistrāles projektēšanas Somijas galvaspilsētas Helsinku aglomerācijā, kur šobrīd top Microsoft datu centru komplekss.

Šis projekts ir unikāls pasaules mērogā – serveru radītais liekais siltums tiks novadīts uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, nodrošinot siltumu vairākām Somijas pilsētām.

Partnerībā ar enerģētikas uzņēmumu Fortum, Microsoft izstrādā vienu no lielākajiem atkritumsiltuma pārstrādes projektiem pasaulē. Paredzēts, ka no datu centriem tiks novadīts serveru radītais siltums, kuru jauda tiek lēsta līdz 16 MW. Ņemot vērā šīs jaudas ir pieņemts lēmums to izmantot siltumapgādē, tāpēc ar to paredzēts apsildīt trīs Somijas pilsētas – līdzvērtīgas Tukumam, Dobelei un Smiltenei Latvijā.

Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt CO₂ emisijas, salīdzinot ar tradicionālu apkures sistēmu, un kalpos kā paraugmodelis citām valstīm, kā izmantot datu centru potenciālu ilgtspējīgai siltumapgādei.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”