Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Hansabank Markets

Lata valūtas kursu prognozes

Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.

Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.

Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.

Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Pagaidām vēl nav 100% zināms, vai 2014.gadā pāreja uz eiro notiks pēc pašreizējā pierastā kursa 0,702804 lati par eiro, tomēr jārēķinās, ka kurss var pazemināt iedzīvotāju pirktspēju.

Speciālistiem gan atšķiras viedokļi par to, vai iedzīvotāju pirktspēja var tikt ietekmēta ļoti minimali, vai tomēr būtiski. Piemēram, Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis brīdina, ka spēcīgi paaugstinātā lata valūtas kursa apmaiņa pret eiro novedīs pie nacionalās valūtas devalvācijas, no kā stipri cietīs iedzīvotāji. Proti, viņaprāt, lata kurss pret eiro jau sākotneji noteikts augstā līmenī.

Jautāts, kāds būtu lata pārsaistes kurss no SDR groza uz eiro, ja tas notiktu tagad, SEB bankas eksperts Andris Lāriņš minēja, ka tas noteikti būtu savādāks, tomēr akcentēja, ka valūtu tirgū nav tāda jēdziena, kā vislabākais brīdis valūtas cenas fiksēšanai, jo vienmēr vai nu pagātnē bijis, vai arī nākotnē iespējams labāks brīdis. «Lata un eiro attiecības jau vairākus gadus ir samērā stabilas, kas ļauj prognozēt mūsu finansiālās attiecības ar eiro zonu. Mūsu maksātspēja latos eiro zonā 2004. gada pēdējā darba dienā tika nofiksēta koridorā, kura robežas ir 1% attālumā no 0,702804 latu atzīmes par vienu eiro un veicot jebkuras izmaiņas, radīsies vinnētāji un zaudētāji pret šodienas atskaites punktu. Rezumējot - nekas ārkārtējs valūtu tirgū sakarā ar eiro ieviešanu Latvijā netiek gaidīts,» tā viņš.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.

Kas vainīgs?

No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.

Hansabank Markets

Aizvadītajās divās nedēļās turpinājās dolāra vērtības kāpums. Dolāra indekss, kas atspoguļo ASV nacionālās valūtas vērtību pret lielāko ASV tirdzniecības partnervalstu valūtām, ir sasniedzis 10 mēnešu augstāko punktu. Dolāram labvēlīgs ir šobrīd pastāvošais dolāru procentu likmju augšupejošais virziens. Nozīmīgāko notikumu vidū bija FRS monetārā sanāksme, kas noslēdzās ceturtdien. Dolāru bāzes procentu likme tika palielināta par 25 b.p. līdz 3.25%, kas saskanēja ar tirgus gaidām. Savukārt pārī pret eiro, dolāra pieaugums izpalika. EUR/USD kurss pēdējās nedēļās ir ‘iestrēdzis’ koridorā 1.20 – 1.22 EUR/USD. Kurss netiek pāri psiholoģiski jutīgajai 1.2 USD atzīmei. Lai gan pirms 2 nedēļā robežšķirtne 1.2 EUR/USD tika pārvarēta, eiro zem šī līmeņa bija tikai īslaicīgi, līdz ar to tehniskie analītiķi šo epizodi neuzskata par vērā ņemamu. Arī turpmākajās nedēļās EUR/USD varētu saglabāties līdzīgos līmeņos, un šobrīd jaunu tendenču uzsākšana ir maz ticama – tirgus ir vasaras noskaņojumā, proti, lielākā daļa valūtu dīleru un investoru ir atvaļinājumā, un darījumu apjomi ir pārāk mazi.

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

AS Marika valūtas maiņas punktos eiro sāk pietrūkt, bet iespējas tos papildus iepirkt ir ierobežotas, norāda uzņēmuma direktors Juris Žuravļovs.

«Visos maiņas punktos eiro nopirkt nevar, un to, ko mēs iepērkam, tūlīt arī pārdodam. Juridiskās personas Latvijas Bankā eiro iegādāties nevar, un arī fiziskajām personām tas ir sarežģīti, jo jāpierāda naudas izcelsme. Nepārzinu situāciju komercbankās, bet pieļauju, ka tur iegādāties eiro varētu būt vieglāk,» pieļāva J.Žuravļovs.

Savukārt SIA Tavex menedžeris Kaspars Allese atzina, ka kopš pagājušās ceturtdienas interese par eiro pirkšanu ir palielinājusies, taču naudas pietiek un kurss nav īpaši mainījies. Viņš neprognozēja īpašas izmaiņas eiro pārdošanā arī turpmāk.

Taču, lai nebūtu ažiotāžas, ir nepieciešama Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica, premjera Valda Dombrovska vai pat Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiāla uzruna, kurā tiktu apliecināta lata stabilitāte, citādi sestdien un svētdien ir iespējamas rindas pie valūtas maiņas punktiem, norādīja J.Žuravļovs.

Latvijas Banka publiskos lata un eiro piesaistes kursu, kurš būs spēkā no 2005. gada 1. janvāra, 2004. gada 30. decembrī ap plkst. 16:00. Šai laikā Latvijas Banka izsūtīs ziņu par piesaistes kursu plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ierastajos veidos - interneta lapā, pa e-pastu u.c. - publiskos pilno valūtu kursu sarakstu 1.-3. janvārim. Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Roberts L. Grava: "Pārsaiste notiks pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) fiksētajiem pasaules valūtu tirgus kursiem, lata un eiro attiecību izrēķinot pēc SDR kursu formulas - līdzīgi, kā tas notiek ik dienas. Lata pārsaistes brīdī no SDR uz eiro Latvijas Banka neveiks nedz lata revalvāciju, nedz devalvāciju. Ņemot vērā pasaules valūtas tirgus kotācijas, ECB pasaules valūtu tirgus kursus fiksē ik dienas ap 14:15 pēc Centrāleiropas laika jeb 15:15 pēc Latvijas laika." "Turpmāk ASV dolāra un citu pasaules valūtu kursus noteiksim pēc lata piesaistes kursa eiro un eiro un attiecīgo valūtu savstarpējiem kursiem. Tas nozīmē, ka turpmāk redzēsim faktiski nemainīgu lata centrālo (grāmatvedības) kursu pret eiro piesaistītām valūtām, piemēram, Igaunijas kronu vai Lietuvas litu, toties lielākas svārstības pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru." Latvijas Banka nodrošinās lata un eiro maiņas kursa svārstības 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tā, pirmkārt, saglabāsies līdzšinējais lata svārstību koridora platums pret piesaistes valūtu, kas ir saprotams un ierasts finanšu tirgum. Otrkārt, tādējādi nemainīsies faktiski fiksēta valūtas kursa režīms, kas Latvijai - nelielai un atvērtai tautsaimniecībai - ir izdevīgs un labi kalpojis. Kārtība, kādā tiek publicēta informācija par Latvijas Bankas noteiktajiem oficiālajiem jeb grāmatvedības kursiem, pēc lata piesaistes maiņas paliks iepriekšējā. Proti, nemainīsies ne valūtu saraksts, ne kursu publiskošanas laiks, ne informācijas kanāli.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA savos jaunajos transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanas noteikumos ir ietvērusi līdz šim nebijušu nosacījumu, informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

"Minētais BTA jauno KASKO noteikumu 8.12.punkts attiecas tikai uz apdrošināšanas līgumiem, kuru apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas latos, kas Latvijas Republikā ir parasta prakse, un tā tiek maksāta pa daļām, kas, ņemot vērā straujo KASKO cenu pieaugumu, varētu būt pieprasīts nosacījums. Tādēļ var secināt, ka norādītais nosacījums attieksies uz lielu daļu BTA noslēdzamo KASKO polišu. Nesaprotams varētu šķist fakts, ka klientiem, kuri apdrošināšanas prēmiju maksā latos un apdrošināšanas atlīdzību saņems latos, nezin kādēļ jāpiemaksā BTA par lata kursa svārstībām pret eiro. Kāpēc ne pret dolāru, vai jēnu?

Ažiotāžas dēļ ap lata stabilitāti lata kurss pret eiro tirgū uzlēcis un pārsniedz Centrālās bankas svārstību koridora robežu. Daudzi valūtu mijēji šajās dienās piedzīvo peļņas «ziedu laikus».

Tikmēr iedzīvotāji, kas latus maina pret eiro, tikai balstoties uz bažām par iespējamo lata devalvāciju, iespējams, varēs nožēlot, jo lata devalvācijas kā nebija, tā nebūs. To vēlreiz skaidri apliecinājusi Latvijas Banka, kura līdz eiro ieviešanai lata piesaistes kursu pret eiro nemainīs – tātad līdz 2012. – 2013. gadam.

Latvijas Bankas oficiālais eiro kurss ir 0.702804 lati, un starpbanku tirgus kurss var atšķirties no centrālā kursa 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL. Šobrīd, piem., Tavex pārdod eiro pēc kursa, kas pārsniedz LB svārstību apgabalu - 0.7130 lati par vienu eiro. Šī kompānija eiro pērk par 0.7080 latiem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Ir pagājis zināms laika sprīdis kopš baumām par iespējamo lata devalvāciju un dažu starptautisku kredītreitingu kompāniju paziņojumiem par Latvijas kredītreitingu samazināšanu no stabila pret negatīvu. Kā zināms, šādi notikumu pavērsieni izraisīja nelielu paniku cilvēku vidū, kas steigšus metās iegādāties eiro, protams, paaugstinot tā kursu. Ir pagājis pusotrs mēnesis, tomēr eiro un lata savstarpējā attiecība neatgriežas iepriekšējā pozīcijā.

Lai arī par eiro nākas maksāt dārgāk, no vienas puses, nav ļaunuma bez labuma. Domājams, ka pašreizējās, relatīvi vājās lata pozīcijas ir izdevīgas tiem uzņēmējiem, kas eksportē savu produkciju uz eiro zonas valstīm, jo par vienu preces vienību uzņēmēji uz lata un eiro attiecību izmaiņām saņem vairāk latu. Tādējādi kaut kādā mērā pašreizējā situācija stimulē eksporta attīstību.

No otras puses, dārgāks eiro ir daudz neizdevīgāks tiem uzņēmējiem, kas importē preces no eirozonas. Šajā situācijā būtu iespējami divi attīstības scenāriji: ņemot vērā importa sadārdzināšanos, teorētiski iespējams, ka varētu samazināties imports, kas, protams, nav slikti, jo tā tiktu samazināts tekošā konta deficīts, kad imports pēc pēdējiem datiem par 20% pārsniedz eksporta apjomus.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Zigurds Vaikulis

Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Latvijas lats tiks piesaistīts eiro pēc kursa 0.7028 EUR/LVL

Šis kurss ir aprēķināts pēc tā pašas SDR formulas, pēc kuras gandrīz 11 gadus Latvijas Banka rēķinājusi lata grāmatvedības kursus.

Ja vien pagaidām grūti prognozējamu apsvērumu ietekmē Latvijas Banka nemainīs savu pašreizējo apņemšanos, šāds eiro/lata grāmatvedības kurss pastāvēs, līdz kamēr Latvija tiks uzņemta Eiropas monetārajā savienībā, un, kad tas notiks, aptuveni pēc šādas attiecības arī mūsu maciņos latu vietā iegulsies eiro.

Līdz tam eiro/lata tirgus kurss var par procentu atšķirties no LB oficiālā kursa, un tātad tas svārstīsies 0.6958 – 0.7098 EUR/LVL robežās.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Ja iepriekšējā nedēļā EUR/USD kurss tika tirgots ļoti šaurā 1.20-1.208 koridorā, tad šonedēļ valūtu tirgi bija daudz ‘kustīgāki’. Nedēļas sākumā USD pārliecinoši auga pret eiro, un EUR/USD pietuvojās 1.19 līmenim. Līdz trešdienai kurss saglabājās stabils, bet tad sekoja negaidīts eiro izrāviens. Par pirmo impulsu kalpoja baumas, ka atsevišķas centrālās bankas plāno savu rezervju pārstrukturizāciju, mainot dolārus uz citām valūtām. Šis dolāru gremdējošais arguments tirgiem nav nekas jauns, un jau vairākkārt dolārs ir piedzīvojis pārdošanu šo draudu dēļ. Ceturtdien investori saņēma vēl vienu eiro labvēlīgu signālu: ECB prezidents paziņoja, ka inflācijas palielināšanās eiro zonā ir nevēlama, un banka ir gatava šo risku atvairīt ar eiro procentu likmes palielināšanu (šobrīd likme nav mainīta). EUR/USD strauji reaģējot, dolārs piedzīvoja trijos gados lielāko vienas dienas kritumu. Bez tam arī Vācijā ir manāmi uzlabojumi politiskajā frontē. Nedēļas beigās EUR/USD bija ~1.21 līmenī, un pat labāki kā gaidīts ASV nodarbinātības rādītāji nespēja situāciju būtiski mainīt. Tehniskā analīze liecina, ka dolāram atgūt līmeni 1.19 tik drīz neizdosies, daudz lielāka ir varbūtība, ka EUR/USD turpinās augt. Mārciņai aizvadītā nedēļa bija neveiksmīga. GBP kritumu izsauca ļoti vājie Lielbritānijas industrijas rādītāji, kas palielināja varbūtību par tālāku mārciņu bāzes procentu likmes pazemināšanu. EUR/GBP kurss no 67.8 pensiem nedēļas vidū pieauga līdz 68.7 piektdien (1.3%). Attiecībā pret dolāru mārciņas kritums neizpaudās, jo dolāram pēdējās dienās neklājās īpaši spoži. GBP/USD kursam izdevās no pirmdienas 1.754 pakāpties līdz gandrīz 1.78 ceturtdien, tomēr šo līmeni mārciņa nenoturēja un nedēļu noslēdza pie 1.76. Lata relatīvais kurss nedēļas pēdējās dienās kritās, un attiecīgi EUR/LVL kurss piektdien bija 69.75 santīmi. Lai gan tas ir salīdzinoši neliels lata palētinājums, tomēr tas būtiski atšķiras no līdzšinējās pieredzes – lats ļoti ilgu laiku ir bijis maksimāli stiprs, t.i. uz LB intervences robežas. Šo izmaiņu pamatā visdrīzāk ir sezonāli procesi, proti, energoresursu imports, gatavojoties apkures periodam. Šis nav izņēmuma gadījums, jo vēsturiski ir bijuši gadi, kad šāda sezonālitāte bijusi manāma lata valūtas kursā. Visdrīzāk lata relatīvais kurss pēc kāda laika atgriezīsies iepriekšējā līmenī (~69.6 sant.). Savukārt USD/LVL kurss nedēļas sākumā sasniedza 58.5 santīmus, tomēr nedēļas pēdējās dienās tas samazinājās līdz 57.0 – 57.3 santīmiem, tādejādi atspoguļojot notikumus pasaulē.

Latvijas Bankas (LB) vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0,702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro.

Tādējādi pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā LB noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1,42 eiro.

«Lata vairāk nekā astoņus gadus ilgā piesaiste eiro spējusi demonstrēt gan tās piemērotību tautsaimniecībai, gan noturību: lats bijis nemainīgi piesaistīts eiro kopš 2005. gada janvāra atbilstoši valdības eiro ieviešanas stratēģijai. Stabils lata kurss kopā ar ātru budžeta sakārtošanu un strukturālajām reformām kalpoja arī kā drošs enkurs straujākai Latvijas tautsaimniecības atlabšanai pēc nesenās krīzes,» pauda Latvijas centrālās bankas pārstāvji.

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.