Finanses

Lauku tūrisma attīstībai paredzēto naudu iegulda greznās uzņēmēju privātmājās

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Vairāki apsviedīgi Lietuvas uzņēmēji un ar politiķiem saistītas personas izlietojušas lauku tūrisma attīstīšanai paredzētos Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļus greznu privātmāju celtniecībai, šai nolūkā kļūstot par zemniekiem vai vismaz lauciniekiem, raksta Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāls "Lrt.lt".

2007.-2013.gada finansējuma periodā ar Zemkopības ministrijas Nacionālās maksājumu aģentūras (NMA) starpniecību Lietuvā lauku tūrisma attīstībai kopumā tika sadalīti gandrīz 40 miljoni eiro, ko drīkstēja saņemt tiklab fiziskās personas, kā lauksaimnieki vai lauku iedzīvotāji. Kopumā šādu atbalstu saņēmušas 346 personas, un maksimālā atbalsta summa vienam projektam sasniegusi 200 000 eiro.

Par ES 2007.-2013.gada daudzgadu budžeta atbalsta līdzekļiem tapušo lauku tūrisma objektu darbības uzraudzība jāveic Nacionālajai maksājumu aģentūrai, bet tikai tikmēr, kamēr turpinās uzraudzības laiks, un pēc tam atbalsta saņēmējam vairs nav pienākuma attīstīt šo biznesu, norāda portāls.

Riskantākajos gadījumos šis uzraudzības laiks bija noteikts septiņu gadu garumā, bet pērn Zemkopības ministrija pēc Lietuvas Darba devēju konfederācijas ieteikuma to saīsināja līdz pieciem gadiem.

Kā tagad noskaidrojusi portāla pētnieciskās žurnālistikas nodaļa, vienā no šādiem objektiem, kas pieder gaļas pārstrādes uzņēmuma "Biovela group" vadītājam Audrjum Kantauskam, ezera krastā aiz augstiem metāla vārtiem tālumā saskatāmas vairākas ēkas, tai skaitā iespaidīga celtne ar kolonnām, un joprojām norisinās būvdarbi, taču saskaņā ar Valsts patērētāju tiesību aizsardzības dienesta datiem šai adresē atrodas nevis pazīstamā uzņēmēja privātīpašums, bet zemnieka Audrjus Kantauska lauku tūrisma saimniecība "Smilga".

Žurnālistiem, ka pa uzrādīto tālruni mēģinājuši rezervēt "Smilgā" naktsmājas, negaidīti atsaucies pats Kantausks, kas sākumā paziņojis, ka viņi esot piezvanījuši uz nepareizu numuru, bet pēc tam piedāvājis zvanīt uz citu tālruni, kas vēlāk izrādījies "Biovela holding" un tai pašā adresē reģistrētās Lietuvas Gaļas pārstrādes konfederācijas telefons. Cilvēks, kas atsaucies pa šo otru tālruni, sākumā izklausījies pārsteigts, bet vēlāk apliecinājis, ka lauku tūrisma sēta "Smilga" darbojoties, taču informāciju par vietu pieejamību un cenām solījis sniegt vēlāk.

Tomēr galu galā žurnālistiem izdevies noskaidrot, ka lauku tūrisma pakalpojumi Kantauska īpašumos netiek sniegti, bet 2017.gadā sākta izmeklēšana par atbalsta saņemšanas noteikumu pārkāpšanu un gadu vēlāk Kantausks atmaksājis aģentūrai daļu atbalsta - vairāk nekā 192 000 eiro. Pēc NMA konsultantes Genovaites Beņulienes teiktā, tas vēl nav viss atbalsts un tiesu strīdi ap šo jautājumu turpinās, tādēļ šobrīd situāciju plašāk komentēt nav iespējams.

Pats Kantausks gan vēlāk sniedzis citādu situācijas traktējumu, rakstveidā žurnālistiem skaidrodams, ka NMA esot norādījusi uz projekta trūkumiem saistībā ar darbu kvalitāti un izpildes termiņiem un noteikusi sankcijas, tādēļ viņš esot vērsies tiesā, bet vēlāk nolēmis pārtraukt darbību un atdot visu saņemto atbalstu.

Pēc viņa sacītā, šobrīd maksājumi nokārtoti un tiesai iesniegts pieteikums izbeigt procesu, bet tūrisma pakalpojumi minētajā objektā netiek sniegti. Kā ironizējuši žurnālisti, no iepriekš pieminētajām telefonsarunām gan varētu rasties citāds iespaids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izjauktu ceļojumu parāds ir 18 miljoni eiro, ko mudina atgūt vaučeros

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu tūrisma nozari no masveida maksātnespējas procesiem un sekmētu tās atkopšanos turpmākajos gados, Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar nozares pārstāvjiem sagatavojusi priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, informē EM.

"Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta - starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks," secina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lai sniegtu atbalstu tūrisma nozares komersantiem, EM piedāvā risinājumus trīs virzienos - komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai un apgrozījuma veicināšanai nākamajā tūrisma sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi Tūrisma likumā.

Likumā tika precizētas vairākas tūrisma definīcijas un pašvaldību kompetences tūrisma jomā, kā arī iekļaujot likumā administratīvās atbildības jautājumus no Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Likumprojektā precizētas vairākas ar tūrismu saistītas definīcijas, tai skaitā iekļaujot jaunu terminu - «viesu dzīvoklis». Līdz ar to par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmēs kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

EM skaidroja, ka tūristu mītnes definīcijas paplašināšana sekmēs vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus starp dažāda veida tūristu mītnēm un sakārtos sadarbības ekonomikas komercdarbības jomu, kā arī mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi precīzāku statistikas datu uzskaitei par tūristu galamērķiem un tajos pavadīto laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM rosina ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem noteikt PVN likmi 5% apmērā

LETA, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) aicinās Finanšu ministriju un valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus tūrisma nozares komersantiem, tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem, pēc ceturtdien notikušās ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem informēja EM.

Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Plānots arī ieviest atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai. Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai.

Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās. Papildu plānots izstrādāt īpašas veselības drošības vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem. "Covid-19 vīrusa izraisītā krīze nozarē šobrīd radījusi gandrīz 100% apgrozījuma kritumu visos tūrisma sektoros, radot zaudējumus gan tūrisma aģentiem un operatoriem, gan izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes un ārkārtējās situācijas daudzi laukos esošie ēdinātāji varētu vairs neatsākt darbu, pirmdien intervijā Latvijas Radio bažas pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Latvijas laukos jau tāpat mēs nevarējām lepoties ar daudziem restorāniem un krodziņiem. Mēs neesam tauta, kas mīl pavadīt vakarus krogos. Šis trieciens [Covid-19 izplatība un ārkārtējā situācija] būs ļoti, ļoti smags. Mums ir bail, ka pēc šī daudzi vairs neatvērsies," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka viesu izmitināšanā strādājošie mazie lauka tūrisma uzņēmēji, proti, tie, kuriem pieder nelielas mītnes vai kempingi, kas uzņem nelielu skaitu viesu, izdzīvos, jo tie turpina apkalpot viesus, taču visgrūtāk klājas lielajiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz liela skaita klientu apkalpošanu.

Ziemele norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir mainījusies cilvēku uzvedība, priekšroku dodot atpūtas vietām, kas nav lielas un atrodas nomaļākās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu tūristu piesaistei investēs 780 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izstrādājis "Covid-19 izraisītās krīzes tūrisma un viesmīlības nozarē seku mazināšanas rīcības plānu", kas vērsts uz atpūtas un darījumu tūristu atgriešanu Rīgā.

Šovasar tiks īstenotas vairākas tūristu piesaistes kampaņas Baltijā, kā arī Skandināvijā un citos mērķtirgos tiklīdz tas būs iespējams. Tūrisma veicināšanas pasākumos plānots investēt 780 tūkstošus eiro.

"Plānojot tūrisma atjaunošanas mārketinga aktivitātes, mēs analizējām aktuālo situāciju Eiropā, īstenojām nozares uzņēmumu aptauju, kā arī vairākos vebināros konsultējāmies ar pašmāju un starptautiskajiem ekspertiem. Galvenais secinājums – tūrisma nozarei pašlaik ir sevi jāizgudro no jauna, jo tā vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Tāpēc izstrādātajā tūrisma atjaunošanas plānā Rīgai esam ņēmuši vērā jaunākās tūrisma tendences," skaidro RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējām rīcības grupām, Pierīgas pašvaldībām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, noslēgts sadarbības līgums ar mērķi attīstīt vienotu, konkurētspējīgu tūrisma produktu piedāvājumu vietējiem un ārvalstu tūristiem ap galvaspilsētu Rīgu

Pašvaldības un vietējās rīcības grupas vienojušās par kopīgu, mērķtiecīgu LEADER sadarbības projekta Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums īstenošanu. Projektu īsteno sešas vietējās rīcības grupas – biedrība Pierīgas partnerība, biedrība Partnerība Daugavkrasts, biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied zeme, biedrība Stopiņu un Salaspils partnerība un Gaujas partnerība, kā arī 14 Rīgas apkārtnes novadi – Babītes, Olaines, Mārupes, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ogres, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Ķeguma un Lielvārdes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares saglabāšanai ir nepieciešamas subsīdijas, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvis, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Diskutējot par atbalsta pasākumiem Covid-19 seku pārvarēšanai un nākotnes perspektīvām Lingebērziņš stāstīja, ka šogad tūrisma nozares kritums varētu būt lēšams 60% apmērā, savukārt līdz gada beigām aptuveni 5000-8000 šajā nozarē strādājošo varētu kļūt par bezdarbniekiem.

Vērtējot līdzšinējo valsts sniegto atbalstu nozarei, Lingebērziņš atzina, ka sākoties Covid-19 krīzei, šā gada martā vairākas ar tūrisma un viesmīlības nozari saistītas asociācijas izveidoja krīzes vadības komiteju, kas formulēja kopīgas problēmas. Tās tika iesniegtas risināšanai par nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM).

"Mūsu sadarbības partneris ir EM, bet krīzes laikā vairākkārt mēģinājām tikties arī ar Finanšu ministriju (FM), kura norādīja, ka par jebkuru mūsu ierosinājumu ir jārunā ar EM. Problēma, kāpēc tūrisma nozares jautājumi netika risināti valdībā, bija finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā krīzes darba grupa, kurā tika izlemts, kuri EM sagatavotie lēmumi nonāks valdībā un kuri nenonāks," skaidroja tūrisma nozares pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu krīzes sekas un nodrošinātu atbalstu tūrisma nozarei, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izveidojis Krīzes vadības padomi un uzsācis darbu pie tūrisma nozares atjaunošanas plāna. Vienlaikus RTAB ir atcēlis visus plānotos mārketinga pasākumus, lai ietaupīto naudu novirzītu nozares atbalsta pasākumu īstenošanai pēc krīzes.

"Saprotot situācijas nopietnību, esam uzsākuši darbu pie jaunā RTAB budžeta, rīcības un finanšu plāna, lai pēc krīzes beigām maksimāli ātri Rīgā atgrieztu tūristus. Mums jāapzinās, ka nākotnē konkurence par pasākumiem un tūristiem būs milzīga. Citas valstis un pašvaldības būs izstrādājušas atbalsta mehānismus nozares uzņēmējiem, lai iespējami ātri atjaunotu iepriekšējo darījumu un atpūtas tūrisma plūsmu. Rīgai ir vitāli nepieciešams sava efektīva stratēģija, un RTAB tādu izstrādās," uzsver RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

RTAB, sev deleģēto funkciju ietvaros, ir apņēmies izstrādāt jaunu nozares atjaunošanas rīcības plānu un budžetu, lai sniegtu maksimālu atbalstu tūrisma nozarē strādājošajiem komersantiem. Tiks pārskatīti visi plānotie pasākumi un mārketinga aktivitātes, uzklausītas nozares akūtās vajadzības, lai iespēju robežās minimizētu tās zaudējumus un maksimizētu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu esošos un izveidotu jaunus tūrisma piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, Valmierā 27. un 28. jūnijā norisināsies Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons.

Pieteikšanās atvērta līdz 25.jūnija pusnaktij. Rīkotāji gaida piesakāmies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru profesionāļus un entuziastus, kuriem ir redzējums par tūrisma attīstības veicināšanas iespējām Valmierā.

Lai radītu inovatīvus tūrisma risinājumus, dalībnieku komandas cīnīsies par galveno balvu - 3000 eiro, kā arī balvām nominācijās 2000 eiro vērtībā.

Valmieras tūrisma inovāciju hakatona mērķis ir atrast digitālus, virtuālus un reālus risinājumus, kā piesaistīt pēc iespējas vairāk Igaunijas un Latvijas iedzīvotājus. Hakatona sākumā tie, kuriem ir idejas, tās pastāsta publiski, ap sevi pulcējot dažādu ekspertu komandu, kuriem ir vēlme un iemaņas, kā šīs idejas realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Komentāri

Pievienot komentāru