Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji par vispievilcīgāko Baltijas valsti ārvalstu investīcijām uzskata Igauniju, par visnepievilcīgāko – Latviju, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2012.

Tikai 1% Lietuvas uzņēmēju un 15% Igaunijas uzņēmēju Latviju uzskata par pievilcīgāko valsti ārvalstu investīcijām. Tomēr neskatoties uz šo salīdzinoši slikto novērtējumu igauņu un lietuviešu uzņēmēji nākamo trīs gadu perspektīvā primāri plāno investēt tieši Latvijā 23% - Igaunijas uzņēmēji, 14% - Lietuvas uzņēmēji. Arī Latvijas uzņēmēji vairāk interesējas par iespējām investēt kaimiņvalstīs – Lietuvā 16%, Krievijā 10% un Igaunijā 8%. Darbības paplašināšanai ārvalstīs atvērtāki ir Latvijas lielie uzņēmumi, savukārt visnoraidošākie pret investīciju iespējām ārvalstīs ir tie Latvijas uzņēmumi, kuriem nav eksporta pieredzes.

Valdis Dombrovskis Briselē pauž cerību, ka eiro sevi vēl parādīs kā ES ekonomiskās atlabšanas noteicošo faktoru. Laikrakstam New Europe pievienošanos eiro viņš sauc par Latvijas pēdējos trīs gados veikto ekonomikas reformu tādiem kā «spāru svētkiem» (crowning achievement) un par savas valdības prioritāti.

Dombrovskis laikrakstam pauž pārliecību, ka eiro sevi vēl parādīs kā ES ekonomiskās atlabšanas noteicošo faktoru un ka par spīti dažiem traucēkļiem Latvija aizvien turpina virzīties uz vienotās valūtas ieviešanu 2014. gadā. «Negribam pieredzēt divu vai pat vairāku ātrumu Eiropu,» New Europe saka premjers, piemetinot, ka Latvija «kopā ar citām eirozonas valstīm gribētu piederēt Eiropas kodolam».

Latvija jau dažus mēnešus pilda visus eiro dalībvalstīm noteiktos konverģences kritērijus, kas principā neliedz mērķēt uz vienotās valūtas ieviešanu jau nākamajā Jaunajā gadā. Tāpat ir fakts, ka Latvijas ekonomika jau tā ir «pamatīgi eiroizēta», kā to formulē premjers.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Seju nomaiņa Eiropas Komisijā (EK) ienesīs jaunas vēsmas, taču nemainīs svarīgākos mērķus un darba uzdevumus, kā arī problēmjautājumus

Eiroparlamenta vairākuma «jā» jaunajam EK sastāvam ir sava veida starta šāviens darba sākšanai un vienlaikus smagas nastas pārņemšanai no līdzšinējiem komisāriem.

Eirokomisāru vidū ir pamatīgas pārmaiņas, raugoties gan pēc personālijām, gan atbildības sfēru sadalījuma, tomēr problēmjautājumi būs iepriekšējie. Vispirms pārmaiņas ir skārušas EK vadītāju, jo divus termiņus EK vadījušo portugāli Žozē Manuelu Barrozu nomainīs luksemburdzietis Žans Klods Junkers.

Protams, daudzu jautājumu lemšanai bija, ir un būs vajadzīgs dalībvalstu verdikts, tomēr tas nebūt neatbrīvo jauno EK no tādiem jautājumiem kā Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līguma sarunas, ES un Krievijas attiecības, ko vēl jo vairāk sarežģīja notikumi Austrum- ukrainā un kam savu pipariņu piešauj enerģētika, īpaši saistībā ar dabasgāzes piegāžu apjomiem. Tāpat dienaskārtībā būs turpmākās ES un Āzijas, sevišķi ekonomisko varenību arvien audzējošās Ķīnas, attiecības. Neievērots nevarēs būt jautājums par mieru Tuvo Austrumu reģionā, un kur tad vēl ES un Āfrikas turpmākā sadarbība.

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.