Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Latvijas zinātniekiem jau tuvākajos gados varētu pavērties jaunas iespējas pētniecībā, jo pirmdien, 24. februārī, Latvija Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pieteikumu, apliecinot valsts vēlmi pievienoties CERN asociētās dalībvalsts statusā, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Latvijas pieteikumu CERN vadībai nodeva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš norāda: "Iestājoties pasaules vadošajās ekonomiskajās un zinātniskajās apvienībās kā OECD un Eiropas Kosmosa aģentūra, Latvija jau ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju pasaules attīstīto valstu vidū.

CERN ir viens no pasaules ambiciozākajiem projektiem, kurā piedalās zinātnieki no visas pasaules.

Iestāšanās šajā organizācijā pavērs jaunas iespējas un līdzdalības potenciālu Latvijas zinātniekiem, kā arī Latvijas uzņēmējiem. Starptautiskā vide palīdzēs iegūt salīdzinošu pieredzi un zinātnes sadarbības partnerus pasaules augstākajā līmenī."

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir uzprojektējis daļu no dzesēšanas kontūra, ko izmantos vienā no svarīgākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) eksperimentiem.

Iespējams, šo produktu arī ražos Latvijā, jo tā prototips tika izgatavots Latvijas uzņēmumā «Allatherm», kurš varētu kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ar CERN noslēgs līgumu par produktu ražošanu. RTU un «Allatherm» sadarbības rezultāts var izrādīties veiksmīgs piemērs, kad ieguvumu no Latvijas dalības CERN gūst gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

CERN viens no svarīgākajiem ir CMS eksperiments, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki – inženieri un fiziķi. RTU Augstas enerģijas daļiņu un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieka Gunta Pikura uzdevums bija izstrādāt dzesēšanas kontūra sistēmu – manifoldu dzesēšanas gāzes sadalei un sagatavošanai pirms iztvaicēšanas loka.

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Latvija līdzdarbosies CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes konsorcijs kļuvis par CMS biedru, tā aizvadītajā nedēļā lēma CMS eksperimenta Sadarbības padome.

Tas Latvijas zinātniekiem paver iespējas tieši iesaistīties pasaules līmeņa zinātniskajā eksperimentā, līdzvērtīgi sadarbojoties ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

CMS eksperiments ir viens no četriem eksperimentiem, kas saistīti ar CERN (Eiropas Kodolpētniecības centra) Lielo hadronu paātrinātāju, un tā mērķis ir novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. Viens no plašāk zināmajiem šādiem atklājumiem ir Higsa bozons. CMS eksperimentā piedalās vairāk nekā 4000 fiziķu, inženieru un datorzinātņu speciālistu no vairāk nekā 40 valstīm un 200 zinātniskajiem institūtiem.

«Latvijas dalība CMS eksperimentā ir būtisks solis virzībai uz CERN dalībvalsts statusu, kas ir Latvijas valdības dienas kārtībā, – ir izpildīts viens no «ceļa kartes» svarīgiem punktiem. Nākamais solis ir oficiāls CMS eksperimenta Sadarbības padomes paziņojums Latvijas izglītības un zinātnes ministram un saprašanās memoranda parakstīšana. Uzaicinājums Latvijai iesaistīties CMS eksperimentā ir ilgstošas sagatavošanās, pārrunu un savas varēšanas pierādīšanas rezultāts,» uzsver RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un CERN zinātniskais līdzstrādnieks profesors Toms Torims. Iesaistīšanās eksperimentā noritējusi ar aktīvu Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Eiropas Parlaments otrajā lasījumā pieņēmis Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, kam no 2007.g. līdz 2013. g. paredzēts atvēlēt 54 miljardus eiro. Līdzekļi būs pieejami no 2007. gada 1. janvāra, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Ar Pētniecības pamatprogrammām Eiropa atbalsta sadarbību pētniecībā un zinātnē jau kopš 1984. gada. Septītās Pētniecības pamatprogrammas darbības iedalītas četrās programmās: Sadarbība, Idejas, Cilvēki, Iespējas. Programmas vieno kopīgs mērķis — virzīties uz kopējas Eiropas Pētniecības telpas izveidi un konkurēt zinātnes un tehnoloģiju jomā pasaules līmenī.

Jerzy BUZEK (PPE/DE, Polija), viens no EP ziņojumu sagatavotājiem, norādīja, ka Septītā pamatprogramma nodrošina gadā vidēji par 40 % lielāku finansējumu nekā 6. Pamatprogramma, kuras darbība beidzas šā gada 31. decembrī.

Septītā pamatprogramma ir trešais apjomīgākais Kopienas finanšu instruments pēc lauksaimniecības atbalsta un struktūrfondiem. Tā veido 6,3 % no visa 2007.–2013. g. paredzētā ES finansējuma.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Nobela prēmija fizikā piešķirta Lielbritānijas fiziķim Pīteram Higsam un Beļģijas zinātniekam Fransuā Englēram par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu.

Prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki snieguši teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļu masas izcelsmi. Higsa bozona eksistence tika arī pierādīta 2012. gada vasarā, veicot eksperimentus ar Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību.

Abi zinātnieki teoriju par Higsa bozona eksistenci izstrādāja 1964. gadā neatkarīgi viens no otra. Teorija ir tā sauktā standartmodeļa sastāvdaļa. Saskaņā ar standartmodeli matēriju un enerģiju veido elementārdaļiņas, kuras masu iegūst no sadursmes ar Higsa lauku. Standartmodeļa teorijas pareizums bija atkarīgs no Higsa bozona un Higsa lauka eksistences pierādīšanas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Svinīgi atzīmēti Latvijas Universitātes (LU) Torņakalnā ietvaros topošā Dabaszinātņu centra spāru svētki. Centrs pirmos studentus uzņems jau nākamā gada septembrī un būs Baltijā modernākā augstākās izglītības un zinātnes būve, informē LU rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.

Projekta ietvaros Rīgā, Jelgavas ielā 1, tiks izveidota mūsdienīga, funkcionāla un uz ilgtspējīgu attīstību orientēta mācību, darba un sadzīves vide studentiem, pasniedzējiem un zinātniekiem. Plānots, ka Torņakalnā nākotnē varētu atrasties arī ekumēniskā baznīca.

Ēkas celtniecība tika uzsākta šī gada martā, savukārt jau maija beigās tika svinīgi ielikts pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros būs izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas un bibliotēka. Ēkas pēdējā stāvā atradīsies pētniecības laboratorija un semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz ēkas jumta tiks izvietoti vēja ģeneratori, dodot iespēju iegūt alternatīvo enerģiju, un ēkā strādās «gudrās mājas» apkalpojošā tehnika.

Intel Corporation iepazīstina ar pieciem jauniem Intel Core 2 Duo procesoriem. Intel arī iepazīstina ar Core 2 Extreme 3.06 GHz divkodolu mobilo procesoru, kuram ir augstākā veiktspēja pasaulē saskaņā ar SPECint (rate base2006) testa mērījumiem.

Uzsverot fokusēšanos uz mobilitāti šovasar, Intel pārstāvji teica, ka plāno iepazīstināt ar astoņiem procesoriem 90 dienu laikā, tajā skaitā ar visos laikos pirmajiem mobilajiem četrkodolu produktiem un otrās paaudzes produktiem ultra plāniem un viegliem klēpjdatoriem. Kopumā Intel laidīs tirgū 14 dažādus jaunus procesorus, ņemot vērā to, ka pārdoto klēpjdatoru skaits turpina apsteigt pārdoto personālo galddatoru skaitu.

"Kad 2003. gadā pirmo reizi iepazīstinājām ar Intel Centrino, bija tikai dažas Wi-Fi pieejas vietas, YouTube un sociālie mediji praktiski nepastāvēja, vārdu savienojums plāns un viegls attiecās tikai uz svaru un personālo galddatoru tika pārdots daudz vairāk par klēpjdatoriem," teica Mūlijs Edens, Intel korporācijas viceprezidents un Mobile Platforms Group vadītājs. "Šobrīs ASV klēpjdatoru tiek pārdots vairāk nekā personālo galddatoru, un mēs virzāmies uz HD izklaidi, aktīvu spēlēšanu tīklā, lielāku platjoslas bezvadu interneta ātrumu un vieglāku un daudz drošāku darbu biznesa vajadzībām, menedžējot, atjaunojot un labojot klēpjdatora darbības režīmus."

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Latvijas Universitāte (LU) piektdien parakstījusi līgumu ar pilnsabiedrību LNK Industries Group par LU Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē universitātes pārstāvji.

Līgums 14,89 miljonu latu vērtībā (bez PVN) noslēgts ar iepirkuma procesā izvēlēto būvnieku – pilnsabiedrību LNK Industries Group, lai jau oktobrī varētu uzsākt pirmos darbus un 2015. gada vasarā pabeigtu septiņstāvu ēkas būvniecību, to iekārtotu un nodotu ekspluatācijā.

«Dodot iespēju savus piedāvājumus iesniegt plašam pretendentu lokam, valstij un LU, esam ietaupījuši vairākus miljonus latu, ko būs iespējams novirzīt citu augstākajai izglītībai nozīmīgu jautājumu atbalstam,» skaidro LU rektors profesors Mārcis Auziņš.

«Mūs gaida dinamisks darba process, kas jau tuvākajās dienās tiks sākts ar tehniskā projekta izstrādi, savukārt viens no projekta izaicinošākajiem posmiem būs pētniecības centru laboratoriju būvniecība un iekārtošana, kam nepieciešamas gan specifiskas zināšanas, gan sarežģīti tehniskie risinājumi,» saka AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Digitālo inovāciju uzņēmums "Helmes" sadarbosies ar Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), kļūstot par vienu no oficiālajiem programmatūras izstrādes un digitalizācijas partneriem, informē "Helmes" pārstāvji.

Organizācijas apņēmušās īstenot ilgtermiņa stratēģisko sadarbību, tostarp pirmie projekti palīdzēs attīstīt personālvadības un drošības lietojumprogrammu sistēmas.

"Šī sadarbība sniedz plašas iespējas esošajai komandai un jaunajiem talantiem, kuri vēl tikai meklē vietu savas karjeras izaugsmei," komentē "Helmes Latvia" izpilddirektors Viesturs Bulāns uzsver

"Sistēmu izstrādē ir iesaistītas divas komandas - "Java" programmēšanas komanda strādā ar personālvadības risinājumiem, savukārt dizaina komanda atjauno drošības portālu dizainu un lietotāju pieredzi. Abām organizācijām ir līdzīgas vērtības un tās ir vērstas uz attīstību, kas ir stabils pamats veiksmīgai ilgtermiņa sadarbībai," pauž "Helmes" partneris Tarmo Kīvits .

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Trešdien tika ielikts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Dabaszinātņu centrs, kura būvniecību plānots pabeigt nākamā gada augustā. Līdz ziemai paredzēts uzbūvēt septiņus ēkas stāvus, norāda būvnieki. Pēc tam tiks izveidota infrastruktūra, un nākamā gada pavasarī – jau iekārtotas telpas.

Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmā projekta kārta tiks pabeigta 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā. Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.

Valdība šodien, 8. novembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu ES struktūrfondu programmas Praktiskas ievirzes pētījumi pirmās atlases kārtas pētniecības projektu īstenošanai.

Programmas ietvaros zinātniskās institūcijas un komersanti īstenos praktiskas ievirzes pētījumus, un tās prioritāte ir pētniecības projekti ar augstu komercializācijas potenciālu, informē IZM.

Programmas īstenošanai līdz 2023.gadam ir plānots finansējums 66,8 miljonu eiro apmērā. Līdz 15.novembrim notiek pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegto pētniecības projektu izvērtēšana, kurā iesniegti 309 projekti par kopējo pieprasītā publiskā finansējuma apmēru 158 milj. eiro. Projektu iesniegšanas priekšnosacījums bija nozaru asociāciju atzinumi par pieteikto projektu potenciālo devumu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu vai tehnoloģiju, kas paaugstina produktivitāti, attīstībā. Lielais pieteikto pētniecības projektu skaits parāda pieprasījumu pēc konkrēto jautājumu izpētes un to, ka Latvijā ir ievērojama pētniecības kapacitāte, ko izmantot tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Līdz ar būvatļaujas izsniegšanu Torņakalnā sākusies Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība, informēja LU Preses centrā.

Akadēmiskā centra pirmās kārtas projektu Rīgas pilsētas būvvalde saskaņojusi 27.februārī, bet vakar, 4.martā, ir izsniegta būvatļauja. Projekta pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt akadēmisko centru un labiekārtot teritoriju. Projekta pirmo kārtu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada augustam, bet visu kompleksu - līdz 2023.gadam.

Jaunajā ēkā iekārtos sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas. Tur atradīsies Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs, Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs, Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, kā arī Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs.

Lielāka daļa aptaujāto Latvijas kompāniju tērē mazāk par 3% no apgrozījuma pētniecības un attīstības investīcijām, liecina jaunākais 2014 Deloitte CE Corporate R & D ziņojums.

Vidējais Centrāleiropas uzņēmumu investīciju līmenis šajā jomā ir lielāks.

Tikai ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu plāno palielināt savus izdevumus pētniecībai un attīstībai turpmākajos gados (kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidējais Centrāleiropā). Trīs ceturtdaļas aptaujāto vai nu sagaida, ka pētniecības un attīstības izdevumi paliks tajā pašā līmenī, vai arī vispār neplāno nekādus izdevumus šajā jomā.

Neskatoties uz to, ka pastāvīgie nodokļu atvieglojumi varētu padarīt uzņēmēju dzīvi vieglāku, uzņēmējiem trūkst pārliecības par VID pieeju, kvalificējot izvēlētās darbības, kā rezultātā uzņēmēji baidās tikt pakļauti nodokļu uzrēķiniem.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.