Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Sadaļā par izaugsmi Baltijas uzņēmēji ir vienisprātis - tuvākā gada laikā globālā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. Savukārt, 66% Latvijas uzņēmēji ir piezemēti pārliecināti par mūsu valsts ekonomikas stabilitāti un to, ka tuvākajā gada laikā tā nemainīsies vai uzlabosies.

Baltijas uzņēmumu vadītāji dažādi raugās uz sava biznesa ieņēmumu pieauguma prognozi. Lietuva un Igaunija ir salīdzinoši optimistiska vidējā termiņā – 84% pārliecināti par pieaugumu, taču Latvijas uzņēmumu vadītāji ir nedaudz piesardzīgāki – nākamajos trīs gados ieņēmumu pieaugumu sagaida 76% aptaujāto.

Lai turpinātu biznesa attīstību, tuvāko 12 mēnešu laikā 75% Latvijas uzņēmēju plāno turpināt dabisku biznesa izaugsmi, kā arī samazināt esošās izmaksas (41%). Krietni mazāk - 26% respondentu plāno sadarboties ar citiem, tostarp jaunajiem start-up uzņēmumiem.

Kā stratēģiski svarīgus noieta tirgus savam biznesam, Latvijas uzņēmēji ir atzīmējuši kaimiņvalstis – Lietuvu, Igauniju un Krieviju, savukārt Igaunijas vadītāji - Somiju, Zviedriju un Latviju. Lietuvas uzņēmējiem vienlīdz svarīgas ir gan Skandināvijas, gan Baltijas valstis un Vācija.

93% aptaujāto Latvijas uzņēmēju apgalvo, ka tuvākajos trīs gados viņu nozarē konkurence tikai pieaugs, un lai to spētu saglabāt, kā ļoti svarīgas aktivitātes tika nosauktas jaunu klientu un talantīgu cilvēku piesaiste, inovatīvu risinājumu, tehnoloģisku jaunumu ieviešana un integrācija esošajās sistēmās.

Lai spētu labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un nodrošināt konkurētspēju, uzņēmēji šobrīd lielākoties strādā ar klientu noturēšanu un esošo tirgu apzināšanu. Tiek veikta talantīgu darbinieku rekrutēšana, investīcijas jaunajās tehnoloģijās, taču plānoto aktivitāšu sarakstā uzņēmēji min jaunu tirgu apgūšanu un investīciju palielināšanu kapacitātes paaugstināšanai, kā arī inovācijas un izpētes aktivitātes.

Jautājumā par sadarbību ar dažādām ietekmes pusēm, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju labprātāk izvēlas sadarboties ar biznesa asociācijām, klientiem un piegādātājiem. Vismazāk ar konkurentiem, start-up uzņēmumiem un valsti (40%). Par biežāk minētajiem sadarbības iemesliem tiek nosaukta piekļuve jauniem klientiem un tehnoloģijām, visretāk – iespēja dalīties ar riskiem un piekļūt jaunām industrijām.

Jautājumā par riskiem un apdraudējumiem, kas var ietekmēt biznesa izaugsmi, uzņēmējus Baltijā vieno raizes par pārmērīgu regulējumu, nodokļa sloga palielināšanos un ģeopolitisko nenoteiktību, taču, aplūkojot valstu respondentu atbildes, atšķiras intensitāte un akcenti. Piemēram, Latvijā vairāk satrauc nodokļu sloga palielināšanās (85%), Igaunijā pirmajā vietā ir nepārliecinoša ekonomiskā izaugsme (71%), savukārt, Lietuvā – citu valstu protekcionisms (64%).

Biznesa apdraudējumu sarakstā Baltijas valstīm kopīgas ir tikai raizes par kvalificēta darbaspēka pieejamību, taču Latvijas uzņēmumu vadītājus vēl būtiski satrauc kukuļošana un korupcija (75%) un uzticības trūkums biznesa kopumā (56%), Igaunijā - spēja reaģēt krīzes gadījumā (63%) un izmaiņas patērētāju paradumos (61%), savukārt, Lietuvā tie ir jaunpienācēji tirgū (88%), kā arī piegādes ķēžu pārrāvumi ( 74%), kas norāda uz mūsu biznesa vides atšķirībām un vajadzībām pašreizējā tautsaimniecības situācijā.

Jautājumā, kam būtu jābūt valsts prioritāšu saraksta trijniekā, Baltijas valstu uzņēmēju redzējums ir – starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks un inovācijām labvēlīga vide. Tāds pats prioritāšu sadalījums šobrīd ir arī Lietuvai - attiecīgi 64%, 47% un 34%. Taču, šķetinot katras valsts individuālos aptauju rezultātus, un salīdzinot datus ar 2014. gadu, Latvijā ir redzamas būtiskas atšķirības. Mūsu valsts uzņēmēju trīs galvenās prioritātes - starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (87%), cīņa ar ēnu ekonomiku (66%) un prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (52%), taču 2014.gadā tas bija galvenokārt, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (82%), starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (68%) un darbaspēka laba veselība un labklājība (35%). Igaunijas uzņēmējiem tā vispirms ir inovācijām labvēlīga vide, kas veicina biznesa izaugsmi (70%), prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (62%) un starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (49%).

Aicināti novērtēt līdzšinējo valsts sniegumu dažādās jomās, uzņēmēj Latvijā salīdzinoši pozitīvi ir novērtējuši valsts centienus atbilstošas digitālās infrastruktūras uzturēšanā (44%), taču visvājāk ir novērtēta cīņa ar ēnu ekonomiku (93%) un starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide un uzturēšana (86%).

Sadaļā par nodokļu sistēmas novērtējumu, 85% Latvijas respondenti pauduši atbalstu apgalvojumam, ka administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana, kā arī nodokļus sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana - 68%. Turklāt, vairāk kā divas trešdaļas uzņēmēju (73%) būtu gatavi sniegt VID plašāku informāciju par uzņēmumu, ja vien tas spētu samazināt ēnu ekonomiku valstī kopumā.

Stratēģiski svarīgākās tehnoloģijas Latvijas uzņēmumu vadītājiem šķiet datu ieguve un analīze (90%) un kiberdrošība (77%). Salīdzinot ar 2014.gada aptauju, augusi datu analīzes un datorizēta inventāra nozīme, taču nedaudz mazinājusies kiberdrošība - to, kā stratēģiski svarīgu 2014. gadā atzīmēja 91% Latvijas respondentu.

Būtiskākie ieguvumi, ko sniedz tehnoloģiju izmantošana, mūsu uzņēmējiem šķiet darba efektivitātes palielināšana un datu analītikas piemērošana biznesa procesos. To kā lielu vērtību atzīmē attiecīgi 76% un 61%

aptaujāto.

Līdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm, uzņēmēji tika aicināti atklāt savas ieceres šim gadam saistībā ar darbinieku skaitu. Par spīti piesardzīgajam viedoklim par ieņēmumu prognozēm, liela daļa Latvijas un arī Baltijas uzņēmēju ir apņēmības pilni palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt arī 45% Latvijas respondentu, turklāt 62% plāno palielināt darbinieku atalgojumu nākamo 12 mēnešu laikā.

PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujā 2016. gada oktobrī un novembrī piedalījās 123 dalībnieki no Latvijas, 93 no Igaunijas un 105 no Lietuvas. Lielākā daļa respondentu ir Latvijas TOP500 uzņēmumi. Aptaujā tika pārstāvēti uzņēmumi no teju visām lielākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā – tirdzniecības, finanšu sektora, būvniecības, apstrādes

rūpniecības, IT un telekomunikācijas, veselības un transporta u.c. nozarēm. Aptaujāto vidū bija gan privātā kapitāla, gan valstij piederošu uzņēmumu un kapitālsabiedrību vadītāji. Uz anketas jautājumiem atbildēja lielo un vidējo uzņēmumu vadītāji un valdes locekļi. Aptaujāšana notika sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK piemērojusi 1,6 miljonu eiro sodu AS Baltic International Bank

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK piemēro 2,2 miljonu eiro sodu LPB Bank AS un izsaka brīdinājumu valdes loceklim

Db.lv, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu «LPB Bank» AS 2 205 282 eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Tāpat FKTK uzdevusi bankai atsaukt par NILLTFN jomu atbildīgo valdes locekli A. Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu. Bankai uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī neklātienes mērķa pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 28.08.2018. FKTK ir atkārtoti konstatējusi virkni pārkāpumu, kas liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu Rigensis Bank AS 1,029 miljonu eiro apmērā, liecina FKTK paziņojums.

Sods piemērots par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī par NILLTPFN jomu atbildīgajam valdes loceklim Renāram Degro izteikt brīdinājumu. Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums un klientu bāzes revīzija.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 2019. gada februārim. Veiktajās pārbaudēs FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos. Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «PrivatBank» 1,019 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram, bankas NILLTPFN komitejas darbība bija neefektīva, nenodrošināja NILLTPFN riska mazinošo pasākumu īstenošanu, kā arī atsevišķi pieņemtie lēmumi bija labvēlīgi atsevišķiem bankas akcionāriem. Tāpat bankas iekšējās kontroles sistēma nenodrošina klienta padziļinātās izpētes nepārtrauktību visā klienta darbības periodā; banka nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva iekšējā komunikācija ir kā uzņēmuma asinsrite.

Komunikācija palīdz nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem iespēju saskaņoti darboties kopīgu mērķa sasniegšanā, veicina harmonisku organizācijas kultūru un dod darbiniekiem iespēju pieņemt piemērotus un tālredzīgus, uzņēmuma mērķiem atbilstošus lēmumus. Šāda darbinieku rīcība ir būtiska jebkurā uzņēmumā un organizācijā, neatkarīgi no tās lieluma.

«Informācijas aprite uzņēmumā ir būtisks aspekts, kas uzlabo ikdienas darbu, rada drošības sajūtu un vienotību ar uzņēmumu, kā arī samazina neziņu un iespējamās baumas uzņēmuma iekšienē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un dzīvesstila izvēles iespēju paplašināšanos, darbaspēks kļūst arvien izkliedētāks un mobilāks, un komunikācijas efektivitāte kļūst arvien lielāks izaicinājums,» biznesa portālam db.lv stāsta Ginta Krivma, «Training Lab» trenere, konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pastiprinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontroli nebanku sektorā

Lelde Petrāne, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma.

To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 «Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai».

Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tāpat tiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēmis lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot "Signet Bank" soda naudu 906 610 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp bankai jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti NILLTPFN jomā.

FKTK veikusi "Signet Bank" klātienes pārbaudi NILLTPFN jomā un klātienes mērķa pārbaudi, kuras laikā vērtējusi, kā banka ievēro NILLTPFN normatīvo aktu prasību izpildi, sākot sadarbību ar atsevišķiem klientiem un veicot šo klientu izpēti un darījumu uzraudzību.

Pārbaudēs FKTK konstatējusi pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par krāpšanos ar azartspēlēm aiztur divus policistus un vairākus ārzemniekus

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir aizdomas par nelikumīgu darbību veikšanu ar spēļu automātiem, kā rezultātā, iespējams, izmantojot speciālu programmatūru, tiek mainīta spēles gaita.

Aizdomās par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Iekšējās drošības birojs sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju aizturējis vairākas personas, tostarp Krievijas un Ukrainas pilsoņus un divas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, informē VP.

Minētās personas tiek turētas aizdomās par nelikumīgu darbību veikšanu ar spēļu automātiem, kā rezultātā, iespējams, izmantojot speciālu programmatūru, tiek mainīta spēles gaita, un tiek laimēti ievērojami naudas laimesti.

Personas tika aizturētas uzreiz pēc spēļu laimesta saņemšanas. Valsts policijas amatpersonas aizturētas ārpus dienesta pienākumu veikšanas laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FKTK piemēro AS Meridian Trade Bank sodu 889,65 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots bankas komentārs.)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 889 651 eiro apmērā, informē FKTK.

Soda nauda piemērota, jo FKTK ir konstatējusi, ka AS «Meridian Trade Bank» nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir uzsākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām. AS «Meridian Trade Bank» piemērotā soda nauda viena mēneša laikā ir jāiemaksā valsts budžetā.

Papildus soda naudai, FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu noteikt bankai tiesiskos pienākumus, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju kreditētājiem jāizveido klienta riska novērtēšanas sistēma

Elīza Grīnvalde, AML speciāliste (CAMS), VILGERTS, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji visvairāk bažījas par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību

Žanete Hāka, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi.

Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017. gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kārtējais kriminālais traips uz VID mundiera

pietiek.com, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā norāda avots no Valsts drošības dienesta, 2023.gada 7.augustā Latvijas drošības iestādes darbinieki, par apdraudējumu valsts drošībai, citiem vārdiem sakot, par sadarbošanos ar Krievijas Federācijas drošības dienestiem, aizturēja vairākas personas, starp kurām ir Igors Bobirs un Raitis Dolgovs, vēsta portāls pietiek.com.

Abas šīs personas ir cieši saistītas ar Latvijas tiesībusargājošās iestādēs strādājošām amatpersonām, partijai Jaunā vienotība pietuvinātām personām un atsevišķiem Latvijā vadošajiem uzņēmumiem. I.Bobira un R.Dolgova iztikas pelnīšana ir tieši saistīta ar cigarešu kontrabandu un “jautājumu risināšanu” Valsts ieņēmumu dienestā.

Īpašu uzmanību pelnījis bijušais kriminālpolicijas darbinieks R.Dolgovs, kurš neskatoties uz to, ka oficiāli ir izšķīris laulību, turpina kopdzīvi ar VID Iekšējās drošības pārvaldes līdzšinējā direktota Aigara Prusaka labo roku - direktora vietnieci izmeklēšanas jautājumos Natāliju Dolgovu, kas tostarp aizvieto A.Prusaku viņa prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu regulators - Finanšu inspekcija - Zviedrijas "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā saistībā iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā.

Finanšu inspekcijas trešdien publiskotajā paziņojumā norādīts, ka 2022.gada 28.-29.aprīlī "Swedbank" saskārās ar būtiskiem IT sistēmas traucējumiem, kad banka sistēmā veica izmaiņas. Šī incidenta dēļ gandrīz miljonam klientu bija kļūdainas konta bilances ar naudas iztrūkumiem, jo sistēmā tika apturēts liels skaits darījumu.

Finanšu inspekcijas izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" veikusi izmaiņas IT sistēmā, neievērojot iekšējās procedūras attiecībā uz šādām izmaiņām. Tāpat bankai nav bijis atbilstošu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekšējās procedūras, tāpēc banka pārkāpusi noteikumus attiecībā uz iekšējo kontroli.

Atbilstoši bankas procedūrām "Swedbank", piemēram, bija jāveic paredzēto IT sistēmas izmaiņu riska un ietekmes analīze, bet izmaiņu īstenošanas laiks bija jānovērtē, balstoties uz vairākiem faktoriem, to vidū laiku, kad tiek izmaksātas algas, skaidro regulators.

Komentāri

Pievienot komentāru