Ražošana

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu

LETA, 06.05.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers norādīja, ka 2020.gads neesot bijis bagātīgs griķu ražas gads Krievijā un jau pērnā gada oktobrī Polijas un Lietuvas griķu pārstrādes rūpnīcām bija sarežģīti iepirkt griķus no Krievijas. "Sākās strauja iepirkumu cenas celšanās, jo Polijā arī griķu ražas bija salīdzinoši zemas jeb viena līdz 1,5 tonnas no hektāra," sacīja Ķibers.

Viņš arī minēja, ka kooperatīva audzētie griķi pilnībā tiek eksportēti, un augstu kotējas pārstrādātāju vidū, jo tiek nogatavināti bez glifosātiem, savukārt importēt griķus no Krievijas ir "liela laimes spēle", jo tiem var būt arī glifosātus saturoši graudi.

"Domāju ka 99% importētie Krievijas griķi arī tiek pārstrādāti putraimos kādā no Polijas pārstrādes rūpnīcām un tālāk realizēti gan Latvijas, gan pārējā Eiropas tirgū," sacīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka eksporta apjoms no Krievijas pērn ir bijis neliels, un Krievijas eksporta aizliegums, viņaprāt, cenu kāpumu ietekmēs līdz jaunajai ražai. Vienlaikus Ķibers prognozēja, ka griķu sējumu platības palielināsies gan kooperatīvā "Daiva", gan Latvijā, gan Eiropā, bet to cena pēc ražas novākšanas būs atkarīga galvenokārt no ražas Krievijā, kura var gan pārpludināt visu Eiropu, gan arī nepietikt pašiem.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA atzina, ka kompānija griķus no Krievijas neiepērk. "Mūsu mērķis ir savu produktu ražošanā maksimāli izmantot vietējās izejvielas, tādēļ iepērkam Latvijā audzētus griķus," uzsvēra Amsils, piebilstot, ka Latvijā gan pagaidām trūkst griķu pārstrādes iespēju lielos apjomos, tādēļ pārstrādei "Dobeles dzirnavnieks" griķus ved pie sadarbības partneriem Lietuvā.

Viņš arī skaidroja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" neiepērk griķus no Krievijas, tieša ietekme uz kompānijas griķu produktiem un to cenām Krievijas griķu eksporta aizliegumam nav.

"Ņemot vērā, ka Latvijā un Baltijā griķu raža tiek ievākta septembra, oktobra mēnešos, būtisku loma varētu būt noteikumiem tieši pēc 31.augusta, jo potenciāli šāds Krievijas eksporta liegums var veidot spiedienu uz jaunās ražas griķu iepirkuma cenām Baltijā," prognozēja Amsils gadījumā, ja Krievijas eksporta liegums tiktu pagarināts.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā griķi tika audzēti 15 700 hektāru platībā un to kopraža bija 16 800 tonnu. 2019.gadā griķu lauki Latvijā aizņēma 16 200 hektārus un tika ievāktas 13 500 tonnas, savukārt 2018.gadā ievāktas 25 300 tonnas griķu no 27 900 hektāriem.

Jau ziņots, ka Krievija no 5.jūnija līdz 31.augustam noteikusi aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Ierosinājumu uz laiku ierobežot griķu putraimu un griķu miltu eksportu izteica Krievijas Lauksaimniecības ministrija, lai "saglabātu iekšējā tirgū griķu putraimu un griķu miltu nepieciešamo daudzumu un nepieļautu straujas cenu svārstības".

No 2020.gada novembra novērots Krievijas griķu eksporta būtisks pieaugums uz virkni importētājvalstu sakarā ar izveidojušos starptautisko konjunktūru, norādīja ministrija.

Pēc Krievijas Graudu eksportētāju savienības datiem, līdzšinējā lauksaimniecības gadā (no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada aprīlim) par lielāko griķu pircēju kļuvusi Ķīna - 26,2 tūkstoši tonnu. Otrajā vietā ir Latvija, kurai piegādāts 14,3 tūkstoši tonnu griķu, trešajā vietā - Ukraina (13,2 tūkstoši tonnu). Uz Lietuvu eksportēts 9,8 tūkstoši tonnu griķu, bet uz Japānu - 8,5 tūkstoši tonnu.

LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka kooperatīvā sabiedrība "Daiva" ir reģistrēta 1993.gadā, un tā nodarbojas ar graudu pirmapstrādi un realizāciju, tostarp griķu pirmapstrādi un realizāciju. 2020.gadā kooperatīva apgrozījums bija 3,725 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa saruka par 28,2% un bija 100 099 eiro.

Tāpat "Firmas.lv" dati liecina, ka "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānija 2019.gadā strādāja ar 129,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 27,4% un bij 4,198 miljoni eiro. Finanšu informācija par 2020.gadu vēl nav pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Vizuālā diagnostika" Cēsu filiāles "Magnētiskās rezonanses kabinets" izveidē ieguldījis vienu miljonu eiro, informē SIA "Vizuālā diagnostika" mārketinga speciāliste Sanda Gulbe.

Kabinetā uzstādīta "Canon Medical Systems" 1.5T (teslas) magnētiskās rezonanses iekārta "Vantage Orian". "Vizuālā diagnostika" esot pirmais uzņēmums Latvijā, ar kuru ražotājs "Canon Medical Systems" sācis sadarbību magnētiskās rezonanses iekārtu nodrošināšanā.

"Magnētiskās rezonanses kabinets" atrodas SIA "Cēsu klīnika" telpās. SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda viedokli, ka pēdējo gadu laikā diagnostisko izmeklējumu jomā Cēsu klīnika piedzīvojusi būtisku attīstību, pateicoties darbam un investīcijām cilvēkresursos, infrastruktūras uzlabošanā un medicīnisko tehnoloģiju modernizācijā.

"Vizuālā diagnostika" vadītāja Evija Mirzojana stāstīja, ka "Vizuālā diagnostika" savas 15.jubilejas gadā ir atvērusi divas jaunas filiāles - Daugavpilī un Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos, vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par 89% no 0.40 eiro/kg šī gada martā līdz 0.75 eiro/kg šī gada jūnijā, burkāniem par 83% no 0.47 eiro/kg līdz 0.85 eiro/kg, galda bietēm par 77% no 0.31 eiro/kg līdz 0.55 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% no 5.69 eiro/kg līdz 1.71 eiro/kg, ķiršiem par 64% no 16.99 eiro/kg līdz 6.17 eiro/kg, vietējiem tomātiem par 48% no 6.06 eiro/kg līdz 3.14 eiro/kg, importa zemenēm par 27% no 7.61 eiro/kg līdz 5.48 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru