Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Akciju tirgum janvārī zem kājām izrauts pamats 

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām...

Viņš norāda, ka vājais gada sākums pavēris ceļu stabilam finanšu tirgus samazinājumam, izgaismojot bažas par ASV Federālo rezervju sistēmas stingrāku monetāro politiku, Krievijas-Ukrainas situāciju un uzņēmumu peļņas pieauguma augtākā punkta sasniegšanu. Gada sākumā aptuveni 25% no S&P 500 indeksa uzņēmumiem bija paziņojuši savus ceturkšņa rezultātus, kas esot iezīmējis vienotu tendenci - samērā pesimistiskus komentārus par šā gada perspektīvām. Ieguldītājus ļoti interesē uzņēmumu vadības nākotnes prognozes, un jaunākā informācija šajā jautājumā raisost bažas.

“Visi ir satraukušies par inflāciju, kas uzņēmumiem apgrūtina skaidru nākotnes prognožu izteikšanu. Ir pieaugušas enerģijas un elektrības cenas. Pēc jaunākā 12. janvārī fiksētā rādījuma ASV inflācija sasniegusi 7% robežu, pieaugot rekordaugstā tempā pēdējo 12 mēnešu laikā, kāds pēdējoreiz piedzīvots gandrīz pirms 40 gadiem. Visur ekonomikā ir vērojama reālo algu izmaksu inflācija. Tas, ka algas palielinās, pats par sevi nav slikti. Tomēr tas var kļūt par akciju tirgum nelabvēlīgu faktoru, ja inflācija liek samazināties uzņēmumu peļņas maržai vai izraisa cenu celšanos. Tirgi ir nobažījušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu palielināt savu bāzes procentu likmi laikā, kad darbaspēka piedāvājums joprojām ir nepietiekams, liekot maksāt lielākas algas, lai piesaistītu un noturētu kvalificētus darbiniekus. Naftas cenas ir sasniegušas septiņu gadu augstāko atzīmi un piegādes ķēžu uzlabošanos kavē Covid-19 vīrusa omikrona paveida straujā izplatīšanās. Goldman Sachs izteica prognozi, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu sākt mazināt savu gandrīz 9 triljonu ASV dolāru lielo bilanci par 100 miljardiem ASV dolāriem mēnesī. Tas varētu sākties jūlijā, šim procesam turpinoties vairāk nekā divu gadu garumā un samazinot bilanci līdz 6,1 - 6,6 triljoniem ASV dolāriem, kas joprojām ir paaugstināts līmenis,” skaidro R. Zauls.

Politikas maiņa

Vai investoriem ir pamats bažīties par augstākām procentu likmēm? R. Zauls teic, ka Bloomberg vēsturiskie dati ļauj pieņemt, ka 2022. gadam vajadzētu noslēgties daudz labāk, nekā tas ir iesācies. Proti, ASV akcijām vēsturiski esot sekmējies labi periodos, kad ASV Federālo rezervju sistēma ir cēlusi procentu likmes, jo augoša ekonomika parasti veicina uzņēmumu peļņas pieaugumu un nāk par labu akciju tirgiem. Kā norāda Truist ieguldījumu speciālists Kīts Lerners, vēsturiskajos datos redzams, ka ASV akciju cenas ir kāpušas vidēji par 9% gadā līdzšinējos 12 ASV Federālo rezervju sistēmas likmju celšanas ciklos kopš 1950-ajiem gadiem, un 11 šādos gadījumos tās ir uzrādījušas pozitīvu atdevi. Viens izņēmums bija 1972. - 1975. gada periods, kas sakrita ar 1973. - 1975. gada recesiju.

“Šī gada 26. janvāra sapulcē ASV Federālo rezervju sistēma saglabāja stabilas īstermiņa procentu likmes un deva signālus par nodomu tās palielināt marta vidū, lai bremzētu paaugstināto inflāciju. Krass darba algas pieaugums un viens no vēsturiski zemākajiem bezdarba līmeņa samazinājumiem pagājušā gada otrajā pusē ir mudinājis ASV Federālo rezervju sistēmas amatpersonas paziņot, ka to ar nodarbinātību saistītais mērķis ir sasniegts. ASV Federālo rezervju sistēma minēja, ka sāks sava aktīvu portfeļa samazināšanas procesu 2022. gada otrajā pusē, ļaujot pienākt vērtspapīru beigu termiņam un no tiem saņemtos līdzekļus ne-reinvestējot jaunos vērtspapīros. Šīs iestādes vadītāja Džeroma Pauela uzrunas laikā notika neparasta akciju pārdošana, un 10 gadu termiņa valsts kases vērtspapīru ienesīgums strauji pakāpās, investoriem paredzot agresīvāku likmju palielināšanas dinamiku, nesenos notikumus atceras R. Zauls.

Kopumā Swedbank eksperts izceļ, ka īstermiņā pastāv liela iespējamība, ka akciju tirgos būs ievērojamas svārstības. Bloomberg dati liecinot, ka kopš 1964. gada ir bijušas 29 reizes, kad SP500 indekss ir sarucis par 10-20% (vienu reizi katrā 2,5 gadu periodā). Sarukumi 20-40% apmērā ir notikuši deviņas reizes (ik pēc 8,5 gadiem) un 40% vai lielākā apmērā – trīs reizes (ik pēc 25 gadiem). Lielākā daļa kritumu apmērā virs 20% ir bijuši saistīti ar recesijām, lai gan šobrīd ekonomika joprojām ir pieauguma fāzē. Vēsturiski laikā, kad ASV Federālo rezervju sistēma ir cēlusi procentu likmes, vislabākos rezultātus uzrādījuši enerģētikas uzņēmumi un bankas. Savukārt nekustamajam īpašumam, mazumtirdzniecībai un obligācijām esot klājies vājāk.

Tirgi atalgo pacietību

“Jaunajiem un topošajiem investoriem šādos tirgus svārstību brīžos vienmēr ir vērts atcerēties, ka finanšu tirgi novērtē pacietīgos jeb tos investorus, kas nekrīt panikā par katru akcijas cenas vai tirgus svārstību, bet gan konsekventi un periodiski iegulda finanšu tirgos, lai sasniegtu savus ilgtermiņa finanšu mērķus. Ieguldījumi ir ilgtermiņa krāšanas risinājums, kas sniedz iespēju nopelnīt vai saglabāt naudas esošo vērtību, pretstatā tās glabāšanai kontā, kur tās vērtība sarūk līdz ar inflācijas pieaugumu,” atgādina R. Zauls.

Tāpat esot arī jāatceras, ka tirgus kritumi sniedz iespēju veikt papildus ieguldījumus un gūt no tā labumu. “Ja tiek veikti regulāri ikmēneša ieguldījumi vai arī papildinātas vienreizējās iemaksas ilgtermiņā, gūstam labumu arī brīžos, kad tirgus cenas krīt, jo tad ieguldījumi kļūst viegli pieejami par zemāku cenu. Citiem vārdiem - no kritumiem nav jābaidās. Tas ir arī iespēju laiks, kad var izvērtēt papildu ieguldījumu veikšanu par zemākām vērtspapīru cenām, jo finanšu tirgos pēc kritumiem parasti seko kāpumi. Turklāt, lai sagaidītu lielāku ienesīgumu, jārēķinās ar garāku noguldījuma termiņu (ieteicamais vidējais ieguldījumu termiņš ir no pieciem gadiem). Jo ilgāk ieguldīsi, jo vieglāk būs pārciest tirgus svārstības, un, īstenojot periodisku investīciju stratēģiju, ieguldījuma vērtība svārstīsies mazāk,” noslēdz Swedbank pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā karš Ukrainā ir ietekmējis pensiju plānus?

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārā agresija Ukrainā radījusi satraukumu arī pasaules finanšu tirgos, par to liecina cenu svārstības daudzu valstu akciju tirgos.

Tomēr kopumā finanšu tirgi šobrīd darbojas pragmatiski, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī (kritumu finanšu tirgos, kas nepārsniedz 10% atzīmi, mēdz dēvēt par “korekciju”). Citviet, piemēram Eiropā, akciju cenu lejupslīde uz 4. martu jau sasniegusi 12%-15% atzīmi.

Lejupslīde finanšu tirgos bija vērojama jau šī gada janvārī un februāri, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Negatīvās tirgus tendences gada sākumā lielā mērā skaidrojamas ar finanšu tirgu cikliskumu – pēc kāpumiem seko kritumi. 2021. gads finanšu tirgos bija ļoti veiksmīgs; to galvenokārt veicināja ekonomikas atkopšanās pēc vīrusa izraisītās lejupslīdes, īpaši veiksmīgi bija tehnoloģiju uzņēmumi. Taču 2022. gada sākumā investoru lēmumos iezīmējās “nozaru rotācija”, proti uzsvara pārcelšana no tehnoloģijām uz citiem ekonomikas sektoriem. Papildus spriedzi radīja un turpina radīt arī inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VZD: Valstī nav vērojama pandēmijas izraisīta darījumu cenu samazināšanās nekustamā īpašumu tirgū

LETA, 13.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi pasaulē turpina krasu lejupslīdi

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.

Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.

Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgus salīdzinoši īsā termiņā piedzīvojis turbulenci gan piedāvājuma un pieprasījuma kontekstā, gan arī tirgū piedāvāto īpašumu cenu svārstībās.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Novembra nozīmīgākie jaunumi – mājokļu tirgū strauji sarūk piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs. Vienlaikus uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija – potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi – nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Lavrovs brīdina par "reāliem" Trešā pasaules kara draudiem

LETA--AFP; Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši prāvas korekcijas vai akciju kritumus, kas nepārsniedz 10% atzīmi, bet Eiropā akciju cenu lejupslīde bijusi vēl iespaidīgāka. Līdztekus strauji krīt Krievijas rubļa vērtība, un pašu mājās inflācija sasniedz 10%, kas kopumā rada pārdomas par pensionāru nodrošinātību nākotnē.

Pensiju indeksācija tiks veikta ātrāk, top labojumi Likumā par pensijām, bet svārstības finanšu tirgos vēl nav kritiskas, Dienas Biznesam komentē labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Cer, ka svārstības finanšu tirgos būs īslaicīgas

“Akciju cenu krišanās pasaules tirgos patlaban nesasniedz kritiskas robežas, un lielam satraukumam nav pamata,” uzskata G. Eglītis, norādot, ka arī Covid-19 krīzes sākuma posmā bija līdzīga situācija, bet vēlākā laika periodā finanšu tirgi atgriezās ierastajā gultnē. “Katra krīze iespaido finanšu tirgus, un Ukrainas karš ir pietiekami liels notikums visai pasaulei, tādēļ arī sākumposmā akciju vērtības kritumu var vērtēt kā reakciju uz krīzes sākumu. Mēs, protams, sekojam stāvoklim finanšu tirgos un ietekmei uz mūsu pensiju plāniem. Pagaidām ir pāragri izdarīt dramatiskus secinājumus,” tā G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā lielākie degvielas mazumtirgus spēlētāji vēl vairāk nostiprinās savu tirgus daļu, bet mazākie tirgus dalībnieki pieaugošo Eiropas Savienības (ES) prasību dēļ būs spiesti tirgu pamest, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Pēc viņas teiktā, šogad degvielas pieprasījums, visticamāk, saglabāsies līdzīgs tam, kāds bija 2021.gadā.

"Vienlaikus ir grūti prognozēt, kā attīstīsies pandēmija ar jauniem vīrusa paveidiem un to dēļ ieviestiem ierobežojumiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pieprasījums krītas, kad tiek ieviesti ierobežojumi, kas skar pārvietošanos," atzina Ligere.

Tāpat esot grūti prognozēt, kādu ietekmi uz degvielas pieprasījumu atstās enerģētiskā krīze, "jo cilvēkiem nauda ir tik, cik ir".

Ligere uzsvēra, ka vienlaikus patlaban nav indikāciju, kas liecinātu par degvielas cenu samazināšanos. Viņa skaidroja, ka degvielas cenas ir grūti prognozēt, jo tās tiešā veidā ietekmē gan globāli, gan nacionāli faktori. Starp globālajiem faktoriem ir naftas cenu svārstības, kā arī eiro un dolāra kursa svārstības, biodegvielas cenas, savukārt nacionālie faktori ir nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā projektu sadārdzinājums varētu būt līdz 15%, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Protams, cenu svārstības kaut kādā mērā ietekmē darbus, taču pagaidām tīri virtuāli - sarunās ar būvniekiem runājam par to, kā kompensēt šīs cenu svārstības. Ir atrasts modelis jeb metodika, kādā veidā ierēķināt bitumena izmaksas, metālizstrādājumu izmaksas, arī pārējos sadārdzinājumus," sacīja Linkaits.

Viņš atzīmēja, ka sadārdzinājums varētu būt līdz 15% no sākotnēji plānotās gala summas, kas ir līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur sadārdzinājums ir 12-15%.

Tāpat ministrs norādīja, ka autoceļu būvniecībai šogad ir iedalīti vairāk nekā 300 miljoni eiro, taču izmaksu sadārdzinājums neietekmēs plānoto būvdarbu apmēru. "Saistībā ar lielo konkurenci, bija ietaupījums. Tāpēc ar vairāk nekā 300 miljoniem eiro varēsim izdarīt to apmēru, kas bija iecerēts," sacīja Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija pirmdien sāka īstenot pasākumu paketi, kas vērsti pret nacionālās valūtas liras devalvāciju.

Turcijas liras vērtība pret ASV dolāru un pret eiro bija kritusies līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem, bet pēc paziņojuma par šiem pasākumiem pieauga par apmēram 25%.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc ministru kabineta sēdes paziņoja, ka cilvēku noguldījumi bankās tiks aizsargāti pret zaudējumiem, kurus radītu valūtas kursa svārstības.

Ja zaudējumi izrādīsies lielāki par banku solītajiem noguldījumu procentiem, šie zaudējumi tiks kompensēti.

"No šī brīža nevienam mūsu pilsonim nevajadzēs konvertēt savus noguldījumus no lirām uz ārvalstu valūtām, baidoties, ka maiņas kursa svārstības varētu iznīcināt peļņu no procentu maksājumiem," sacīja Erdogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech sektora attīstība var uzlabot kopējās ekonomikas prognozes

Hipa Gustavsone, Tietoevry (Igaunija) EasyFS banku centralizācijas sistēmas nodaļas vadītāja, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināts Rietumvalstu un Krievijas attiecību saspīlējums vērojams jau gadiem. Pēdējā laikā pieaugusī iespējamība, ka var sākties karadarbība Ukrainā, liecina par to, ka situācija šajā ziņā, visticamāk, pasliktināsies vēl tālāk.

Tā ietekmē dzirdamas daudzas runas par to, ka šāds kara scenārijs nozīmētu papildu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju gan no Eiropas Savienības (ES), gan ASV puses. Ģeopolitiskajai situācijai esot ļoti neskaidrai un katla saturam draudot iet pāri tā malai, papildu trieciens tādējādi var tikt izdarīts arī tautsaimniecībām.

ASV un Eiropai spriežot par sankciju piemērošanu Krievijai un reizē risinot sarunas ar šo valsti, vērojamas zināmas bažas, ka Krievija šoreiz var asi iekost pretī gan tiešā veidā, gan pastarpināti. Pamatā tas tiek saistīts ar to, ka Krievija, ņemot vērā Eiropas enerģijas krīzi, kādā veidā ierobežos šādu resursu piegādi uz šo reģionu. Ja tas tā būs, tad vismaz īstermiņā enerģijas cenas pieaugums Vecajā kontinentā un, iespējams, arī pārējā pasaulē var turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2020. gada tirgū vērojama sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, ko sekmējuši vairāki faktori, un prognozējams, ka, būtiski nemainoties apstākļiem, cenu kritums varētu turpināties arī nākamajos mēnešos.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati “Mājokļu tirgus pārliecības indeksā”, kurā tiek apkopoti pieci rādītāji, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par augustu:

  • 32 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (jūlijā 28 dienas);
  • 14% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (jūlijā 16%);
  • 63% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūlijā 60%);
  • 4% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (jūlijā 7%);
  • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūlijā 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vēlas aizliegumu importēt naftas produktus no Krievijas ieviest agrāk un, ja to apstiprinās valdība, tāds aizliegums spēkā būs jau no decembra, laikrakstam "Postimees" teicis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Pašlaik spēkā esošie Eiropas Savienības (ES) lēmumu par sankcijām Krievijai paredz, ka jēlnaftu un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas var no Krievijas ES var importēt līdz 5.decembrim, bet citu pārstrādāto naftas produktu imports var turpināties līdz 5.februārim ar nosacījumu, ka uzņēmumi līgumu par importu parakstījuši līdz 4.jūnijam.

"Eiropas Savienība ir noteikusi pakāpenisku pārejas periodu sankcijām Krievijas jēlnatas un naftas produktu importam un tranzītam, kura termiņš ir nākamā gada februāra beigas. Igaunija ģeogrāfiski atrodas blakus Krievijai un mūsu ostu dēļ tranzīts ir turpinājies. Igaunijas pozīcija visu laiku ir bijusi, ka tas ir ātri jāizbeidz," ārlietu ministrs sacīja laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru