Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Savukārt, ja paskatāmies, kāda loma ir citiem atjaunojamajiem un neizsīkstošajiem energoresursiem, tā ir pagalam niecīga. Latviju apsteidz gan lietuvieši, gan igauņi, kas īpaši pēdējo desmit gadu laikā ir strauji attīstījuši, piemēram, vēja enerģijas izmantošanu elektrības ražošanai.

Siltuma ražošanā divi dominējošie resursu veidi ir koksne un dabasgāze. Pilsētās ar dabasgāzes apgādes infrastruktūru centralizēto siltumapgādi nodrošina ar dabasgāzi. Uzskatāmākais piemērs ir Rīga ar TEC1 un TEC2 dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kas var vienlaikus ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Rīgas perifērijā un reģionos izplatītāka ir biomasas koģenerācija, kur pamatā kā kurināmais tiek izmantota šķelda, taču ir tehnoloģijas, kas līdz ar pamata kurināmo ļauj līdzsadedzināt arī citu kurināmo.

Kūdras problēma – putēšana

Viens no iespējamajiem līdzsadedzināšanas risinājumiem ir vietējais enerģijas resurss kūdra. Tā atjaunojas ilgākā laikā, tāpēc netiek uzskatīta par atjaunojamu resursu, vienlaikus šis kurināmais nav arī "īsts" fosilais resurss. Vēl iespējams līdzsadedzināt citus materiālus, piemēram, atkritumus, kas nav izmantojami otrreizējā pārstrādē. Kūdras gadījumā problēma, kāpēc tā netiek plaši izmantota, ir tās lietošanas blaknes – putēšana transportējot un uzglabājot, nepieciešamība pielāgot sadedzināšanas iekārtas tehnoloģiskos risinājumus un cietās daļiņas, kas sadedzināšanas rezultātā nonāk apkārtējā vidē.

Ja elektrostacijas, kas ražo tikai elektrību, var uzbūvēt jebkur, ja vien ir iespēja izveidot pieslēgumu sadales tīklam, tad siltuma ražošanā ir svarīgi, lai koģenerācijas stacija atrastos maksimāli tuvu mājokļiem, kuriem būs jānodrošina siltumapgāde, vai citiem siltuma patērētājiem. Jo garāka siltuma piegādes trase, jo lielāki siltuma zudumi. Koģenerācijas stacijas jēga primāri ir ražot siltumu, elektrība ir siltuma ražošanas blakusprodukts.

No aprites ekonomikas neaizbēgsim

2015. gadā Eiropas Komisija pieņēma rīcības plānu, kura mērķis bija paātrināt Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku. Tā ir filozofija, kas daudzviet pasaulē valsts līmenī tiek pozicionēta kā atbilde arvien augošajiem atkritumu kalniem. Šogad pavasarī Eiropas Komisija ziņoja, ka no 54 Aprites ekonomikas rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem visi ir vai nu īstenoti, vai uzsākti.

Eiropas Komisijas dienestu darba dokumenta 2020. gada ziņojumā par Latviju sadaļā par aprites ekonomiku norādīts, ka "Latvija patlaban apspriež aprites ekonomikas stratēģiju, ko plānots pieņemt vēlāk 2020. gadā." Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka ar vai bez stratēģijas aprites ekonomikas principu ieviešana Latvijai secen nepaies.

Aprites ekonomikas ideja ir vērsta uz to, lai mēs ražotu un patērētu pēc iespējas saprātīgāk. Arī materiālus, kas paliek pāri pēc ražošanas un patērēšanas, nepieciešams nokopt pēc iespējas saprātīgāk, iespējami lielāku apjomu realizējot otrreizējā apritē. Tomēr atslēgas vārds aprites ekonomikas kontekstā ir prevencija jeb novēršana, un tieši caur šo prizmu jāskata visas mūsu darbības. Piemēram, atkritumu gadījumā tas nozīmē, ka mērķis ir nevis vienkārši samazināt radīto atkritumu daudzumu, bet jau pirmsākumos novērst to, ka tiek saražots kaut kas par daudz, tiek saražots kaut kas, ko nepatērē, vai tiek saražots kaut kas nekvalitatīvs, kas ātri saplīst un nonāk atkritumos.

Pamatideja ir tāda, ka jau sākumā ir jādomā un jārēķina, ko ražot, kādus izejmateriālus izmantot un vai tas patiešām ir nepieciešams. Nākamais solis – ko ikviens patērētājs ar saražoto iesāk, vai efektīvi to izmanto. Beidzamais solis ir atkritumi – te galvenais ir šķirošana, lai nodrošinātu efektīvāku dažādu pārstrādājamu materiālu otrreizējo izmantošanu. Eiropas Komisija uzsver, ka Latvija ievērojami atpaliek resursu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķu īstenošanā, jo stimulu trūkums pašvaldībām kavē ieguldījumus dalītā atkritumu savākšanā.

Atkritumu šķirošana buksē

Salīdzinoši laba aina ir ar papīru, ko ir ierasts izmantot otrreizējā pārstrādē. Daļa papīra tiek izmesta, taču atšķirībā no plastmasas papīrs lielākoties bioloģiski noārdās. Viens no resursiem, kas tiek pārstrādāts, ir dažādi plastikāti. Veikalos varam iegādāties maisiņus, kas ražoti, izmantojot otrreizēji pārstrādātas izejvielas. Tur var būt izmantotas gan tādas izejvielas, kas tālāk bioloģiski noārdās, gan tādas, kas nenoārdās. Tomēr materiālu dzīves cikls ir atšķirīgs, un pienāk brīdis, kad materiāls pēc vairākkārtējas izmantošanas ir tiktāl noplicināts, ka to vairs tālāk izmantot nav iespējams. Un tad ir jādomā, ko ar šādiem atkritumiem darīt.

Latvija ir viena no tām valstīm, kas ES negatīvi izceļas ar ļoti augstu poligonos noglabāto atkritumu īpatsvaru. Ja Rietumeiropas valstīs, kas ir līderes atkritumu pārstrādē, tiek noglabāta vien neliela daļa atkritumu, tad Latvijā vēl pavisam nesen noglabāto atkritumu īpatsvars bija virs 80%. 2018. gadā Latvijas sadzīves atkritumu pārstrādāšanas rādītājs (ieskaitot kompostēšanu), kas tika paziņots Eurostat, bija tikai 25 %, savukārt poligonos apglabāto atkritumu īpatsvars bija 59 %.

Ir dažādi cēloņi tik neefektīvai un videi nedraudzīgai saimniekošanai, bet skaidrs, ka ilgi tā turpināties nedrīkst. Kontekstā ar aprites ekonomikas ideju virzību ES Latvijai nāksies daudz rūpīgāk strādāt, lai būtiski kāpinātu atkritumu šķirošanas apjomus un ražošanā ņemtu vērā ekodizaina principus. Latvijā ļoti daudz atkritumu rada mājsaimniecības, un šķirošana atvieglotu to pārstrādi un motivētu saudzīgāku attieksmi un rīcību pret dabu un resursiem.

Darbi ietekmē domāšanu

Zinātniskajā literatūrā izcelts vēl cits aspekts, kas ir pat svarīgāks par šķirošanu, lai atvieglotu pārstrādi – ja mājsaimniecības šķiro, tām rodas videi draudzīgāka attieksme pret resursu izmantošanu kopumā, jo reāla darbība ietekmē domāšanu. Ja esi spiests piedomāt, lai vidē nenonāktu atkritumi, vai tie iepakojuma materiāli, ko izmanto, būtu kvalitatīvi pārstrādājami un varētu turpināt dzīvot otro, trešo vai ceturto "dzīvi", tad šī darbība motivē attiekties pret resursiem, to izmantošanu un apriti videi daudz draudzīgākā veidā.

Aprites ekonomikas principi paģēr, ka Latvijai arvien vairāk arī normatīvais regulējums jāpielāgo, lai tas veicinātu atkritumu nerašanos, šķirošanu un otrreizējo apriti gan izejvielu radīšanā, gan enerģijas ražošanā materiālu dzīves cikla beigās. Ja mājsaimniecību līmenī reizēm krāsnī sadedzināt iemetam kādu papīru, ko nevaram nodot pārstrādei, tad industriālā mērogā runa ir par tādu atkritumu dedzināšanu, kas nav atkārtoti izmantojami un pārstrādājami.

No atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanā pārsvarā tiek izmantotas dažādas plastmasas vai materiāli, kas nav otrreiz izmantojami un pārstrādājami. Tie var būt arī materiāli, kas bīstami videi, piemēram, medicīniskie izstrādājumi, kurus nedrīkst apglabāt poligonos, bet kurus iespējams sadedzināt ļoti augstā temperatūrā, izlaižot cauri noteiktiem tehnoloģiskiem procesiem un panākot, ka pāri paliek tikai pelni. Šos pelnus tālāk atkal var izmantot kā izejvielu, piemēram, būvmateriālu ražošanā.

Viens no risinājumiem – līdzsadedzināšana

Ja runājam par atkritumu industriāla mēroga izmantošanu enerģijas iegūšanai, tad, visticamāk, efektīvākais veids ir no atkritumiem iegūto kurināmo līdzsadedzināt, piemēram, biomasas koģenerācijas stacijā. Tehnoloģiski tiek nodrošināta pietiekami augsta sadegšanas temperatūra, lai process noritētu videi nekaitīgā veidā. Piemēram, Kopenhāgenā, tieši šādā veidā līdzsadedzinot, tiek izmantots no atkritumiem iegūts kurināmais, arī Stokholmas centrā daudzus gadus darbojas atkritumu sadedzināšanas rūpnīca. Eiropas Savienībā līderes atkritumu līdzsadedzināšanā ir Skandināvijas un Beneluksa valstis, kamēr Latvija šādu atkritumu apsaimniekošanas risinājumu neizmanto tikpat kā nemaz.

Savukārt mājsaimniecības atkritumus dedzināt nevar – tas nav draudzīgi ne videi, ne pašu dedzinātāju veselībai. Mājsaimniecībām būtu svarīgi ar savu rīcību dot tirgum signālu, veicinot videi draudzīgu materiālu un iepakojuma ražošanu. To var izdarīt ikviens, jau pirkšanas brīdī izvēloties produktus un preces, kuru iepakojums ir videi draudzīgs, jo tas ir veids, kā neradīt liekus atkritumus. Otrkārt, preces ir jālieto efektīvi, lai tās nokalpo pilnu dzīves ciklu, bet pēc tam tās jānodod otrreizējai pārstrādei.

Industriālā līmenī mērķis ir samazināt kopējo atkritumu apjomu. No tā, kas paliek pāri, pēc iespējas mazāk jāapglabā atkritumu poligonos, bet pēc iespējas vairāk jāpārstrādā. Un arī nepārstrādājamie materiāli un atkritumu atliekas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, un viens no efektīvākajiem veidiem ir šādus nepārstrādājamos atkritumus sadedzināt, iegūstot enerģiju.

Varam izdarīt labāk

AER tehnoloģijas attīstās – kļūst efektīvākas un ļauj saražot enerģiju ar zemāku pašizmaksu. Piemēram, vēja turbīnu un saules fotovoltiskās tehnoloģijas ir attīstījušās tik strauji, ka pie noteiktiem apstākļiem to attīstībai vairs pat nav nepieciešams valsts atbalsts – tās spēj labi konkurēt tirgū ar tradicionālajām tehnoloģijām.

Arī otram pieminētajam izaicinājumam – atkritumu daudzumam un tam, kas ar atkritumiem notiek, ir labi risinājumi, kas saistīti gan ar materiālu un preču "zaļāku" dzīvesciklu, gan patērētāju uzvedības modeļu maiņu. Attīstot atkritumu šķirošanu, otrreizējo pārstrādi, reģenerāciju un izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju principu, mazāk atkritumu tiks radīts, vairāk tiks savākts un pārstrādāts, bet tos atkritumus, kam nevar dot jaunu dzīvi vēlreiz, var pārvērst enerģijā – visiem tik nepieciešamajā siltumā un elektrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iegādāsies Latvijā pirmās CNG atkritumu izvešanas automašīnas

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 790 000 eiro, iegādājoties Latvijā pirmās piecas CNG jeb saspiestās dabasgāzes atkritumu pārvadāšanas automašīnas.

Plānots, ka automašīnas, kas ir videi draudzīgākas un rada mazāk CO2 izmešu, no šā gada vasaras vidus apkalpos SIA "Eco Baltia vide" klientus Rīgas Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: "Gaisa kvalitāte ir viens no ļoti svarīgiem vides aspektiem, ko būtiski ietekmē transporta radītie izmeši. Jau pagājušajā gadā, vadoties pēc meteoroloģiskajiem datiem, Rīgā gaisa piesārņojums dažubrīd bijis krietni virs normas."

Galvenās šādu automašīnu priekšrocības ir negatīvo oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešu būtisks samazinājums. Tāpat, taču ne mazāk svarīgs, ir iespējamais izmaksu samazinājums par degvielu un transporta uzturēšanu, kas ļaus uzņēmuma autoparku ilglaicīgā periodā plānot un attīstīt vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc tam, kā vērtējam sekmes, ir nozīme?

Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītājs, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm.

Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Viens no pēdējo mēnešu lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācības aizvadot digitālā vidē, ir iespēja pārliecināties, ka skolēni patiešām mācās un apgūst attālinātajās stundās apspriesto mācību vielu. Īpaši gadījumos, kad runājam par skolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ trūkst motivācijas mācīties. Neesot vienā telpā, ir ievērojami grūtāk laikus novērtēt katra skolēna iesaisti un progresu. Tāpēc efektīvākais veids, kā tas atzīts arī OECD rekomendācijās, ir panākt, ka labu, produktīvu mācību procesu atbalsta arī veids, kādā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti. Kā to panākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Īlons Masks: Pilnībā pašbraucošās Teslas būs ļoti drīz

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoražotājs "Tesla" savus transportlīdzekļus spēs padarīt pilnīgi autonomus līdz šā gada beigām, pavēstījis tā dibinātājs Īlons Masks, ziņo "BBC".

"Tesla" jau esot "ļoti tuvu", lai sasniegtu piektā līmeņa autonomijas pamatprasības, kurās autovadītāja iesaiste vairs nav nepieciešama, viņš sacījis.

"Tesla" pašreizējais, otrā līmeņa autopilots pieprasa, lai autovadītājs saglabātu modrību un būtu gatavs rīkoties, turot rokas uz stūres. Taču nākotnes programmatūras atjauninājums varētu aktivizēt piektā līmeņa autonomiju automašīnās, sacījis Ī. Masks.

Runājot ar video starpniecību, Ī. Masks Pasaules mākslīgā intelekta konferencē Šanhajā sacījis: "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka piektais līmenis jeb būtībā pilnīga autonomija būs un tas notiks ļoti ātri. Es jūtu, ka mēs esam ļoti tuvu. Es esmu pārliecināts, ka pamata funkcionalitāte piektā līmeņa autonomijai mums būs pabeigta šogad. Nav atlicis vairs neviens būtisks izaicinājums, bet ir daudz mazu problēmu. Un visas šīs mazās problēmas ir jāatrisina, lai saliktu visu sistēmu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Tuvina sievietes tehnoloģiju pasaulei

Anda Asere, 06.03.2020

"Accenture" pārstāve Zane Segruma, "Riga TechGirls" līdzradītāja Anna

Andersone un "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem zvanu centriem Latvijā "Transcom Worldwide Latvia", pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem, pārstrukturizējis personālatlases procesus, pārnesot tos virtuālajā vidē, kā arī darbiniekiem nodrošina iespēju strādāt no mājām un izvērtē šādu praksi vismaz daļēji piekopt arī turpmāk.

Kopš krīzes sākuma pieprasījums pēc zvanu centra sniegtajiem pakalpojumiem pieaudzis par 28%, tādēļ uzņēmumā pārskatīti arī darbības procesi, lai pakalpojumus spētu nodrošināt paaugstinātas dinamikas apstākļos. Ņemot vērā, ka cilvēki sākuši vairāk zvanīt un aktīvāk uzdot jautājumus tiešsaistes čatos, uzņēmums meklē papildspēkus. Šobrīd "Transcom" ir 35 vakances un jo īpaši tiek meklēti skandināvu valodā runājoši darbinieki.

"Pielāgojoties apstākļiem, mēs domājām vēl progresīvāk un radām risinājumus, lai līdzšinējos pakalpojumus spētu nodrošināt vēl augstākas intensitātes apstākļos un #paliecmājās režīmā. Visas darbības, kas līdz šim tika nodrošinātas uz vietas birojā, šobrīd nodrošinām arī attālināti un virtuālajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Autotirdzniecības nākotne ir internetā

Jānis Goldbergs, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās tiešsaistes auto izstādes "Dienas Biznesam" apliecināja SIA "Norde" valdes priekšsēdētājs Dainis Bremze.

"Norde" rīkotā tiešsaistes izstāde notika šā gada 17. aprīlī. Šī inovācija sniedza uzņēmuma klientiem iespēju aplūkot interesējošos automašīnu modeļus virtuālajā vidē, neizejot no mājām. Protams, ka rīkot izstādi šādā formā pamudinājusi Covid-19 krīze, kad klātienē izstādes rīkot nav iespējams. D. Bremze apstiprināja, ka tiešsaistē izstādi vērojuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet ierakstu aplūkojuši 3,5 tūkstoši skatītāju.

"Norde" izstādē prezentēja "Nissan", "Renault" un "Dacia" automašīnu jaunākos modeļus, kurus arī pārdod. Jebkuras izstādes viens no mērķiem ir pārliecināt klientu iegādāties mašīnu. Jautāts, vai šis mērķis sasniegts, D. Bremze uzsvēra, ka pārdošana nav bijusi izstādes pamatuzstādījums, tomēr vērtējama kā nozīmīgs aspekts arī pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences, kas parasti notiek pavasarī, pārceļ to norisi uz vasaras beigām un rudeni, tāpat dažādi pasākumi maina vidi un pārceļas uz tiešsaisti.

"Pavasaris vienmēr ir bijis ļoti aizņemts laiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferenču apmeklētājiem, jo tieši šis periods līdz šim ir bijis ļoti populārs pasākumu organizēšanai.

Pašlaik vērojams, ka vairums pavasara pasākumu ir pārcelti uz rudeni. Piemēram, Eiropas tehnoloģiju festivāls "TNW" Amsterdamā, kas parasti norisinājās jūnijā, ir pārcelts uz oktobra sākumu. Arī igauņu "Latitude 59" ir pārcelts uz augusta beigām. Laiks rādīs, kā šīs izmaiņas ietekmēs citu pasākumu norises laiku un to, vai šie pasākumi pēc gada atgriezīsies pie pavasara datumiem," teic Madara Ermansone, "TechChill" vadītāja.

Ir arī tādi pasākumi, kas izvēlējušies mainīt nevis norises datumu, bet gan vidi – tie pārceļas uz tiešsaisti. Pašlaik visā Eiropā norisinās tiešsaistes hakatoni "Covid-19" izraisītās krīzes seku risinājumu meklēšanā. Iniciatīvu aizsāka Igaunija ar hakatonu "Hack the Crisis", nedēļu vēlāk norisinājās pašmāju hakatons "HackForce".

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

30% aptaujāto gatavi maksāt par kultūras pasākumiem internetā

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ētikas evolūcija vai ētiskās domāšanas paradigmas maiņa?

Laila Cekule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 17.04.2020

Mičiganas Augstākā tiesa spriedumā lietā Dodge pret "Ford Motor Company" stingri nolēma, ka "Ford" ir jādarbojas tā akcionāru, nevis darbinieku un vadītāju interesēs.

Foto: Mary Evans Picture Library/Scanpix/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) 30.jūnijā izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ar mērķi noteikt PVN piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.

Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Jaunākie pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās.

Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē, atsevišķām normām stājoties spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus

Lelde Petrāne, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas ļauj veikt īpašuma iegādi, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pat neizejot no mājām, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta: "Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados varam prognozēt jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanos. Lai gan iesāktie dzīvokļu projekti tiek veiksmīgi turpināti un tiks nodoti ekspluatācijā, jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanu vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir nolikuši uz pauzes.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Tas nozīmē, ka jaunu un ilgtspējīgu dzīvokļu piedāvājums tuvākajos gados varētu pat samazināties, kas var izsaukt arī to cenu pieaugumu. Šobrīd tirgū arvien ir pietiekami plašs piedāvājums dažādās cenu kategorijās un atrašanās vietās, kā arī labi kreditēšanas nosacījumi, tostarp "Altum" Mājokļu programma."

Pašreizējā situācija ir kā stimuls rast arvien jaunas pieejas, lai īpašuma iegādes procesu padarītu pēc iespējas ērtu un drošu, norāda nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš informē: "Mūsu dati rāda, ka arī šī brīža situācijā tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu, tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem."

"Ja zaudēts darbs, jauna mājokļa iegāde, visdrīzāk, nebūs aktuāla, toties tiem, kam ir ietaupījumi vai uzkrājumi, tos investēt ilgtermiņā drošos pirkumos ir pat ieteicams. Tāpat šo laiku, kad uzturamies mājās un papildu tēriņi ir samazinājušies, var izmantot uzkrājumu veidošanai, lai īpašumu iegādātos jau pēc situācijas stabilizēšanās," uzskata M. Kļaviņš.

Pagātnē ar savu naudu rīkotos citādi  

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši...

Tiem, kuri šaubās par dzīvokļa iegādi attālinātā režīmā, M. Kļaviņš atgādina – iegādājoties dzīvokli būvniecības stadijā, attālumam nav nozīmes, jo tik un tā klients paļaujas uz vizualizācijām. "Nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā saviem klientiem veidus, kā virtuāli apskatīt jauno mājokli: gan mājas lapā, gan saņemšanai e-pastā ir pieejamas jauno projektu detalizētas vizualizācijas, dzīvokļu plāni, izsauļojuma plāni un citi materiāli. 360’ tūre ir kļuvusi teju vai par pašsaprotamu lietu.

Dažādi risinājumi pieejami arī klientiem, kuri dzīvokli jau rezervējuši un kuriem pienācis laiks izvēlēties apdari, ko arī iespējams paveikt attālināti, aplūkojot digitālos katalogus," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāji nodrošina arī bezkontakta dzīvokļa pieņemšanu, kad pirkuma līgums noslēgts un mājoklis iegādāts, piedāvājot detalizētas video instrukcijas un ievērojot maksimālu distancēšanos, jo darbinieki procesā fiziski nepiedalās.

Arī konsultācijas un dokumentu noformēšanu iespējams veikt digitālajā vidē. Uzņēmumi, institūcijas un bankas ir ieviesušas risinājumus, lai nodrošinātu saviem klientiem attālinātu dokumentu noformēšanu un ērtu saziņu digitālajā vidē. Jau kopš marta sākuma viss pārdošanas process ir iespējams attālināti, ieskaitot tikšanās ar pārdošanas konsultantiem, dokumentu noformēšanu un digitālu parakstīšanu, attālinātu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā. Arī noformēt hipotekāro kredītu tagad ir iespējams, neizejot no mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Multikulturālā darba vide kā uzņēmuma dzinējspēks

Benita Petravičūte, "Huawei" Personāldaļas vadītāja, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esat aizdomājušies, cik lielu sava mūža daļu mēs pavadām darbā? Zinātnieku aprēķini liecina, ka darbā pavadām aptuveni trešdaļu sava laika, tādēļ darba videi ir būtiska ietekme uz mūsu kopējo labsajūtu, panākumiem un motivāciju.

Pārmaiņas, kas notiek uzņēmumos globalizācijas procesu ietekmē, kļuvušas par vienu no raksturīgākajām laikmeta pazīmēm – arvien vairāk saskaramies ar multikulturālu darba vidi. Globālajos uzņēmumos vienkopus darbojas ne vien kaimiņvalstu profesionāļi, bet arī eksperti no visas pasaules.

Viens no šādiem multikulturālas darba vides piemēriem ir "Huawei" Baltijas biroji.

Kultūras daudzveidība uzņēmumā ir tā dzinējspēks

Tādu kultūras daudzveidību, kādu varam novērot mūsdienu biznesa vidē, līdz šim vēl nebijām pieredzējuši. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma "Huawei" Latvijas pārstāvniecība ikdienā sadarbojas ar kolēģiem gan no Eiropas, gan citām pasaules valstīm. Skaidrs, ka tas nodrošina ne vien plašāku skatījumu uz tirgus norisēm, daudzveidīgāku pieredžu apmaiņu un radošākus risinājumus ikdienas darbā, bet arī rada neizbēgamus izaicinājumus. Iekšēji uzņēmumā esam izstrādājuši vairākus paņēmienus, lai veiksmīgi tiktu ar tiem galā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru