Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Par a/s Latvijas Finieris akciju iegādi interesējas regulāri, un tas nav nekas jauns. Vairums, tostarp starptautiskie koncerni, ir respektējuši Latvijas Finieris akcionāru nostāju – nepaplašināt esošo akcionāru loku.

Līdz šim akcijas, kuras pārdeva kāds no akcionāriem, ir pirkuši esošie akcionāri, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības. Krievijas konkurējošā saplākšņa ražošanas uzņēmuma publiskais piedāvājums – uzpirkt akcijas – pārsteidz ar savu agresivitāti un visatļautības demonstrējumu, uzvērts Latvijas Finieris vadības paziņojumā. Uzņēmums nodarbina 2049 strādājošos un šā gada deviņos mēnešos ir guvis 78 milj. Ls lielu neto apgrozījumu un tā EBITDA bija 18 milj. Ls.

Novērtējot akciju sabiedrības Latvijas Finieris veiksmīgo izaugsmi un stabilo darbu, uzskatām, ka akcionāri prot un pratīs novērtēt savu līdzdalību akciju sabiedrībā arī ilgtermiņā un nepārdos savas akcijas un vēl jo vairāk šādas nekorektas un apšaubāmas rīcības uzņēmumam,» uzsvērts Latvijas Finieris vadības paziņojumā.

AS Latvijas Finieris dibinātāju un esošo akcionāru lokā šodien, 8.septembrī, Dailes teātrī tiks svinēta uzņēmuma 15 gadu jubileja, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Īsumā, atskatoties uz paveikto:

AS Latvijas Finieris dibināta 1992. gadā uz valsts uzņēmuma Latvijas Finieru ražošanas apvienība bāzes. Saplākšņu ražošanas tradīcijas Latvijā ir ar senu vēsturi, un tās pirmsākumi meklējami jau 1873. gadā.

AS Latvijas Finieris no trīs ražojošajām rūpnīcām 15 gadu laikā ir kļuvusi par daudzprofila kokapstrādes uzņēmumu. Pa šiem gadiem ražošanas apjoms ir pieaudzis 5 reizes, bet apgrozījums – 12 reizes. AS Latvijas Finieris ir mātes uzņēmums koncernā, kas kopumā aptver šādus darbības virzienus:

·mežsaimniecība – bērzu stādu audzēšana, meža atjaunošana, mežizstrāde,

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi 39 miljonu eiro aizdevumu koncernam “Latvijas Finieris”, informē EIB.

Aizdevums palīdzēs koncernam “Latvijas Finieris” īstenot ieguldījumus ilgtspējīgā ražotņu modernizācijā un paplašināšanā, veicinot uzņēmuma izaugsmi un stiprinot konkurētspēju tirgū.

Aizdevuma līgums ir daļa no Eiropas Komisijas Investīciju plāna Eiropai, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem piekļūt inovāciju ieviešanai, izaugsmei un darba vietu radīšanai nepieciešamajam finansējumam.

EIB piešķirtais finansējums 39 miljonu eiro apmērā tiks izmantots “Latvijas Finiera” ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī bērza saplākšņa rūpnīcu “Lignums” un “Verems” modernizācijai un paplašināšanai.

Projekts tiek īstenots ir saskaņā ar ES politiku, kuras mērķis ir atbalstīt inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu bioekonomikas veicināšanai. Noslēdzot savu pirmo aizdevuma līgumu ar EIB, uzņēmums “Latvijas Finieris” vēlas uzlabot dabas resursu efektīvu izmantošanu un samazināt savas darbības ietekmi uz vidi.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, investējot ap 2 milj. Ls, plāno Krievijā izveidot bērza lobskaidu ražotni. "Šobrīd esam nopirkuši nekustamo īpašumu - bijušo kokzāģētavu - Tveras apgabala Kalašņikovā," skaidro a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Viņš norāda, ka kokzāģētavai ir savs dzelzceļa atzars, turklāt tā atrodas starp Maskavu un Sanktpēterburgu - diviem ekonomiski strauji augošiem Krievijas reģioniem.

Laba resursu bāze

"Tveras apgabals pēc saviem koksnes, it īpaši bērza resursiem ir pielīdzināms Latvijai, kas ļauj optimistiski raudzīties uz lobskaidu ražošanai nepieciešamo resursu - bērza finierkluču sagādi," norāda J. Biķis. Šobrīd notiek ražotnes projekta izstrāde, kam būs nepieciešama saskaņošana un apstiprināšana, un tikai pēc tam sāksies jau esošo telpu pielāgošana lobskaidu ražošanai un iekārtu montāža. "Krievijas noteiktie apaļkoksnes izvedmuitas tarifi un transporta izmaksu pieaugums mums liek turpināt iesākto programmu par ražošanas pārnešanu tuvāk koksnes resursiem," uzsver J. Biķis. Jāatgādina, ka pēc līdzīga scenārija rīkojās arī ārvalstu meža nozares uzņēmumi Latvijā, deviņdesmito gadu nogalē Latvijā izveidojot vairākas lielas kokzāģētavas. Šobrīd Latvijas Finieris no Krievijas ik gadu importē ap 150 000 m3 bērza finierkluču (uzņ��muma kopējais gada patēriņš 0.65 milj. m3), bet pēc Krievijas valdības lēmuma būtiski palielināt apaļkoksnes izvedmuitu ekonomiski vairs nebūs iespējams šos apaļkokus izvest uz Latviju. Lai šos apaļkoksnes resursus nezaudētu, Latvijas Finieris nolēmis investēt lobskaiduražotnes izveidē un turpat pārstrādāt tās Krievijā.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Latvijas lielākais kokrūpniecības uzņēmums Latvijas Finieris vēl nav atradis vietu jaunajai ražotnei Kurzemē, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums šobrīd izskata vairākas potenciālās ražotnes būves vietas, bet lēmums vēl nav pieņemts.

Pēc Mednes stāstītā, viena no izpētes vietām esot bijusi Kalvene, bet tajā celtniecība netikšot sākta. «Kalvene bija viena no izpētes vietām Kurzemē, Latvijas Finierim uzsākot un īstenojot lobītā finiera ražotnes projektu šajā reģionā. Būvniecības vietas izpēte notiek joprojām, un tiklīdz tā būs izvēlēta, informēsim par tālāko darbu virzību,» teica Medne.

Medne atteicās izpaust iemeslus, kādēļ uzņēmums neveiks darbus Kalvenē.

Tostarp viņa piebilda, ka projektēšanas darbi ir sākti, un tos veic uzņēmums UPB projekti. Pēc viņas teiktā, rūpnīcas celtniecību plānots sākt 2015.gada pavasarī.

AS Latvijas Finieris, īstenojot apjomīgu projektu, kas paredz veikt ieguldījumus 17,7 miljonu latu apmērā, saņems uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,425 miljonu latu apmērā.

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē otrdien, 29.oktobrī, kurā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par UIN atlaides piešķiršanu AS Latvijas Finieris investīciju projekta «Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā» īstenošanai.

AS Latvijas Finieris projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos.

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris vienojies ar Swedbank par 20 miljonu eiro lielu finansējumu. Investīcijas tiks izmantotas ilgtspējīgu biznesa principu turpmākai ieviešanai, tostarp arī efektivitātes palielināšanai.

Latvijas Finieris ir pasaules līderis augstas veiktspējas risinājumos uz bērza saplākšņa produktu bāzes, kas aktīvi darbojas arī mežsaimniecībā, mašīnbūvē un ķīmiskajā rūpniecībā, attīstot inovatīvas saplākšņa līmēšanas tehnoloģijas. Tieši ieguldījumi koksnes ķīmisko produktu, bioekonomikas un meža nozares potenciāla palielināšanā, ierindo Latvijas Finieri ilgtspējīgas uzņēmējdarbības piemēru saraksta galvgalī.

“Sadarbībā ar partneriem augstu vērtējam uzticamas, abpusēji izdevīgas, uz attīstību vērstas ilgtermiņa attiecības. Ar Swedbank mēs tādas esam kopā veidojuši jau 30 gadus,” stāsta “Latvijas Finiera” valdes loceklis Pauls Ābele. “Periodā no 2020. līdz 2022. gadam bijām būtiski samazinājuši aizņēmumus no komercbankām, investējot vidēji nedaudz virs 20 miljoniem eiro gadā un galvenokārt koncentrējoties uz esošo aktīvu efektīvāku izmantošanu un rentabilitātes palielināšanu. Šie mērķi ir sasniegti un posmā līdz 2027. gadam plānojam veikt vērienīgas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā un inovatīvu produktu attīstībā kopumā 250 miljonu eiro apjomā. Swedbank 20 miljonu eiro aizdevums kalpos kā daļa no nepieciešamā finansējuma.”

Kuldīgas novada Domes deputāti lēmuši par vienreizēju materiālā pabalsta piešķiršanu SIA Kurzemes finieris darbiniekiem, liecina vietnē kuldiga.lv publicētā informācija.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa par pieņemto lēmumu izteikusies: «Deputāti, izvērtējot situāciju, kas radusies SIA Kurzemes finieris, ir atzinuši to par ārkārtas. SIA Kurzemes finieris ir viens no lielākajiem Kuldīgas novada ražojošiem uzņēmumiem, tādēļ finansiālās grūtībās nokļuvušas daudzas Kuldīgas novadā dzīvojošās ģimenes. Darbinieki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, apmaksāt bērniem pusdienas skolā vai pirmskolas izglītības iestādē, iegādāties ikdienai nepieciešamās preces vai pakalpojumus.»

Kuldīgas novada pašvaldība ir saņēmusi SIA Kurzemes finieris darbinieku iesniegumu par to, ka uzņēmums noteiktu periodu nav izmaksājis darba samaksu. Vienlaicīgi ir saņemts VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum iesniegums, kurā tiek norādīts, ka 2014. gada 15. oktobrī Altum pārņem valdījumā SIA Kurzemes finieris piederošos nekustamos īpašumus un kustamo mantu.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

«Ir pabeigta ražotnes izveides pirmā kārta, kas ļauj gadā saražot līdz 85 000 m3 bērza finiera,» uzsver a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Finieri sāk ražot Lietuvā

Viņš norāda, ka šo ražotnes jaudu plānots sa­sniegt 2010. gadā, bet 2009. gadā plānotā jauda tiks apgūta 70 - 75 % apmērā. Plānotais Lietuvas bērza finiera ražotnes neto apgrozījums 2009. gadā tiek lēsts 12-13 milj. eiro. U. Biķis atzīst, ka atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētības pasaules tirgū tiks lemts par tālāku ražotnes attīstību. «Šobrīd vispirms ir jāapgūst paredzētie finiera ražošanas apjomi un tad raudzīsimies tālākā perspektīvā par šī produkta dziļāku pārstrādi Ukmerģē,» norāda U. Biķis. Viņš atzīst, ka iespējamais nākošais solis jeb otrā kārta varētu būt finiera ražošanas apjomu palielināšana, finiera žāvēšana un tālākā apstrāde. «Šāds attīstības scenārijs ir saistīts ar situācijas pārmaiņām pasaules tirgū,» skaidro U. Biķis.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs a/s Latvijas finieris samazinājis savu apmaksāto pamatkapitālu līdz 35,2 milj. Ls, liecina informācija Lursoft.

Saskaņā ar pēdējiem datiem Latvijas finiera apmaksātais pamatkapitāls iepriekš bija 37,4 milj. Ls, bet vēl pirms gada – 40,6 milj. Ls. Iepriekš uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls tika samazināts par 3,8% likumā noteiktajā kārtībā, dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri.

Uzņēmuma pamatkapitāls, kas reģistrēts 2006. gada 5. jūnijā, ir 40,56 milj. Ls.

Uzņēmuma valdē darbojas Jānis Ciems, Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Aigars Veitmans un Pauls Ābele, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir Uldis Biķis. Uzņēmuma padomi vada Juris Biķis, savukārt padomes locekļu amata pienākumus pilda Andris Pucēns un Juris Matvejs.

Kokapstrādes SIA Cord cenšas pārdot gan sev piederošo strādājošu līmētu masīvkoka konstrukciju ražotni, gan kokzāģētavu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem interesentiem - potenciālajiem pircējiem gan par daļēju, gan, iespējams, pilnīgu ražotņu pārdošanu, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas un darījumi nav veikti,» skaidro SIA Cord valdes loceklis Ivo Šneiders.

Viņš atzīst, ka šobrīd tiek darbināta līmēto masīvkoka konstrukciju ražotne un tajā ražotie izstrādājumi tiek eksportēti. «Ir nosūtītas pirmās līmēto masīvkoka konstrukciju izstrādājumu kravas rietumvalstu pircējiem,» uzsver I. Šneiders. Viņš atzīst, ka interesi par līmēto masīvkoka konstrukciju ražotni ir izrādījuši vairāki uzņēmēji. «Šobrīd saukt kaut kādus ciparus nav korekti, jo pastāv dažādas iespējas un līdz ar to aprēķina metodes ir sarežģītas,» tā uz runām par šīs ražotnes pārdošanas cenu 1 milj. Ls atbild I. Šneiders.

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.