Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna kopīgi ar domubiedriem veidotais Integrālās izglītības institūts atradīsies Ķīpsalā

Ideja par Integrālās izglītības institūta (I³) izveidi uzņēmējam Uldim Pīlēnam radusies pirms nepilna gada, plašāk iepazīstoties ar viena no pasaules izcilākajiem vadībpratības teorētiķiem un praktiķiem, ekonomista Otto Šarmera grāmatu «U teorija». Institūtu attīstīt aktīvi palīdz arī U. Pīlēna dzīvesbiedre Ilze Pīlēna, kā arī labs draugs un domubiedrs teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu Rubeni. Institūts jau kopš šā gada vasaras ir rīkojis testa seminārus, taču tagad oficiāli atklāta arī I³ pagaidu mājvieta Ķīpsalā, Tīklu ielā 5. Šajā ēkā gan institūts atradīsies tikai uz laiku, jo jau 2019. gada vasarā to plānots pārcelt uz U. Pīlēna speciāli šai iecerei projektēto ēku, kas arī atradīsies Ķīpsalā un būs veidota stikla olas formātā, simbolizējot dzīvību, pārveidi un emocionālo inteliģenci. «Pats olas jēdziens atnāca kaut kur no kosmosa, bet pēc tam radās arī skaidrojums, kāpēc ēkai būs tieši tāda forma. Ir tā, ja olu sasit no ārpuses, tā iet bojā, bet, ja no iekšpuses- rodas jauna dzīvība. Šis skaidrojums labi ilustrē arī mūsu institūta darbības formulu, kas ir virzīta uz cilvēka iekšējās izaugsmes veicināšanu,» stāsta U. Pīlēns, viņš skaidro, ka viss ēkas, kas kopā ar tai pievienoto hoteli aizņems aptuveni 1000 m2, koncepts ir zaļš- gan pati ēka būs apzaļumota un izmantos saules paneļus, gan arī visa teritorija būs zaļa. Ēkas jumts būs atverams, lai vēl vairāk dotu iespēju saskarsmei ar apkārtējo vidi un visumu. Ēkā būs arī speciālas telpas meditācijai un jogas nodarbībām «Esmu novērojis, ka šobrīd modernos birojos tiek ierīkotas meditācijas un bērnu spēlēšanās telpas. Tās palīdz cīnīties pret izdegšanu un dzīvot un strādāt ilgtspējīgi,» paskaidro U. Pīlēns.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Partija "Progresīvie" satiksmes ministra amatam nolēmusi virzīt Saeimas deputātu, Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentāro sekretāru Ati Švinku (P), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, "Ēnu dienu".

2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir "Progresīvo" valdes loceklis.

14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus.

Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas (VM), kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Kā pastāstīja Šica, viņu veselības ministre Anda Čakša rosina pārcelt Valsts sporta medicīnas centra direktora vietnieka fiziskās veselības aprūpes jautājumos amatā, savukārt Mežsargai piedāvāts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces amats.

Mežsarga pērn februārī tika aizrotēta uz VI no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, kur viņa tolaik ieņēma direktores amatu. Rotācija toreiz notikusi, balstoties uz VM izdotu rīkojumu. Mežsarga gan toreiz teica, ka sīkāki paskaidrojumi par rotācijas iemesliem rīkojumā netika sniegti.

VI direktores vietniece Šica skaidroja, ka vēstulē par jaunajām rotācijām VM atsaukusies uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu, kurā teikts, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus otrdien paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS), oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības iespējamais sastāvs.

Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no «KPV LV» vēl tiek gaidīta.

Kariņš pēc «Jaunās Vienotības» sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka no «KPV LV» vēl gaida atbildi un partijas izvirzītos ministru amatu kandidātus. Tāpat arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vēl jānosauc izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.

Iepriekš JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka uz satiksmes ministra amatu varētu pretendēt Tālis Linkaits (JKP), savukārt izglītības un zinātnes ministra amatam politiskajam spēkam esot četri iespējamie kandidāti - Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anita Muižniece, Ilga Šuplinska un Gatis Eglītis. Pats Bordāns varētu būt tieslietu ministra amata kandidāts.

Pagaidām partijas neesot prasījušas veikt izmaiņas Kariņa piedāvātajā valdības modelī. Sagaidot visu partiju atbildes, būs arī skaidrs, vai Kariņa valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Ja visas partijas būs piekritušas Kariņa valdības modelim, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiks aicināts nominēt šo politiķi premjera amatam.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.

Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā - astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā «Deep Science Hackathon 2018» žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu.

Hakatons bija pirmā aktivitāte «Materize» ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» (latviski «D vitamīns») pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Žūrija šo ideju novērtēja kā lielu biznesa potenciālu. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

Uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda "Ola Foundation" ēku kompleksam Ķīpsalā nosvinēti spāru svētki.

"Ola Foundation" ēku komplekss būs pastāvīgā mājvieta ne tikai Integrālās izglītības institūtam, bet arī mākslai, mūzikai, diskusiju platformām, radošai rezidencei un izglītības atbalsta projektiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna projektētajai betona un stikla ēkai ir olas forma, kas iemieso vizionāru domas skaidrību, alķīmisku negaidītību un tehnoloģiskas inovācijas. Pārfrāzējot K.G Jungu, ola ir dzīvības dīglis ar dziļu simbolisku nozīmi.

UPB holdings uzsāks multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius...

"Ola Foundation" mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā, tādējādi veicinot laikmetīgu sabiedrības transformācijas procesu. Iecerēts, ka nākotnē "Ola Foundation" mājvieta būs simbolisks ietvars, kurā notiek nemitīga, procesuāla kustība – ideju, domu, objektu, enerģiju, dažādu sinerģiju. Veidošana caur domāšanu un domāšana caur veidošanu. Teorētiķu un praktiķu mijiedarbība.

Līdz ar "Ola Foundation" izveidi notikušas izmaiņas arī Integrālās izglītības institūtā. No 5. novembra institūta vadību pilnībā pārņem Juris Rubenis, kļūstot par valdes priekšsēdētāju, savukārt Integrālā izglītības institūta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilze Pīlēna, uzņemoties jaunus izaicinājumus, ir kļuvusi par "Ola Foundation" valdes priekšsēdētāju.

Kopš dibināšanas brīža 2017. gadā Integrālās izglītības institūtā ir notikuši 130 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros piedalījušies vairāk nekā 4300 dalībnieki. Savukārt institūta veidotais I3 Klubs šobrīd apvieno jau vairāk nekā 400 domu biedrus. 1.novembrī Integrālās izglītības institūta mājas lapā publicēta kārtējā kursu programma 2021. gada pirmajam pusgadam.

"Man ir liels prieks, ka šajos gados mums izdevies ne tikai radīt izcilu un sabiedrībā pieprasītu izglītības programmu, bet arī padarīt Integrālās izglītības institūtu par finansiāli patstāvīgu un ilgtspējīgu vienību. Tas ļauj mums koncentrēties uz jaunā "Ola Foundation" infrastruktūras būvniecību un fonda attīstību, kura ēkā atradīsies arī Integrālās izglītības institūta pastāvīgā mājvieta. Mūsu abu ar Ilzi saikne ar institūtu joprojām būs ļoti cieša, kā arī es turpināšu darboties kā lektors Jura Rubeņa izveidotajās izglītības programmās,’’ saka Uldis Pīlēns.

"Integrālās izglītības institūta attīstība ir iegājusi jaunā fāzē, tāpēc šīs pārmaiņas ir likumsakarīgs solis, lai savas prasmes pilnībā veltītu tā tālākajai izaugsmei. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim sākt darbību "Ola Foundation" jaunajā ēkā," saka Juris Rubenis.

Kaut "Ola Foundation" centrālā ēka atradīsies Rīgā, Ķīpsalā, fonds savu darbību neaprobežos tikai ar aktivitātēm galvaspilsētā un fonds savu darbību plāno izvērst arī ārpus tās.

"Ola Foundation’’ nesen iegādājies īpašumu Vecpiebalgas apkaimē – netālu no brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja "Kalna Kaibēni". Īpašumā atrodas arī 1882. gadā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu celtās skolas drupas (Ogrēnu skola). Pīlēnu ģimene kā vienu no "Ola Foundation" darbības prioritātēm izvirzījusi kādreizējās skolas ēkas atjaunošanu, nākotnē padarot to pieejamu sabiedrībai un fonda radošām aktivitātēm.

"Šajā sarežģītajā laikā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apzināties savas saknes, lai, balstoties uz tām un jau gadsimtiem krātām zināšanām, veidotu mūsu nākotnes sabiedrību. Brāļi Kaudzītes ir daļa no Latvijas kultūras kanona, un mēs ar Uldi esam pateicīgi par iespēju jaunā, 21. gadsimtam atbilstošā kapacitātē cieņpilni atjaunot viņu atstāto mantojumu, mums tas ir liels gods un izaicinājums. Mēs apzināmies, ka olai nav iespējams status quo, tāpat kā dzīvības dīglis, kas no tās izšķiļas, nekad nav identisks. "Ola Foundation" ir telpa, kas attīstās kopā ar tajā esošajiem. Tā ir vieta, kas iemieso izziņas mākslu. Gan sevis, gan pasaules," saka Ilze Pīlēna.

Partija Jaunā Vienotība ir saņēmusi informāciju no Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga, ka personisku ģimenes iemeslu dēļ viņš atsauc savu kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam.

Partija norāda, ka respektē viņa lēmumu un šīs ziņas privātumu.

Jaunā Vienotība izvirzīs jaunu amata kandidātu. "Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme, ģimenes atbalsts un birokrātijas mazināšana ir prioritātes, ko JV neatlaidīgi turpinās īstenot, lai nodrošinātu valsts drošību un stabilitāti," norāda partija.

Jau vēstīts, ka pēc ministru prezidentes Evikas Siliņas izziņotajām pārmaiņām valdībā, kas paredz trīs valdības ministru nomaiņu, tai skaitā JV ministres Andas Čakšas, JV un V kopsapulcē valde pieņēma lēmumu izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

Jānis Rozenbergs ir ilggadējs V biedrs un valdes loceklis un kopš 2013. gada – Cēsu novada domes priekšsēdētājs, veiksmīgi vadot pašvaldību dažādu pārmaiņu laikā un gūstot neatsveramu pieredzi arī izglītības kvalitātes uzlabošanas un skolu reformu jautājumos.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni, pastāstīja Krauze.

Par viņa kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.

LZS nolēmusi Jansona kandidatūru virzīt Valsts prezidenta amatam, jo viņš ir nepolitisks, nepartejisks kandidāts, tāpat LZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci, uzsvēra politiķis.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars trešdienas vakarā sacīja, ka LZP konceptuāli neiebilst pret Jansona kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. «Jansona kungs ir ļoti cienījama, godājama kandidatūra. Neiebilstam pret to, bet vēlamies uzklausīt viņa redzējumu vairākos jautājumos,» teica Tavars.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) bija izsludinātā VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu atlases konkursa nominācijas komiteja nolēmusi ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Dāvidu Tauriņu LGS valdes priekšsēdētāja amatam, Elmāru Švēdi valdes locekļa amatam investīciju vadības jautājumos un Ivetu Virsi valdes locekļa amatam juridiskajos un finanšu jautājumos, informē SM.

Nominācijas komisijas lēmums par kandidāta atbilstību tika pieņemts saskaņā ar konkursa nolikumā apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā pirmajā un otrajā kārtā iegūto punktu kopsummu un nominācijas komisijas locekļu individuāliem vērtējumiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums), saskaņā ar nolikumu, bet otrajā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasme, svešvalodu zināšanas.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījuma ietvaros ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Atzinības saņemšana atspoguļo PMI apņemšanos attīstīt uz izaugsmi orientētu un iekļaujošu kultūru, kas balstās uz kopīgām vērtībām un uzvedību, nodrošinot, lai aptuveni 82 700 PMI darbinieku visā pasaulē justos droši, būtu uzklausīti, iesaistīti un ar spēcīgu piederības sajūtu.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Sandra Daukšienė: “Augstais novērtējums apliecina uzņēmuma stratēģijas efektivitāti un iedvesmo aktīvi strādāt pie jaunu iniciatīvu īstenošanas, lai pilnveidotu darba vidi un iedvesmotu darbiniekus attīstīties gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Philip Morris ik gadu izvirza arvien augstākus mērķus un katru gadu paplašina dažādības un iekļaušanas iniciatīvas savu darbinieku labklājības labā. Tostarp liela uzmanība 2024. gadā tika veltīta arī specializētajām apmācībām, ar mērķi iemācīties atpazīt un izvairīties no aizspriedumainas domāšanas par kolēģiem ar invaliditāti. Philip Morris veicina arī “Mēs rūpējamies” kultūru, kas veicina darbinieku iesaistīšanos svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas darbiniekiem ne tikai sniedz iespēju justies novērtētiem un realizēt sevi, bet arī palīdz sasniegt labākus rezultātus, paaugstina motivāciju un stiprina visas organizācijas efektivitāti.2024. gadā nostiprinājām daudzas Philip Morris pamatvērtības, un šogad plānojam koncentrēties uz daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām. Tostarp turpināsim izglītot darbiniekus par uzvedības modeļiem, kas veicina cieņu, sapratni un vienlīdzīgas iespējas ikvienam,” skaidro S. Daukšienė.

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir asi jāvēršas pret nelikumībām, bet ar draudzīgu seju jāgriežas pret nodokļu maksātājiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vērtējot VID un tā vadībai izteikto kritiku, Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams saprast, kāds ir VID darbības un iespējamo pārmaiņu mērķis. Viņaprāt, mērķis ir uzlabot VID pamatdarbību.

"VID ir asi jāvēršas pret nelikumībām , bet ar draudzīgu seju jāvēršas pie uzņēmumiem. No VID jāpanāk, ka viņi ir draudzīgāki pret tiem, kas maksā nodokļus, un neiecietīgākiem pret pašu darbiniekiem, kas varētu būt iesaistīti nelikumībām. VID jāturpina sevi attīrīt," pauda valdības vadītājs.

LETA jau vēstīja, ka "Apvienotais saraksts" (AS) aicina finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) nomainīt VID vadītāju un sākt darbu pie VID reformas.

Lai panāktu efektīvi strādājošu VID, kas spēj nodrošināt izrāvienu tautsaimniecības attīstībā AS aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju Jaunzemi un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut Ašeradena vadītās Nodokļu politikas grupas darba kārtībā.

Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā no 1.maija pārcels Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieci nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, informēja FM pārstāvji.

Ministrijā atzīmē, ka Pelēkajai ir atbilstoša izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatam.

FM pārstāvji norāda, ka viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne skaidro, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem.