Jaunākais izdevums

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Tāpat, šķiet, bijusi sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem nodrošina ļoti spēcīgu aizmuguri un ne par ko negrib pieļaut situāciju, kad kāds haoss tajos iekostu arī kopējai ekonomikai. Ļoti nozīmīgs faktors ir bijis tas, ka līdz šai pandēmijai Rietumu pasaulē teju neesoša ir bijusi inflācija. Attiecīgi tas arī ļāvis cenu stabilitātes sargiem arvien paplašināt savu bezprecedenta monetāro eksperimentu robežas.

Šobrīd gan aina ir pamainījusies, kas attiecīgi, šķiet, maina arī visu pamata fonu finanšu tirgos. Inflācija ir sākusi uguņot un ir visai daudz spriedumi, ka ietekmīgākās centrālās bankas jau ir atpalikušas cīņā ar patēriņa cenu palielināšanos. Tāpat, neskatoties uz Covid-19 omikrona saslimšanas gadījumu rekordiem, priekšā atkal zīmējas šīs pandēmijas beigas vai vismaz tas, ka ar šo vīrusu notiek vispārēja sadzīvošana nevis ir kāds konstants aktīvs kariņš.

Pie straujas inflācijas, labiem ekonomikas izaugsmes tempiem un milzīgiem parādiem kādu milzīgu stimulēšanu – gan fiskālo, gan monetāro – attaisnot kļūst arvien grūtāk. Drīzāk - dienas kārtībā jautājums numur viens kādā brīdī var būt ekonomikas pārkaršanas risku ierobežošana.

Tas nozīmē, ka mainās visa pavadošā mūzika, pie kā jau gadiem ir dancojuši finanšu tirgi. Proti, šā gada sākumā nostiprinās apskaidrība, ka centrālo banku tirgiem aizmugure šoreiz var izpalikt vai vismaz tā var nebūt tik pārliecinoša kā ierasts jau vairāk nekā 10 gadus. Tas rada zināmu stresu, un, šķiet, notiek to pašu akciju pārcenošana.

Bijusi atkarība

Faktiski finanšu tirgiem ir jāsadzīvo ar domu, ka lētās naudas laikmetam kaut kad pienāks beigas, ko tik viegli nemaz nav izdarīt, ja ņem vērā, ka faktiski ir iestājusies totāla atkarība no šādiem it kā bezgalīgajiem stimuliem. Protams, no otras puses kādu ASV vai eirozonas monetāro politiku pat pēc dažiem likmju kāpumiem diez vai varētu uzskatīt par kaut ko pat daļēji līdzīgu stingrai. Tomēr laikiem vajadzētu mainīties, ja, protams, būs vispār doma sabiedrībai nodrošināt kādu cenu stabilitāti (plaša cenu nestabilitāte būtu vēl lielāks posts) un centrālās bankas neaizrausies ar kādu papildu sev piešķirto uzdevumu pildīšanu, piemēram, klimata aktīvismu un nebeidzamo cīņu par sociālo taisnīgumu, lai kas tas arī būtu katra izpratnē.

Lai nu kā – no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS), kas ir ietekmīgākā pasaules centrālā banka, šogad tiek gaidīta dolāru likmju palielināšana četras reizes. FRS acīmredzami sajūt, ka tai jārīkojas visai izšķirīgi, kur inflācija šajā valstī decembrī bija sasniegusi jau 7%, kas ir augstākais līmenis 40 gados. Tāpat FRS nupat apstiprinājusi, ka pārtrauks savu kvantitatīvās mīkstināšanas jeb dolāru drukāšanas programmu. Savukārt ECB rīkosies vēlāk, kur šī iestāde likmes, iespējams, varētu aizskart rudenī.

Testē “buy the dip” mentalitāti

Kopumā augstāku procentu likmju (un drukāšanas ēras beigu sākums) ietekme uz ekonomiku var būt visai plaša. Kapitāla piesaistīšana var sadārdzināties. Tāpat potenciāli grūtības var parādīties parādu tirgū, ja uzņemtās lielās saistības pie augstākām procentu likmēm kādu iemeslu rezultātā sāks izskatīties mazāk pārliecinoši. Pie ļoti augstiem parādu līmeņiem kādas procentu likmju izmaiņas var būt sevišķi jūtamas.

Faktiski centrālajām bankām priekšā esošais uzdevums ir visai smags – likmes jāceļ, lai neiesakņojas inflācija. Likmju kāpums notiek no ļoti, ļoti zema līmeņa un centrālās bankas, visticamāk, mēģinās būt ļoti saudzīgas, kam ir savi riski (ekonomika patiešām pārkarst, kas beidzas ar kaut kādu krahu). Savukārt straujāka likmju celšana var apgrūtināt parādu atdošanu, raisīt vēl tālāku haosu finanšu tirgū un atnest recesiju vai arī - pat kādus krietni plašākus sarežģījumus.

Neskaidrības plīvuram esot biezākam, kādu risku aktīvu pārliecinoša iegāde kļūst mazāk pievilcīga. Tāpat visādus brīnumus tuvākajā laikā var sagādāt ģeopolitika, kas pats par sevi ir atsevišķa stāsta vērts.

Pēdējos gados teju ierasts, ka jebkāda cenu atkāpšanās sniegusi iespēju dažādus vērtspapīrus iegādāties lētāk (“buy the dip” (pirkt, kad cenas sarūk) mentalitāte). Nu, šķiet, tas tiek testēts. “Pārdodiet cenu lēcienus un nepērciet kritumus (sell the surges, don’t buy the dips),” nu The Wall Sttreet Journal norādījuši, piemēram, Volstrītas uzņēmuma Research Affiliates vadības pārstāvji.

“Lēta nauda ir kā komfortabla sega investoriem un tirgiem. Ja jūs sākat izņemt daļu no šīs lētās naudas, gandrīz neizbēgama ir lielāka volatilitāte,” savukārt WSJ piebilst Rabobank pārstāvji.

DB jau rakstījis, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes uzaugusi vesela paaudze ar tirgus speciālistiem un ieguldītājiem, kuri saraduši ar centrālo banku stimuliem, triljonu drukāšanu, rekordzemām likmēm, neesošu inflāciju un gandrīz nepārtrauktu akciju tirgus cenu augšupeju. Daudziem investoriem un arī tirgus profesionāļiem tādējādi var nebūt pieredzes pazaudēt ievērojamu kaudzi ar naudu.

Citiem vārdiem sakot – ticēt tam, ka “šoreiz viss būs citādi” ir daudz vieglāk, ja nav kāda paša pieredzēta atskaites punkta. Arī investīciju pasaulē populārajā Freda Šveida grāmatā Where Are the Customer’s Yachts? klāstīts: “Ir dažas lietas, ko jūs jaunavai nevarat adekvāti izskaidrot ar vārdiem un attēlu palīdzību. Šādu izskaidrojumu – pat aptuvenu – nevar rast arī sajūtai, kas nāk pēc krietna naudas žūkšņa, kas jums piederējis, zaudēšanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm tālākā izaugsme ārpus biržas un ar stabilu īpašnieku sastāvu

Guntars Gūte, Diena, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Nasdaq Baltijas biržas ievieš Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu

Db.lv, 06.12.2021

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržas ievieš jaunu pakalpojumu - "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu, teikts biržas paziņojumā.

Jaunais pakalpojums ļauj investoriem tirgot akcijas, kas kotētas citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) regulētos tirgos vai tiek tirgotas daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka jaunais pakalpojums ievērojami paplašinās akciju tirdzniecības un investīciju iespējas Baltijas reģionā.

Sākot ar pirmdienu, 6.decembri, divu Polijas tirgū kotēto uzņēmumu - "City Service" un "AB Inter RAO Lietuva" - akciju tirdzniecība tiks sākta "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā.

"First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības saraksts ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma bez regulēta tirgus statusa, kurā birža nodrošina akciju tirdzniecību. Tirdzniecības sākšana "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā nav uzskatāma par akciju kotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes uzņēmumu grupas "Repharm" mātesuzņēmums AS "AB City" izteicis zāļu ražotāja AS "Olainfarm" akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, liecina ceturtdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums.

Vienas akcijas cena galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir 9,26 eiro.

Ieraksta datums ir 2022.gada 3.janvāris, bet norēķinu datums - 4.janvāris.

AB City atļauj veikt galīgo Olainfarm akciju atpirkšanu 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome atļāvusi "Repharm" grupas mātesuzņēmumam AS...

Ieraksta datumā atpērkamās akcijas tiks bloķētas akciju turētāju kontos, un akcionāri zaudēs tiesības rīkoties ar tiem piederošajām akcijām.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada 28.decembrī atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, jo "AB City" līdzdalība "Olainfarm" kapitālā sasniegusi 96,1%. Akciju atpirkšanas galīgajā piedāvājumā citiem akcionāriem piederošās "Olainfarm" akcijas tiks atsavinātas par labu "AB City", kas kļūs par vienīgo uzņēmuma īpašnieci.

"AB City" tiešajā kontrolē ir 3 752 305 "Olainfarm" akcijas jeb 26,62% no balsstiesīgo akciju kopskaita, savukārt uz netiešas līdzdalības pamata kompānijai pieder 69,48% no balsstiesīgo akciju kopskaita.

Tostarp "AB City" uz netiešas līdzdalības pamata ieguvusi balsstiesības, kas izriet no Nikai Saveļjevai piederošajiem 8,98% "Olainfarm" akciju, no SIA "Olmafarm" piederošajiem 28,37% "Olainfarm" akciju un no Igaunijas uzņēmumam "Olfim" piederošajiem 8,97% "Olainfarm" akciju, kā arī no "AB City" kontrolētās SIA "Farma Fund" iegūtajiem Annai Emīlijai Maliginai piederošajiem 8,97% "Olainfarm" akciju un no "Farma Fund" iegūtajiem "Olmafarm" piederošajiem 14,19% "Olainfarm" akciju.

Tāpat ziņots, ka "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē 2021.gada 14.oktobrī nolēma izslēgt "Olainfarm" akcijas no regulētā tirgus.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro. "Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu.

Savukārt "Repharm" grupā ir "Mēness aptieku" tīkla īpašniece AS "Sentor farm aptiekas", zāļu vairumtirgotājs AS "Recipe Plus", augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS "Veselības centru apvienība" (VCA) un SIA "Centrālā laboratorija".

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

2020.gadā "Repharm" strādāja ar 314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2019.gadā, bet "Repharm" peļņa bija 11,39 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies betona grīda vai plaisas sienās, iespējams, liecina par problēmām ēkas pamatos.

Reklāmraksts, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks pārdevis daļu sev piederošo kompānijas akciju piecu miljardu dolāru (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajos dokumentos norādīts, ka pasaulē bagātākais cilvēks šonedēļ pārdevis 4,5 miljonus "Tesla" akciju.

Šāds paziņojums publiskots pēc tam, kad Masks nedēļas nogalē pavēstīja, ka ir gatavs pārdot 10% "Tesla" akciju, balstoties uz tvitera aptaujas rezultātiem.

Pirmdien Masks pārdeva uzņēmuma akcijas 1,1 miljarda dolāru apmērā, lai nokārtotu nodokļu saistības pēc tam, kad viņš bija realizējis akciju iegādes iespējas, taču iecere par šo akciju pārdošanu jau sākta 14.septembrī.

Šobrīd nav arī informācijas, vai papildu akciju pārdošana, par ko tika paziņots otrdien un trešdien, arī tika ieplānota jau pirms šīs tvitera aptaujas. Šajās dienās Masks kopumā pārdeva vēl aptuveni 3,6 miljonus akciju apmēram četru miljardu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AB City atļauj veikt galīgo Olainfarm akciju atpirkšanu

Db.lv, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome atļāvusi "Repharm" grupas mātesuzņēmumam AS "AB City" veikt galīgo zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju atpirkšanu, informē FKTK.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir 9,26 eiro.

Galīgās akciju atpirkšanas rezultātā citiem akcionāriem piederošās "Olainfarm" akcijas tiks atsavinātas par labu "AB City", kas kļūs par vienīgo uzņēmuma īpašnieci.

Kā ieraksta datums noteikta nākamā darba diena pēc informācijas par galīgo atpirkumu publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ieraksta datumā akcijas tiek bloķētas akcionāru kontos un akcionāri zaudē tiesības rīkoties ar tām.

Obligāti atpērkamas ir 549 837 "Olainfarm" akcijas, kas aprēķināts, no kopējā akciju skaita atņemot "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata iegūtās no 13 535 241 akcijas izrietošās balsstiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karsti pīrādziņi arī mūsu vērtspapīru tirgū

Jānis Šķupelis, 26.11.2021

Pēdējā laikā Latvijas biržas ziņu jaunumu frontē flagmanis nenoliedzami ir bijis degvielas tirgotāja VIRŠI-A (Virši) sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekāds noslēpums nav tas, ka šogad līdz šim, neskatoties uz pandēmiju, piegāžu traucējumiem un arvien augstāko inflāciju, izcili klājies daudzu lielāko pasaules kompāniju akcijām.

Daudziem cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, vērtspapīru mīšana kļuvusi par arvien populārāku nodarbi. Tāpat vismaz Rietumvalstīs auguši daudzu cilvēku uzkrājumi, kur daļai sabiedrības nu jādomā, kā tos uz jau neērti augstās inflācijas fona pasargāt. Piemēram, ASV lielāko kompāniju akciju cena, ja vērtē to kopumu, kopš šā gada sākuma pieaugusi aptuveni par ceturto daļu.

Līdzīgu pieaugumu demonstrējušas arī Eiropas lielāko kompāniju akcijas. Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas, kas nozīmē, ka tās visai izteikti ir atkarīgas no tā, kāda ir Eiropas un visas pasaules tautsaimniecības okeāna ūdens temperatūra. Tādējādi neizbēgami tendences pārējā pasaulē ietekmē arī mūsu reģionu. Nekāds izņēmums šajā ziņā nemēdz būt arī vietējais vērtspapīru tirgus. Baltijas akciju tirgu pandēmija pie saviem pirmajiem uzplūdiem inficēja visai smagi. Pēc pagājušā gada februāra beigu un marta pirmās daļas cenu sabrukuma Baltic Benchmark akciju indekss pie savām pirmskrīzes virsotnēm atgriezās vien pašās tā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?

Jānis Goldbergs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tās akciju sabiedrības, kuras nebūs sniegušas informāciju par saviem akcionāriem Uzņēmumu reģistram, no 2024. gada 1. jūlija tiks pakļautas vienkāršotai likvidācijai.

To paredz Saeimā skatītie grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra likumā, bet tie vēl nav pieņemti. Latvijā pašlaik ir 962 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā un visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām tiks dots viens gads pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.

Nezināmie akcionāri

“Pašlaik akciju sabiedrībām akcionāru saraksti Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz, jo tie atrodas šo sabiedrību valdes pārziņā un ar tiem var iepazīties tikai ierobežots personu loks, vai arī akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos kredītiestādēs, un informācija par akcionāriem pieejama depozitārijā,” skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā – ir runāts jau teju 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. Akciju sabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kontekstā pat tika vērtētas kā sava veida augsta riska pelēkā zona, kurā varētu notikt kaut kas negodīgs. “Jā, tāda situācija ir,” uz jautājumu par to, kā tas nākas, ka daudzām akciju sabiedrībām akcionāri nav atrodami Komercreģistrā, bet tajā paša laikā ir redzami patiesā labuma guvēji (tie, kuriem pieder vismaz 25% akciju), atbild G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas iedzīvotāji pērn ASV akciju tirgū visvairāk pirkuši Apple akcijas

Db.lv, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ir tā, kā ir. Jāvalda emocijas, jāmeklē risinājumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriedelēt par kara cēloņiem, šausmināties par notiekošo, vainot vienus un otrus, perināt sazvērestības teorijas un iespējamos nākamo pavērsienu scenārijus, protams, var, un to daudzi dara, taču lielā mērā tā ir lieka laika un spēka tērēšana situācijā, kad visā pasaulē tikai retais ir vispusīgi labi informēts par faktisko notikumu gaitu.

No biznesa viedokļa daudz saprātīgāk ir vadīties pēc ļoti racionālas pieejas: situācija ir tāda, kāda ir, vienas durvis aizvērušās, jāskatās, kuras atveras vai kuras drīzumā tiks atvērtas.

Pārfrāzējot teicienu par Angliju, nu var teikt, ka Krievija ir aizslēgta un atslēgas viena pēc otras tiek salauztas. Protams, ir kaut kādi logi, caur kuriem vēl manāma kustība, tiek izmantotas vēl kādas iespējas, pamatā, lai nodrošinātos ar resursiem, taču ļoti ar to rēķināties nevar. Tas nozīmē, ka biznesam steidzami jāpārorientējas uz citām piegādēm, citiem noieta tirgiem, varbūt arī citiem darbības virzieniem.

Jā, var teikt, ka visur priekšā konkurenti, taču labā ziņa ir tā, ka mēs esam daudz elastīgāki, pārmaiņām gatavāki, arī sīkstāki par Rietumu konkurentiem. Galvenais šajā brīdī ir neļauties vājumam, neļauties iet līdzi pesimistiskajiem “viss ir slikti” stabulēs pūtējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai cietīs tikai "zemes baroni"?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, zvērināts advokāts, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru