Ar Zivju fonda finansējumu 2016.gadā vairāk nekā 70 Latvijas ūdenstilpēs (ezeros, upēs, ūdenskrātuvēs un Rīgas līča piekrastē) 29 pašvaldības un piecas biedrības ielaidīs vairāk nekā 680 000 zivju mazuļu, kā arī 2,3 miljonus zivju kāpuru, informē Zemkopības ministrija.

Ar šā pasākuma finansiālo atbalstu Latvijas ūdenstilpēs tiks pavairoti zandarti, līdakas, alatas, taimiņi, strauta foreles, ālanti un arī nēģi. Kopējās izmaksas no Zivju fonda šim pasākumam 2016.gadā ir 194,4 tūkstoši eiro.

Zivju resursu papildināšanas aktivitātes finansētas no Zivju fonda pasākuma Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana.

Viena no Baltijas svarīgākajām eksporta precēm ir ne tikai Skype, bet arī mūsu zivis

Tā uzskata Indreks Kasela (Indrek Kasela), zivju pārstrādes uzņēmuma AS PRFoods valdes priekšsēdētājs un kompānijas lielākā īpašnieka Amber Trust partneris.

Igaunijas kompānija PRFoods ir viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas reģionā.

90% no produkcijas tiek eksportēti uz Somiju, kur tā nonāk gan mazumtirdzniecībā, gan HoReCa tirgū.

«Kad man cilvēki prasa, kāpēc Somija, es vienmēr atbildu – tie ir 5,5 milj. igauņu, jo mēs esam tik līdzīgi, bet, tā kā viņi nopelna četras reizes vairāk naudas, tas patiesībā ir 22 milj. cilvēku tirgus. Vērtības ziņā Somijas tirgus ir daudz lielāks nekā Baltijā kopumā, tāpēc tā mums bija loģiska izvēle,» saka I. Kasela.

Zivju audzētavas Tome filiāles Dole zivju audzēšanas ceha rekonstrukcijā plānots ieguldīt 113 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior izsludinātajā atklātā konkursā par ceha rekonstrukcijas darbu veikšanu uzvarējis uzņēmums Belss.

Rīgā reģistrētās SIA Belss apgrozījums 2012. gadā veidoja 3,49 miljonus latu, savukārt peļņa – vairāk nekā 43 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 56 darbinieki, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Tālis Ziediņš. Kompānijas pamatkapitāls ir 222 tūkst. Ls.

Bior ir valsts zinātniskā institūcija, kam piešķirts publiskas atvasinātas personas juridiskais statuss. Institūts izveidots, restrukturizējot un apvienojot bijušo PVD struktūrvienību Nacionālais diagnostikas centrs un valsts aģentūru Latvijas Zivju resursu aģentūra. Institūts pārņēmis visas Nacionālā diagnostikas centra funkcijas un daļu no Latvijas Zivju resursu aģentūras funkcijām. Darbību zinātniskā institūta statusā Bior uzsāka 2010. gada 1. janvārī.

Latvijas teritoriālajos ūdeņos iecerēts atvēlēt astoņus laukumus dažādu akvakultūras veidu attīstīšanai – uzņēmēji vēlas Baltijas jūrā zemūdens sprostos audzēt lašus un foreles. Ekologi uzskata, ka šāda iecere varētu radīt «graujošu ietekmi uz vidi», piektdien raksta laikraksts Diena.

Par akvakultūras veidu attīstīšanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī izstrādāts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts, par kuru vēl lems valdība. Vēlmi audzēt zivis jūras teritorijās izteicis uzņēmums SIA Ekobaltika Group, kas dibināts šā gada janvārī ar pamatkapitālu trīs lati. Ar uzņēmuma pārstāvjiem Dienai neizdevās sazināties. Nav noteikts, ka tiesības uz nomas laukumiem iegūs tieši šis uzņēmums, jo pieteikumi uz katru teritoriju tiks vērtēti atsevišķi.

Zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis iepriekš pauda, ka Baltijas jūras apstākļos daudz perspektīvākas būtu citas jomas, piemēram, aļģu audzēšana mākslīgos apstākļos.

Livonijas ordeņa Siguldas pilī sestdien norisinājās Eiropas gastronomijas reģiona 2017 atklāšanas pasākums Ziemas garšu svinēšana.

Ziemas izaicinājumu bija pieņēmuši un uz uguns ēdienus gatavoja seši Rīgas–Gaujas reģiona restorāni: Valmiermuižas alus virtuve un šefpavārs Dzintars Kristovskis, Ostas Skati un šefpavārs Ingmārs Ladigs, Mālpils muiža un šefpavāre Aija Gabrāne, Kungu Rija un šefpavārs Gvido Skoboļevs, Bīriņu Pils un šefpavārs Kaspars Rocēns, kā arī restorāns Garšas Frekvece un šefpavārs Vadims Jevsejevs.

Pasākuma laikā bija iespējams mieloties ar dažādiem latviešu virtuves ēdieniem: alus plakanmaizi un šķelto zirņu aizdaru, brieža gaļu un skābētu kāpostu pīrāgu, ceptu biezpienu ar lāceņu ievārījumu, kartupeļu pankūkām ar foreles fileju, sīpoliem tumšā alus marinādē un kūpinātu biezpienu, cidoniju vārītā krēma pudiņu ar karameles mērci un daudziem citiem īstiem ziemas gardumiem.

Vides aizstāvju domubiedru grupa jau piekto gadu pēc kārtas piešķīrusi balvas par vides piesārņošanu - tās piešķirtas valsts uzņēmumam, ministrijai, pašvaldībām, kā arī bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam.

Balva «Zirgābols» nominācijā «Ķēzienprojekts» piešķirta AS Latvijas Valsts ceļi par ceļa posma Vāverkrogs-Jugla asfaltēšanas projektu, kas paredz daļēju Lielo Kangaru kalnu grēdas norakšanu, izmainot ceļa seguma šķērsprofilu un garenprofilu, nocērtot arī vismaz 800 koku ceļa malā.

Priekules novada domei piešķirta «Zirgābola» nominācija «Ķēzienlēmums» par to, ka tā pērn vienbalsīgi atbalstīja ūdeļu fermas būvniecību Gramzdas pagastā. Iepriekš 11 vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē bija aicinājušas to nedarīt, norādot, ka kažokzvēru audzēšana ir saistīta ar vides piesārņojumu.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Krievija no lauksaimniecības preču importa aizlieguma saraksta izslēgusi vairākus produktus, liecina Krievijas valdības rīkojums.

Importa aizliegums vairs netiks attiecināts uz bezlaktozes pienu, bezlaktozes piena produktiem, sēklas kartupeļiem, sēklas sīpoliem, sēklas saldo kukurūzu, kā arī sēklas zirņiem.

Tāpat importa aizliegums vairs netiks attiecināts uz sporta uzturu, bioloģiski aktīvajām pārtikas piedevām, kā arī vitamīnu un minerālvielu kompleksiem.

Tāpat Krievijā varēs ievest arī Atlantijas laša un foreles mazuļus.

Kā ziņots, 7.augustā noteiktais Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izsludinājis konkursu par Doles zivju audzēšanas ceha rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 3. martam.

Paredzamais rekonstrukcijas darbu ilgums ir četri mēneši.

Zivju audzētava Doleatrodas Salaspils novada Doles salā, un darbību tā uzsākusi 1986.gadā.

Zivju audzētavas Dole ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā. Šobrīd audzētava ik gadus Daugavas un Lielupes baseinos izlaiž vismaz 170 tūkstošus Baltijas laša smoltus mazuļus, 420 tūkstošus vimbu un sīgu zivju mazuļus, 5 miljonus nēģu un līdaku kāpurus. Audzētavā papildus audzē varavīksnes foreles.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Daugavpils uzņēmums SIA Mamas D izsludinājis iepirkumu par zivju audzēšanas tehnoloģisko līniju un aprīkojuma komplekta iegādi, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 30. jūlijam, bet paredzamais piegādes datums ir 2016. gada 20. decembris.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu atbalsta aktivitātē Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā.

Kā skaidro uzņēmums, iepirkuma ietvaros iegādājamais tehnoloģisko iekārtu komplekts ir paredzēts zivju audzētavas ar plānoto jaudu ne mazāku par 120 tonnu laša vai foreles gadā izveidei.

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā gadā Daugavpils uzņēmuma SIA Mamas D apgrozījums kāpis par 38,93%, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums «Vlakon» tuvākajos piecos gados plāno realizēt gatavo produkciju ne tikai pašreizējos eksporta tirgos Igaunijā un Lietuvā, bet arī Vācijā, sacīja kompānijas komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

«Gribētos vismaz mazliet paplašināties uz blakus esošajām valstīm, jāsāk strādāt uz eksportu. Mēģināsim strādāt ar lielveikaliem, tagad pārskatām cenu pozīcijas un politiku, lai varētu iekļauties lielveikalu pieprasītājā cenu plūsmā un piegādāt prasīto produkcijas apmēru. Domājam par gatavās produkcijas eksportu uz Vāciju,» sacīja Jevsikovs.

Vācijas tirgū iecerēts mēģināt iekļūt ar dažāda veida produktiem, par ko pagaidām rit pārrunu process. Komentējot to, vai uzņēmumam pietiks ražošanas jaudas eksporta attīstībai, Jevsikovs atbildēja apstiprinoši.

«Esošās iekārtas ļauj palielināt ražošanas jaudas. Pašlaik strādājam apmēram 5-6 dienas [nedēļā] pa astoņām stundām, bet īstenībā zivju pārstrādes cehs varētu strādāt divās maiņās sešas dienas nedēļā,» viņš pastāstīja. Jevsikovs pauda pārliecību, ka uzņēmuma produkcijas realizācijai ir perspektīvas, ko apliecina daudzās uzņēmuma rīkotās degustācijas, kurās izprastas potenciālo patērēju garšas īpatnības un saņemtas ļoti labas atsauksmes.

Liepājas zivju pārstrādes SIA Kolumbija LTD pabeigusi vērienīgas zivjaudzētavas būvniecību, lai iekarotu jaunu tirgus nišu.

Zivjaudzētavas kompleksa izveidē ieguldīti trīs miljoni eiro, savukārt kompleksa teritorijā esošo inženierkomunikāciju nomaiņai un attīrīšanas iekārtu izveidē – vēl miljons eiro. Infrastruktūras pilnveidošana turpinās, taču maijā iecerēts vairāk nekā 50 baseinos ielaist pirmos zivju mazuļus – Āfrikas samus. Nākotnē šeit audzēs arī foreles, stores un zušus.

Lielāko daļu no izaudzētajām zivīm uzņēmums plāno pārstrādāt konservos, turpinot jau pērn sākto sortimenta pārorientēšanu uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Šādu lēmumu rosinājuši vairāki apstākļi – tirgus kritums, konkurence šprotu un tradicionālo konservu tirgū, kā arī strauji augošās energoresursu cenas, kas kāpina produkcijas pašizmaksu. «Mēs stāvam jaunas krīzes priekšā. Tirgus pieprasījums samazinājies kā Eiropā, tā Krievijā. Krītas kravu apgrozījums ostās, ražotājiem ir pilnas noliktavas ar nerealizētām precēm, jādomā, kā noturēt uzņēmumu,» skaidro SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. Pērnais gads bijis ļoti labs, Latvijas zivju pārstrādātāji saražoja par 25% vairāk konservu nekā gadu iepriekš. Arī Kolumbija LTD pērn saražoja 15 miljonus kārbu, par vairākiem miljoniem pārsniedzot iepriekšējo gadu veikumu. Daļa uzņēmuma pārgāja uz diennakts režīmu, lai nodrošinātu pieprasījumu. Taču vienlaikus par 25% auga elektrības cenas, par aptuveni 30% – gāzes cena. Savukārt decembrī preču realizācija sāka «bremzēt». Šogad ražošanas apjoms nepārsniegs 12 miljonus kārbu, lēš I.Krupņiks. Turklāt Kipras krīze tomēr ietekmējusi uzņēmumu – puse saražotā tiek realizēta Krievijā, kur vairākiem klientiem norēķinu konti ir Kiprā. Banku darbības apturēšana šajā problēmvalstī liepājniekiem palielinājusi debitoru parādus.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb "Riga Street food festival". Sešpadsmit Rīgas restorānu šefpavāri izgāja ielās, lai pagatavotu savu interpretāciju par Latvijas "street food".

Mērķis organizēt festivālu janvārī pirms vairākiem gadies radies galvenokārt, lai piesaistītu Latvijai tūristus arī mierīgākajā ziemas sezonā. Šogad festivāls sevišķi ticis reklamēts tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka arī šādi pilsēta, iespējams, piesaistījusi jaunus viesus, pauž Rīgas Tūrisma Attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Viņa atklāj, ka šogad no dalībnieku puses atsaucība bijusi ļoti liela, nācies pat izlozes kārtā izvēlēties, kuri restorāni varēs piedalīties. Ja pirmo reizi organizējot "Street Food" festivālu ziemā, -15 grādu salā, nācies pierunāt restorānu saimniekus un pavārus šādai avantūrai, tad tagad lielākoties visi, kas tika uzaicināti, uzreiz arī piekrituši dalībai pasākumā.

Plūdu dēļ vairāki Ogres iedzīvotāji šodien spiesti palikt mājās, lai uzraudzītu ūdens līmeni savās saimniecībās. Problēmas rada arī daudzviet neizbraucamie ceļi.

Ogres iedzīvotājs Mārcis pastāstīja, ka lielākā neraža sākusies vakar vakarā, kad ūdens līmenis strauji cēlies appludinot pat galvenās ielas. Piemēram, pa Brīvības ielu peldējis bebrs, ko iedzīvotāji arī centušies fotografēt.

Līču ielas iedzīvotāja Dace aģentūrai LETA pastāstīja, ka naktī ūdens līmenis pagalmā esot bijis augstāks, bet nu tas ir nedaudz nokrities. Taču lielākā daļa pagalma joprojām ir zem ūdens. Ūdens ir arī ēkas pagrabā, 1.stāvā un garāžā. Mājai esot atslēgta elektrība, nedarbojas arī gāzes apkures katls.

Dace pastāstīja, ka evakuēties viņas ģimenei neviens nav piedāvājis, taču neesot bijusi arī tāda vajadzība, jo ūdens līmenis saimniecībā dzīvību neapdraud. Viņai un tuviniekiem šodien bija jāiet uz darbu, taču ģimene palikusi mājās, lai cīnītos ar plūdu radītājām sekām. Darba devējs pret to izturoties saprotoši.

Virtuālā tirgus "Svaigi.lv" īpašnieces SIA "Svaigi" apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 40%, informē uzņēmumā.

"Aizvadītais gads ir ieviesis daudzas izmaiņas cilvēku paradumos, ko labi raksturo arī pārtikas iegāde. Redzam, ka e-komercija ieņem stabilāku vietu cilvēku pārtikas iegādes rutīnā," secina "Svaigi" īpašniece Elīna Novada.

Svaigi.lv pārceļas uz Imantas tirgu 

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami...

2020.gadā populārāko tirgus produktu sarakstā bija cūkgaļa, putnu gaļa, svaigas zivis, lauku olas, kā arī dārzeņi un zaļumi, tostarp tiešsaistē cilvēki iegādājušies 40 000 lauku vistu olu, piecas tonnas burkānu un tikpat kartupeļu, kā arī 4000 kilogramu ābolu un 1300 svaigas, Latvijā audzētas foreles.

Virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja: Biznesā bija jāierauga cita perspektīva 

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

E.Novada informēja, ka patlaban "Svaigi.lv" ir iespējams iegādāties produktus no 130 saimniecībām visā Latvijā, turklāt interese par virtuālo tirgu no potenciālo sadarbības partneru puses gada laikā ir dubultojusies. Vienlaikus tirgus klientu skaits pērn pārsniedza 7000.

VIDEO: Covid-19 nes strauju izaugsmi 

Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa...

Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar 353 584 eiro apgrozījumu, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 39 169 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā.