Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Lai efektīvāk izmantotu mobilā tīkla resursus, veicinātu pāreju uz modernākām tehnoloģijām un uzlabotu klientu pieredzi, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 9. aprīlī Salaspilī uzsāks pilotprojektu pakāpeniskai 3G tīkla atslēgšanai.

Tā mērķis ir novērtēt reālo 3G atslēgšanas ietekmi un atrast labākos risinājumus, lai pakāpeniska 3G atslēgšana visā Latvijā notiktu ar minimālu ietekmi uz pakalpojumu lietošanu. Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, 3G tīkla atslēgšana atbrīvos frekvences 4G un 5G tīklam, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti, ātrāku datu pārraides ātrumu un uzlabotu zvanu kvalitāti.

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunākās paaudzes sakaru risinājumiem, “Bite Latvija” rūpīgi uzraudzīs 3G atslēgšanas procesu visā Latvijā, veicot to pakāpeniski katrā no reģioniem no šī gada jūnija līdz pat 2026. gada vidum. Uzņēmums informēs klientus, lai maksimāli samazinātu iespējamo ietekmi uz pakalpojumu lietošanu, īpaši attiecībā uz tiem, kuri izmanto vecākas ierīces.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

VAS "Latvijas pasts" bez Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) konkursa organizēšanas plānots pagarināt universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības par diviem gadiem - līdz 2028.gada 31.decembrim, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītais likumprojekts.

SM skaidro, ka Pasta likumā ir noteikts regulējums par UPP nodrošināšanu, kas tostarp paredz UPP sniedzēju izvēlēties konkursa kārtībā. Tādējādi 2026.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) būtu jāorganizē konkurss UPP sniedzēja izvēlei un UPP saistību noteikšanai uz pieciem gadiem - no 2027.gada 1.janvāra līdz 2031.gada 31.decembrim.

Tomēr Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū. SM norāda, ja tiks sākts grozījumu izstrādes process, iespējams, ka jauns regulējums varētu atšķirties no pašreiz Pasta likumā noteiktā, tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums UPP saistību pagarināšanai, nerīkojot konkursu, un nosakot UPP saistības tikai uz diviem gadiem.

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Investējot gandrīz divus miljonus eiro, Baltijas lietotu automašīnu tirdzniecības uzņēmums Longo Group atvēris jaunu automašīnu sagatavošanas un apkalpošanas centru Panevēžā, Lietuvā.

Tas ļaus uzņēmumam apkalpot divreiz vairāk auto nekā iepriekš – līdz pat 12 000 gadā. Tādējādi uzņēmuma klientiem Baltijas valstīs un Polijā būs pieejami arvien vairāk kvalitatīvu lietotu auto.

Jaunā centra atklāšana iezīmē būtisku posmu Longo Group infrastruktūras attīstībā un tirgus pozīcijas nostiprināšanā. “Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai katrs klients saņem visaugstākās kvalitātes auto un servisu. Ar šo moderno centru mēs varam būtiski palielināt darba efektivitāti, samazināt auto sagatavošanas laiku un piedāvāt vēl lielāku caurspīdību procesā,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Longo Group servisa centrā Panevēžā ir 3000 m² plašas darba telpas, 500 m² biroja telpas un vairāk nekā 6000 m² plašas stāvvietas. Šeit tiek sniegti visi pirmspārdošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, lai sagatavotu mašīnu pārdošanai ar garantiju: auto mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana, pulēšana, virsbūves darbi, krāsošana, mehāniskā diagnostika, tehniskā apkope un remonts, riepu montāža, u.t.t. Jaunā centra inovācija ir IT sistēma, kas balstās uz QR kodu lietošanu. Tas ļauj kontrolēt ikvienu automašīnas apkalpošanas posmu, nodrošinot visu veicamo darbu caurspīdību, augstu kvalitāti un ātrumu.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Grīdas ir viens no pamanāmākajiem elementiem jebkurā interjerā. Tās rada sajūtu par mājīgumu, kvalitāti un kopējo noskaņu telpā. Bet vienlaikus – tieši grīdas tiek visvairāk ignorētas, kad runa ir par ilgtermiņa kopšanu. Rezultāts? Pēc pāris gadiem jāmaksā dubultā.

"Šodien cilvēki izvēlas ātrāko un ērtāko risinājumu. Tādu, kuru kopt var viegli, lai mazāk jāpiepūlas – jo dzīvojam laikā, kad laika nekad nav," stāsta Grīdas Guru pārstāvis Andis.

Un tieši šī steiga bieži noved pie pārsteigumiem. Lēts lamināts pēc diviem gadiem jau čīkst. Vinils, ja nepareizi kopts, sāk uzrādīt deformācijas. Parkets, kuram nav uzklāta aizsargkārta, ātri zaudē vizuālo kvalitāti.

Mīti par atjaunošanu – un cik tas patiesībā maksā

Liela daļa cilvēku automātiski pieņem, ka grīdas atjaunošana ir dārgs un sarežģīts process. Andis uz to raugās pavisam citādi:

"Nereti cilvēki domā, ka grīdas atjaunošana ir dārgs pasākums, bet es tam galīgi nepiekristu – ja to pareizi matemātiski rēķina ilgtermiņā. Mēs bieži braucam atjaunot diezgan jaunu parketu, kurš jau ir nodilis, jo sākotnēji nav bijusi uzklāta kvalitatīva laka vai vasks."

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" plāno iegādāties 120 jaunus autobusus, informē uzņēmumā.

"Rīgas satiksme" izsludinājusi tirgus izpēti par 18 metrus garu autobusu iegādi, no kuriem 60 plānoti elektroautobusi un 60 - dīzeļautobusi.

Tirgus izpētes mērķis ir noskaidrot iespējamos piegādes termiņus, tehniskos risinājumus un indikatīvās izmaksas.

Balstoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tiks sagatavota un izsludināta iepirkuma procedūra.

Tirgus izpētes mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par autobūves nozares piedāvātajiem jaunajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, tostarp hibrīdpiedziņas iespējām, dažādām aktīvās un pasīvās drošības sistēmām, autonomās kustības elementiem, attālinātās diagnostikas iespējām un citiem risinājumiem, kas varētu tikt piemēroti Rīgas pilsētas sabiedriskajam transportam.

Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts ar tehnoloģisku problēmu Zviedrijas koģenerācijas stacijā Nybro. Atbilstoši plānotajam grafikam un pieejamajai informācijai kabeļa darbību paredzēts atjaunot līdz šī gada 2. aprīlim, tomēr jāņem vērā, ka atjaunošanas darbu grafiks var mainīties.

NordBalt darbības neplānots pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroenerģijas piegādi, situācija ir stabila un droša. Taču NordBalt atslēgšanās dēļ pirmdien,31. martā, un turpmākās dienas līdz problēmas novēršanai elektroenerģijas biržā gaidāms izteiktākas elektroenerģijas cenu izmaiņas. Vidējā biržas cena šodien, 31. martā, būs 0,31 eiro/kWh.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Latvijā lēmumu pieņemšanas procesi nereti norit gausi, to ietekmē dažādos līmeņos vērojamā atturība uzņemties atbildību un motivācijas trūkums, virzot iniciatīvas. Bieži vien uzmanības centrā nonāk maznozīmīgi jautājumi, kamēr plašāka mēroga un valstiski nozīmīgas ieceres paliek otrajā plānā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzsverot, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir birokrātijas mazināšana. Viņaprāt, to iespējams panākt, samazinot normatīvo prasību apjomu, kas savukārt dabiski samazinātu arī nepieciešamību pēc dažādu atļauju izsniedzēju, saskaņotāju un kontrolējošo institūciju iesaistes.

Kāda situācija ir atkritumu apsaimniekošanā lauku reģionos?

Atkritumu apsaimniekošanu, tāpat kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari, ietekmē gan procesi Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī Latvijas valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš ZAAO pakalpojumi tika plānoti apmēram 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd, strādājot lielākā teritorijā, tie attiecas jau tikai uz aptuveni 175 000.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Asset Management” turpina “Preses Nama Kvartāla” projektu Balasta dambī Rīgā. Ir atsākti būvniecības darbi, lai pirmās kārtas A klases biznesa centru nodotu ekspluatācijā 2026. gadā, iezīmējot jaunu posmu Pārdaugavas attīstībā, informē projekta attīstītājs.

Būvniecību turpmāk veiks jaunizveidots būvniecības uzņēmums SIA “PN Construction Latvia”.

“Pēdējie gadi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei bijis sarežģīts laiks ģeopolitiskās neskaidrības un ievērojamā izmaksu pieauguma dēļ. Arī mums ārēju apstākļu ietekmē nācās “Preses Nama Kvartāla” projektu uz laiku apturēt, taču nu esam veiksmīgi pārstrukturējuši darbību un izveidojuši paši savu būvniecības uzņēmumu, kas ļaus būvdarbus veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mēs ar pārliecību turpinām šo projektu, lai jau nākamgad varētu nodot ekspluatācijā pirmo ēku un īstenot mūsu vīziju par Pārdaugavu kā Rīgas jauno darījumu centru,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Elektroauto kļūst par ikdienas sastāvdaļu arvien lielākam cilvēku un uzņēmumu skaitam. Ar šo tendenci mainās arī uzņēmējdarbības vide — daudzi uzņēmumi sāk izmantot elektroauto uzlādes stacijas ne tikai kā ērtību saviem darbiniekiem vai klientiem, bet arī kā daļu no stratēģiskas biznesa attīstības. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmumi gūst priekšrocības, izmantojot uzlādes infrastruktūru.

Papildu ērtības klientiem un darbiniekiem

Uzlādes stacijas pie uzņēmuma ēkām kļūst par pievienoto vērtību, ko novērtē gan klienti, gan darbinieki.

Uzlāde darba laikā

Uzņēmumi, kas nodrošina uzlādes iespējas saviem darbiniekiem darba laikā, sniedz ne tikai ērtību, bet arī motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākus transporta veidus. Šāds solis var uzlabot darbinieku apmierinātību un stiprināt uzņēmuma tēlu kā videi draudzīgam darba devējam.

Klientu lojalitātes veicināšana

Veikali, restorāni un pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, bieži piesaista vairāk klientu. Kamēr elektroauto īpašnieks uzlādē savu auto, viņš pavada laiku uzņēmuma telpās, izmantojot pakalpojumus vai iegādājoties preces. Šis ir veids, kā pagarināt klienta uzturēšanās laiku un palielināt ieņēmumus.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Zviedrijas vēja parku attīstītājs “Eolus” pirms vairāk nekā 10 gadiem caur meitas kompāniju SIA Melderi wind, noslēdza nomas līgumus ar zemju īpašniekiem Sesavā, lai tur attīstītu vēja parkus. Lai gan projekti uz priekšu nav pakustējušies ne soli, lauksaimniekiem līgumus lauzt neizdodas sarunu ceļā, un viņi janvārī ir vērsušies Zemgales rajona tiesā Jelgavā.

ZS Akācijas saimnieks Sergejs Vaļko ar SIA Melderi wind zemes nomas līgumu par vēja parku veidošanu viņa īpašumos noslēdzis 2014. gada 27. maijā, un tas paredz reālu nomas maksu saņemt brīdī, kad tiek uzstādītas vēja turbīnas.

Zemnieks līgumu vairs negrib

Patiesā labuma guvējs SIA Melderi wind ir vēja parku attīstītājs Eolus. S. Vaļko prasībā norāda, ka jau 2019. gadā bija jābūt skaidrībai par vēja parka būvniecību, proti, bija jābūt atbildei ar apstiprinājumu un attiecīgu līguma pagarināšanu, vai arī paziņojumam par līguma izbeigšanu, tomēr, pēc zemnieka novērotā, nekas nav darīts un nenotiek.

Prasītājs norāda, ka mediācijas iespējas ir izsmeltas. Pats S. Vaļko, telefoniski uzrunāts, apstiprināja, ka prasību tiesā iesniedzis, tomēr plašākus komentārus sniegt atturējās. “Es nevaru zināt, kā manus juridiski nepārskatītos izteikumus presē var tulkot un interpretēt, tādēļ labāk neko vairāk neteikšu. Ir tas, kas rakstīts pieteikumā tiesai,” Dienas Biznesam sacīja S. Vaļko. Tas arī saprotams, jo jebkāda viņa papildus sniegtā informācija var tikt izmantota tiesvedībā.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks pēc Ukrainas un ASV delegāciju sarunām Saūda Arābijā žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ sāksies diskusijas par 30 dienu pamiera detaļām.

ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā teikts, ka Kijiva ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.

"Mēs jau vienojāmies, ka nākamnedēļ tehnisko ekspertu līmenī komandas sāks runāt par visām detaļām," sacīja Jermaks.

Viņš arī pavēstīja, ka tikšanās laikā Džidā ASV demonstrēja vēlmi strādāt taisnīga un ilgtspējīga miera labā.

"Mēs uzskatām, ka ASV ir tieši tā valsts, kas šodien var darīt visu, lai panāktu taisnīgu mieru. Tām ir šīs sviras. Un mēs šodien no partneriem dzirdējām, ka viņi ir gatavi strādāt tālāk. Tas nav viegls darbs. Es nezinu, kas cits varētu veikt šo darbu. Bet ir svarīgi, ka viņi ir gatavi būt kopā ar mums, gatavi strādāt, tas viņiem ir svarīgi," viņš teica.