Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Sadaļā par izaugsmi Baltijas uzņēmēji ir vienisprātis - tuvākā gada laikā globālā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. Savukārt, 66% Latvijas uzņēmēji ir piezemēti pārliecināti par mūsu valsts ekonomikas stabilitāti un to, ka tuvākajā gada laikā tā nemainīsies vai uzlabosies.

Baltijas uzņēmumu vadītāji dažādi raugās uz sava biznesa ieņēmumu pieauguma prognozi. Lietuva un Igaunija ir salīdzinoši optimistiska vidējā termiņā – 84% pārliecināti par pieaugumu, taču Latvijas uzņēmumu vadītāji ir nedaudz piesardzīgāki – nākamajos trīs gados ieņēmumu pieaugumu sagaida 76% aptaujāto.

Lai turpinātu biznesa attīstību, tuvāko 12 mēnešu laikā 75% Latvijas uzņēmēju plāno turpināt dabisku biznesa izaugsmi, kā arī samazināt esošās izmaksas (41%). Krietni mazāk - 26% respondentu plāno sadarboties ar citiem, tostarp jaunajiem start-up uzņēmumiem.

Kā stratēģiski svarīgus noieta tirgus savam biznesam, Latvijas uzņēmēji ir atzīmējuši kaimiņvalstis – Lietuvu, Igauniju un Krieviju, savukārt Igaunijas vadītāji - Somiju, Zviedriju un Latviju. Lietuvas uzņēmējiem vienlīdz svarīgas ir gan Skandināvijas, gan Baltijas valstis un Vācija.

93% aptaujāto Latvijas uzņēmēju apgalvo, ka tuvākajos trīs gados viņu nozarē konkurence tikai pieaugs, un lai to spētu saglabāt, kā ļoti svarīgas aktivitātes tika nosauktas jaunu klientu un talantīgu cilvēku piesaiste, inovatīvu risinājumu, tehnoloģisku jaunumu ieviešana un integrācija esošajās sistēmās.

Lai spētu labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un nodrošināt konkurētspēju, uzņēmēji šobrīd lielākoties strādā ar klientu noturēšanu un esošo tirgu apzināšanu. Tiek veikta talantīgu darbinieku rekrutēšana, investīcijas jaunajās tehnoloģijās, taču plānoto aktivitāšu sarakstā uzņēmēji min jaunu tirgu apgūšanu un investīciju palielināšanu kapacitātes paaugstināšanai, kā arī inovācijas un izpētes aktivitātes.

Jautājumā par sadarbību ar dažādām ietekmes pusēm, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju labprātāk izvēlas sadarboties ar biznesa asociācijām, klientiem un piegādātājiem. Vismazāk ar konkurentiem, start-up uzņēmumiem un valsti (40%). Par biežāk minētajiem sadarbības iemesliem tiek nosaukta piekļuve jauniem klientiem un tehnoloģijām, visretāk – iespēja dalīties ar riskiem un piekļūt jaunām industrijām.

Jautājumā par riskiem un apdraudējumiem, kas var ietekmēt biznesa izaugsmi, uzņēmējus Baltijā vieno raizes par pārmērīgu regulējumu, nodokļa sloga palielināšanos un ģeopolitisko nenoteiktību, taču, aplūkojot valstu respondentu atbildes, atšķiras intensitāte un akcenti. Piemēram, Latvijā vairāk satrauc nodokļu sloga palielināšanās (85%), Igaunijā pirmajā vietā ir nepārliecinoša ekonomiskā izaugsme (71%), savukārt, Lietuvā – citu valstu protekcionisms (64%).

Biznesa apdraudējumu sarakstā Baltijas valstīm kopīgas ir tikai raizes par kvalificēta darbaspēka pieejamību, taču Latvijas uzņēmumu vadītājus vēl būtiski satrauc kukuļošana un korupcija (75%) un uzticības trūkums biznesa kopumā (56%), Igaunijā - spēja reaģēt krīzes gadījumā (63%) un izmaiņas patērētāju paradumos (61%), savukārt, Lietuvā tie ir jaunpienācēji tirgū (88%), kā arī piegādes ķēžu pārrāvumi ( 74%), kas norāda uz mūsu biznesa vides atšķirībām un vajadzībām pašreizējā tautsaimniecības situācijā.

Jautājumā, kam būtu jābūt valsts prioritāšu saraksta trijniekā, Baltijas valstu uzņēmēju redzējums ir – starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks un inovācijām labvēlīga vide. Tāds pats prioritāšu sadalījums šobrīd ir arī Lietuvai - attiecīgi 64%, 47% un 34%. Taču, šķetinot katras valsts individuālos aptauju rezultātus, un salīdzinot datus ar 2014. gadu, Latvijā ir redzamas būtiskas atšķirības. Mūsu valsts uzņēmēju trīs galvenās prioritātes - starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (87%), cīņa ar ēnu ekonomiku (66%) un prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (52%), taču 2014.gadā tas bija galvenokārt, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (82%), starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (68%) un darbaspēka laba veselība un labklājība (35%). Igaunijas uzņēmējiem tā vispirms ir inovācijām labvēlīga vide, kas veicina biznesa izaugsmi (70%), prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (62%) un starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (49%).

Aicināti novērtēt līdzšinējo valsts sniegumu dažādās jomās, uzņēmēj Latvijā salīdzinoši pozitīvi ir novērtējuši valsts centienus atbilstošas digitālās infrastruktūras uzturēšanā (44%), taču visvājāk ir novērtēta cīņa ar ēnu ekonomiku (93%) un starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide un uzturēšana (86%).

Sadaļā par nodokļu sistēmas novērtējumu, 85% Latvijas respondenti pauduši atbalstu apgalvojumam, ka administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana, kā arī nodokļus sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana - 68%. Turklāt, vairāk kā divas trešdaļas uzņēmēju (73%) būtu gatavi sniegt VID plašāku informāciju par uzņēmumu, ja vien tas spētu samazināt ēnu ekonomiku valstī kopumā.

Stratēģiski svarīgākās tehnoloģijas Latvijas uzņēmumu vadītājiem šķiet datu ieguve un analīze (90%) un kiberdrošība (77%). Salīdzinot ar 2014.gada aptauju, augusi datu analīzes un datorizēta inventāra nozīme, taču nedaudz mazinājusies kiberdrošība - to, kā stratēģiski svarīgu 2014. gadā atzīmēja 91% Latvijas respondentu.

Būtiskākie ieguvumi, ko sniedz tehnoloģiju izmantošana, mūsu uzņēmējiem šķiet darba efektivitātes palielināšana un datu analītikas piemērošana biznesa procesos. To kā lielu vērtību atzīmē attiecīgi 76% un 61%

aptaujāto.

Līdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm, uzņēmēji tika aicināti atklāt savas ieceres šim gadam saistībā ar darbinieku skaitu. Par spīti piesardzīgajam viedoklim par ieņēmumu prognozēm, liela daļa Latvijas un arī Baltijas uzņēmēju ir apņēmības pilni palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt arī 45% Latvijas respondentu, turklāt 62% plāno palielināt darbinieku atalgojumu nākamo 12 mēnešu laikā.

PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujā 2016. gada oktobrī un novembrī piedalījās 123 dalībnieki no Latvijas, 93 no Igaunijas un 105 no Lietuvas. Lielākā daļa respondentu ir Latvijas TOP500 uzņēmumi. Aptaujā tika pārstāvēti uzņēmumi no teju visām lielākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā – tirdzniecības, finanšu sektora, būvniecības, apstrādes

rūpniecības, IT un telekomunikācijas, veselības un transporta u.c. nozarēm. Aptaujāto vidū bija gan privātā kapitāla, gan valstij piederošu uzņēmumu un kapitālsabiedrību vadītāji. Uz anketas jautājumiem atbildēja lielo un vidējo uzņēmumu vadītāji un valdes locekļi. Aptaujāšana notika sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK piemērojusi 1,6 miljonu eiro sodu AS Baltic International Bank

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK piemēro 2,2 miljonu eiro sodu LPB Bank AS un izsaka brīdinājumu valdes loceklim

Db.lv, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu «LPB Bank» AS 2 205 282 eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Tāpat FKTK uzdevusi bankai atsaukt par NILLTFN jomu atbildīgo valdes locekli A. Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu. Bankai uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī neklātienes mērķa pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 28.08.2018. FKTK ir atkārtoti konstatējusi virkni pārkāpumu, kas liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu Rigensis Bank AS 1,029 miljonu eiro apmērā, liecina FKTK paziņojums.

Sods piemērots par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī par NILLTPFN jomu atbildīgajam valdes loceklim Renāram Degro izteikt brīdinājumu. Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums un klientu bāzes revīzija.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 2019. gada februārim. Veiktajās pārbaudēs FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos. Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «PrivatBank» 1,019 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram, bankas NILLTPFN komitejas darbība bija neefektīva, nenodrošināja NILLTPFN riska mazinošo pasākumu īstenošanu, kā arī atsevišķi pieņemtie lēmumi bija labvēlīgi atsevišķiem bankas akcionāriem. Tāpat bankas iekšējās kontroles sistēma nenodrošina klienta padziļinātās izpētes nepārtrauktību visā klienta darbības periodā; banka nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva iekšējā komunikācija ir kā uzņēmuma asinsrite.

Komunikācija palīdz nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem iespēju saskaņoti darboties kopīgu mērķa sasniegšanā, veicina harmonisku organizācijas kultūru un dod darbiniekiem iespēju pieņemt piemērotus un tālredzīgus, uzņēmuma mērķiem atbilstošus lēmumus. Šāda darbinieku rīcība ir būtiska jebkurā uzņēmumā un organizācijā, neatkarīgi no tās lieluma.

«Informācijas aprite uzņēmumā ir būtisks aspekts, kas uzlabo ikdienas darbu, rada drošības sajūtu un vienotību ar uzņēmumu, kā arī samazina neziņu un iespējamās baumas uzņēmuma iekšienē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un dzīvesstila izvēles iespēju paplašināšanos, darbaspēks kļūst arvien izkliedētāks un mobilāks, un komunikācijas efektivitāte kļūst arvien lielāks izaicinājums,» biznesa portālam db.lv stāsta Ginta Krivma, «Training Lab» trenere, konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pastiprinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontroli nebanku sektorā

Lelde Petrāne, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma.

To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 «Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai».

Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tāpat tiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par krāpšanos ar azartspēlēm aiztur divus policistus un vairākus ārzemniekus

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir aizdomas par nelikumīgu darbību veikšanu ar spēļu automātiem, kā rezultātā, iespējams, izmantojot speciālu programmatūru, tiek mainīta spēles gaita.

Aizdomās par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Iekšējās drošības birojs sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju aizturējis vairākas personas, tostarp Krievijas un Ukrainas pilsoņus un divas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, informē VP.

Minētās personas tiek turētas aizdomās par nelikumīgu darbību veikšanu ar spēļu automātiem, kā rezultātā, iespējams, izmantojot speciālu programmatūru, tiek mainīta spēles gaita, un tiek laimēti ievērojami naudas laimesti.

Personas tika aizturētas uzreiz pēc spēļu laimesta saņemšanas. Valsts policijas amatpersonas aizturētas ārpus dienesta pienākumu veikšanas laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FKTK piemēro AS Meridian Trade Bank sodu 889,65 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots bankas komentārs.)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 889 651 eiro apmērā, informē FKTK.

Soda nauda piemērota, jo FKTK ir konstatējusi, ka AS «Meridian Trade Bank» nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir uzsākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām. AS «Meridian Trade Bank» piemērotā soda nauda viena mēneša laikā ir jāiemaksā valsts budžetā.

Papildus soda naudai, FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu noteikt bankai tiesiskos pienākumus, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju kreditētājiem jāizveido klienta riska novērtēšanas sistēma

Elīza Grīnvalde, AML speciāliste (CAMS), VILGERTS, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji visvairāk bažījas par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību

Žanete Hāka, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi.

Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017. gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar siltumapgādes funkciju pārņemšanu Rīgā nevedas, daudzi mājokļi vēl auksti

Armanda Vilcāne, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Siltumserviss Rīga sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas neskaitāmas rīdzinieku sūdzības, uzņēmums Rīgas siltums nepieciešamības gadījumā nākotnē gatavs atkal apkalpot Rīgas daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas

Gadījumā, ja Rīgas dome (RD) nolems lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Siltumserviss Rīga un izsludinās jaunu konkursu par ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanu, Rīgas siltums mēģinās atgūt zaudēto funkciju un atkārtoti piedāvās RD savu kandidatūru. DB jau vēstīja, ka Rīgas siltums daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas Rīgā apkalpoja vairāk nekā 20 gadus, taču pēc 2016. gada novembrī izsludinātā konkursa par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, uzņēmums šīs tiesības zaudēja. Kopš pavasara šo funkciju pārņēma uzņēmums Siltumserviss Rīga.

Neapmierināto daudz

Par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju savlaicīgi nodrošināt apkuri Rīgas daudzdzīvokļu mājās saņemtas neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, norāda RD. «Uzskaite nav veikta, taču to ir daudz. Visvairāk sūdzību esam saņēmuši par laikus nepiegādātiem pakalpojumiem. Šobrīd RD ar Siltumserviss Rīga veic nopietnas pārrunas, lai mudinātu uzņēmumu strādāt ātrāk un kvalitatīvāk,» pauž RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Pēc pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga sniegtās informācijas, siltumapgādei pašlaik ir pieslēgtas visas ēkas, taču līdz 25. oktobra pulksten 13 aptuveni 90 mājās vēl turpinājās sistēmas atgaisošana, informē Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). «Praktiski visos objektos atgaisošana ir jāveic atkārtoti, taču ir problemātiskākas ēkas, kur šī darbība ir komplicēta, jo nepieciešamas piekļuves dzīvokļos. Šobrīd visas darbības tiek veltītas tam, lai visiem klientiem tiktu pilnvērtīgi nodrošināta apkure, kad tas tiks pabeigts, veiksim detalizētu situācijas analīzi, lai nākamgad nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,» atzīmē RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noslēgusies Clifford Chance neatkarīgā izmeklēšana Swedbank

Lelde Petrāne, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar secinājumiem par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā noslēgusies neatkarīgā izmeklēšana "Swedbank" Zviedrijā un Baltijas valstīs, kuru 12 mēnešu garumā veica starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance", informēja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus "Clifford Chance" neesot secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, informē J. Krops.

"Clifford Chance" ziņojums norāda, ka laika posmā no 2014. – 2019. gada sākumam "Swedbank" Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apjomā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Vislielākais maksājumu apjoms bijis Igaunijā, turklāt pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis līdz aptuveni 1 procentam no kopējā maksājumu apjoma. Vienlaikus izmeklētāji atzīst, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Transact Pro par iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem piemēro naudas sodu 71 tūkstoša apmērā

Db.lv, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), SIA «Transact Pro» un Marks Moskvins ir noslēguši administratīvo līgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem elektroniskās naudas iestādes iekšējās kontroles sistēmā, novēršot FKTK pārbaudē konstatētos trūkumus, informē FKTK.

Līgumā arī paredzēts piemērot SIA «Transact Pro» soda naudu 71,15 tūkstošu eiro apmērā un izteikt brīdinājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomas pārraudzību atbildīgajam valdes loceklim Markam Moskvinam.

Soda nauda un brīdinājums ir piemērots, jo SIA «Transact Pro» pārbaudē FKTK konstatēja, ka finanšu iestāde nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu pietiekami efektīvu NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas darbību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām, tādējādi pieļaujot šā likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde darbu sāks ar pagaidu vadītāju

LETA, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru