Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Veikalu sortimentā esošo griķu piegādātājvalstis gada laikā mainījušās – ja vēl pērn Krievija bija viena no lielākajām griķu importētājām, tad šobrīd kā griķu izcelsmes valsts uz iepakojuma visbiežāk figurē Kazahstāna.

Dienas Biznesa lasītāji pamatoti uzdod jautājumu, kādus griķus ēdam – Krievijas vai Kazahstānas, jo pat valsts institūciju atbildes nesakrīt. Importētājs pārliecināts, ka piegādātā prece tiešām ir no Kazahstānas.

Neimportējam, nē - importējam!

Runājot par griķiem no Kazahstānas vai no Krievijas, parasts veikala apmeklētājs uzreiz nevar apgalvot, kā runājot par apaļkoku importu no Kirgizstānas, sak, viņiem jau tādi neaug! Kazahstanā griķi aug un tīri labi, un globālajā tirgū valsts ir labi pamanāms spēlētājs. Proti, nav tieša pamata uzreiz pieņemt, ka Latvijā ienākošai precei izcelsmes valsts norādīta, lai tirgotājus preventīvi pasargātu no reputācijas riskiem, jo sankcijām pandēmijas superprodukts – griķi - nav pakļauti.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

"Tas, ka mums jādomā, kā atstāt mazāku ietekmi uz vidi un jāmazina atkritumu apjoms, ir skaidrs, bet pašreizējais risinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pārtikas produktiem kāpj cenas," TV24 raidījumā “Dienas personība” par šogad Latvijā ieviestās depozīta sistēmas ietekmi uz cenām izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka lielveikaliem un tirdzniecības centriem dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts ir izbūvēts atsevišķi un to apkalpo darbinieks, taču mazie veikali nav spējīgi noalgot pilnas slodzes depozīta operatoru. “Ja lielajiem [veikaliem] šie kioski tiek doti bez maksas, tad mazajiem viņi ir jāpērk,” norāda profesore, kurai zināms, ka mazajiem tirgotājiem jātērē lielas summas depozīta punktu izveidei.

I.Gulbe vērsa uzmanību, ka mazās tirdzniecības vietas ir mazas un kompaktas, taču tagad jāatrod vieta vēl taras glabāšanai. “Noteikumi saka, ka pietiek ar 1,5m2. Realitātē platība, kas ir vajadzīga, ir daudzreiz reizes lielāka. Kā man veikalnieki ir teikuši – lai izvietotu depozīta punktu, mums iesaka izņemt pārtikas vitrīnas, jo citādāk būs sods, ja neievēros prasības,” atklāja I. Gulbe.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Latvijas pārtikas ražotājiem daudz kas ir atkarīgs no tā, kā tiek ražoti produkti un kas ir mērķauditorija, bet ražotājiem šis solās būt izdzīvošanas gads, un enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem, intervijā stāstīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pārtikas ražotājiem situācija ir sarežģīta un uzņēmumiem klājas atšķirīgi.

"Pārtikas ražotāji domā un skatās, ko var darīt citādāk, lētāk, jo visi saprot, ka, ja nebūs produktam pircēju, tad nav jēgas tam, ka esi kaut ko saražojis vai izaudzējis. Tāpēc uzņēmumi pārskata savus produktu portfeļus, samazina piedāvājuma klāstu, pārskata receptūras, kādu produktu aizstāj ar lētāku," stāstīja Gulbe.

Vienlaikus viņa minēja, ka "cilvēki domā, ka, ja lētāks, tad nekvalitatīvāks, taču tā noteikti nav. Piemēram, ja cilvēks visu laiku ēda lasi, kas ir ļoti labs, veselīgs produkts, bet dārgs, bet tagad tā vietā ēd siļķi, kas ir daudz lētāka, bet nebūt tas nav slikts, neveselīgs vai negaršīgs produkts. Ir receptūras, kurās var aizstāt, samainīt sastāvdaļas utt. Uzņēmēji to dara. Arī iepakojumu maina, vairs ne ar tik daudz zelta burtu, par ko ir jāmaksā.

Pārtikas cenu samazinājums varētu būt gaidāms nākamā gada otrajā ceturksnī, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pieļāva Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

Viņa minēja, lai gan decembrī Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikalos atsevišķiem pārtikas produktiem ir parādījušies cenu samazinājumi, vēl nevar teikt, ka ir sākusies pārtikas cenu krituma tendence - vēl joprojām cenu kāpums pārtikas produktiem kopumā turpinās.

Tostarp, runājot par cenu tendencēm Baltijā maizei, piena produktiem, gaļai un dārzeņiem, Gulbe norādīja, ka ļoti būtisku atšķirību nav - cenu līmenis un tendences visās trijās Baltijas valstīs ir samērā līdzīgas.

Pēc Gulbes prognozētā, pārtikas produktiem cenu samazinājums varētu būt gaidāmas nākamajā gadā - vairāk otrajā ceturksnī, jo gan ražotājiem, gan tirgotājiem ir bijis laiks padomāt, ko ir iespējams darīt savādāk, kā arī ir spiediens no tirgotājiem par nepieciešamību piebremzēt cenu kāpumu saistībā ar iedzīvotāju pirktspējas kritumu.

Pārtikas produkt cenas tuvākajā laikā turpinās kāpt, intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa izteicās, ka cenas diemžēl kāps visām pārtikas precēm, jo situācija neuzlabojas un neviens no pieejamajiem resursiem, kas ir nepieciešams, lai saražotu vai izaudzētu pārtiku, nekļūst lētāks, piemēram, minerālmēsli vien ir kļuvuši jau vairākas reizes dārgāki.

"Šajā brīdī ir skaidrs, ka tuvākajā laikā uz cenu samazināšanos pārtikai varam pat necerēt, jautājums, cik būtiski tās pieaugs," sacīja Gulbe.

I.Gulbe norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji pašlaik veikalos intensīvi izpērk sāli, griķus, makaronus, kā arī rīsus, taču daļa no šiem produktiem tiek iegādāti nevis pašu patēriņam, bet gan palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Pārtikas produktu cena ne tikai atkarīga no iedzīvotāji pirktspējas, bet to var iespaidot arī pašu pircēju aktivitāte, TV24 raidījumā “Dienas personība” izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Ja prece pircējiem ir pārāk dārga un to neiegādājas, veikalnieks cenu nolaiž, jo nav ieinteresēts, lai plauktā stāv dārgs produkts, kuru neviens nepērk.

“Bet ļoti daudziem produktiem straujus cenu kāpumus izraisām mēs paši – kaut kur izlasot, iedomājoties vai pieņemot, ka tas produkts tūlīt nebūs vai kļūs dārgāks. Sākas pirkšanas ažiotāža un tad gan cenas uzkāpj lielās debesīs!” norādīja eksperte.

Vēl I. Gulbe teica, ka cenu izmaiņas var būt saistītas ar tirgotāja un piegādātāja noslēgtajiem līgumiem. “Līgumi ir uz vairākiem mēnešiem, tie nav uz katru partiju. Tie ir pusgada, gada gari līgumi. Un ja beidzās viens līgums par kaut kādu cenu, tiek pārslēgts nākošais un tam cena ir mainījusies,” skaidroja I. Gulbe.

Tuvākos mēnešus pārtikas produktu cenu kāpums vēl turpināsies, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Nevajadzētu domāt, ka cenu kāpums ir uz visiem laikiem, bet tuvākos mēnešus tas vēl turpināsies," teica I.Gulbe, piebilstot, ka parasti cenu kāpumam seko arī cenu kritums.

I.Gulbe uzsvēra, ka nevajadzētu cerēt, ka pēc šī cenu kāpuma perioda sekos ļoti straujš pārtikas produktu cenu kritums. Cenu kāpums skar visas produktu grupas, jo ir sadārdzinājušies resursi, lai saražotu produkciju.

Par iespējamo pārtikas produktu cenu kāpuma apstāšanos liecina tas, ka vairāku resursu cenas vairs neuzrāda tikai augšupejošu tendenci.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas šī gada pavasarī parakstīja līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, pašlaik ir iesniedzis ziņojumus par tirgus dalībnieku apvienošanos visu trīs Baltijas valstu Konkurences padomēm un ar nepacietību gaida, kad varēs sākt darbu pie jaunu produktu attīstīšanas, informē uzņēmumā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena Plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

“Esam apņēmības pilni turpināt iesākto attīstības kursu, ceļot graudu pārstrādes jaudas Baltijā un veicinot vietējo produktu eksportspēju,” norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš akcentē, ka “Rīgas dzirnavniekam” ir lielisks potenciāls izaugsmei – attīstīta infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki graudu pārstrādes nozarē: "Ticam, ka mūsu uzkrātā pieredze uzņēmumu attīstīšanā un inovāciju ieviešanā ražošanā būs ļoti vērtīgs pienesums, lai Rīgā taptu arvien jauni augstas pievienotās vērtības produkti.” Tā kā Latvijā šobrīd trūkst iespējas pārstrādāt griķus industriālos apjomos un pie mums augušie griķi tiek vesti uz ārvalstu rūpnīcām, “Rīgas dzirnavniekā” plānots izveidot griķu pārstrādes infrastruktūru. Tāpat tiek plānots uzsākt vairāku jaunu, inovatīvu produktu ražošanu, nodrošinot patērētājiem plašāku kvalitatīvu vietējo produktu klāstu.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.marta numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu parādi gandrīz dubultojušies

Tēma

Maģistru programmu absolventi ar vidējo algu 4689 eiro mēnesī

Aktuāli

Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Pārtika

Griķi - krievu vai kazahu?

Veselība un farmācija

Veseli cilvēki – ekonomikas mugurkauls

Autobūve

Eiropas lepnums – tās auto ražošana - ceļas pāri okeānam

Investors

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Cenu kāpuma dēļ veikalu plauktos kardināli mainīsies pārtikas preču sortiments, ceturtdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Vasaras otrajā pusē un rudenī ļoti kardināli mainīsies plauktu saturs - tas, ko mēs redzam veikalā. Nevienam neder pilni plaukti ar produktiem, kurus neviens nevar nopirkt. (..) Jāsaprot, ka tāda izvēle, kāda bija līdz šim, nebūs. Vai tiešām mums vajag astoņu veidu rīsus un piecu veidu kartupeļus? Mēs par to līdz šim maksājām," teica I.Gulbe.

Par to, ka no tirdzniecības pazudīs kādas konkrētas pārtikas preces, gan nevajagot satraukties: "Redzēsim visu - nav par to jāuztraucas".

Pārtikas ražotāji šobrīd meklējot iespējas kā padarīt gala produktus lētākus, jo preces cenā nav iespējams automātiski iecenot straujo energoresursu cenu un citu ražošanas izmaksu kāpumu.

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

SIA "Vizuālā diagnostika" Cēsu filiāles "Magnētiskās rezonanses kabinets" izveidē ieguldījis vienu miljonu eiro, informē SIA "Vizuālā diagnostika" mārketinga speciāliste Sanda Gulbe.

Kabinetā uzstādīta "Canon Medical Systems" 1.5T (teslas) magnētiskās rezonanses iekārta "Vantage Orian". "Vizuālā diagnostika" esot pirmais uzņēmums Latvijā, ar kuru ražotājs "Canon Medical Systems" sācis sadarbību magnētiskās rezonanses iekārtu nodrošināšanā.

"Magnētiskās rezonanses kabinets" atrodas SIA "Cēsu klīnika" telpās. SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda viedokli, ka pēdējo gadu laikā diagnostisko izmeklējumu jomā Cēsu klīnika piedzīvojusi būtisku attīstību, pateicoties darbam un investīcijām cilvēkresursos, infrastruktūras uzlabošanā un medicīnisko tehnoloģiju modernizācijā.

"Vizuālā diagnostika" vadītāja Evija Mirzojana stāstīja, ka "Vizuālā diagnostika" savas 15.jubilejas gadā ir atvērusi divas jaunas filiāles - Daugavpilī un Cēsīs.

Šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos, vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par 89% no 0.40 eiro/kg šī gada martā līdz 0.75 eiro/kg šī gada jūnijā, burkāniem par 83% no 0.47 eiro/kg līdz 0.85 eiro/kg, galda bietēm par 77% no 0.31 eiro/kg līdz 0.55 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% no 5.69 eiro/kg līdz 1.71 eiro/kg, ķiršiem par 64% no 16.99 eiro/kg līdz 6.17 eiro/kg, vietējiem tomātiem par 48% no 6.06 eiro/kg līdz 3.14 eiro/kg, importa zemenēm par 27% no 7.61 eiro/kg līdz 5.48 eiro/kg.