Jaunākais izdevums

Krievijas karš Ukrainā sabombardējis daudzmaz ierasto pasaules kārtību. Turklāt tai pašai Krievijai kaimiņš ir arī Latvija, un notiekošais starmešu gaismā arvien vairāk izceļ dažādas pārdomas par to, kādi patiesībā var izrādīties mūsu valsts riski.

Jau agrāk varēja runāt par situāciju, kad tās pašas procentu likmes Latvijā ir augstākas, ja salīdzina, piemēram, ar vecajām Rietumu demokrātijām. Jau tad varēja mēģināt teikt, ka daļēji tas ir tādēļ, ka mūsu kaimiņos atrodas tāda valsts kā Krievija. Attiecīgi viens scenārijs ir, ka attiecībā uz mūsu valsti un droši vien visu Baltiju kopumā arī nākotnē varēs runāt par pat vēl lielāku tādu kā ģeopolitiskā riska prēmiju.

Tas nozīmētu, ka gandrīz jebkas mūsu valstī tiek uztverts kā riskantāka padarīšana. Procentu frontē to atspoguļotu, piemēram, augstākas likmes. Tomēr ietekme šādai vēl pat papildu Latvijas riska prēmijai varētu būt ļoti plaša.

Labāk kaut ko no Krievijas tālāku

Maija otrajā daļā jau, piemēram, Financial Times (FT) nāca klajā ar virsrakstu, ka Krievijas iebrukums Ukrainā it kā sanervozējis parāda tirgu Baltijā un Somijā. Rezultātā atturīgāki pret šādiem ieguldījumiem esot kļuvuši tieši starptautiskie investori, kuri nu cenšas izvairīties no kādiem ģeopolitiskajiem riskiem. Ziemeļu Investīciju bankas vadība FT klāstīja, ka parāda investori esot skeptiskāki pret Somiju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, tāpēc šo tirgu vietā priekšroka nu tiekot dota tādiem, kuri atrodas patālāk no Krievijas. Pamatā tiek uzsvērts, ka šādiem investoriem ir grūtības izsvērt to, cik patiesībā lieli ir šī pierobežas reģiona riski. Rezultātā tiekot ieņemta “pagaidām un paskatāmies” nostāja.

“Ja es paskatos uz Latviju un Lietuvu un salīdzinu šīs valstis ar Spāniju, tad var jautāt, vai ir jēdzīgi ieguldīt ļoti mazā valstī, kas ir atkarīga no Krievijas naftas, vai arī ir kāda alternatīva ar līdzīgu ienesīgumu lielākā valstī?” aptuveno domu gaitu FT ieskicē aktīvu pārvaldnieka Candriam fiksēto ienākumu tirgus eksperti. Tie arī atklāj, ka samazinājuši savu šī reģiona ieguldījumu reitingu, kam attiecīgi sekojusi agrāko investīciju pārdošana. Tiek atklāts, ka šī nauda tad ieguldīta Dienvideiropā, kur ienesīgums esot līdzīgs, bet ģeopolitiskie riski – mazāki.

Pamatā gan tiek izcelts, ka skepses palielināšanās manāma arī pret vairākām citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm. Obligāciju tirgū lielāks ienesīgums nozīmē dārgāku aizņemšanos. Tas var raisīt situāciju, kurā gan mūsu valdībai, gan uzņēmumiem, gan privātpersonām piesaistīt naudu saviem plāniem ir salīdzinoši neizdevīgāk. Tas var sist gan pa vietējo uzņēmumu konkurētspēju, gan patēriņu, gan ekonomikas dinamiku kā tādu.

Prēmija bijusi vienmēr

Vaicāts par to, cik tad lielā mērā aktuāla var būt situācija, kad teju pilnīgi pie visa, ņemot vērā notiekošo, te tiek pieprasīta klāt vēl lielāka ģeopolitiskā prēmija, ja salīdzina ar citiem, kas Krievijai blakus gluži neatrodas, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka mēs jau sen piemaksājam savas vēstures un ģeogrāfiskā novietojuma prēmiju, kas izriet no uzkrātajiem stereotipiem. “Tas nav nekas jauns. Tas bija un ir vērojams, vērtējot mūsu reģiona ģeopolitisko iedalījumu, ekonomikas attīstību, kā arī piedāvājot atšķirīgus standartus daudzām precēm vai paaugstinātās investīciju atdeves gaidas. Kaut kādā mērā visam ir savs pamats. Nepieciešams laiks, darbs un, kas īpaši, – sasniegumi, lai uztvere mainītos. Ģeopolitiskais aspekts daudzos segmentos varētu atkal kļūt aktuālāks, īpaši tiem, kas šo reģionu un nianses nepazīst. Šādas lietas varam redzēt sakāpinātā reakcijā, tūristiem atsaucot rezervācijas. Taču virzība ir pozitīva, un, turpinoties politiskajai un mentālajai integrācijai, šādu prēmiju skaits un īpatsvars ies mazumā. Šie apsvērumi atbilst arī finanšu pasaulei, jo situācijas nepārzināšana palielina piesardzību. Tādēļ gan valsts, gan uzņēmumu, gan individuālā līmenī būs jāiegulda resurss skaidrojumā un informēšanā. Taču lielos vilcienos finanšu pasaule ir gigantiska attiecībā pret mūsu vajadzībām, lai sagaidītu izteiktu ģeopolitiskās prēmijas parādīšanos. Latvija un Baltija kopumā turpina integrāciju, stiprinot drošības arhitektūru kopsolī ar sabiedrotajiem."

Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules IPO tirgos būtisks aktivitātes samazinājums

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos šis gads sākās labi, turpinot pērnā gada nogalē uzņemto darījumu aktivitātes tempu.

Šī gada janvāris pat bija labākais IPO darījumu mēnesis pēc ieņēmumu apjoma 21 gada laikā. Taču situācija drīz mainījās. Pirmā ceturkšņa otrajā pusē attīstības trajektorija ir būtiski pasliktinājusies un kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē noticis 321 IPO darījums, jeb par 37% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, piesaistot 54,4 miljardus ASV dolāru investīciju, jeb par 51% mazāk.

Pēkšņās pārmaiņas skaidrojamas ar vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmi. Pirmkārt, tirgu noskaņojumu pasliktināja augstās cenu svārstības, kā arī krītošas akciju cenas, jeb cenu korekcija, atsevišķām liela mēroga nesenu IPO darījumu akcijām. Otrkārt, finanšu tirgi vēro inflācijas pieaugumu un centrālo banku monetārās politikas izmaiņas. IPO Investori ar bažām gaida ziņas par enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugumu. Treškārt, protams, tirgus dalībnieki satraucas par ģeopolitiskiem riskiem un Ukrainas kara izraisītajiem ekonomiskajiem efektiem un arvien pieaugošo nenoteiktību šī konflikta rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

Māris Ķirsons, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrošība, neprognozējamība ir būtiskākie aspekti, kuri pašlaik ietekmē ne tikai tirgū jau strādājošos uzņēmumus, bet arī jaunu uzņēmumu dibināšanu Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc SIA Lursoft datiem reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, par 535 jeb 11% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumam – 2011. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts vairāk nekā divas reizes vairāk jaunu uzņēmumu, salīdzinot ar 2022. gada analogu laiku. Iemeslu buķete Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju ietekmē gan vairāki Latvijā notiekošie procesi, gan arī situācija pasaulē un lielā ģeopolitika, jo īpaši 2022. gada februārī notikusī Krievijas invāzija Ukrainā.

“Visa faktoru buķete liek arī uzņēmīgiem cilvēkiem būt piesardzīgiem,” uzsver E. Egle. Viņas sacītajam pievienojas vēl vairāki citi aptaujātie, norādot tieši uz Latvijā notiekošo procesu – depopulācijas – ietekmi. “Šodien Latvijā reģistrēt jaunu uzņēmumu ir ļoti viegli un vienkārši. To visu var izdarīt, neatejot no datora, bet grūtības sākas tad, kad jāveido sava komanda, jāattīsta savi produkti (pakalpojumi), jāatrod noieta kanāli un vēl jo vairāk – arī tirgi,” skaidro E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru